Par veiksmīgām Eiropas sarunām

30. martā Briselē notika Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu sanāksme sarunu vadītāju līmenī, kurā tika savilkta starpbilance sarunām Zviedrijas ES prezidentūras laikā. Nākamā sanāksme paredzēta šā gada 17. un 18.maijā, bet pirmā pusgada rezultātus paredzēts apkopot ārlietu ministru sanāksmē 11. un 12.jūnijā.

Šajā sanāksmē tika pieņemts oficiāls lēmums par sarunu sākšanu astoņās sadaļās: "Brīva preču kustība", "Sociālā politika un nodarbinātība", "Enerģija", "Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas", "Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija", "Vide", "Muitas savienība" un "Finanses un budžeta nosacījumi".

Sarunu sadaļu atvēršanai ir liela nozīme. Tā vainago iepriekšējā pusgadā ieguldīto Latvijas sarunu delegācijas un Eiropas Komisijas ekspertu darbu. Kopējais atvērto sadaļu skaits — 24 — pēc pirmā sarunu gada ir apliecinājums Latvijas gatavībai strādāt ātri un precīzi.

Atsevišķos gadījumos, kad sagatavošanās darbs ir bijis īpaši veiksmīgs, rodas iespēja sarunu sadaļas tūlīt pēc atvēršanas arī slēgt. 30. martā Latvija slēgusi vienu no tehniski sarežģītākajām sadaļām — "Brīvu preču kustība" (vadošajām valstīm, piemēram, Ungārijai un Polijai, izdevās šo sadaļu aizvērt tikai pēc otrā sarunu gada).

Šī panākuma pamatā ir Latvijas valsts pārvaldes iestāžu darbs, lai jau pirms iestāšanās ES nodrošinātu tehnisko barjeru atcelšanu Latvijas preču iekļūšanai Eiropas vienotajā tirgū. Pirmajā sanāksmē šīs prezidentūras laikā slēgta arī sadaļa "Kultūra un audiovizuālā politika".

Latvija iestāšanās sarunās koncentrē uzmanību uz sadaļām, kas saskaņā ar ES Padomes apstiprināto ceļvedi ir noteiktas kā prioritāras Zviedrijas prezidentūras laikā. Latvija mērķtiecīgi turpina aizstāvēt savas nacionālās intereses pārejas periodu veidā sarunu sadaļās "Brīva pakalpojumu kustība" un "Sociālā politika un nodarbinātība", taču arī šeit iespējams jau tuvākajā laikā panākt būtisku progresu.

Šogad sarunu process ir nonācis kvalitatīvi jaunā fāzē. Līdz šim Latvija slēgusi sarunās samērā vieglas sadaļas, kurās netika skartas būtiskas nacionālās intereses, tagad sarunas noris arī par sadaļām, kur Latvija izvirza konkrētas prasības. Atsevišķās sarunu sadaļās, piemēram, par sociālo politiku un vidi, Latvija ir izvirzījusi vairāk prasību nekā citas kandidātvalstis (arī Igaunija un Lietuva). Katra prasība ir sīki jāpamato un jāpierāda, tāpēc sarunas par šīm sadaļām prasa ilgāku laiku. Sarunās ieguldītais laiks un darbs palielina izredzes panākt Latvijas iedzīvotājiem labvēlīgus iestāšanās nosacījumus.

Ārlietu ministrijas preses centrs