Latvijas Republika un Igaunijas Republika, turpmāk tekstā sauktas Puses,

vēloties nodibināt jūras robežu starp abām valstīm Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā,

atzīstot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencijas normas un starptautisko tiesību pamatprincipus par pamatu jūras robežas noteikšanai,

paturot prātā nepieciešamību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nodrošināt kuģošanas brīvību un pārlidojumu brīvību abu Pušu jūras un gaisa kuģiem,

vēloties veicināt vispārējo stabilitāti Baltijas jūras reģionā un īpaši stabilitāti delimitācijas rajonā,

paturot prātā Pušu tradicionālo sadarbību Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā,

atzīstot no starptautiskajām tiesībām izrietošo pienākumu aizsargāt jūras vidi,

vēloties sadarboties Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā attiecībā uz dzīvo resursu saglabāšanu, izpēti un izmantošanu saskaņā ar ANO 1982.gada Jūras tiesību konvenciju,

ņemot vērā 1992.gada 20.martā noslēgto līgumu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku par valsts robežas atjaunošanu,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Šajā Līgumā minētā jūras robeža starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā ir jūras robeža attiecībā uz teritoriālajām jūrām, ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām, kontinentālo šelfu, jebkurām citām jūras zonām, ko Puses varētu nodibināt saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvenciju un vispārīgajiem starptautisko tiesību principiem.

2. pants

Jūras robeža starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku Rīgas jūras līcī un Irbes šaurumā sastāv no taisnām ģeodētiskām līnijām, kas savieno punktus ar šādām ģeogrāfiskām koordinātām:

Visu punktu koordinātas šajā Līgumā, kā arī 3.pantā minētais azimuts ir definēti 1984.gada Pasaules Ģeodētiskajā Sistēmā (WGS-84).

Jūras robežas konfigurācija starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku ir ilustrēta kartē, kas ir pievienota šim Līgumam.

3. pants

Jūras robeža starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku Baltijas jūrā ir taisna ģeodētiska līnija, kas tiek vilkta no 2.pantā definētā punkta #15 pa azimutu 289° 19.35' līdz Zviedrijas Karalistes ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežai. Azimuts ir definēts, pievienojot deviņdesmit grādus taisnās ģeodētiskās līnijas azimutam, kas savieno punktu uz Lodes raga dienvidu klints ar ģeogrāfiskajām koordinātām 57° 57.4760' N; 21° 58.2789' E un punktu uz Ovīšu bākas ar ģeogrāfiskajām koordinātām 57° 34.1234' N; 21° 42.9574' E.

Precīzas ģeogrāfiskās koordinātas punktam, kurā šī taisnā ģeodētiskā līnija saduras ar Zviedrijas Karalistes ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežu (punkts #16), tiek noteiktas trīspusējā Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumā.

4. pants

Puses vienojas informēt viena otru par bāzes līniju izmaiņām un par izmaiņām teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas platumā Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā.

Katra Puse apņemas nodrošināt jūras karšu un punktu ģeogrāfisko koordināšu sarakstu vispārēju pieejamību, kā arī apņemas deponēt šādu karšu un sarakstu kopijas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

5. pants

Jebkuras domstarpības starp Pusēm, kas varētu rasties sakarā ar šī Līguma iztulkošanu vai piemērošanu, pirmajā instancē tiek risinātas konsultāciju vai sarunu ceļā vai kā citādi, piemērojot starptautiskajās tiesībās paredzētos strīdu atrisināšanas miermīlīgos līdzekļus.

6. pants

Šis Līgums ir ratificējams.

Līgums stājas spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā.

7. pants

Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laika posmu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti no to attiecīgajām valdībām, ir parakstījuši šo Līgumu.

Noslēgts 1996.gada 12.jūlijā Tallinā divos eksemplāros latviešu, igauņu un angļu valodā, kuri ir autentiski. Nesaskaņu gadījumā par noteicošo tiek atzīts teksts angļu valodā.