Latvija sveic Armēnijas prezidentu

Šodien oficiālā darba vizītē Latvijā ierodas Armēnijas prezidents Roberts Kočarjans

No rīta augstais viesis Rīgas pilī tiksies ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu. Rīgas pilī paredzētas arī abu valstu prezidentu un delegāciju sarunas un savstarpēju līgumu parakstīšana. Pēc tam plānots nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa un armēņu piemiņas akmens Jēkaba kazarmu tuvumā. Dienas vidū pusdienas par godu augstajam viesim rīkos Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Pēcpusdienā Armēnijas prezidents tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Jānis Straumi un Latvijas un Armēnijas parlamentārās sadarbības komitejas locekļiem. Pēc tam paredzēts Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums un ekskursija pa Vecrīgu, bet vēlāk R. Kočarjans tiksies ar armēņu kopienas pārstāvjiem. Vakaru noslēgs Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotās vakariņas Melngalvju namā.

Ceturtdien no rīta paredzēta R. Kočarjana līdzdalība darba brokastīs, ko rīkos Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš, pēc tam augstais viesis un delegācija izlidos no Rīgas.

Kopā ar Armēnijas prezidentu Latvijā ieradīsies arī tirdzniecības un ekonomiskās attīstības ministrs Karens Čmaritjans, zinātnes un izglītības ministrs Levons Mkrčjans, Armēnijas un Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītājs Galusts Sahakjans, Armēnijas Centrālās bankas prezidents Tigrans Sargsians, Armēnijas Attīstības aģentūras izpilddirektors Vahagns Movsisjans, Armēnijas ražotāju un uzņēmēju savienības prezidents Arsens Gazarjans.

Roberts Kočarjans dzimis 1954. gadā Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā. Beidzis Erevānas Valsts politehnisko institūtu, kur apguvis inženiera specialitāti.

Armēnijas prezidenta amatā ievēlēts 1998. gada 30. martā. Aktīvi politiski darboties sācis 1989. gadā, kad kļuvis par galveno personu Kalnu Karabahas pašnoteikšanās kustībā un par Kalnu Karabahas izpildkomitejas priekšsēdētāja padomnieku. Turpmākajos gados ieņēmis dažādus vadošos (arī premjerministra) amatus Kalnu Karabahā un pašaizliedzīgi cīnījies par Kalnu Karabahas konflikta risinājumu, pārstāvējis šo teritoriju dažādās starptautiskajās organizācijās un forumos. 1994. gadā ar pārliecinošu balsu vairākumu ievēlēts par pirmo Kalnu Karabahas prezidentu. 1997. gadā iecelts par Armēnijas premjerministru. Pēc pirmā prezidenta Levona Ter-Petrosjana atkāpšanās ievēlēts prezidenta amatā.

Precējies, sieva Bella, trīs bērni.

Par Latvijas un Armēnijas savstarpējām attiecībām

Latvija savas attiecības ar Armēniju veido, balstoties uz divpusējās sadarbības principiem, ņemot vērā savas ārpolitiskās prioritātes — integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Tās ir draudzīgas un konstruktīvas, tomēr vēl nav pietiekami intensīvas. Ir reālas iespējas sadarbības turpmākai izvēršanai un attīstīšanai.

Latvija atzina Armēnijas valstisko neatkarību 1992.gada 8.janvārī. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Armēniju pastāv kopš 1992.gada 22.augusta.

Lai aktivizētu divpusējo politisko dialogu, gan Latvija, gan Armēnija ir iecēlušas vēstniekus. 2000.gada 13.jūnijā Armēnija par nerezidējošo vēstnieku Latvijā iecēla Ašotu Hovakimjanu, savukārt no Latvijas puses kā nerezidējošais vēstnieks Armēnijā 2002.gada 22.februārī akreditējās Aivars Vovers.

Līdz ar vēstnieku iecelšanu attiecības ar Armēniju ir aktivizējušās un kļuvušas intensīvākas. Ir radušās vēl plašākas iespējas attīstīt sadarbību. Kā perspektīvākās jomas, kas piešķirtu dinamiku Latvijas un Armēnijas divpusējām attiecībām, var minēt ekonomiskās sadarbības aktivizēšanu, ciešāku sadarbību starp parlamentiem, Latvijas pieredzes nodošanu eirointegrācijas, ekonomisko reformu īstenošanas un citās jomās, kā arī kultūras sakaru attīstīšanu.

Pēdējos gados risinās aktīvs dialogs starp Latvijas un Armēnijas parlamentiem. Abu valstu parlamentos ir izveidotas parlamentārās sadarbības grupas.

Parlamentārā dialoga galvenie jautājumi ir: Saeimas pieredzes nodošana integrācijas ES jautājumos, likumdošanas saskaņošana u.c. 2002. gada martā pēc Armēnijas puses uzaicinājuma notika Saeimas deputātu delegācijas vizīte Erevānā, kuras laikā pārrunāti tālākās sadarbības virzieni.

Daudzpusējo attiecību kontekstā jāmin Latvijas dalība Eiropas Padomes Ministru komitejas Armēnijas monitoringa darba grupā. Latvija šajā grupā (kopā ar Austriju) ir atbildīga par jautājumu kopas III sadaļas jautājumu (konstitucionālā reforma, likumdošana un EP juridisko instrumentu ratifikācija) ieviešanu Armēnijā.

Līdz ar diplomātisko attiecību nodibināšanu Latvija un Armēnija sāka līgumtiesiskās bāzes veidošanu. Šobrīd Latvijai ar Armēniju noslēgti četri līgumi: Līgums par tirdznieciski ekonomiskās sadarbības principiem, Protokols par sadarbību starp ārlietu ministrijām, Konvencija par izvairīšanos no ienākuma un īpašuma divkāršas aplikšanas ar nodokļiem, Līgums par starptautisko autotransporta satiksmi.

Papildus parakstītajiem un jau spēkā esošajiem līgumiem puses gatavojas noslēgt vēl vairākus līgumus, kas veicinātu ekonomisko, kultūras un citu kontaktu attīstību ar Armēniju.

Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2001. gadā tirdzniecības apgrozījums ar Armēniju ir bijis visai neliels. Latvijas eksports uz Armēniju bija par 0,571 miljonu dolāru (0,03 procenti no kopējā Latvijas eksporta apjoma), imports — 0,366 miljoni dolāru (0,01 procents no kopapjoma). Nozīmīgākie Latvijas eksporta preču veidi uz Armēniju ir pārtikas produkti, ķīmiskās rūpniecības ražojumi, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, kā arī koksne un tās izstrādājumi. No Armēnijas visvairāk tiek importēti pārtikas produkti, optiskās ierīces un aparāti, kā arī pulksteņi un mūzikas instrumenti. 

Pēc Latvijas Uzņēmumu reģistra datiem, starp investētājvalstīm Armēnija atrodas 47. vietā. Armēnijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu reģistrētajā statūtkapitālā 2002. gada 21. martā bija 778 136 dolāri. 2002. gada 22. februārī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 40 Armēnijas un Latvijas kopuzņēmumi.

Latvijā ir samērā plaša armēņu kopiena. Pirmie armēņi Latvijā ieceļojuši jau 1938. gadā. Pašlaik Latvijā dzīvo 3000 armēņu, no tiem aptuveni 500 ir Latvijas pilsoņi. Daļa armēņu ir apvienojušies Rīgas armēņu apustuliskajā draudzē.

Armēņu kopienas kultūras un sabiedriskā dzīve Latvijā risinās pietiekami aktīvi. Ir izveidota armēņu kultūras biedrība, darbojas svētdienas skola, reizi mēnesī Latvijas Radio 2. programmā skan raidījums armēņu valodā. 2001. gada novembrī Melngalvju namā bija atvērta plaša armēņu gleznotāju darbu izstāde, kas bija veltīta 1700 kristietības gadiem Armēnijā. Rīgā, Krasta ielā, tiek būvēts armēņu dievnams, ko plānots atvērt šogad vai nākamgad.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors