Par Čehijas Senāta delegācijas vizīti Latvijā

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns un komisijas pārstāvji 21.jūnijā tikās ar Čehijas Republikas Senāta Eiropas integrācijas komisijas delegāciju.

Tikšanās laikā pārrunāta abu komisiju darbība likumdošanas pārņemšanā, kā arī sadarbības paplašināšanas iespējas starp Latviju un Čehiju.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs E.Inkēns pastāstīja, ka viņa vadītā komisija izveidota pirms sešiem gadiem, kad Latvija parakstīja asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES). Komisija pārrauga ES likumdošanas pārņemšanas procesa norisi citās Saeimas komisijās, piedāvājot konkrētās nozares ekspertu palīdzību, kā arī rīkojot speciālus seminārus gan Rīgā, gan Briselē. Tāpat komisija seko līdzi likumprojektu izskatīšanas gaitai Saeimā. “Līdz šim Latvija slēgusi 27 sarunu sadaļas, par tām mums ir nelieli parādi, tomēr esmu pārliecināts, ka līdz šī gada beigām mums izdosies pieņemt vēl ap divdesmit likumu, kuru pietrūkst, lai pilnībā pārņemtu ES likumdošanas kopumu,” teica E.Inkēns. Savukārt pēc tam komisijas darbības laukā ietilps Eiropas Savienības direktīvu pārņemšana.

Otrs Saeimas Eiropas lietu komisijas darbības virziens — sadarbība ar valdību ES jautājumu risināšanā. Kā informēja E.Inkēns, mūsu valsts likumdošana paredz — valdība nedrīkst iesniegt nevienu ar ES saistītu likumprojektu, iepriekš par to nekonsultējoties Saeimas Eiropas lietu komisijā un nesaņemot tās akceptu. Tāpēc arī visas pozīcijas sarunu sadaļās par Latvijas iestāšanos ES, kā arī izmaiņas tajās vispirms tiek izskatītas un atbalstītas komisijā. Arī šis komisijas darbības virziens varētu turpināties pēc Latvijas iestāšanās ES — komisija izskatītu un paustu savu viedokli par Eiropas Padomes lēmumiem.

Eiropas lietu komisijas kompetencē ietilpst arī starptautiskie jautājumi — darbība Eiropas Savienības Konventā un Eiropas Savienības un Latvijas apvienotajā parlamentārajā komitejā, kā arī sabiedrības informēšana. Paralēli attiecīgajai struktūrai valdībā Eiropas lietu komisijas paspārnē darbojas Eiropas Savienības informācijas centrs, kas reizi nedēļā izdod informatīvu biļetenu par ES jautājumiem, kura metiens ir vairāk nekā 1000 eksemplāru. Eiropas Savienības informācijas centrs arī īsteno sadarbības projektu ar reģionālajiem medijiem, bet septembra vidū savu darbību uzsāks “karstais” telefons, pa kuru zvanot iedzīvotāji varēs saņemt atbildes uz jautājumiem par Eiropas Savienību.

Sabiedriskās domas pētījumi parāda, ka gandrīz 42% iedzīvotāju atbalsta Latvijas integrāciju ES, ap 30% ir pret to. “Tas nozīmē, ka izšķirošā cīņa mums vēl priekšā,” teica E.Inkēns.

Vēl, runājot par paveikto, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja pirms četriem gadiem ieviesto likumprojektu anotēšanas sistēmu, bet tagad aizsācies projekts par likumu izpildes pārbaudes metodoloģijas izstrādi, kas palīdzēs noskaidrot, cik veiksmīgi tiek ieviesti parlamenta pieņemtie likumi.

Čehijas Republikas Senāta Eiropas integrācijas komisijas pārstāvji pastāstīja, ka viņu pārstāvētā komisija parlamentā izveidota jau pēc sarunu sākšanas, tāpēc tikai tagad vērojama izlīdzināšanās profesionalitātes un kompetences jautājumos starp valdību un parlamentu. Tā kā Čehijas parlamentā ir divas palātas, Senāts Eiropas integrācijas jautājumos būtībā darbojas kā pēdējā institūcija, kas atrod pretrunas vai nesaskaņas ar Eiropas Savienības likumdošanas kopumu. Arī Čehijas parlamentam vēl plānots pieņemt ap 25 likumus, kas ļautu pabeigt ES likumdošanas pārņemšanu. Nesen pieņemtie grozījumi Čehijas konstitūcijā pašlaik nosaka starptautisko līgumu prioritāti pār nacionālo likumdošanu, un arī tas uzskatāms par panākumu Čehijas virzībā uz ES.

Pārrunāta arī darbība nacionālā konventa ietvaros, kā arī iespējamā sadarbības intensificēšana starp Latvijas un Čehijas parlamentu Eiropas lietu komisijām.

Saeimas preses dienests