Zeme ir tik veca, cik veci tās iedzīvotāji

Skats no statistikas “putna lidojuma” uz Latvijas teritoriju

Oļģerts Krastiņš, Edvīns Vanags, profesori, Valentīna Locāne, pētniece, Latvijas Statistikas institūts, — neparastā skatījumā, “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums “LV” 21.04.2002. Nr.94.

Pagastu mozaīka

Minētās kartogrammas atgādina krāšņas mozaīkas: tumšākie laukumi attēlo lielāku parādības intensitāti, gaišākie — mazāku. Šādas “mozaīkas” atspoguļo vienlaikus gan haosu, gan likumsakarības. Gaišie un tumšie laukumi ir nereti tieši blakus (haoss!), bet biežāk grupējas lielākos areālos (likumsakarība!).

Tāpat kā mūsu agrākie pētījumi, arī pēdējās tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka pagasts ir diezgan maza teritorija, lai tajā droši parādītos stabilas demogrāfiskas likumsakarības. Nereti vienā un tajā pašā pagastā vienu gadu ir daudz dzimušo, bet nākamajā — daudz mirušo, vai otrādi.

Dodot demogrāfiskās situācijas novērtējumu atsevišķiem pagastiem, ir jābūt diezgan piesardzīgiem un secinājumi nedrīkst būt kategoriski. Secinājumi ir drošāki, ja tie iegūti pēc vairāku gadu, piemēram, divu pēdējo tautas skaitīšanas gadu, datiem vai vēl labāk — pēc vairāku teritoriāli tuvu pagastu datiem, un tie sakrīt.

Kur bērnu pietrūkst

Kā vairākkārt uzsvērts citās iepriekšējās publikācijās, pietrūkst jau visā Latvijā. Tomēr kartogramma spilgti parāda, ka “iztrūkums” nav visur vienāds. Rēķinot līdz 14 gadiem veco iedzīvotāju īpatsvaru no kopējā iedzīvotāju skaita, gandrīz visas lielās pilsētas ir iezīmētas kā “baltie plaukumi”(Rīga, Liepāja, Daugavpils, Jelgava, Jūrmala). Minētais īpatsvars tur 15,1—17,6% robežās.

Īpaši pārsteidz, ka baltā krāsā iezīmēta lielākā daļa Latgales pagastu, it sevišķi ap Balviem, Ludzu, Līvāniem, Preiļiem, ziemeļos no Daugavpils. Vēl taču trīsdesmitajos gados rakstīja, ka Latgale nodrošina bērnus vai visai Latvijai, un daži autori bija pat nobažījušies, ka tas izmainīs latviešu iekšējo mikroetnisko sastāvu. Tagad tikai daži Latgales pagasti iezīmēti pabālā zaļganā krāsā (Vectilžas, Tilžas, Kantinieku, Krišjāņu, Silmalas, kā arī virkne pagastu uz ziemeļiem un dienvidiem no Alūksnes. Kas noticis ar Latgales iedzīvotāju vērtīborientāciju? Kāpēc viņi vairs nevēlas bērnus?

Zaļā krāsā iekrāsotie, bērniem svētītie pagasti vairāk meklējami Kurzemē un Zemgales austrumu daļā (25—31% no iedzīvotāju kopskaita), piemēram, Ivandes, Gudenieku, Turlavas pagastu masīvā, Embūtes, Pampāļu un tiem tuvajos pagastos, Lielauces un tai tuvajos pagastos, ap Tērveti. Virkne “zaļo” pagastu ir valsts ziemeļos ap Mazsalacu, tikai pati Mazsalaca izdalās balta kā sniegs. Cerīgā nozīmē var minēt arī virkni Vidzemes centrālās augstienes pagastu, kas atrodas vienkop: Taurenes, Skujenes, Kalves, Inešu, Mazozolu, Meņģeles, Iršu, Bebru u.c.

Lai neļaunojas to pagastu iedzīvotāji, kur demogrāfiskais stāvoklis ir labs, bet viņi šeit nav nosaukti: kartogramma ir jāapskata pašiem! Apzināti neminējām tos pagastos, kuru kaimiņos stāvoklis ir sliktāks vai pat slikts. Teritorijas ar viskrasāk atšķirīgajiem bērnu īpatsvara rādītājiem ir parādītas 2.tabulā.

Par darbspējīgiem…

… var pateikt īsi: tie koncentrējas samērā plašos areālos ap lielajām pilsētām: Rīgu, Ventspili, Jūrmalu, Bausku, kur darbspējīgo īpatsvars sasniedz 58,8—62,1% no iedzīvotāju kopskaita. Pašas lielpilsētas rekordu vietās nenokļūst tādēļ, ka tajās ir samērā liels pensionāru īpatsvars.

Atkal “baltie plaukumi” koncentrējas Latgalē un dažos Ziemeļvidzemes apvidos. Tomēr arī Latgalē ir virkne pagastu, kur darbspējīgo īpatsvars ir bijis augsts. Ciktāl tā ir likumsakarība, ciktāl tam gadījuma raksturs, par ko runājām iepriekš, tas būtu jāskaidro katrā gadījumā uz vietas. Varbūt tiešām tās ir “cerību saliņas”.

Kur pavada vecumdienas

Veci ļaudis pa laikam ir viskonservatīvākie un nevēlas nekādas pārmaiņas dzīvē, pie kuras pieraduši, ja nu vien izdzīvošanai pietiekami lielu pensiju. Dzīves vietu tie maina tikai tad, ja citādi nevar. Pēdējā laikā ir gadījies dzirdēt un lasīt pat psihologu ieteikums, ka ierasta dzīvesvieta ir viens no pensionāru veselības saglabāšanas priekšnoteikumiem. Ļausim viņiem nodzīvot atlikušos gadus tur, kur viņi iesakņojušies!

Skatoties uz kartogrammu, kurā attēlots 60 gadu vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars, saprotams, visdrūmākajās krāsās iezīmējas gandrīz visi Latgales pagasti. Ja jau tur ir maz bērnu un maz darbspējīgo, tad jābūt daudz veco ļaužu. Citādi kopā neiznāk 100%! Vēl var atzīmēt veco ļaužu lielu īpatsvaru pašos Vidzemes ziemeļrietumos, Staiceles apkaimē un Latvijas otrā pusē Kurzemes dienvidrietumu ragā (Grobiņa, Otaņķi, Rucavas u.c. pagastos).

Šajā rakstā nevar ietvert pētījumu, kāpēc dažādu teritoriju demogrāfiskais sastāvs ir tik atšķirīgs. Dabiskais faktors ir dzimstības un mirstības intensitātes atšķirības, mūsdienīgāks — jaunās paaudzes aizplūšana uz perspektīvākām teritorijām. Īpaši raksturīgi, ka pēc augstāku skolu beigšanas viņi neatgriežas dzimtajās vietās. Tur viņu iegūtās zināšanas nav vajadzīgas.

Par iedzīvotāju dzimstības un mirstības bilanci dažādās teritorijās, pagastu līmeni ieskaitot, pētījumam vajadzīgie dati ir pieejami. Tikai to apstrāde būs saistīta ar grūtībām. Kā jau minējām iepriekš, lai secinājumi par tik mazām teritorijām kā pagasti būtu stabili, tie būs jāizstrādā vismaz par 3, vēlams, 5 gadiem. Bet tie jāvāc no dažādu gadu demogrāfijas gadagrāmatām vai elektroniskām datu bāzēm.

Par migrācijas plūsmām dati būs ierobežoti. Statistika uzskaites talonus neaizpilda, ja persona maina pastāvīgo dzīvesvietu vienas pilsētas robežās vai no viena pagasta uz citu viena administratīvā rajona robežās. (Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 2001.—R.:CSP, 2001.—173.lpp.)

Vai demogrāfiskā slodze ir bieds pagastam vai valstij?

Jau minējām, ka demogrāfisko slodzi rēķina kā apgādājamo skaitu uz vienu strādājošo; statistikas praksē — uz 1000.

Valsts mērogā tā ir ļoti nopietna problēma, īpaši netālā nākotnē. Jau pašreiz Latvijā ir 25 pagasti un Pāvilostas pilsēta, kur demogrāfiskā slodze ir virs 1000. Tas nozīmē, ka uz katru darbspējīgo ir vairāk nekā viens apgādājamais — bērni un pensionāri. Daudzi ekonomisti izsaka bažas, ka pietrūks līdzekļu pensijām, ģimeņu pabalstiem vai arī būs jāizšķiras, kam dot, kam atraut.

Mūsuprāt, problēma ir nopietna, bet ne tik draudoša. Ja pieaugs darba ražīgums (tas noteikti notiks!) un tiks nodrošināta iekšzemes kopprodukta taisnīgāka sadale (par ko var šaubīties), zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka viens strādājošais spēj uzturēt vairākus. Pietiek palasīt kaut vai mūsu slavenā tautsaimnieka profesora Kārļa Baloža mūsdienās aizmirstās (apzināti?) grāmatas.

Vēl mazāk demogrāfiskā slodze var būt bieds atsevišķām teritorijām. Jau tagad vecuma pensiju fondi tiek veidoti centralizēti. Tas pats sakāms par ģimenes piemaksu (pabalstu) fondiem u.c. Uz pašvaldībām galvenokārt gulstas vienīgi izdzīvošanas nodrošināšana galēji nabadzīgajiem (sociālie pabalsti). Bet šādu pabalstu vajadzība un tās apmēri jau ir sociālās un pavisam maz — demogrāfiskās politikas problēma.

Protams, nāksies risināt pašvaldību ienākumu izlīdzināšanas jautājumus. To lielā mērā var izdarīt, mainot nodokļu politiku, par ko šī jautājuma speciālisti jau vairākkārt rakstījuši arī “Latvijas Vēstnesī”.

Daudz nopietnāka teritoriālo pašvaldību problēma varētu būt atsevišķu teritoriju “pievilcības” samazināšanās. Statistiski to fiksē iedzīvotāju skaita straujāka samazināšanās, nekā tas vērojams vidēji valstī.

Par pievilcības vai varbūt precīzāk nepievilcības faktoriem būtu jāveic plašāks pētījums. Šādi faktori varētu būt bezdarba līmenis, sociālās infrastruktūras (skolas, medicīnas iestādes, sociālās palīdzības dienesti, pasts u.c.) centralizācija un attālināšanās no iedzīvotāju dzīvesvietām, vides stāvoklis, visbeidzot sabiedrības vairākuma vērtīborientācija.

Par šiem jautājumiem, ciktāl tos izdosies kaut daļēji izgaismot ar statistikas datiem, citreiz.

2.tabula

Desmit teritorijas ar visaugstāko un viszemāko

pirms darbspējas vecuma iedzīvotāju (bērnu) īpatsvaru 2000.gada tautas skaitīšanas laikā

3.tabula

Desmit teritorijas ar visaugstāko un viszemāko

darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru 2000.gada tautas skaitīšanas laikā

4.tabula

Desmit teritorijas ar visaugstāko un viszemāko 60 gadu un vecāku iedzīvotāju īpatsvaru  2000.gada tautas skaitīšanas laikā

5.tabula

Desmit teritorijas ar visaugstāko un viszemāko demogrāfisko slodzi 2000.gada tautas skaitīšanas laikā

2.—5. tabulas datu avots — autoru aprēķins pēc 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātu elektroniskās datu bāzes