• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zeme ir tik veca, cik veci tās iedzīvotāji. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.06.2002., Nr. 95 https://www.vestnesis.lv/ta/id/63675

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Es Jānīti pavadīju / Līdz viņami kalniņam..."

Vēl šajā numurā

26.06.2002., Nr. 95

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zeme ir tik veca, cik veci tās iedzīvotāji

Skats no statistikas “putna lidojuma” uz Latvijas teritoriju

Oļģerts Krastiņš, Edvīns Vanags, profesori, Valentīna Locāne, pētniece, Latvijas Statistikas institūts, — neparastā skatījumā, “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums “LV” 21.04.2002. Nr.94.

Pagastu mozaīka

Minētās kartogrammas atgādina krāšņas mozaīkas: tumšākie laukumi attēlo lielāku parādības intensitāti, gaišākie — mazāku. Šādas “mozaīkas” atspoguļo vienlaikus gan haosu, gan likumsakarības. Gaišie un tumšie laukumi ir nereti tieši blakus (haoss!), bet biežāk grupējas lielākos areālos (likumsakarība!).

Tāpat kā mūsu agrākie pētījumi, arī pēdējās tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka pagasts ir diezgan maza teritorija, lai tajā droši parādītos stabilas demogrāfiskas likumsakarības. Nereti vienā un tajā pašā pagastā vienu gadu ir daudz dzimušo, bet nākamajā — daudz mirušo, vai otrādi.

Dodot demogrāfiskās situācijas novērtējumu atsevišķiem pagastiem, ir jābūt diezgan piesardzīgiem un secinājumi nedrīkst būt kategoriski. Secinājumi ir drošāki, ja tie iegūti pēc vairāku gadu, piemēram, divu pēdējo tautas skaitīšanas gadu, datiem vai vēl labāk — pēc vairāku teritoriāli tuvu pagastu datiem, un tie sakrīt.

Kur bērnu pietrūkst

Kā vairākkārt uzsvērts citās iepriekšējās publikācijās, pietrūkst jau visā Latvijā. Tomēr kartogramma spilgti parāda, ka “iztrūkums” nav visur vienāds. Rēķinot līdz 14 gadiem veco iedzīvotāju īpatsvaru no kopējā iedzīvotāju skaita, gandrīz visas lielās pilsētas ir iezīmētas kā “baltie plaukumi”(Rīga, Liepāja, Daugavpils, Jelgava, Jūrmala). Minētais īpatsvars tur 15,1—17,6% robežās.

Īpaši pārsteidz, ka baltā krāsā iezīmēta lielākā daļa Latgales pagastu, it sevišķi ap Balviem, Ludzu, Līvāniem, Preiļiem, ziemeļos no Daugavpils. Vēl taču trīsdesmitajos gados rakstīja, ka Latgale nodrošina bērnus vai visai Latvijai, un daži autori bija pat nobažījušies, ka tas izmainīs latviešu iekšējo mikroetnisko sastāvu. Tagad tikai daži Latgales pagasti iezīmēti pabālā zaļganā krāsā (Vectilžas, Tilžas, Kantinieku, Krišjāņu, Silmalas, kā arī virkne pagastu uz ziemeļiem un dienvidiem no Alūksnes. Kas noticis ar Latgales iedzīvotāju vērtīborientāciju? Kāpēc viņi vairs nevēlas bērnus?

Zaļā krāsā iekrāsotie, bērniem svētītie pagasti vairāk meklējami Kurzemē un Zemgales austrumu daļā (25—31% no iedzīvotāju kopskaita), piemēram, Ivandes, Gudenieku, Turlavas pagastu masīvā, Embūtes, Pampāļu un tiem tuvajos pagastos, Lielauces un tai tuvajos pagastos, ap Tērveti. Virkne “zaļo” pagastu ir valsts ziemeļos ap Mazsalacu, tikai pati Mazsalaca izdalās balta kā sniegs. Cerīgā nozīmē var minēt arī virkni Vidzemes centrālās augstienes pagastu, kas atrodas vienkop: Taurenes, Skujenes, Kalves, Inešu, Mazozolu, Meņģeles, Iršu, Bebru u.c.

Lai neļaunojas to pagastu iedzīvotāji, kur demogrāfiskais stāvoklis ir labs, bet viņi šeit nav nosaukti: kartogramma ir jāapskata pašiem! Apzināti neminējām tos pagastos, kuru kaimiņos stāvoklis ir sliktāks vai pat slikts. Teritorijas ar viskrasāk atšķirīgajiem bērnu īpatsvara rādītājiem ir parādītas 2.tabulā.

Par darbspējīgiem…

… var pateikt īsi: tie koncentrējas samērā plašos areālos ap lielajām pilsētām: Rīgu, Ventspili, Jūrmalu, Bausku, kur darbspējīgo īpatsvars sasniedz 58,8—62,1% no iedzīvotāju kopskaita. Pašas lielpilsētas rekordu vietās nenokļūst tādēļ, ka tajās ir samērā liels pensionāru īpatsvars.

Atkal “baltie plaukumi” koncentrējas Latgalē un dažos Ziemeļvidzemes apvidos. Tomēr arī Latgalē ir virkne pagastu, kur darbspējīgo īpatsvars ir bijis augsts. Ciktāl tā ir likumsakarība, ciktāl tam gadījuma raksturs, par ko runājām iepriekš, tas būtu jāskaidro katrā gadījumā uz vietas. Varbūt tiešām tās ir “cerību saliņas”.

Kur pavada vecumdienas

Veci ļaudis pa laikam ir viskonservatīvākie un nevēlas nekādas pārmaiņas dzīvē, pie kuras pieraduši, ja nu vien izdzīvošanai pietiekami lielu pensiju. Dzīves vietu tie maina tikai tad, ja citādi nevar. Pēdējā laikā ir gadījies dzirdēt un lasīt pat psihologu ieteikums, ka ierasta dzīvesvieta ir viens no pensionāru veselības saglabāšanas priekšnoteikumiem. Ļausim viņiem nodzīvot atlikušos gadus tur, kur viņi iesakņojušies!

Skatoties uz kartogrammu, kurā attēlots 60 gadu vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars, saprotams, visdrūmākajās krāsās iezīmējas gandrīz visi Latgales pagasti. Ja jau tur ir maz bērnu un maz darbspējīgo, tad jābūt daudz veco ļaužu. Citādi kopā neiznāk 100%! Vēl var atzīmēt veco ļaužu lielu īpatsvaru pašos Vidzemes ziemeļrietumos, Staiceles apkaimē un Latvijas otrā pusē Kurzemes dienvidrietumu ragā (Grobiņa, Otaņķi, Rucavas u.c. pagastos).

Šajā rakstā nevar ietvert pētījumu, kāpēc dažādu teritoriju demogrāfiskais sastāvs ir tik atšķirīgs. Dabiskais faktors ir dzimstības un mirstības intensitātes atšķirības, mūsdienīgāks — jaunās paaudzes aizplūšana uz perspektīvākām teritorijām. Īpaši raksturīgi, ka pēc augstāku skolu beigšanas viņi neatgriežas dzimtajās vietās. Tur viņu iegūtās zināšanas nav vajadzīgas.

Par iedzīvotāju dzimstības un mirstības bilanci dažādās teritorijās, pagastu līmeni ieskaitot, pētījumam vajadzīgie dati ir pieejami. Tikai to apstrāde būs saistīta ar grūtībām. Kā jau minējām iepriekš, lai secinājumi par tik mazām teritorijām kā pagasti būtu stabili, tie būs jāizstrādā vismaz par 3, vēlams, 5 gadiem. Bet tie jāvāc no dažādu gadu demogrāfijas gadagrāmatām vai elektroniskām datu bāzēm.

Par migrācijas plūsmām dati būs ierobežoti. Statistika uzskaites talonus neaizpilda, ja persona maina pastāvīgo dzīvesvietu vienas pilsētas robežās vai no viena pagasta uz citu viena administratīvā rajona robežās. (Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 2001.—R.:CSP, 2001.—173.lpp.)

Vai demogrāfiskā slodze ir bieds pagastam vai valstij?

Jau minējām, ka demogrāfisko slodzi rēķina kā apgādājamo skaitu uz vienu strādājošo; statistikas praksē — uz 1000.

Valsts mērogā tā ir ļoti nopietna problēma, īpaši netālā nākotnē. Jau pašreiz Latvijā ir 25 pagasti un Pāvilostas pilsēta, kur demogrāfiskā slodze ir virs 1000. Tas nozīmē, ka uz katru darbspējīgo ir vairāk nekā viens apgādājamais — bērni un pensionāri. Daudzi ekonomisti izsaka bažas, ka pietrūks līdzekļu pensijām, ģimeņu pabalstiem vai arī būs jāizšķiras, kam dot, kam atraut.

Mūsuprāt, problēma ir nopietna, bet ne tik draudoša. Ja pieaugs darba ražīgums (tas noteikti notiks!) un tiks nodrošināta iekšzemes kopprodukta taisnīgāka sadale (par ko var šaubīties), zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka viens strādājošais spēj uzturēt vairākus. Pietiek palasīt kaut vai mūsu slavenā tautsaimnieka profesora Kārļa Baloža mūsdienās aizmirstās (apzināti?) grāmatas.

Vēl mazāk demogrāfiskā slodze var būt bieds atsevišķām teritorijām. Jau tagad vecuma pensiju fondi tiek veidoti centralizēti. Tas pats sakāms par ģimenes piemaksu (pabalstu) fondiem u.c. Uz pašvaldībām galvenokārt gulstas vienīgi izdzīvošanas nodrošināšana galēji nabadzīgajiem (sociālie pabalsti). Bet šādu pabalstu vajadzība un tās apmēri jau ir sociālās un pavisam maz — demogrāfiskās politikas problēma.

Protams, nāksies risināt pašvaldību ienākumu izlīdzināšanas jautājumus. To lielā mērā var izdarīt, mainot nodokļu politiku, par ko šī jautājuma speciālisti jau vairākkārt rakstījuši arī “Latvijas Vēstnesī”.

Daudz nopietnāka teritoriālo pašvaldību problēma varētu būt atsevišķu teritoriju “pievilcības” samazināšanās. Statistiski to fiksē iedzīvotāju skaita straujāka samazināšanās, nekā tas vērojams vidēji valstī.

Par pievilcības vai varbūt precīzāk nepievilcības faktoriem būtu jāveic plašāks pētījums. Šādi faktori varētu būt bezdarba līmenis, sociālās infrastruktūras (skolas, medicīnas iestādes, sociālās palīdzības dienesti, pasts u.c.) centralizācija un attālināšanās no iedzīvotāju dzīvesvietām, vides stāvoklis, visbeidzot sabiedrības vairākuma vērtīborientācija.

Par šiem jautājumiem, ciktāl tos izdosies kaut daļēji izgaismot ar statistikas datiem, citreiz.

 

2.tabula

Desmit teritorijas ar visaugstāko un viszemāko

pirms darbspējas vecuma iedzīvotāju (bērnu) īpatsvaru 2000.gada tautas skaitīšanas laikā

Pagasts,

Rajons

Bērnu īpatsvars iedzīvotāju

pilsēta

kopskaitā, procentos

Iršu

Aizkraukles

30,3

Jaunlaicenes

Alūksnes

29,9

Turlavas

Kuldīgas

28,9

Druvienas

Gulbenes

28,6

Bārtas

Liepājas

28,1

Lubes

Talsu

27,7

Vectilžas

Balvu

27,7

Kalncempju

Alūksnes

27,6

Viesatu

Tukuma

27,4

Pampāļu

Saldus

27,3

Līdumnieku

Ludzas

13,8

Seda

Valkas

14,0

Silajāņu

Preiļu

14,1

Grāveru

Krāslavas

14,6

Lauderu

Ludzas

14,6

Strenči

Valkas

14,8

Malnavas

Ludzas

14,9

Rīga

15,1

Višķu

Daugavpils

15,3

Gārsenes

Jēkabpils

15,3

 

3.tabula

Desmit teritorijas ar visaugstāko un viszemāko

darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru 2000.gada tautas skaitīšanas laikā

Pagasts,

Rajons

Darbspējīgo īpatsvars iedzīvotāju

pilsēta

kopskaitā, procentos

Baloži

Rīgas

64,9

Salaspils

Rīgas

64,0

Ādažu

Rīgas

63,9

Olaine

Rīgas

63,9

Aizkraukle

Aizkraukles

63,7

Priekuļu

Cēsu

63,7

Kupravas

Balvu

63,4

Valmieras

Valmieras

63,2

Smiltenes

Valkas

63,0

Olaines

Rīgas

63,0

Rožkalnu

Preiļu

47,0

Braslavas

Limbažu

47,1

Izvaltas

Krāslavas

47,5

Upmalas

Preiļu

47,7

Varakļānu

Madonas

47,8

Ambeļu

Daugavpils

47,8

Saunas

Preiļu

48,0

Galēnu

Preiļu

48,1

Tilžas

Balvu

48,4

Dignājas

Jēkabpils

48,5

 

4.tabula

Desmit teritorijas ar visaugstāko un viszemāko 60 gadu un vecāku iedzīvotāju īpatsvaru  2000.gada tautas skaitīšanas laikā

Pagasts,

Rajons

60 gadu un vecāku iedzīvotāju

pilsēta

īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā,

procentos

Ambeļu

Daugavpils

35,4

Šķeltovas

Krāslavas

35,0

Susāju

Balvu

34,0

Kubuļu

Balvu

33,9

Kūku

Jēkabpils

33,9

Izvaltas

Krāslavas

33,4

Indras

Krāslavas

33,1

Rundēnu

Ludzas

33,1

Kombuļu

Krāslavas

32,9

Rožkalnu

Preiļu

32,7

Nīgrandes

Saldus

12,5

Viesatu

Tukuma

13,3

Bebru

Aizkraukles

13,5

Saldus

Saldus

13,7

Gailīšu

Bauskas

14,0

Turlavas

Kuldīgas

15,3

Īslīces

Bauskas

15,4

Salas

Jēkabpils

15,7

Vilpulkas

Valmieras

16,1

Lielauces

Dobeles

16,3

 

5.tabula

Desmit teritorijas ar visaugstāko un viszemāko demogrāfisko slodzi 2000.gada tautas skaitīšanas laikā

Pagasts,

Rajons

Bērnu un pensionāru skaits

pilsēta

uz 1000 darbspējīgajiem

(demogrāfiskā slodze)

Rožkalnu

Preiļu

1129

Braslavas

Limbažu

1121

Izvaltas

Krāslavas

1104

Upmalas

Preiļu

1098

Varakļānu

Madonas

1092

Ambeļu

Daugavpils

1091

Saunas

Preiļu

1085

Galēnu

Preiļu

1081

Tilžas

Balvu

1066

Dignājas

Jēkabpils

1063

Baloži

Rīgas

541

Salaspils

Rīgas

563

Olaine

Rīgas

565

Ādažu

Rīgas

566

Priekuļu

Cēsu

570

Aizkraukle

Aizkraukles

570

Kupravas

Balvu

577

Valmieras

Valmieras

583

Olaines

Rīgas

586

Smiltenes

Valkas

587

2.—5. tabulas datu avots — autoru aprēķins pēc 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātu elektroniskās datu bāzes

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!