Ministru kabineta noteikumi Nr.270

Rīgā 1996.gada 23.jūlijā (prot. nr.38 6.§)

Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”

Izdoti satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

1..Izdarīt likumā "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992,44./45.nr.;Latvijas Vēstnesis, 1994, 149.nr, 1995, 159.nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Šis likums attiecas uz visiem Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida, uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām ārvalstu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pastāvīgajām pārstāvniecībām (filiālēm, nodaļām) Latvijā, uz iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī uz sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām, sabiedriskajiem fondiem un arodbiedrībām.";

l .2. izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.";

1.3. aizstāt 4.panta otrajā daļā vārdus "Valsts finansu inspekcijai" ar vārdiem "nodokļu administrācijai";

1.4. izteikt 6.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā un kopā ar attaisnojuma dokumentiem jāglabā Latvijas Republikas teritorijā.";

1.5. izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Uzņēmumi, kas lieto kases aparātus vai līdzīgas datu reģistrēšanas iekārtas, var iegrāmatot ieņēmumus ar vienu ierakstu par visu dienu. Pārējie saņemtie attaisnojuma dokumenti par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem ir jāiegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā dokuments tika saņemts uzņēmumā, un obligāti - pārskata perioda beigās.";

1.6. izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Grāmatvedības reģistri jākārto divkāršā ieraksta sistēmā.

Šā panta noteikumi neattiecas uz:

1) zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 45000 latu. Šajos uzņēmumos grāmatvedības reģistru kārtošanai var brīvi izvēlēties kādu no vispāratzītām grāmatvedības formām, ievērojot nodokļu likumu vai saskaņā ar tiem pieņemto normatīvo aktu prasības un šā likuma noteikumus;

2) iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem un kuru grāmatvedības kārtošanas formu atbilstoši likumā "Par budžetu un finansu vadību" (Latvijas Vēstnesis, 1994,41.nr.) un "Par pašvaldību budžetiem" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 59.nr.; 1996, 62.nr.) noteiktajai kārtībai nosaka Finansu ministrija un Valsts kase.";

1.7. izteikt 11.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Turpmāk šāda inventarizācija ir jāveic katra pārskata gada beigās, kā arī uzņēmuma likvidācijas, reorganizācijas, maksātnespējas vai bankrota gadījumā.";

1.8. svītrot 11 .panta trešo un ceturto daļu;

1.9. izteikt 13., 14. un 15.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Uzsākot vai izbeidzot uzņēmuma darbību, kā arī tā reorganizācijas, likvidācijas, maksātnespējas vai bankrota gadījuma ir jāsastāda attiecīgi sākuma, slēguma (likvidācijas) vai ārkārtas bilance, kurā ir jāparāda uzņēmuma līdzekļu, saistību un pašu kapitāla apmērs. Bilance tiek sastādīta, izmantojot inventarizācijas datus un pamatojoties uz normatīvos aktos noteiktajā kārtībā iegūtiem līdzekļu un saistību novērtēšanas rezultātiem. Par bilances sastādīšanu laikā un tās pareizību ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Sastādot sākuma vai slēguma (likvidācijas) bilanci, ir jāievēro visi tie paši noteikumi, kuri attiecas uz gada pārskata bilances sastādīšanu.

Katram pārskata gadam ir jāsastāda gada pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pielikuma un ziņojuma.

Šā panta trešās daļas noteikumi neattiecas uz:

1) zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 45000 latu. Šie uzņēmumi aizpilda deklarāciju atbilstoši nodokļu likumu vai saskaņā ar tiem pieņemto normatīvo aktu prasībām;

2) iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, sabiedriskajām organizācijām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām un sabiedriskajiem fondiem, kuriem noteikts atšķirīgs gada pārskata apjoms un struktūra, kurā jāparāda saņemto līdzekļu summa, to izlietošanas pareizība un mērķtiecība.

Gada pārskata saturu un formu, kā arī tā sastādīšanas, pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas kārtību nosaka attiecīgi likumi vai citi normatīvie akti.

14.pants. Pārskata gadam ir jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Uzņēmumam var būt citāds pārskata gada sākums un beigas, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūti vai līgumsabiedrības līgums. Vienā koncernā ietilpstošiem uzņēmumiem ir vienāds pārskata gads.

Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā.

Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

Ja tiek mainīts jau esoša uzņēmuma pārskata gada sākums, tad pārskata gads nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem.

Pārskata gads, kurā uzņēmums izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.

Šā panta noteikumi neattiecas uz iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem un kuru saimnieciskā gada ilgumu, sākumu un beigas nosaka attiecīgi likumi.

15.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par īpaši svarīgiem grāmatvedības jautājumiem un deleģē Latvijas zvērinātu revidentu asociācijai tiesības:

1) izstrādāt vai grozīt Latvijas Republikas grāmatvedības standartus, pamatojoties uz Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un Eiropas savienības direktīvām, kas reglamentē grāmatvedību, ka arī publicēt tos;

2) sniegt oficiālus skaidrojumus par Latvijas Republikas grāmatvedības standartiem.

Ministru kabinets izveido Latvijas Republikas grāmatvedības standartu konsultatīvo padomi vienpadsmit locekļu sastāvā un tajā iekļauj:

1) trīs Finansu ministrijas pārstāvjus;

2) piecus Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvjus;

3) trīs Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas pārstāvjus.

Šīs padomes galvenie uzdevumi ir novērtēt un sniegt savu atzinumu:

1) par izstrādātajiem likumprojektiem vai jau pieņemtajiem likumiem grāmatvedības jomā;

2) par Ministru kabineta noteikumu projektiem vai jau izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem grāmatvedības jomā;

3) par Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas izstrādātajiem Latvijas grāmatvedības standartu projektiem vai jau publicētajiem Latvijas grāmatvedības standartiem un to grozījumiem.

Atzinumi tiek iesniegti finansu ministram un Latvijas zvērinātu revidentu asociācijai."

2. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministra vietā - ekonomikas ministrs G.Krasts