Par ANO un Latvijas pieredzi

ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis un ANO pastāvīgais koordinators Latvijā Jans Sands Sorensens:

Aizvadītajos gados Latvija ir daudz sasniegusi. No ANO viedokļa īpaši jāuzsver, ka Latvija var lepoties ar integrācijas politiku, kas nozīmē ne tikai nacionālo minoritāšu un etnisko grupu iesaisti sabiedrībā, bet arī reģionālo un sociālo integrāciju, kas ietver sevī ekonomiskos aspektus un mazina atšķirības starp dažādām sabiedrības grupām. Latvija savā attīstības ceļā ir spējusi risināt sarežģītus un jūtīgus jautājumus, tāpēc tās pieredze varētu kalpot par piemēru valstīm, kuras saskaras ar līdzīgām problēmām. Latvija ir viena no retajām bijušā komunistiskā bloka valstīm, kas spējusi izveidot jaunu likumdošanu un attīstīt pilsoniskas sabiedrības principus, nodrošinot normu, ka valdībai ir jākonsultējas ar sabiedrību tai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Ja šī valdības politika veiksmīgi īstenosies praksē, Latvijas pieredze būs noderīga citām postkomunisma valstīm, un ANO to varēs popularizēt kā veiksmīgu piemēru pilsoniskas sabiedrības veidošanā.

Latvijas iniciatīvas un pārdomātā politika ir nodrošinājusi to, ka Latvija šodien veiksmīgi kandidē dalībai ES un NATO. Jāatzīst, ka arī ANO ir aktīvi piedalījusies Latvijas izaugsmē, tādējādi palīdzot tai integrēties Eiroatlantiskajās struktūrās. Tas ir pamats arī turpmākajai sadarbībai nākotnē. Taču ir svarīgi, lai Latvija nostiprinātu un attīstītu savus sasniegumus minētajās jomā. Lai gan Latvijas sasniegumi ir veicinājuši tās iespēju iestāties ES kā vienai no pirmajām postpadomju reģiona valstīm, tomēr Latvijai vēl daudz jādara, lai mazinātu plaisu starp ekonomiski attīstītajiem un atpalikušajiem reģioniem, starp jauno eliti un lauku iedzīvotājiem, kā arī jānostiprina sabiedrības iesaiste politikas procesos.

Lai Latvija pilnīgāk izmantotu savu potenciālu, ir nepieciešams skaidri saskatīt nākotnes vīzijas un apzināties savus pienākumus un saistības pret sabiedrību kopumā. Viens no būtiskākajiem attīstības šķēršļiem slēpjas mūsu domāšanā. Ir jāatbrīvojas no zināma provinciālisma un minoritātes kompleksiem – tas palīdz ieraudzīt un izmantot savas iespējas.

Neapšaubāmi, desmit neatkarības gados Latvija ir daudz sasniegusi. ANO īpaši novērtē to, ka Latvija no palīdzības saņēmējas valsts kļūst par palīdzības sniedzēju – donorvalsti, tādējādi iegūstot jaunu lomu starptautiskajā sabiedrībā. Iespējams, ka šo jauno Latvijas lomu daudziem ir grūti izprast, jo ne mazums Latvijas iedzīvotāju dzīvo zem oficiālā iztikas minimuma. Iespējams, ka kādam rodas jautājums – vai gan valsts, kas nevar pietiekami nodrošināt savus iedzīvotājus, var palīdzēt citiem. Atbilde ir apstiprinoša, jo Latvijai kā donorvalstij nav sākumā jānodrošina finansiāla palīdzība. Galvenais ir apzināties, ka valsts ir kļuvusi par palīdzības sniedzēju – donoru. Šī palīdzība var izpausties arī tā, ka Latvijas speciālisti un eksperti dalās iegūtajā pieredzē.

“DIENA”