Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.998

Rīgā 2002.gada 21.jūnijā

Grozījumi ar Valsts ieņēmumu dienesta 2000.gada 11.aprīļa rīkojumu Nr.258 “Par alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa aprēķināšanu, maksāšanu un ar to saistīto darbību uzrādīšanu grāmatvedībā” apstiprinātajos metodiskajos norādījumos

1. Izdarīt “Metodiskajos norādījumos par alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu un ar to saistīto darbību uzrādīšanu grāmatvedībā”, kas apstiprināti ar Valsts ieņēmumu dienesta 2000.gada 11.aprīļa rīkojumu Nr.258 “Par alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa aprēķināšanu, maksāšanu un ar to saistīto darbību uzrādīšanu grāmatvedībā”, šādus grozījumus:

1.1. pirmajā daļā:

1.1.1. izteikt pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Kārtību, kādā veicama uzņēmējdarbība ar alkoholu Latvijas Republikas muitas teritorijā, nosaka Alkohola aprites likums. Kārtību, kādā alkoholiskie dzērieni tiek aplikti ar akcīzes nodokli, nosaka likums “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”.”;

1.1.2. svītrot ceturtajā rindkopā vārdus “Ar 2000.gada 1.janvāri”;

1.1.3. izteikt devīto rindkopu šādā redakcijā:

“Gadījumā, ja iespējamais akcīzes nodokļa maksājums pārsniedz noteikto vispārēja nodrošinājuma summu, nodrošinājuma iesniedzējs aptur darbību ar alkoholiskajiem dzērieniem līdz brīdim, kad tiek palielināta nodrošinājuma summa vai papildus tiek iesniegts cits nodrošinājums.”;

1.2. ceturtajā daļā:

1.2.1. aizstāt d) apakšpunkta otrajās iekavās datumu “11.12.1999.” ar datumu “01.01.1999.”;

1.2.2. papildināt d) apakšpunktu pirms 5.piemēra ar rindkopu šādā redakcijā:

“Akcīzes nodokļa maksātājam ir atļauts piemērot minēto likmi, ja alkoholiskie dzērieni tiek piegādāti juridiskai personai, kura ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta atļauju iegādāties alkoholiskos dzērienus, kuri tiks izmantoti par izejvielu citu preču ražošanai.”;

1.2.3. izteikt 5.piemēra pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Akcīzes nodokļa aprēķins 80 000 litriem nedenaturētā etilspirta ar faktisko spirta koncentrāciju 60 tilpumprocenti, kuru akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem maksātājs piegādā juridiskai personai, kas izmantos šo etilspirtu odekolona ražošanai.”;

1.2.4. izteikt 6.piemēru šādā redakcijā:

“6.piemērs.

Akcīzes nodokļa aprēķins pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (konjakam) ar faktisko spirta koncentrāciju 40 tilpumprocenti, ko izmantos pārtikas produktu ražošanai. Piemēram, pēc receptūras, konditorejas ražotājam 300 kg toršu izgatavošanai nepieciešami 15 litri konjaka. Piegādājot konjaku, akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem maksātājs piemēro akcīzes nodokļa likmi – Ls 14 par 100 litriem absolūtā spirta.

 

Akcīzes nodokļa summa (A) = 14 : 100 x 15 x 40 % = Ls 0,84.”

1.2.5. izteikt 7.piemēru šādā redakcijā:

“7.piemērs.

Akcīzes nodokļa aprēķins 40 000 litru (50 000 pudeles x 0,8 litru) starpproduktu (Vermutu) ar faktisko spirta saturu 16 tilpumprocenti.

Akcīzes nodokļa aprēķins 50 000 akcīzes nodokļa marku saņemšanai.

1. Akcīzes nodokļa likme par 100 litriem starpprodukta ar absolūta spirta saturu virs 15 tilpumprocentiem līdz 22 tilpumprocentiem (ieskaitot) — Ls 70.

2. Akcīzes nodokļa summa (A) = 70 : 100 x 40 000 = Ls 28 000.”;

1.3. piektajā daļā:

1.3.1. papildināt 1.punkta ceturto rindkopu aiz vārdiem “Valsts ieņēmumu dienestam” ar vārdiem “kopā ar alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarāciju”;

1.3.2. papildināt 2.punktu ar vārdiem “gadījumā, ja netiek izmantota atliktā nodokļa maksāšana”;

1.3.3. svītrot 3.punktā pirmās iekavas un papildināt pirmo teikumu ar vārdiem “ja minētā likumā nav noteikts citādi”;

1.3.4. izteikt pēdējas rindkopas otro teikumu šādā redakcijā:

“Piemēram, 2002.gada septembrī, 15.datums ir svētdiena, tātad par maksāšanas termiņu ir uzskatāms 16.septembris.”;

1.4. izteikt sesto daļu jaunā redakcijā:

“VI daļa. Akcīzes nodokļa uzrādīšana grāmatvedībā

1. Akcīzes nodokļa maksātājs, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem iegrāmatošanai vadītāja apstiprinātajā grāmatvedības kontu plānā paredz saimniecisko darījumu būtībai atbilstošus kontus.

Šo metodisko norādījumu piemēros lietotie grāmatvedības konti izveidoti atbilstoši likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 10., 11., 12., 13. un 14.pantā sniegtajām bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmām.

2. Akcīzes nodokļa maksātājs akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem iegrāmatošanai lieto šādus kontus:

2.1. kontu grupas “Kreditori” kontu “Norēķini par akcīzes nodokli”;

2.2. kontu grupas “Debitori” kontu “Akcīzes nodokļa markas”;

2.3. kontu grupas “Debitori” kontu “Pārmaksātais akcīzes nodoklis”;

2.4. kontu grupas “Saimnieciskās darbības izmaksas” kontu “Akcīzes nodoklis”;

2.5. kontu grupas “Krājumi” atbilstošus kontus.

3. Konta “Norēķini par akcīzes nodokli” kredītā uzskaita samaksai valsts budžetā aprēķināto akcīzes nodokli.

4. Konta “Akcīzes nodokļa markas” debetā uzskaita alkoholisko dzērienu marķēšanai saņemtās akcīzes nodokļa markas, par kurām samaksāts vai maksājams akcīzes nodoklis.

Konta “Akcīzes nodokļa markas” kredītā uzskaita alkoholisko dzērienu marķēšanai izlietotās vai Valsts ieņēmumu dienestam atdotās akcīzes nodokļa markas.

Lai kontrolētu saņemto akcīzes nodokļa marku apriti, licencēts importētājs vai akcīzes preču noliktavas turētājs izveido akcīzes nodokļa marku analītisko uzskaiti.

5. Konta “Pārmaksātais akcīzes nodoklis” debetā uzskaita par Valsts ieņēmumu dienestam atpakaļ atdotajām akcīzes nodokļa markām (vai citos gadījumos, kad izveidojas akcīzes nodokļa pārmaksa) samaksāto akcīzes nodokli.

6. Ja alkoholisko dzērienu krājumu uzskaitei lieto periodiskās inventarizācijas metodi, tad konta “Akcīzes nodoklis” debetā uzskaita:

6.1. aprēķināto vai samaksāto akcīzes nodokli par marķētajiem alkoholiskajiem dzērieniem atbilstoši marķēšanai izlietotajām akcīzes nodokļa markām;

6.2. aprēķināto vai samaksāto akcīzes nodokli par nemarķētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kurus izved no akcīzes preču noliktavas vai ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam.

7. Ja alkoholisko dzērienu krājumu uzskaitei lieto nepārtrauktās inventarizācijas metodi, tad konta “Krājumi” debetā uzskaita:

7.1. aprēķināto vai samaksāto akcīzes nodokli par marķētajiem alkoholiskajiem dzērieniem atbilstoši marķēšanai izlietotajām akcīzes nodokļa markām;

7.2. aprēķināto vai samaksāto akcīzes nodokli par nemarķētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kurus izved no akcīzes preču noliktavas vai ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam.

 

 

Marķēto alkoholisko dzērienu ievešana Latvijas Republikas

muitas teritorijā vai izvešana no akcīzes preču noliktavas

8. Par marķētajiem alkoholiskiem dzērieniem, kurus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam vai izved no akcīzes preču noliktavas, akcīzes nodokli valsts budžetā maksā vienā no šādiem gadījumiem:

8.1. pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas;

8.2. par taksācijas periodā saņemtajām akcīzes nodokļa markām 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja licencēta importētāja vai akcīzes preču noliktavas turētāja nodrošinājums atbilst noteiktajam lielumam.

9. Lai saņemtu akcīzes nodokļa markas, licencēts importētājs vai akcīzes preču noliktavas turētājs Valsts ieņēmumu dienestā kopā ar citiem akcīzes nodokļa marku saņemšanai paredzētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgajai alkoholisko dzērienu partijai atbilstošu akcīzes nodokļa aprēķinu.

10. Akcīzes nodokli par marķētajiem alkoholiskajiem dzērieniem atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā apstiprinātajam akcīzes nodokļa aprēķinam uzskaita:

10.1. ja akcīzes nodokli maksā pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas:

D “Akcīzes nodokļa markas”

K “Nauda”;

10.2. ja akcīzes nodokli atbilstoši taksācijas periodā saņemtajām akcīzes nodokļa markām maksā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām:

D “Akcīzes nodokļa markas”

K “Norēķini par akcīzes nodokli”.

Akcīzes nodokļa samaksu uzrāda:

D “Norēķini par akcīzes nodokli”

K “Nauda”.

11. Akcīzes nodokli par marķētajiem alkoholiskajiem dzērieniem atbilstoši alkoholisko dzērienu marķēšanai izlietotajām akcīzes nodokļa markām uzskaita:

11.1. ja krājumu uzskaitei lieto nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Krājumi”

K “Akcīzes nodokļa markas”;

11.2. ja krājumu uzskaitei lieto periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Akcīzes nodoklis”

K “Akcīzes nodokļa markas”.

12. Ieņēmumus no alkoholisko dzērienu pārdošanas iegrāmato:

D “Nauda”

K “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

 

10.piemērs.

Licencēts importētājs pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas samaksājis valsts budžetā akcīzes nodokli Ls 529 760 par 224 000 litriem (320 000 pudeles x 0,7 litru) importētā viskija ar spirta daudzumu 43 tilpumprocenti (akcīzes nodokļa aprēķinu sk. 8.piemērā).

Visas akcīzes nodokļa markas izlietotas viskija marķēšanai.

Licencēts importētājs krājumu uzskaitei lieto nepārtrauktās inventarizācijas metodi.

Licencēts importētājs grāmatvedībā akcīzes nodokli uzrāda šādi (Ls):

1) samaksā akcīzes nodokli un saņem akcīzes nodokļa markas:

D “Akcīzes nodokļa markas” 529 760

K “Nauda” 529 760,

2) izlieto akcīzes nodokļa markas viskija marķēšanai:

D “Krājumi” 529 760

K “Akcīzes nodokļa markas” 529 760.

 

11.piemērs.

Licencēts importētājs, izmantojot nodrošinājumu, februārī saņem marķējamo vienību skaitam — 224 000 litriem (320 000 pudeles x 0,7 litru) viskija ar spirta daudzumu 43 tilpumprocenti — atbilstošu akcīzes nodokļa marku daudzumu.

Akcīzes nodoklis Ls 529 760 (akcīzes nodokļa aprēķinu sk. 8.piemērā) maksājams 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, t.i., līdz 15.martam.

Visas akcīzes nodokļa markas izlietotas viskija marķēšanai.

Faktiski februārī tika ievests Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam 210 000 litru (300 000 pudeles x 0,7 litru) viskija ar spirta daudzumu 43 tilpumprocenti un palika neimportēts 14 000 litru (20 000 marķēto pudeļu x 0,7 litru).

Licencēts importētājs krājumu uzskaitei lieto periodiskās inventarizācijas metodi.

Licencēts importētājs grāmatvedībā akcīzes nodokli uzrāda šādi (Ls):

1) izmantojot nodrošinājumu, saņem akcīzes nodokļa markas un iegrāmato budžetā maksājamo akcīzes nodokli:

D “Akcīzes nodokļa markas” 529 760

K “Norēķini par akcīzes nodokli” 529 760,

2) izlieto akcīzes nodokļa markas viskija marķēšanai:

D “Akcīzes nodoklis” 529 760

K “Akcīzes nodokļa markas” 529 760,

3) samaksā akcīzes nodokli budžetā atbilstoši saņemtajām akcīzes nodokļa markām:

D “Norēķini par akcīzes nodokli” 529 760

K “Nauda” 529 760.

 

12.piemērs.

Akcīzes preču noliktavas turētājs, izmantojot nodrošinājumu, janvārī saņem marķējamo vienību skaitam — 50 000 litriem (100 000 pudeles x 0,5 litru) saražotā brendija ar spirta daudzumu 38 tilpumprocenti — atbilstošu akcīzes nodokļa marku daudzumu.

Akcīzes nodoklis Ls 104 500 maksājams 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, t.i., līdz 15.februārim (akcīzes nodokļa aprēķinu sk. 9.piemērā).

Visas akcīzes nodokļa markas izlietotas brendija marķēšanai.

Janvārī no akcīzes preču noliktavas pārdošanai tika izvesti 42 500 litri (85 000 pudeles x 0,5 litru) brendija ar spirta daudzumu 38 tilpumprocenti un palika nepārdoti 7500 litri (15 000 pudeles x 0,5) marķētu pudeļu brendija ar spirta daudzumu 38 tilpumprocenti.

Licencēts importētājs krājumu uzskaitei lieto periodiskās inventarizācijas metodi.

Akcīzes preču noliktavas turētājs grāmatvedībā akcīzes nodokli uzrāda šādi (Ls):

1) izmantojot nodrošinājumu, saņem akcīzes nodokļa markas un iegrāmato budžetā maksājamo akcīzes nodokli:

D “Akcīzes nodokļa markas” 104 500

K “Norēķini par akcīzes nodokli” 104 500,

2) samaksā budžetā akcīzes nodokli atbilstoši saņemtajām akcīzes nodokļa markām:

D “Norēķini par akcīzes nodokli” 104 500

K “Nauda” 104 500,

3) izlieto akcīzes nodokļa markas viskija marķēšanai:

D “Akcīzes nodoklis” 104 500

K “Akcīzes nodokļa markas” 104 500.

 

 

Nemarķēto alkoholisko dzērienu ievešana Latvijas Republikas

muitas teritorijā vai izvešana no akcīzes preču noliktavas

13. Par nemarķētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kurus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam vai izved no akcīzes preču noliktavas, akcīzes nodokli valsts budžetā maksā vienā no šādiem gadījumiem:

13.1. pirms alkoholisko dzērienu uzrādīšanas muitas iestādē, ja saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” netiks izmantota atliktā akcīzes nodokļa maksāšana;

13.2. par taksācijas periodā no akcīzes preču noliktavas izvestajiem alkoholiskajiem dzērieniem, 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

14. Licencēts importētājs par nemarķējamiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam, aprēķinātā akcīzes nodokļa samaksu pirms alkoholisko dzērienu uzrādīšanas muitas iestādē uzrāda:

14.1. ja krājumu uzskaitei lieto nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Krājumi”

K “Nauda”;

14.2. ja krājumu uzskaitei lieto periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Akcīzes nodoklis”

K “Nauda”.

15. Akcīzes preču noliktavas turētājs par nemarķētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri taksācijas periodā izvesti no akcīzes preču noliktavas, aprēķināto akcīzes nodokli uzskaita:

15.1. ja krājumu uzskaitei lieto nepārtrauktās inventarizācijas metodi:

D “Krājumi”

K “Norēķini par akcīzes nodokli”;

15.2. ja krājumu uzskaitei lieto periodiskās inventarizācijas metodi:

D “Akcīzes nodoklis”

K “Norēķini par akcīzes nodokli”.

Akcīzes nodokļa samaksu uzrāda:

D “Norēķini par akcīzes nodokli”

K “Nauda”.

16. Ieņēmumus no nemarķēto alkoholisko dzērienu pārdošanas iegrāmato:

D “Nauda”

K “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības”

K “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”.

 

 

Atliktā akcīzes nodokļa maksāšana,

pārvietojot alkoholiskos dzērienus

17. Licencēts importētājs atlikto nodokļa maksāšanu var piemērot aprēķinātajam akcīzes nodoklim par alkoholiskajiem dzērieniem, kurus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā to pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu.

18. Akcīzes preču noliktavas turētājs atlikto nodokļa maksāšanu, pārvietojot alkoholiskos dzērienus, piemēro aprēķinātajam akcīzes nodoklim par alkoholiskajiem dzērieniem, kurus:

18.1. no vienas akcīzes preču noliktavas pārvietojot uz citu akcīzes preču noliktavu;

18.2. izvedot no akcīzes preču noliktavas tālākai izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas;

18.3. ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā to pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu.

19. Licencēts importētājs vai akcīzes preču noliktavas turētājs, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, aprēķināto nodokli nemaksā, ja Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka alkoholiskie dzērieni atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

19.1. tie ir saņemti akcīzes preču noliktavā;

19.2. tie ir izvesti no Latvijas Republikas muitas teritorijas.

20. Akcīzes nodokli, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, pārvietojot alkoholiskos dzērienus, uzskaita:

D “Atliktais akcīzes nodoklis”

K “Norēķini par atlikto akcīzes nodokli”.

21. Aprēķināto akcīzes nodokli pēc alkoholisko dzērienu saņemšanas akcīzes preču noliktavā vai izvešanas no Latvijas Republikas muitas teritorijas iegrāmato:

D “Norēķini par atlikto akcīzes nodokli”

K “Atliktais akcīzes nodoklis”.

 

 

Akcīzes nodokļa marku atdošana

Valsts ieņēmumu dienestam

22. Ja licencēts importētājs vai akcīzes preču noliktavas turētājs taksācijas periodā izmantoja nodrošinājumu un atdod Valsts ieņēmumu dienestam taksācijas periodā saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, (t.i., akcīzes nodoklis par taksācijas periodu vēl nav samaksāts), tad akcīzes nodoklis, kurš aprēķināts par marķējamiem alkoholiskajiem dzērieniem atbilstoši atdodamo akcīzes nodokļa marku daudzumam, nav jāmaksā.

Par marķējamiem alkoholiskajiem dzērieniem atbilstoši atdodamajām akcīzes nodokļa markām aprēķināto akcīzes nodokli, kurš par taksācijas periodu nav samaksāts, uzskaita:

D “Norēķini par akcīzes nodokli”

K “Akcīzes nodokļa markas”.

 

13.piemērs.

Akcīzes preču noliktavas turētājs, izmantojot nodrošinājumu, janvārī saņem marķējamo vienību skaitam — 50 000 litriem (100 000 pudeles x 0,5 litru) saražotā brendija ar spirta daudzumu 38 tilpumprocenti — atbilstošu akcīzes nodokļa marku daudzumu.

Akcīzes nodoklis Ls 104 500 (akcīzes nodokļa aprēķinu sk. 9.piemērā) maksājams 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, t.i., līdz 15.februārim.

Janvārī akcīzes nodokļa markas tika izlietotas 85 000 0,5 litra pudeļu brendija ar spirta daudzumu 38 tilpumprocenti marķēšanai un 15 000 akcīzes nodokļa markas 0,5 litra pudeļu brendija ar spirta daudzumu 38 tilpumprocenti marķēšanai palika neizmantotas.

Lai uzrādītu akcīzes nodokli atbilstoši 15 000 pudeļu (100 000–85 000) marķēšanai neizmantoto un Valsts ieņēmumu dienestam atdodamo akcīzes nodokļa marku daudzumam, akcīzes preču noliktavas turētājs aprēķina akcīzes nodokli par 7500 litriem (15 000 pudeles x 0,5 litru) brendija ar spirta daudzumu 38 tilpumprocenti.

Akcīzes nodokļa aprēķins atbilstoši atdodamo akcīzes nodokļa marku daudzumam:

1) akcīzes nodokļa likme brendijam par 100 litriem absolūtā spirta —Ls 550;

2) akcīzes nodokļa summa (A) = 550 : 100 x 7500 x 38 % = Ls 15 675.

Neizmantotās 15 000 akcīzes nodokļa markas akcīzes preču noliktavas turētājs atdod Valsts ieņēmumu dienestam 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām līdz akcīzes nodokļa samaksai.

Akcīzes preču noliktavas turētājs grāmatvedībā akcīzes nodokli uzrāda šādi (Ls):

1) izmantojot nodrošinājumu, saņem akcīzes nodokļa markas un iegrāmato budžetā maksājamo akcīzes nodokli:

D “Akcīzes nodokļa markas” 104 500

K “Norēķini par akcīzes nodokli” 104 500,

2) samazina budžetā maksājamo akcīzes nodokli atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestam atdodamo akcīzes nodokļa marku daudzumam:

D “Norēķini par akcīzes nodokli” 15 675

K “Akcīzes nodokļa markas” 15 675,

3) samaksā budžetā akcīzes nodokli atbilstoši brendija marķēšanai izlietoto akcīzes nodokļu marku daudzumam:

D “Norēķini par akcīzes nodokli” 88 825

K “Nauda” 88 825.

23. Ja licencēts importētājs vai akcīzes preču noliktavas turētājs atdod Valsts ieņēmumu dienestam taksācijas periodā saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas un akcīzes nodoklis par marķējamiem alkoholiskajiem dzērieniem bija samaksāts pirms attiecīgo akcīzes nodokļa marku saņemšanas, tad samaksātais nodoklis tiek pārskaitīts turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai pēc rakstveida pieprasījuma atmaksāts 15 dienu laikā.

Par marķējamiem alkoholiskajiem dzērieniem pirms attiecīgo akcīzes nodokļa marku atdošanas samaksāto akcīzes nodokli uzskaita:

D “Pārmaksātais akcīzes nodoklis”

K “Akcīzes nodokļa markas”.

24. Ja pārmaksāto akcīzes nodokli pārskaita turpmākajiem nodokļa maksājumiem, tad atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā apstiprinātajam akcīzes nodokļa aprēķinam, saņemot akcīzes markas, to iegrāmato:

D “Akcīzes nodokļa markas”

K “Pārmaksātais akcīzes nodoklis”.

25. Ja pēc licencēta importētāja vai akcīzes preču noliktavas turētāja rakstveida pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto akcīzes nodokli atmaksā, tad to iegrāmato:

D “Nauda”

K “Pārmaksātais akcīzes nodoklis”.

 

14.piemērs.

Licencēts importētājs pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas samaksājis valsts budžetā akcīzes nodokli Ls 104 500 par 50 000 litru (100 000 pudeles x 0,5 litru) importētā brendija ar spirta daudzumu 38 tilpumprocenti marķēšanai (akcīzes nodokļa aprēķinu sk. 9.piemērā).

Licencēts importētājs izlieto 85 000 akcīzes nodokļa markas 0,5 litra pudeļu brendija ar spirta daudzumu 38 tilpumprocenti marķēšanai un 15 000 akcīzes nodokļa markas 0,5 litra pudeļu brendija ar spirta daudzumu 38 tilpumprocenti marķēšanai palika neizmantotas.

Lai uzrādītu akcīzes nodokli atbilstoši 15 000 pudeļu (100 000–85 000) marķēšanai neizmantoto un Valsts ieņēmumu dienestam atdodamo akcīzes nodokļa marku daudzumam, licencētais importētājs aprēķina akcīzes nodokli Ls 15 675 par 7500 litriem (15 000 pudeles x 0,5 litru) brendija ar spirta daudzumu 38 tilpumprocenti (akcīzes nodokļa aprēķinu sk. 13.piemērā).

Neizmantotās 15 000 akcīzes nodokļa markas licencētais importētājs atdod Valsts ieņēmumu dienestam.

Licencēts importētājs grāmatvedībā akcīzes nodokli uzrāda šādi (Ls):

1) samaksā akcīzes nodokli budžetā un saņem akcīzes nodokļa markas:

D “Akcīzes nodokļa markas” 104 500

K “Nauda” 104 500,

2) uzskaita pārmaksāto akcīzes nodokli atbilstoši atdodamo akcīzes nodokļa marku daudzumam:

D “Pārmaksātais akcīzes nodoklis” 15 675

K “Akcīzes nodokļa markas” 15 675,

3) pēc rakstveida pieprasījuma saņem pārmaksāto akcīzes nodokli:

D “Nauda” 15 675

K “Pārmaksātais akcīzes nodoklis” 15 675.

26. Ja licencēts importētājs vai akcīzes preču noliktavas turētājs sedz atdoto neizmantoto vai bojāto akcīzes nodokļa marku iegādes izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar atdoto akcīzes marku iznīcināšanu, tad tos uzrāda:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas”

K “Nauda”.

 

Alkoholisko dzērienu inventarizācija

27. Akcīzes preču noliktavas turētājs pirms alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas par taksācijas periodu aizpildīšanas un iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā pēctaksācijas perioda pirmajā datumā inventarizē alkoholiskos dzērienus, kas atrodas akcīzes preču noliktavā.

Inventarizācijas rezultāti uzrādāmi akcīzes nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu likumā noteiktajā termiņā un grāmatvedības reģistros.

28. Ja inventarizācijā tiek konstatēta grāmatvedības reģistros un inventarizācijā uzskaitīto datu atšķirība, t.i., pārpalikums vai iztrūkums (izlaupījums, zaudējums, zudums u.c.), tad to uzrāda gan grāmatvedības reģistros, gan nodokļu deklarācijā, ievērojot šādu kārtību:

28.1. ja inventarizācijā ir konstatēts pārpalikums, to apliek ar akcīzes nodokli pēc likuma 7.pantā noteiktās likmes;

28.2. ja inventarizācijā ir konstatēts iztrūkums, to apliek ar akcīzes nodokli pēc likuma 7.pantā noteiktās likmes, izņemot:

a) iztrūkumu atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.518 “Noteikumi par jēlspirta un spirta zuduma normām un citu alkoholisko dzērienu iztrūkuma (zuduma) normām jēlspirta, spirta un citu alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)”;

b) iztrūkumu, kas radies nepārvaramas varas dēļ. Par šo iztrūkumu jābūt pierādījumiem, kas apstiprināti ar atbilstošiem valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtiem, kā arī citiem dokumentiem par to, ka šis iztrūkums radies nepārvaramas varas apstākļu dēļ.

29. Alkoholisko dzērienu un spirta krājumu inventarizācijā ievēro Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumos Nr.243 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” noteikto norises kārtību, kā arī Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.216 “Noteikumi par alkoholisko dzērienu (izņemot vīnu, pārējos raudzētos dzērienus un starpproduktus) daudzuma noteikšanu, spirta zudumu uzskaiti un spirta daudzuma kontroles metodiku” reglamentēto attiecīgo dzērienu uzskaites kārtību.

30. Inventarizācijā katram alkoholisko dzērienu veidam konstatēto atlikumu (litros) salīdzina ar alkoholisko dzērienu atlikumu (litros) pēc uzskaites datiem. Inventarizācijas rezultātu salīdzinājums ar uzskaites datiem (ieteicamo paraugu sk. pielikumā Nr.2) ir iesniedzams kopā ar alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarāciju.

31. Akcīzes nodokli, kas aprēķināts samaksai valsts budžetā par inventarizācijā konstatēto alkoholisko dzērienu pārpalikumu vai iztrūkumu, uzskaita:

D “Saimnieciskās darbības izmaksas”

K “Norēķini par akcīzes nodokli”.”

1.5. izteikt Pielikuma Nr.2 piezīmju trešo rindkopu šādā redakcijā:

“*** — iztrūkums, par kuru ir pierādījumi, kas apstiprināti ar atbilstošiem valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtiem, kā arī citiem dokumentiem, par to, ka šis iztrūkums radies nepārvaramas varas apstākļu dēļ.”

2. Rīkojums stājas spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. N.Jezdakova