• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas ideāliem un aprēķinu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.06.2002., Nr. 95 https://www.vestnesis.lv/ta/id/63683

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par genoma ēras sākumu Latvijā

Vēl šajā numurā

26.06.2002., Nr. 95

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas ideāliem un aprēķinu

Ženēvas universitātes un Starptautisko attiecību institūta politisko zinātņu doktore Vita Matīsa:

Vai savtīgums ir spēcīgākais arguments par labu tam, ka Latvijai jāiestājas ES?

Latvijai atšķirībā no Īrijas un Dānijas, kur nu vēl Šveices vai Norvēģijas, nav pieejams luksuss ES iestāšanās jautājumu izskatīt tikai no sava izdevīguma vai neizdevīguma pozīcijām. Likme mums ir augstāka. Mēs balsosim ne tikai par to, vai vēlamies iestāties Eiropas Savienībā, t.i., «Eiropā», vai ne. Mēs balsosim arī par to, vai esam Eiropas sastāvdaļa vai ne. Mēs paši nekad neesam šaubījušies par savu piederību Eiropai, bet citi gan. Esot «Eiropā», šaubu par mūsu piederību Eiropai vairs nevarēs būt. Neesam taču Šveice, par kuru šaubas, vai tā pieder Eiropai vai ne, nevienam nekad nav bijušas. Balsodami pret ES, mēs paši sevi nolemsim mūžīgam purgatorijam.

Ar Māstrihtas līguma pantiņu skaitīšanu mēs nevienu neiztaisīsim par pārliecinātu eiropieti, par ES atbalstītāju. Māstrihtas līgums ir svarīgs vēsturisks dokuments, bet, kā to teicis Vāclavs Havels, Māstrihtas līgums «uzrunāja manu prātu, bet ne manu sirdi». Tāpat Latvijas politiķi, ja turpinās runāt tikai Phare–SAPARD–ISPA valodā, uzrunās Latvijas iedzīvotāju prātus, bet ne viņu sirdis.

Eiropas unifikācija pati par sevi nav ES mērķis, bet līdzeklis, lai eiropiešiem nodrošinātu brīvību, demokrātiju, labklājību un mieru. ES organizācijas iekšējā krīze šodien daļēji izskaidrojama ar to, ka tās vadībā nav cilvēku, kuri spējīgi šo ES vēsturisko misiju, vērtību sistēmu, ideju un ideālu ne definēt, ne funkcionāli realizēt. Latvijas iestāšanās ES pati par sevi arī nav mērķis, bet līdzeklis, lai Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu brīvību, demokrātiju, labklājību un mieru. Un vēl – lai Latvijai nodrošinātu tai pienācīgu vietu Eiropas saimē.

Vajag – un kā vēl vajag – sīki un smalki iztirzāt visus par un pret, visus plusus un mīnusus ES iestāšanās procesā. Taču referendums par iestāšanos ES Latvijas gadījumā nebūs par vai pret Latvijas iestāšanos kārtējā starptautiskajā organizācijā, balsojums būs par vai pret principu –vai Latvija mūsu un citu acīs piederēs Eiropai vai ne.

Varam balsot par iestāšanos ES, tāpat kā nesen redzējām Francijas iedzīvotājus balsojam par Širaku: burtiski ar veļas knaģiem pie deguna. Tā franči demonstratīvi norādīja uz savu nepatiku pret balsojamo objektu Širaku, bet tomēr balsoja par viņu, jo princips, ko Širaks šajā gadījumā simbolizēja, demokrātija bija noteicošais un stāvēja pāri visam pārējam.

Tā arī mēs ar veļas knaģiem pie deguniem varētu demonstratīvi parādīt savu nepatiku pret Latvijas politikas nomenklatūru, kurai jau tagad labpatīkas grozīties lielākos medību laukos, pret Briseles birokrātiju, pret rietumu augstprātību, bet tomēr balsot par, jo princips, ko ES šajā gadījumā simbolizē, Latvijas piederība Eiropai ir noteicošais un stāv pāri visam pārējam.

 

"DIENA"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!