Par veldzējošo Līvu miestiņa garu

Divu gadu laikā, kamēr strādā SIA “Griģis&Co Līvu alus darītava”, tās pārdošanas apjoms sasniedzis 8,9% no visu Latvijas aldaru pārdotā alus. Alus ražošana ir uzņēmuma jaunākā nozare – tas nodarbojas arī ar lauksaimniecību, cūkgaļas ražošanu, gaļas pārstrādi un tirdzniecību. Alus darītava tagad aizņem apmēram 40 procentus no uzņēmuma apgrozījuma, un alus ražošanā strādā tikai 35 no uzņēmuma 200 darbiniekiem.

Jaunā alus darītava ir uzbūvēta kādreizējās Liepājas ratiņu rūpnīcas teritorijā. Vasaras beigās paredzēts atklāt rūpnīcas otro kārtu, kas paredz ražošanas jaudu trīskāršot. Par paredzētajiem apjomiem liecina milzīgi, zili torņi Graudu ielas malā. Katrā ietilpst 120 tonnu alus, pašlaik izmanto trīs torņus, uzstādīti ir astoņi, bet pavisam būs 18.

Uzņēmums izmanto Vācijā, Polijā un Čehijā ražotās iekārtas, kurās audzē Vācijā ražotā rauga tīrkultūru, ieber no Dānijas atvesto iesalu, pievieno Liepājas ūdeni un vēl Vācijas apiņus. Pa rūpnīcu klejo smaržas, varbūt arī miestiņa gars, jo galvenie speciālisti ir pieredzējuši izbijušo Liepājas un Pāvilostas alus darītavu darbinieki, kuriem šis darbs ir sirdslieta. Bet ne alu, ne misu, ne iesalu ieraudzīt nevar, ja vien dzēriens nav ieliets kausos. Viss darba process ir noslēgts, jo alus darīšana un pat rūpnīcas mazgāšana no tiek elektroniski.

A. Griģis par traģēdiju uzskata faktu, ka Latvijai nav savas iesalnīcas. Latvijā tiek saražots apmēram 10 procentu iesala. Ja A. Griģim iesalnīcas projekts izdosies, tad veco ratiņu rūpnīcas korpusu vietā jau nākamgad būvēs iesalnīcu ar ražošanas jaudu 40 tūkstoši tonnu gadā. Ar to iesala pietiktu visai Latvijai un atliktu vēl eksportam, stāsta uzņēmējs, piebilstot, ka tad būtu nepieciešams valsts atbalsts (dotācijas, konsultācijas) alus miežu audzētājiem. Iesalnīca nodrošinātu lauksaimniekiem darbu aptuveni 20 tūkstošos hektāru.

“DIENA”