• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1996. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 263 "Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.07.1996., Nr. 123 https://www.vestnesis.lv/ta/id/63739

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.264

Par atsevišķu Ministru kabineta noteikumu atzīšanu par spēku zaudējušiem

Vēl šajā numurā

23.07.1996., Nr. 123

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 263

Pieņemts: 16.07.1996.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.263

Rīgā 1996.gada 16.jūlijā (prot. nr.37 11.§)

Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" 10.pantu

 

1. Invaliditātes ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības — vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk tekstā — "ārstu komisija") saskaņā ar likumu "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 42.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 62.nr.) un Ministru kabineta izdotiem noteikumiem.

2. Ārstu komisija izmeklē Latvijas Republikas pilsoņus, kā arī ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (turpmāk tekstā — "personas"), no 16 gadu vecuma līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai (izņemot šo noteikumu 3. — 5.punktā minētos gadījumus) pēc attiecīgās personas dzīvesvietas un pēc slimības profila.

3. Personas pēc pensijas vecuma sasniegšanas ārstu komisija izmeklēja attiecīgo personu psihisko un fizisko spēju ierobežojums nav saistīts ar vecuma izraisītajām pārmaiņām organismā.

4. Darba traumu gadījumā ārstu komisija izmeklē pastāvīgā darbā strādājošas personas no 15 gadu vecuma un skolēnus, kuri strādājuši no mācībām brīvajā laika, — no 13 gadu vecuma saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksu un Ministru kabineta izdotiem tiesību aktiem.

5. Ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuri ir saņēmuši termiņa uzturēšanās atļauju, ārstu komisija izmeklē saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta izdotiem tiesību aktiem.

6. Persona ārstu komisijai uzrāda pasi vai dzimšanas apliecību un iesniedz ārstējošā ārsta nosūtījumu (uz labklājības ministra apstiprināta parauga veidlapas).

7. Papildus šo noteikumu 6.punktā minētajiem dokumentiem atsevišķos gadījumos iesniedzami šādi dokumenti:

7. l. par darbā notikušu nelaimes gadījumu — akts saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem nr. 152 "Darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 74./75.nr.);

7.2. par arodslimību — Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra Ārstu konsultatīvās komisijas arodslimības atzinums;

7.3. par invaliditāti no bērnības — ārstniecības iestādes izziņa;

7.4. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai ar atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā, — Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Strādina klīniskās slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra Ārstu konsultatīvās komisijas atzinums par slimību un invaliditātes cēloņa saistību ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu;

7.5. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar cilvēka un pilsoņa pienākumu izpildi, — ārstniecības iestādes un tiesībaizsardzības institūciju izsniegtās izziņas;

7.6. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Aizsardzības ministrijā, — Aizsardzības spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmums;

7.7. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar darbu vai valsts dienestu Iekšlietu ministrijas iestādēs, — Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinums;

7.8. par invaliditāti, kas iegūta karadarbības dēļ vai dienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, — attiecīgajai personai izsniegts kara medicīnas dokuments.

8. Ja persona veselības stāvokļa dēļ saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu nevar ierasties ārstu komisijas darba telpās, ārstu komisija var veikt ekspertīzi attiecīgās personas dzīvesvietā vai stacionārā.

9. Atsevišķos gadījumos atkārtotu invaliditātes ekspertīzi, pamatojoties uz ārstējošā ārsta nosūtījumu, ārstu komisija veic bez attiecīgās personas klātbūtnes.

10. Pēc personas izmeklēšanas ārstu komisija pieņem lēmumu, ar kuru nosaka;

10.1. invaliditātes smaguma pakāpi;

10.2. invaliditātes cēloni;

10.3. darbspēju zaudējumu procentos (likumos un Ministru kabineta izdotos tiesību aktos noteiktajos gadījumos).

11. Ārstu komisija sniedz personai ieteikumus par tās veselības stāvoklim atbilstošas pārkvalificēšanās nepieciešamību vai citas profesijas apgūšanu.

12. Atkarībā no invaliditātes smaguma pakāpes nosakāma pirmā vai otra invaliditātes grupa maga invaliditāte) vai trešā invaliditātes grupa (mēreni izteikta invaliditāte).

13. Ārstu komisija, izvērtējusi veiktos un iespējamos personas ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumus un to rezultātus, kā ari personas iespējas integrēties sabiedrībā, nosaka invaliditāti: 13.1. uz noteiktu laiku (seši mēneši, viens gads, divi gadi vai trīs gadi);

13.2. bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa norādes šādos gadījumos:

13.2.1. personai ir anatomisks defekts;

13.2.2. personai ir psihisks defekts (idiotija);

13 2.3. slimības izraisītās organisma morfoloģiskās pārmaiņas un funkcionālie traucējumi pēc trīs gadu novērošanas uzskatāmi par neatgriezeniskiem.

14. Invaliditāti uz noteiktu laiku nosaka līdz tā mēneša pirmajam datumam, kas seko mēnesim, kurā veicama atkārtota invaliditātes ekspertīze.

15. Par invaliditātes noteikšanas datumu atzīstama diena, kad visi šo noteikumu 6. un 7 punktā minētie personas izmeklēšanai nepieciešamie dokumenti reģistrēti ārstu komisijā, neatkarīgi no personas faktiskās izmeklēšanas dienas.

16. Ja invaliditātes laikā personas veselības stāvoklis ir mainījies, ārstu komisija, pamatojoties uz invalīda vai citu ieinteresēto personu iesniegumu, veic atkārtotu invaliditātes ekspertīzi pirms noteiktā termiņa un/vai šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētajos gadījumos.

17. Invaliditātes izziņu personai ārstu komisija izsniedz attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienā.

18. Motivētu atteikumu izsniegt invaliditātes izziņu ārstu komisija izsniedz likumos un Ministru kabineta izdotos tiesību aktos noteiktajā termiņā.

19. Likumos un Ministru kabineta izdotos tiesību aktos noteiktajos gadījumos, nosakot darbspēju zaudējumu procentos, ārstu komisija izsniedz personai izrakstu no ārstu komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos.

20. Personai ir tiesības:

20.1. izvēlēties vispārēja profila ārstu komisiju, iesniedzot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītājam motivētu iesniegumu;

20.2. mēneša laikā no ekspertīzes dienas pārsūdzēt ārstu komisijas lēmumu, iesniedzot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā rakstisku iesniegumu;

20.3. divu nedēļu laikā no ekspertīzes dienas pieprasīt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma atkārtotu izskatīšanu paplašinātā ārstu komisijas sastāvā;

20.4. mēneša laikā no galīgā lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atkārtoti izskatīto lēmumu.

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs A.G.Kreituss

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!