Par genoma ēras sākumu Latvijā

Latvijas genoma projekta iniciators prof. akadēmiķis Dr.habil.biol. Elmārs Grēns:

Saeima pieņēmusi Cilvēka genoma izpētes likumu, tādējādi arī Latvijā iededzot zaļo gaismu vienam no visdaudzsološākajiem un pārdrošākajiem XXI gadsimta zinātnes un augsto tehnoloģiju virzieniem – cilvēka genoma izpētei. Pirmo reizi pasaules zinātnieku radošās domas un varēšanas apliecinājums izpaužas kā sava veida izaicinājums cilvēcei – gatavība atrisināt dzīvības un iedzimtības noslēpumu. Ne tikai dzīvajā dabā vispār un cilvēka populācijai kopumā, bet arī katram no mums atsevišķi. Cēlu mērķu vadīti, zinātnieki uzbur visai tuvas nākotnes ainas, kad gēnu diagnostika, gēnu terapija, terapeitiskā klonēšana un citas ne mazāk modernas molekulāras lietas kardināli pārveidos medicīnu un veselības aprūpi. Un kur tad vēl principiāla iespēja mērķtiecīgi iejaukties tādās šķietami netveramās matērijās kā intelekts, talants, uzvedība, pat ārējais izskats. Tā runāt ir pamats, jo 2001. gada sensācija – cilvēka genoma struktūras atšifrējums – un pilnīgi reālās iespējas jau 2003. gadā pabeigt genoma struktūras modeli ir tikai pats sākums t.s. ģenētiskajai revolūcijai.

Straujais ģenētikas un visas modernās bioloģijas progress var pārvērst mūsdienu prognozes un sapņus reālā, varbūt pat nedaudz skaudrā īstenībā, pie tam ne visai tālā nākotnē. Kā vienmēr, progress, it īpaši jauna, negaidīta pavērsiena punktos, nes līdzi ne tikai sajūsmu un cerības, bet arī bažas un neizlēmību. Galu galā, mūsu iedzimtības noslēpumi var kļūt pieejami citiem, var tikt izmantoti negodīgos nolūkos. Bažas par pārcilvēku izveidošanu – jauno eigēniku, par neierobežotām manipulācijām ar iedzimtām īpašībām pēc pasūtījuma, vai tas nebūs drauds cilvēku sabiedrībai? Bet varbūt evolūcijas turpinājums, tikai citiem līdzekļiem?

Aprobežošos vienīgi ar problēmas nosaukšanu. Tā varētu kļūt par nopietnas diskusijas tēmu sabiedrībā. Šāds disputs visai aktīvi jau notiek Rietumu pasaulē, vienlaikus izvērtējot arī tās zinātnes un tehnoloģijas iespējas, kas vistuvākajā laikā skars medicīnu un daudzas citas sfēras neatkarīgi no tā, vai esam tam sagatavoti vai ne.

Tātad mūsu likumdevēji ir apzinājušies «gēnu ēras» nopietnību un nozīmi Latvijai, un atbilstošais likums ir pieņemts. Likuma mērķis ir sakārtot tiesisko vidi cilvēka genoma pētījumiem un pielietojumam Latvijā, akcentējot vispirms katra cilvēka brīvu izvēli – piedalīties vai ne, iepriekš saņemot pietiekami izsmeļošu informāciju par ģenētiskās izpētes saturu, mērķiem un iespējamiem riskiem; tāpat arī par tiesībām jebkurā laikā pārtraukt darbus ar viņa ģenētisko materiālu, to iznīcinot kopā ar viņa ģenētiskajiem datiem. Otrkārt, jābūt atbilstošiem drošības pasākumiem, kas novērstu nesankcionētu piekļūšanu indivīda veselības stāvokli raksturojošiem un ģenētiskiem datiem. Likumā paredzēta valsts kontrole, veidojot vienotu valsts iedzīvotāju genoma datu bāzi, vienlaikus neaizliedzot veikt ģenētiskus pētījumus un ģenētisko testēšanu – gēnu diagnosticēšanu – gan valsts, gan privātām institūcijām.

Manuprāt, mums nav lietderīgi iesaistīties lielvalstu zinātnes centru un farmācijas gigantu genoma sacīkstēs. Pakaļdzīšanās bagātā starptautiskā konsorcija DeCode aktivitātēm, kaut arī tās notiek mazajā Islandes zemītē, diez vai būtu stratēģiski pareiza. Šādu ceļu gan izvēlējies mūsu ziemeļu kaimiņš Igaunija, par krietnu naudu piedāvājot ārvalstu investoriem savu ambiciozo genoma programmu. Gudrāk rīkojas Somija, nepasludinot totālu visas valsts «genomizēšanu», bet izstrādājot nopietnas programmas atsevišķu ar iedzimtības faktoriem saistītu slimību pētījumos. Vismaz sākotnējā posmā. Tāda pieeja prasa mazāk līdzekļu, tiek saglabāta nacionāla kontrole pār genoma pētījumiem un iespējami ātra pētījumu rezultātu izmantošana praksē. Šādu ceļu izvēlējāmies arī mēs Latvijā.

Latvijas zinātnieki un medicīnas speciālisti ir izstrādājuši un gatavi uzsākt valsts mēroga projektu “Vienota valsts iedzīvotāju genoma datu bāze”. Neatrodamies gluži tukšā vietā. Jau otro gadu strādājam Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētnieciskā sadarbības projekta “Latvijas populācijas genofonda pētījumi un to izmantošana cilvēka patoloģijas diagnostikā un profilaksē ietvaros”. Tātad pieredze ir uzkrāta, un Latvijas valdībai nu jāsaka savs vārds, vai pieņemsim izaicinājumu un kļūsim par cienīgu līdzspēlētāju pasaulē vienā no augsto tehnoloģiju virzieniem. Gluži tāpat, kā to esam pierādījuši informācijas tehnoloģiju jomā. Pie tam izvēle jāizdara jau tagad, nevis kaut kad nākotnē, pūloties ielēkt aizejoša vilciena pēdējā vagonā. Galu galā, cilvēka genoma pētījumi un izmantošana veselības aizsardzībā ir viena no humānākajām cilvēka darbības sfērām, kas tieši vērsta uz mūsu tautas veselību un labklājību. Kur rast vēl cēlāku mērķi zinātnes un praktiskās kopdarbības jomā?

“DIENA”