Par saulgriežiem dvēselē un plašā skatā

Foto: A.F.I.

Mācītājs Juris Rubenis:

Maz būs to, kuri zinās, ka ugunskura dedzināšana pašā īsākajā gada naktī simbolizē apzinātu cilvēka līdzdalību gaismas izplatībā, cīņā ar tumsu, ka te parādās arī noteikta izpratne par cilvēka dzīvi – Dievs mums dod galvenos dzīves nosacījumus, taču sava daļa cīņā par gaismu sevī mums jāizcīna pašiem.

Jāņu nakts ugunskurs kā sadarbība ar Sauli, ar gaismu ir apliecinājums gatavībai cīņai par gaismu sevī un pasaulē.

Jā, Jāņi patiesībā ir noslēpums, mīkla, kas mums jāatrisina. Ja tie kļūst par populārāko piedzeršanās dienu, tad tiek noliegts šo svētku dziļākais saturs un tad pavisam būtiski tie no dzīvības svētkiem kļūst par nāves svētkiem (atcerēsimies gadskārtējās akcijas “Izglāb draugu!”).

Viens no XX gadsimta ievērojamiem vācu teologiem Vilhelms Štēlins savā jaunībā Pirmā pasaules kara laikā karoja Latvijas frontēs. Zīmīgs un dziļš ir viņa novēroto latviešu Jāņu svinēšanas tradīciju vērtējums: “Latviešu tautasdziesmās es sajutu putojošu līksmību un reizē grūtsirdīgas žēlabas kopā sakusušas reti sastopamā un aizkustinošā vienībā. (..) Vasaras saulgriežu diena kosmiski pagāniskajā dzīves izjūtā ir piepildīta ar satricinošu spriegumu un iekšēju konfliktu. Nevienā citā gada laikā tik baigā tuvumā viens otram neatrodas reibums, līksmība un nāve, pāriplūstošs dzīvesprieks un bezdibenīgas skumjas. Gaisma lieto savu visstiprāko varu, tomēr tūlīt tai atkal jāsarūk, kad pati daba ir izrotāta ar dzīvības formu pilnu krāšņumu, – bet jau apzīmēta ar vītuma un aiziešanas pirmajām pēdām.”

Jāņu galvenā vēsts skan: pagriezienam pretī Saulei, saulgriežiem ir jānotiek pašā cilvēkā. Tevī. Visa radība, katrs zieds orientējas uz gaismu, pagriežas pretī Saulei, tikai cilvēks bieži – ne. Taču daba, radītā pasaule nav vieta zaru aplauzīšanai, plastikāta gabalu un tukšu pudeļu izmētāšanai vai dzēruma izgulēšanai. No tās varam daudz mācīties. Piemēram, gatavību allaž meklēt gaismu un augt tai pretī, apzināties, ka viss mūsu dzīvē atkarīgs no tā, vai tajā valda gaisma vai tumsa.

Patiešām, ja vien mēs vēlētos dziļāk saprast Jāņu nozīmi (ko visbiežāk nemaz nevēlamies), tad šie svētki varētu kalpot kā organisks latviskās identitātes simbols.

“DIENA”