Latvijas izaugsme it kā mazliet lēnāka

Par iekšzemes kopprodukta apjoma pieaugumu pirmajā ceturksnī

2002. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laika periodu iepriekšējā gadā, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pieaudzis par 3,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Kā preses konferencē atzina CSP priekšniece Aija Žīgure, 2001. gada traģiskie septembra notikumi, kas negatīvi ietekmēja pasaules ekonomisko tempu pieaugumu, ir raduši atbalsi mūsu valsts tautsaimniecībā. Tā kā Latvija ir neliela valsts ar atvērtu ekonomiku, tās tautsaimnieciskā attīstība ir ļoti atkarīga no ārējiem tirgiem. Par to liecina ārējās tirdzniecības rādītāji: kopējais eksporta apjoms ir nedaudz palielinājies, tomēr eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas ir vadošās Latvijas eksporta partneres, samazinājies.

IKP pieaugumu ietekmēja galvenokārt apjomu kāpums šādās nozarēs: tirdzniecībā — par 8,9%, būvniecībā — par 6,8 %, komercpakalpojumos — par 4,1% un apstrādes rūpniecībā — par 2,9%.

Pēc iepriekšējā, lauksaimniecībai nelabvēlīgā, gada CSP prognozē, ka šogad šajā nozarē būs kāpums. Pirmajos trīs mēnešos lauksaimniecības nozares apjoms pieaudzis par 4,9%, augkopības produkcijas apjomiem palielinoties par 7,2% un lopkopības — par 4,4%. Šo palielinājumu ir sekmējis gaļas ražošanas pieaugums par 6,4 %, piena ražošanas — par 4,4% un olu ražošanas — par 15%. Pirmajā ceturksnī bija vērojama lauksaimniecības produkcijas cenu stabilizācija, piemēram, lopkopības produkcijas cenas ir palielinājušās tikai par 0,4%, bet samazinājušās cūkgaļai, putnu gaļai un olām.

Cenu izmaiņas ir svarīgs faktors, kas var ietekmēt šīs nozares turpmāko attīstību. Ja cenas saistībā ar nelabvēlīgām tendencēm pasaules tirgū, kas jau parādījās iepriekšējā gada otrajā pusē un šogad turpina arvien spēcīgāk ietekmēt mūsu valsts ražotājus, nepalielināsies, pieauguma temps lauksaimniecībā nākamajos ceturkšņos samazināsies, prognozēja A. Žīgure.

Zvejniecības nozarē apjomi saruka par 42,8%, jo nozveja samazinājās gan tāljūrās, gan Baltijas jūrā un Rīgas līcī.

Ieguves rūpniecības apjoms samazinājies par 25,3 % galvenokārt tādēļ, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ražošanas apjomus ir samazinājusi lielākā daļa kūdras ražošanas uzņēmumu.

Apstrādes rūpniecības ietvaros viena no lielākajām apakšnozarēm ir pārtikas produktu un dzērienu ražošana, kuras apjomi cēlušies par 2,3%. Pozitīvi nozares attīstību ietekmējis gaļas un gaļas produktu ražošanas un pārstrādes apjomu kāpums par 15,7%, piena produktu — par 15,8%, augļu un dārzeņu pārstrādes — par 6,6%. Turpretī par 8 % krities zivju un zivju produktu pārstrādes un konservēšanas apjoms, kā arī graudu malšanas un cietes produktu apjoms — par 5,8% .

Dzērienu ražošanas apjomi ir samazinājušies par 3%. Šā gada pirmais ceturksnis nav bijis veiksmīgs stipro alkoholisko dzērienu ražotājiem, turpretī alus ražošanas apjomus ir palielinājuši gandrīz visi uzņēmumi.

Apstrādes rūpniecību kopumā būtiski ietekmē koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošana, kuras apjomu pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī ir tikai 0,4%. To galvenokārt ietekmēja zāģmateriālu eksporta apjoma sarukums, ko izraisīja sīvā konkurence ES tirgos. A. Žīgure prognozēja, ka situācija tuvākajā laikā nemainīsies, tāpēc ir vairāk jāattīsta tirgus iekšzemē.

Veiksmīgi strādā mēbeļu ražotāji — apjomi palielinājušies par 15,8%.

Tekstilrūpniecības nozarē apjomu kāpums ir 4,4%, turpretī apģērbu ražošanā kritums — par 11,3%.

Gumijas un plastmasas izstrādājumu apjoms ir pieaudzis par 27 %, galvenokārt tas saistīts ar būvniecības nozares attīstību.

Raksturojot eksporta īpatsvaru rūpniecībā kopumā, A. Žīgure informēja, ka vietējā tirgū paliek 58,8 %, bet eksportēti tiek 41,2 % preču. Tai skaitā ieguves rūpniecībā 36,7 % tiek ražoti vietējam tirgum, 63,3% — eksportam. Apstrādes rūpniecībā 47,7% saražotās produkcijas realizē vietējā tirgū, 52,3 % — eksportē. Elektroenerģiju Latvijā ražo galvenokārt vietējam tirgum, eksportē tikai 2,1%.

Rūpniecības attīstības tempi kopumā nav augsti, atzina A. Žīgure, piebilstot, ka tas ietekmē arī nodarbināto skaitu šajā nozarē. Rūpniecībā strādājošo skaits pirmajā ceturksnī samazinājies par pusotru tūkstoti, tai skaitā apstrādes rūpniecībā — par 551 cilvēku.

Jau ilgu laiku veiksmīgi attīstās un būtisku ieguldījumu IKP pieaugumā dod būvniecības nozare. Pirmajā ceturksnī tika veikti būvdarbi par 64,9 miljoniem latu jeb, rēķinot salīdzināmās cenās, par 6,8% vairāk nekā 2001. gada pirmajos trīs mēnešos. Salīdzināmās cenās par 25,8 % jeb par 5,5 miljoniem latu palielinājušies jaunās būvniecības apjomi. Par 3,6% jeb par 1,4 miljoniem latu ir samazinājies remonta un rekonstrukcijas darbu apjoms.

Jaunās būvniecības ietvaros strauji audzis tirdzniecības ēku (par 70%) un sporta ēku (par 69%) celtniecības, kā arī vietējo cauruļvadu un kabeļu līniju būvniecības (par 50%) apjoms. Šā gada pirmajā ceturksnī ekspluatācijā nodoti daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti, piemēram, “Latvijas mobilā telefona” administratīvā ēka, lielveikali “Maxima” un “Juglas centrs”, “Audi centrs” Rīgā, plastmasas logu, alumīnija un stikla konstrukciju ražotne Daugavpilī, maizes ceptuve Rēzeknē, privātslimnīca Ādažos un citi.

Jauni pasūtījumi būvniecībā šā gada pirmajā ceturksnī saņemti par 107,4 miljoniem latu. Ir izsniegtas 457 atļaujas viendzīvokļa māju būvniecības sākšanai, kā arī 25 vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku, 21 rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, 14 viesnīcu, 9 biroju ēku, 9 satiksmes un sakaru ēku būvei. Šīs tendences ļauj prognozēt nozares sekmīgu attīstību arī turpmāk, norādīja CSP priekšniece.

Pirmajā ceturksnī nefinansu investīciju Latvijā apjoms pieauga par 10%, to apmērs bija 167,2 miljoni latu. 41% no visām nefinansu investīcijām veidoja tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, bet 12% tika izmantoti transporta līdzekļu iegādei. Nefinansu investīcijas veiktas galvenokārt lielajās pilsētās — Rīgā (66%), Ventspilī (4%) un Rīgas rajonā (4%).

Joprojām augsti attīstības tempi ir arī komercpakalpojumu nozarei. Tās kāpumu, rēķinot faktiskajās cenās, veicināja arhitektūras un projektēšanas darbu pieaugums par 61%, grāmatvedības un konsultatīvo pakalpojumu — par 29%, reklāmas pakalpojumu — par 12 %, darījumu ar nekustamo īpašumu — par 6 procentiem.

Transporta nozares attīstība nav bijusi sekmīga. Kravu apgrozība ir samazinājusies visos transporta veidos, tas galvenokārt saistīts ar kokmateriālu eksporta apjomu kritumu. Par 20% samazinājies pa cauruļvadiem transportētās naftas un naftas produktu apjoms, jo uz laiku tika slēgta Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca. Labāk ir veicies pasažieru pārvadājumos: ir apturēta lejupslīde dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, pilsētu sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaits palicis nemainīgs, bet pasažieru apgrozība autotransportā ir palielinājusies par 5%.

Pasta un sakaru nozares darbība bija sekmīga: pieaudzis mobilo telefonu lietotāju skaits, paku sūtījumi un nosūtīto un saņemto vēstuļu skaits.

Tirdzniecības nozares ietvaros mazumtirdzniecības apjomi salīdzināmajās cenās ir palielinājušies par 12,1%. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā kāpums ir 16 %, bet no nepārtikas precēm straujākais mazumtirdzniecības apjomu pieaugums bija lietotām automašīnām — par 85%, jaunām automašīnām — par 31%, apavu un ādas izstrādājumiem — par 38%, būvmateriāliem — par 18%. Vairumtirdzniecības apjomi faktiskajās cenās ir pieauguši par 4 procentiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī ievērojami palielinājies pārtikas preču imports no Lietuvas: ir ievests par 25% vairāk gaļas un gaļas produktu, par 10,8% vairāk augļu, par 4,6% — dārzeņu, gandrīz divas reizes vairāk piena un piena produktu, kā arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu.

Kā liecina provizoriskie rezultāti, šā gada 1. ceturksnī ekonomiskās attīstības temps Lietuvā ir nedaudz straujāks nekā Latvijā: IKP apjoms kaimiņvalstī pieaudzis par 4,1%. Turpretī Igaunijā tas bijis mazliet lēnāks — IKP pieaugums ir 3,6%.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore