Par Nacionālo teātri pagaidu mājās

Foto: A.F.I.

Galvenais režisors Edmunds Freibergs:

Drusciņ atpūtīsimies un septembrī nāksim kopā, lai atklātu jauno sezonu VEF Kultūras pilī. Spēlēsim arī Krievu drāmas teātrī, Dailes teātrī, “Kaļķu vārtos” un brauksim viesizrādēs uz Liepāju, Ventspili, Valmieru, arī mazpilsētām. Turpmāk trupa un daļa apkalpojošā personāla mājos VEF, dekorāciju noliktava būs Mežaparkā, bet kases un administrācijas telpas – Latviešu biedrības namā. Tikām domājuši par spēlēšanu LBN, bet skatuve ir nepateicīga – maza, šaura, bez ripas, lifta un “kabatām”, kur novietot dekorācijas, tā kā tur var spēlēt tikai nesarežģītas izrādes vai monoizrādes. Mums tās orientētas uz 100 skatītājiem, bet LBN zālē tik vien neder augstās īres maksas dēļ.

Vajadzētu būt vismaz divām paralēlām izrādēm vienlaikus: viena VEF, otra – Dailes Mazajā zālē. Un tamlīdzīgi. Varbūt tik daudz izrāžu kā mājās nevarēsim “pacelt”, tomēr mēģināsim. Tas ir ļoti svarīgi, lai saglabātu kolektīvu. Ja sāksim veģetēt, pāris reižu nedēļā kaut ko uzspēlējot, būs bēdīgi.

Kā sacīja kultūras ministre – ja būtu doma teātri likvidēt, nedarītu to ar remonta palīdzību, dārgs prieks. Esmu optimists, lai gan izmaiņas varbūt – var mainīties vadība, var tikt no jauna komplektēta trupa. Tomēr nedomāju, ka kāds vēlētos iznīcināt teātri. Tā nav aiziešana no teātra, bet no konkrētas telpas. Varbūt zināmi sarežģījumi var rasties, nepelnot tik daudz kā pēdējos gados. Daļa naudas aizies telpu īrei, un, iespējams, nevarēsim aicināt tik daudz ārštatnieku.

Mums ir gan “lielas”, gan “mazas” izrādes, jautājums tikai, cik lielā mērā mūs atbalstīs Kultūras ministrija, kurai ir īpaša programma viesizrādēm pa Latviju. Nevaram braukt uz nelielu lauku klubiņu, kur sanāks knapi simts cilvēku, turklāt, zināms, no lauku ļaudīm nevar prasīt tādu naudu kā Rīgā… Bet, ja viesizrādes dotēs ministrija, brauksim visur! Protams, “Indriķa hroniku”, “Sfinksu” un “Skroderdienas Silmačos” varam rādīt tikai lielajos teātros, kur ir atbilstošs iekārtojums, toties Harija Gulbja “Vēverīši” vedami visur – tos var spēlēt pat uz ļoti mazas skatuves, esam pat Austrāliju un Ameriku izbraukājuši, un tematika piemērota viesizrādēm arī pa Latviju.

Sezonu atklāsim ar īpašu, muzikālu “VEF ieiešanas iestudējumu”, kurā darbosies arī Teātra Žurka un Circenis. Mihails Kublinskis sezonas sākumam iestudē Volta lugu “Vivat, Regina, vivat!” – stāstu par Mariju Stjuarti un Elizabeti, kur abas lomas atveidos viena aktrise. Pats iestudēšu Labiša vodeviļu “Salmu cepurīte”, kurai mūziku raksta Jānis Lūsēns, bet dziesmu tekstus – Māra Zālīte. Uz Ziemassvētkiem kopā ar VEF kolektīviem veidosim krāšņu Ziemassvētku koncertuzvedumu. Gada otro pusi uzsāks Arņa Medņa un Jāņa Kaijaka muzikālais projekts tīņiem, viesrežisors Pēteris Krilovs kādā Pārdaugavas savrupmājā iestudēs I. Ābeles lugu “Dzelzszāle”, bet bijušais Krievu drāmas režisors Arkādijs Kacs, kurš tagad strādā Maskavā, iestudēs Ostrovska “Ienesīgo vietu” – šodienai ļoti aktuālu lugu. Mazajā zālē Voldemārs Šoriņš režisēs Blaumaņa “Ugunī”, Juris Rudzītis – Majakovska poēmu “Mākonis biksēs”, Karina Tatārinova rādīs savu no šīs sezonas pārcēlušos muzikālo monoizrādi “Šovakar: Lola Blau” – par kādas ebreju mākslinieces radošo un cilvēcisko likteni. Bet jaunā režijas cerība Indra Roga iestudēs mūsu izcilās aktrises Veltas Līnes jubilejas izrādi. Savukārt Mihails Kublinskis iestudēs izrādi ar Alfredu Jaunušanu galvenajā lomā. Un, protams, arī 2003. gadā netrūks ne Žurkas, ne Circeņa – abi grauzīs VEF.

“RĪGAS BALSS”