Ministru kabineta noteikumi Nr.253

Rīgā 2002.gada 25.jūnijā (prot. Nr.26, 8.§)

Darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu izpētē un ieguvē

Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 8., 9. un 18.punktu 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ģeoloģiskās meklēšanas, izpētes un iegūšanas darbos, derīgo izrakteņu ieguvē virszemē, kā arī derīgo izrakteņu ieguvē apakšzemē, tos izurbjot.

2. Šo noteikumu prasības attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar:

2.1. derīgo izrakteņu meklēšanu;

2.2. derīgo izrakteņu izpēti;

2.3. derīgo izrakteņu ieguvi;

2.4. iegūto derīgo izrakteņu sagatavošanu pārdošanai, arī dabas gāzes glabāšanu apakšzemes krātuvēs, izņemot derīgo izrakteņu turpmāko apstrādi.

3. Apakšzemes derīgo izrakteņu ieguvei tiek piemērotas šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības.

4. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

5. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija. 

II. Darba devēja pienākumi

6. Nodarbināto darba aizsardzībai darba devējs nodrošina:

6.1. tādu darba vietu plānojumu, konstrukciju, aprīkojumu, komplektāciju, izmantošanu un uzturēšanu, lai nodarbinātie varētu veikt darba pienākumus, neapdraudot savu vai citu nodarbināto drošību vai veselību;

6.2. darba vietas izmantošanu tikai tāda darba devēja norīkota nodarbinātā uzraudzībā, kuram ir nepieciešamās zināšanas un prasme jomā, kas saistīta ar darba aizsardzības nodrošināšanu konkrētajā darba vietā (turpmāk — norīkotais darbinieks);

6.3. ar paaugstinātu risku saistīti darbi tiek uzticēti atbilstoši apmācītiem nodarbinātajiem un tiek veikti saskaņā ar darba aizsardzības instrukcijām;

6.4. iespēju saņemt atbilstošu pirmo palīdzību;

6.5. nodarbināto regulāras praktiskās mācības darba aizsardzības jautājumos;

6.6. nodarbināto un viņu uzticības personu regulāru informēšanu par visiem darba vietā veiktajiem nodarbināto darba aizsardzības pasākumiem, arī:

6.6.1. riska novērtēšanu un preventīvajiem pasākumiem;

6.6.2. kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

7. Darba devējs nodrošina, lai tiktu izstrādāts, sagatavots un atbilstoši izmaiņām darba procesā aktualizēts darba aizsardzības plāns (turpmāk — plāns). Plānā īpaši norāda:

7.1. darba vides riska novērtējumu;

7.2. darba aizsardzības pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību;

7.3. apliecinājumu, ka darba vietas un iekārtu konstrukcija, izmantošana un apkope ir droša;

7.4. darba organizācijas, vadības un darba aizsardzības kārtību.

8. Plānu sagatavo pirms darba uzsākšanas, un to pārskata, ja mainās darba organizācija, tehnoloģija, darba aprīkojums, darba vieta tiek paplašināta vai pārveidota vai ir noticis nelaimes gadījums darbā, pēc kura ir mainīts darba aprīkojums un veikti pasākumi, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

9. Ja vienā derīgo izrakteņu ieguves vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devēji sadarbojas, sagatavojot plānus un pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu nodarbināto darba aizsardzību.

10. Ja vienā darba vietā vienlaikus strādā vairāku darba devēju nodarbinātie:

10.1. katrs darba devējs atbild par viņa kompetencē esošajiem jautājumiem;

10.2. darba devējs, kurš ir atbildīgs par darba vietu, veic nepieciešamos pasākumus, lai tā uzņēmumā no cita uzņēmuma iesaistīto nodarbināto darba devējs pirms šādas iesaistīšanas saņemtu informāciju par darba vides risku, saskaņotu un koordinētu visus ar darba aizsardzību saistītos pasākumus un savā plānā norādītu saskaņošanas mērķi, pasākumus un kārtību;

10.3. darba aizsardzības pasākumu saskaņošana neietekmē katra darba devēja atbildību šajā jomā.

11. Aizsardzībai pret ugunsgrēka, sprādziena un kaitīgas atmosfēras rašanās risku darba devējs, ņemot vērā darba specifiku, apjomu un iespējamo nodarbināto skaitu, nodrošina:

11.1. nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu, atklātu un novērstu ugunsgrēku, sprādzienu rašanos un izplatīšanos, kā arī novērstu sprādzienbīstamas vai kaitīgas atmosfēras rašanos;

11.2. evakuācijas un glābšanas pasākumus, lai nodarbinātajiem būtu iespējams droši un ātri atstāt darba vietas;

11.3. brīvus evakuācijas ceļus un izejas;

11.4. atbilstošu pirmās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības, sprādziendrošības un evakuācijas aprīkojumu pietiekamā daudzumā;

11.5. pietiekamu skaitu īpaši sagatavotu nodarbināto ar nepieciešamo aprīkojumu, kuri ugunsgrēka vai citu briesmu gadījumā spētu sniegt palīdzību un rīkoties saskaņā ar plānu;

11.6. piemērotas brīdinājuma un citas informācijas sistēmas, lai, ja nepieciešams, varētu informēt nodarbinātos par veicamajiem drošības pasākumiem un evakuācijas iespējām, kā arī uzsākt palīdzības, evakuācijas un glābšanas darbus. 

III. Vispārīgās darba aizsardzības prasības darba vietās

12. Šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro darbos, kas saistīti ar derīgo izrakteņu meklēšanu, izpēti, ieguvi un to sagatavošanu pārdošanai, ņemot vērā darba vietas īpatnības, darbības veidu, apstākļus un darba vides risku.

13. Darba vietas projektē, konstruē, aprīko, izmanto, pārrauga un uztur tā, lai tās izturētu paredzamo dabas spēku ietekmi un atbilstu to izmantošanas veidam.

14. Darba vietu iekārtošanai un izmantošanai nosaka šādas prasības:

14.1. darba vietas iekārto tā, lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzību pret kaitīgu darba vides ietekmi. Darba vietas uztur kārtībā, jebkuras bīstamas vielas vai nogulsnes aizvāc vai kontrolē, lai neapdraudētu nodarbināto drošību un veselību;

14.2. darba vietas plāno un iekārto (aprīko) saskaņā ar ergonomikas principiem;

14.3. bīstamās zonas, kurās pastāv nopietnas un tiešas briesmas, norobežo un norāda ar brīdinājuma zīmēm;

14.4. izolētas darba vietas nodrošina ar piemērotiem sakaru līdzekļiem.

15. Lai darba maiņas laikā nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību katrā darba vietā, darba devējs:

15.1. norīko nodarbinātos (norīkotie darbinieki), kas veic uzraudzību;

15.2. nosaka uzraudzības kārtību.

16. Darba devējs var personīgi uzņemties šo noteikumu 15.punktā minēto uzraudzību un atbildību par darba vietu, ja viņš ir apmācīts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

17. Darba vietā ir noteikts atbilstoši darba specifikai un apjomiem sagatavotu nodarbināto skaits.

18. Nodarbinātos nodrošina ar nepieciešamo informāciju un instrukcijām, kā arī veic šādu nodarbināto apmācību:

18.1. sākotnējo, darbu uzsākot;

18.2. periodisko, ne retāk kā reizi gadā;

18.3. papildu, ja notikušas darba vietas, darba procesa (tehnoloģijas) vai darba aprīkojuma izmaiņas, avārijas, nelaimes gadījumi vai ir bijuši citi iemesli, kuru dēļ ir paaugstinājies darba vides risks.

19. Instrukcijas un citus reglamentējošos dokumentus katrai darba vietai izstrādā, kā arī instruktāžu un apmācību veic saskaņā ar darba aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

20. Katrā darba vietā, veicot jebkuru darbu, lieto drošas darba metodes.

21. Saskaņā ar plānu izstrādā un dokumentē darba kārtību bīstamu darbu veikšanai un tādu vienkāršu darbu veikšanai, kas kopā ar citām darbībām var radīt nopietnas un tiešas briesmas. Darba atļauju pirms darba sākšanas izsniedz norīkotais darbinieks. Darba atļaujā norāda noteikumus, kā arī pirms darba, darba laikā un pēc darba veicamos drošības pasākumus.

22. Lietojot mehānisko un elektrisko aprīkojumu un instrumentus (turpmāk — darba aprīkojums), ievēro šādus nosacījumus:

22.1. darba aprīkojumu uzstāda, sagatavo darbam, darbina un tā apkopi veic, ievērojot darba aizsardzības prasības, kā arī attiecīgos normatīvos aktus;

22.2. darba aprīkojums ir attiecīgi piemērots izmantošanai zonā, kurā ir vai var rasties sprādzienbīstama vide, ir vai varētu būt tvaiki vai ātri iztvaikojošs šķidrums;

22.3. ja nepieciešams, aprīko ar piemērotiem aizsarglīdzekļiem un atbilstošām (bezatteices) drošības sistēmām.

23. Darba aprīkojuma tehniskās uzturēšanas prasības ir šādas:

23.1. darba aprīkojumu regulāri pārbauda, apkopj un kontrolē saskaņā ar izstrādāto shēmu;

23.2. jebkuru darba aprīkojuma daļu pārbauda, apkopj un kontrolē apmācīts nodarbinātais.

24. Drošības līdzekļus tehniski uztur lietošanas gatavībā un darba kārtībā un, veicot apkopi, ņem vērā drošības līdzekļu darbības principus.

25. Urbšanas darbu laikā lieto piemērotas kontroles ierīces, lai izsargātos no neparedzētas izplūdes, ņemot vērā urbšanas un apkalpošanas darbu apstākļus.

26. Vispārīgie drošības pasākumi aizsardzībai pret kaitīgu atmosfēras ietekmi, sprādziena un ugunsgrēka risku ir šādi:

26.1. ir veikti pasākumi, lai novērtētu bīstamo un iespējami eksplozīvo vielu klātbūtni atmosfērā un izmērītu šādu vielu koncentrāciju;

26.2. noteiktās vietās atbilstoši plānam ir izvietoti automātiski un pastāvīgi gāzes koncentrācijas mērītāji, automātiskās trauksmes signāla ierīces un ierīces, kuras nodrošina automātisku elektrības padeves atslēgšanu no elektroinstalācijām, kā arī iekšdedzes dzinējiem;

26.3. ja veic automātiskus mērījumus, to rezultātus reģistrē un uzglabā saskaņā ar plānu;

26.4. vietās, kuras ir pakļautas ugunsgrēka vai sprādziena riskam, smēķēt ir aizliegts, un tās ir norādītas atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās;

26.5. ir aizliegts izmantot atklātu liesmu un veikt darbus, kas varētu izraisīt uzliesmošanas briesmas, izņemot gadījumus, ja ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, lai novērstu aizdegšanos vai sprādzienu.

27. Drošības pasākumi aizsardzībai pret kaitīgu atmosfēras ietekmi ir šādi:

27.1. ja atmosfērā uzkrājas vai varētu uzkrāties bīstamas vielas, ir veikti pasākumi, lai:

27.1.1. novērstu bīstamu vielu izdalīšanos;

27.1.2. nodrošinātu to savākšanu izdalīšanās vietā vai pārvietošanu;

27.1.3. nodrošinātu bīstamu vielu drošu uzkrāšanu vai izkliedēšanu tā, lai neapdraudētu nodarbinātos;

27.2. vietā, kur iespējama kaitīga atmosfēras ietekme, nodarbināto drošības un veselības aizsardzībai novieto elpināšanas un reanimācijas iekārtas. Ņemot vērā nodarbināto skaitu, kas varētu tikt pakļauti bīstamo vielu ietekmei, norīko nodarbinātos, kuri ir apmācīti rīkoties ar minētajām iekārtām. Iekārtas uzglabā un uztur darba kārtībā atbilstoši noteiktajām prasībām;

27.3. ja atmosfērā ir vai var rasties sērūdeņradis vai citas toksiskas gāzes, plānā atsevišķā nodaļā norāda nepieciešamos aizsardzības līdzekļus un nosaka veicamos profilakses pasākumus.

28. Drošības pasākumi aizsardzībai pret sprādziena risku ir šādi:

28.1. veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu sprādzienbīstamas vides veidošanos un bīstamu vielu koncentrācijas paaugstināšanos;

28.2. vietās, kur pastāv sprādziena risks, veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu sprādzienbīstamas atmosfēras uzliesmošanu vai nesprāgušo lādiņu eksploziju;

28.3. ir izstrādāta sprādziena novēršanas kārtība, kurā detalizēti norādītas nepieciešamās iekārtas un veicamie pasākumi.

29. Prasības ugunsgrēka izziņošanas, ugunsdzēsības automātiskajām sistēmām un ugunsdzēšanas līdzekļiem ir šādas:

29.1. ņemot vērā darba vietas specifiku, telpu izmērus un izmantošanas mērķi, tajās esošās iekārtas, lietojamo materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī maksimāli iespējamo klātesošo personu skaitu, darba vietas nodrošina ar piemērotām ugunsgrēka dzēšanas iekārtām pietiekamā daudzumā un, ja nepieciešams, ar ugunsgrēka signalizācijas ierīcēm un trauksmes sistēmām;

29.2. ugunsgrēka dzēšanas iekārtas, ugunsgrēka signalizācijas ierīces un trauksmes sistēmas regulāri pārbauda un uztur noteiktā kārtībā;

29.3. ugunsdzēšanas līdzekļi ir ērti pieejami un vienkārši lietojami, un to atrašanās vietas ir norādītas ar zīmēm, kuras izvieto atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās;

29.4. ir izstrādāta ugunsdrošības pasākumu kārtība, kurā norādīti veicamie ugunsdrošības pasākumi.

30. Sprāgstvielas un sprādzienus ierosinošās ierīces uzglabā, transportē un izmanto tikai šajos darbos apmācīti nodarbinātie. Šādus darbus organizē un veic, nepakļaujot riskam nodarbinātos.

31. Satiksmes ceļi atbilst šādām prasībām:

31.1. satiksmes ceļi nodrošina nodarbinātajiem iespēju trauksmes gadījumā droši piekļūt darba vietām un ātri izkļūt no tām;

31.2. nodarbinātajiem, kuri strādā satiksmes ceļu tuvumā, nodrošina vieglu, drošu un piemērotu piekļūšanu satiksmes ceļiem, kāpnēm, arī nostiprinātām un pieslienamām kāpnēm, iekraušanas un izkraušanas platformām un rampām;

31.3. gājēju un satiksmes ceļu daudzums un izmēri atbilst lietotāju skaitam un veicamajām darbībām;

31.4. ja satiksmes ceļu izmanto transportlīdzekļi un gājēji, ierīko pietiekama platuma drošības joslu vai visus būvlaukuma lietotājus nodrošina ar atbilstošām aizsargierīcēm;

31.5. satiksmes ceļi ir noteiktā attālumā no durvīm, vārtiem, caurbrauktuvēm, gājēju celiņiem, gaiteņiem un kāpņu laukumiem;

31.6. satiksmes ceļi ir skaidri norādīti, tiek regulāri uzraudzīti un kopti;

31.7. ja darba vietās iebrauc transportlīdzekļi, ievēro ceļu satiksmes noteikumus.

32. Prasības bīstamajām zonām ir šādas:

32.1. bīstamās zonas ir skaidri norādītas atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās;

32.2. ja darba vietās ir bīstamās zonas, kurās iespējama nodarbināto vai priekšmetu krišana, šādas zonas, ja iespējams, aprīko tā, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu;

32.3. ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu nodarbinātos, kuriem atļauts atrasties bīstamajā zonā.

33. Evakuācijas ceļi un izejas atbilst šādām prasībām:

33.1. evakuācijas ceļi un izejas nodrošina iespējami ātrāku nokļūšanu (pa īsāko ceļu) drošā zonā, pulcēšanās vai evakuācijas vietā. Izejas ir brīvas un briesmu gadījumā nodrošina ātru un pēc iespējas drošāku nodarbināto evakuāciju no visām darba vietām uz drošu zonu, pulcēšanās vai evakuācijas vietu;

33.2. evakuācijas ceļu un izeju skaitu, izvietojumu un izmērus nosaka, ņemot vērā darba vietu izmantošanas mērķi, tajās esošās iekārtas un to izmērus, kā arī maksimāli iespējamo klātesošo personu skaitu;

33.3. evakuācijas ceļi un izejas ir norādītas atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām drošības zīmju lietošanai darba vietās;

33.4. evakuācijas ceļus un izejas, kurām nepieciešams apgaismojums, nodrošina ar pietiekamas intensitātes avārijas apgaismojumu, ja darba apgaismojums tiek bojāts;

33.5. evakuācijas durvis nodarbināto uzturēšanās laikā nedrīkst būt aizslēgtas, un briesmu gadījumā tās bez kavēšanās var atvērt uz āru;

33.6. dzīvojamām un atpūtas telpām ir vismaz divas atsevišķas evakuācijas izejas, kas atrodas iespējami tālu viena no otras un pa kurām var nokļūt drošā zonā.

34. Darba vietas ārpus telpām atbilst šādām prasībām:

34.1. darba vietas, satiksmes ceļi un citas platības vai iekārtas ārpus telpām, ko darba gaitā nodarbinātie izmanto vai kurās atrodas, ir iekārtotas tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties;

34.2. ja nepieciešams, darba vietas ārpus telpām ir nodrošinātas ar mākslīgo apgaismojumu;

34.3. nodarbinātie ir aizsargāti pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem un no krītošiem objektiem;

34.4. nodarbinātos nodrošina ar piemērotiem aizsardzības līdzekļiem pret slīdēšanu un krišanu;

34.5. nodarbinātajiem ir iespējams ātri atstāt darba vietu avārijas, ugunsgrēka vai citā veselībai un dzīvībai bīstamā situācijā, kā arī tiek nodrošināta ātra palīdzības sniegšana;

34.6. nodarbinātie ir aizsargāti pret kaitīgu darba vides ietekmi (piemēram, gāzēm, tvaikiem, putekļiem, trokšņiem vai vibrāciju).

35. Evakuācijas un glābšanas līdzekļi ir novietoti īpašās vietās, uzturēti darba kārtībā un ir norādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās. Nodarbinātie ir apmācīti evakuācijas un glābšanas līdzekļu lietošanā.

36. Drošības pasākumu mācības regulāri notiek visās darba vietās, kur parasti atrodas nodarbinātie. Mācību mērķis ir sniegt zināšanas un pārbaudīt to nodarbināto prasmes un iemaņas, kuriem ir uzticēti specifiski pienākumi trauksmes gadījumā, īpaši, kas saistīti ar glābšanas ierīču lietošanu, izsniegšanu vai darbināšanu. Ja nepieciešams, arī citiem nodarbinātajiem iemāca pareizi lietot, izsniegt vai darbināt attiecīgās ierīces.

37. Pirmās palīdzības nodrošinājums ir šāds:

37.1. pirmās palīdzības iekārtas un līdzekļi ir pieejami visās darba vietās atbilstoši darba apstākļiem, un tie ir norādīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās;

37.2. ņemot vērā darbības veidu, darbu apjomu un darba vides risku, iekārto vienu vai vairākas pirmās palīdzības telpas, kas apgādātas ar pirmās palīdzības iekārtām un līdzekļiem un kur ir nodrošināta ērta iekļūšana ar nestuvēm;

37.3. pirmās palīdzības telpās labi redzamās vietās novietotas instrukcijas par pirmo palīdzību nelaimes gadījumos;

37.4. pirmās palīdzības telpas ir norādītas atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās;

37.5. visās darba vietās, kur darba apstākļu dēļ tas nepieciešams, ir pieejamas pirmās palīdzības aptieciņas, un to atrašanās vietas ir norādītas;

37.6. pietiekams nodarbināto skaits ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā.

38. Prasības darba vietu apgaismojumam ir šādas:

38.1. darba vietas ir nodrošinātas ar nodarbināto drošībai un veselībai pietiekamu apgaismojumu;

38.2. apgaismes ķermeņi darba telpās un ejās ir izvietoti tā, lai pasargātu nodarbinātos pret nelaimes gadījumu un arodslimību radīto risku, kas saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu;

38.3. darba vietas, kur pēkšņa apgaismojuma izslēgšana var kaitēt nodarbināto drošībai un veselībai, ir nodrošinātas ar pietiekamu avārijas apgaismojumu;

38.4. ja nepieciešams, nodarbinātie ir nodrošināti ar individuāliem apgaismes ķermeņiem;

38.5. apgaismes ķermeņus izvieto tā, lai nodrošinātu apgaismojumu darba telpās, avārijas ejās, iekraušanas zonās un bīstamajās zonās tad, kad tur atrodas nodarbinātie.

39. Prasības slēgtu darba vietu ventilācijai un mikroklimatam ir šādas:

39.1. darba vietās ir nodrošināta pietiekama svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

39.2. gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas ir uzturētas kārtībā, regulāri tīrītas un pārbaudīta to darbības efektivitāte;

39.3. ir iekārtota ventilācijas kontroles sistēma, kura uzrāda traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā;

39.4. mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nodrošina nepieciešamo mikroklimatu;

39.5. to vielu koncentrācija, kuras, nonākot saskarē ar cilvēka organismu, rada traumu, arodslimību vai citus veselības traucējumus (kaitīgā viela), nedrīkst pārsniegt kaitīgo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtību;

39.6. ventilācijas sistēma ir saslēgta ar ugunsdzēsības signalizācijas vai ugunsgrēka dzēšanas iekārtu, lai ugunsgrēka laikā ventilācija tiktu pārtraukta un netiktu pieļauta uguns izplatīšanās uz citām telpām;

39.7. darba telpās nodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu temperatūru;

39.8. temperatūra atpūtas telpās, dežūrpersonāla telpās, ģērbtuvēs, tualetēs, dušās, ēdamtelpās un pirmās palīdzības telpās ir piemērota šo vietu izmantošanas mērķim.

40. Telpu grīdas, sienas, griesti un jumti atbilst šādām prasībām:

40.1. telpu grīdas ir stabilas un nostiprinātas, tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību;

40.2. darba vietās ir pietiekama siltumizolācija, ievērojot veicamā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

40.3. grīdas, sienas un griesti telpās ir ērti tīrāmi un kopjami atbilstoši higiēnas prasībām;

40.4. caurspīdīgas vai caurredzamas sienas, īpaši vienlaidu stikla šķērssienas darba telpās un satiksmes ceļu tuvumā ir skaidri iezīmētas, izgatavotas no droša materiāla vai norobežotas tā, lai pasargātu nodarbinātos no uzgrūšanās sienām vai, sienai sagrūstot, no savainojumiem;

40.5. ir veikti pasākumi, lai novērstu darbu veikšanu vai nodarbināto nokļūšanu uz jumtiem, kas gatavoti no nepietiekami izturīgiem materiāliem vai citādi var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību (piemēram, nav nožogoti), ja vien netiek sagādāts aprīkojums, kas ļauj darbu veikt droši.

41. Logi un virsgaismas logi atbilst šādām prasībām:

41.1. logi, virsgaismas logi un stikla šķērssienas nepieļauj saules staru pārmērīgu iedarbību uz darba vietu, ņemot vērā darba un darba vietas īpatnības;

41.2. nodarbinātajiem ir iespēja droši atvērt, aizvērt, noregulēt vai nostiprināt logus, virsgaismas logus un vēdināšanas lūkas;

41.3. atvērti logi, virsgaismas logi vai vēdināšanas lūkas nerada briesmas nodarbinātajiem;

41.4. logi un virsgaismas logi ir projektēti kopā ar aprīkojumu to tīrīšanai vai ir apgādāti ar ierīcēm, kas ļauj tos tīrīt, nepakļaujot riskam nodarbinātos, kuri veic šo darbu vai atrodas logu tuvumā.

42. Durvis un vārti atbilst šādām prasībām:

42.1. durvju un vārtu izvietojumu, skaitu un izmērus, kā arī tajos lietotos materiālus nosaka telpu īpatnības, izmantojums un darba raksturs;

42.2. caurredzamās durvis ir marķētas labi redzamā augstumā;

42.3. virpuļdurvis un vārtiņi ir caurspīdīgi vai ar caurredzamiem elementiem;

42.4. caurredzamās vai caurspīdīgās daļas durvīs un vārtos, kuras nav no izturīga materiāla vai citādā veidā var radīt risku gūt savainojumus vai traumas, ir aizsargātas pret izsišanu;

42.5. bīdāmās durvis ir apgādātas ar drošības ierīci, kas novērš to izslīdēšanu no vadnēm un apgāšanos;

42.6. durvis un vārti, kas veras uz augšu, ir apgādāti ar mehānismu, kas novērš to krišanu lejup;

42.7. durvis, kas veras uz evakuācijas ceļiem un izejām, ir apzīmētas ar drošības zīmēm un jebkurā laikā bez palīdzības atveramas no iekšpuses;

42.8. durvis gājējiem ir iekārtotas transportlīdzekļu vārtu tuvumā, ja nevar nodrošināt gājēju plūsmu cauri vārtiem;

42.9. durvis gājējiem ir apzīmētas un nav aizsprostotas;

42.10. mehānisko durvju un vārtu darbība neapdraud nodarbinātos, un durvis un vārti ir aprīkoti ar viegli pamanāmām un aizsniedzamām avārijas atslēgšanas ierīcēm, kas ļauj tos atvērt ar rokām, ja enerģijas piegādes trūkuma dēļ durvis un vārti neatveras automātiski;

42.11. transportlīdzekļu vārti no iekšpuses ir apzīmēti ar signālkrāsojumu;

42.12. ja kādas teritorijas norobežošanai izmanto ķēdes vai līdzīgas ierīces, tās ir redzamas un norādītas ar aizlieguma vai brīdinājuma zīmēm.

43. Prasības darba telpu izmēriem un tilpumam, lai nodrošinātu nodarbināto kustības brīvību darba vietās:

43.1. darba telpas ir pietiekami plašas un augstas, un tajās ir pietiekami daudz gaisa, lai nodarbinātie varētu veikt darbu, neapdraudot savu drošību un veselību;

43.2. darba telpu neizmantotā daļa ir tik liela, lai ļautu nodarbinātajiem pietiekamu kustības brīvību un nodrošinātu viņiem drošu darba veikšanu.

44. Atpūtas telpas atbilst šādām prasībām:

44.1. atbilstoši darba specifikai un nodarbināto skaitam ir nodrošinātas ērtas un pieejamas atpūtas telpas, ja to ir noteicis darba devējs vai nodarbināto uzticības personas;

44.2. tās ir pietiekami plašas, un tajās ir pietiekams skaits galdu un krēslu ar atzveltnēm;

44.3. ja darba specifikas dēļ ir nepieciešami bieži un regulāri pārtraukumi, bet nav iekārtotas atpūtas telpas, iekārto citas telpas, kurās nodarbinātie var uzturēties pārtraukumu laikā;

44.4. ir veikti pasākumi, lai aizsargātu nesmēķētājus no smēķēšanas radītā diskomforta;

44.5. šajā punktā minētās prasības var nepiemērot birojos vai citās līdzīgās darba vietās nodarbinātajiem, kuriem ir iespēja līdzvērtīgi atpūsties savās darba telpās darba pārtraukumos.

45. Ģērbtuves un slēdzami skapīši atbilst šādām prasībām:

45.1. ģērbtuves ierīko, ja darba procesā paredzēta speciāla darba apģērba valkāšana un veselības vai pieklājības apsvērumu dēļ nevar pieprasīt, lai nodarbinātie pārģērbtos citā vietā;

45.2. ģērbtuves ir viegli pieejamas, pietiekami plašas, aprīkotas ar sēdekļiem un aizslēdzamiem skapīšiem;

45.3. ja darba apstākļi saistīti ar kaitīgu vielu, mitruma, netīrumu un citu faktoru iedarbību, ir nodrošināta personīgā un darba apģērba glabāšana atsevišķos skapīšos;

45.4. ir nodrošināta iespēja izžāvēt slapjo darba apģērbu;

45.5. ir nodrošinātas atsevišķas ģērbtuves vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošināta ģērbtuves lietošana atsevišķi sievietēm un vīriešiem;

45.6. ja ģērbtuves saskaņā ar šo noteikumu 45.1.apakšpunktu nav nepieciešamas, katram nodarbinātajam nodrošina vietu, kur ieslēgt un glabāt personīgo apģērbu un mantas.

46. Dušas, izlietnes un tualetes atbilst šādām prasībām:

46.1. nepieciešamību dušas telpu ierīkošanai atbilstoši veicamā darba raksturam vai nodarbināto veselības aizsardzībai nosaka darba devējs sadarbībā ar nodarbināto uzticības personām. Dušas telpas, ja iespējams, ierīko atsevišķi vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošina atsevišķu lietošanu vīriešiem un sievietēm;

46.2. dušas telpas ir pietiekami plašas, lai nodarbinātie atbilstoši higiēnas prasībām varētu mazgāties, netraucējot cits citam;

46.3. dušās ir karstā un aukstā ūdens padeve;

46.4. ja dušas, pamatojoties uz šo noteikumu 46.1.apakšpunktu, nav ierīkotas, darba telpu un ģērbtuvju tuvumā ierīko izlietnes ar tekošu ūdeni (arī ar karstu ūdeni);

46.5. izlietnes šo noteikumu 46.4.apakšpunktā minētajos gadījumos, ja nepieciešams, ir norobežotas vai atsevišķi lietojamas vīriešiem un sievietēm;

46.6. ja dušas telpas vai izlietnes ir ierīkotas atsevišķi no ģērbtuvēm, nodrošina ērtu nokļūšanu no vienām telpām citās telpās;

46.7. tualešu un izlietņu skaits ir pietiekams, ņemot vērā nodarbināto skaitu, un tās ir nodrošinātas ar personīgās higiēnas līdzekļiem (tualetes papīru, ziepēm, dvieli vai citu veidu roku nosusināšanas ierīcēm);

46.8. tualetes un izlietnes ir ierīkotas tuvu darba un atpūtas telpām, ģērbtuvēm un dušas telpām;

46.9. ir atsevišķas tualetes vai nodrošināta tualetes lietošana atsevišķi sievietēm un vīriešiem, kā arī atsevišķa kabīne invalīdiem.

47. Ja tiek nodarbinātas grūtnieces vai sievietes, kas baro bērnu ar krūti, viņām ir nodrošināta iespēja atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos.

48. Darba vietas iekārto tā, lai tajās būtu iespējams nodarbināt invalīdus, ja nepieciešams, īpaši aprīkojot durvis, gājēju ceļus, kāpnes, dušas, izlietnes un tualetes.

49. Karjeru ekspluatācijas laikā izveidotās iežu atbērtnes uztur tā, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselību. 

IV. Speciālās darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvē krasta zonā, tos izurbjot

50. Ugunsdrošības prasības ir šādas:

50.1. projektējot, būvējot, aprīkojot, komplektējot un ekspluatējot darba vietas vai apkopjot tās, veic pasākumus, lai neizceltos un neizplatītos ugunsgrēks no avotiem, kas minēti plānā. Nodrošina ātru un efektīvu ugunsgrēka dzēšanu;

50.2. darba vietas ir aprīkotas ar attiecīgiem ugunsdzēšanas līdzekļiem vai automātiskām ugunsgrēka dzēšanas iekārtām, ja nepieciešams, ar automātiskām ugunsgrēka signalizācijas ierīcēm un ugunsgrēka izziņošanas sistēmām. To atrašanās vietas norādītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

50.3. ugunsdzēsības ierīces (kas nav automātiskas) ir viegli pieejamas un vienkārši lietojamas, kā arī pasargātas no iespējamiem bojājumiem;

50.4. ugunsdrošības noteikumi, kuros ir norādīti drošības pasākumi, kas saskaņā ar šiem noteikumiem veicami aizsardzībai pret ugunsgrēku, tā atklāšanai, cīņai ar tā sākšanos un izplatīšanos, ir novietoti redzamā vietā.

51. Saskaņā ar plānu nodrošina iespēju avārijas situācijā noteiktu aprīkojumu vadīt ar tālvadības ierīcēm. Šādā aprīkojumā ir sistēmas, kas norobežo neparedzētu izplūdi no urbumiem (piemēram, naftas, gāzes izplūdi), mašīnām un cauruļvadiem, kā arī nodrošina izplūdes pārtraukšanu.

52. Prasības saziņas līdzekļiem parastos apstākļos un avārijas situācijā ir šādas:

52.1. ja plānā noteikts, katra darba vieta, kurā atrodas nodarbinātie, ir nodrošināta ar:

52.1.1. akustisku un optisku sistēmu, kas pārraida brīdinājumu par briesmām visiem attiecīgajā darba vietā nodarbinātajiem;

52.1.2. akustisku sistēmu, kas nodrošina skaidru dzirdamību visās vietās, kurās bieži atrodas nodarbinātie;

52.2. piemērotās vietās ir trauksmes izziņošanas aprīkojums;

52.3. reti izmantotās darba vietās nodarbinātos nodrošina ar īpašām sazināšanās iekārtām.

53. Darba devējs saskaņā ar plānu nosaka drošas sapulcēšanās vietas un sastāda sarakstu, kurā norāda nodarbinātos, kas pulcējas šajā vietā.

54. Evakuācijas un glābšanas līdzekļi ir viegli pieejami un novietoti īpašās vietās, uzturēti darba kārtībā un ir norādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās. Nodarbinātie ir apmācīti evakuācijas un glābšanas līdzekļu lietošanā.

55. Ja avārijas ejas ir sarežģītas un ir vai var rasties elpošanai nepiemērots gaiss, darba vietu apgādā ar autonomiem glābšanas aparātiem tūlītējai lietošanai.

56. Drošības mācību pasākumus regulāri veic visās darba vietās, kur parasti ir nodarbinātie. Mācību mērķis ir sniegt zināšanas, kā arī pārbaudīt to nodarbināto prasmes un iemaņas, kuriem ir uzticēti specifiski pienākumi trauksmes situācijā, arī ar glābšanas ierīču lietošanu, izsniegšanu vai darbināšanu saistītās prasmes. Ja nepieciešams, arī citiem nodarbinātajiem iemāca pareizi lietot, izsniegt vai darbināt minētās ierīces.

57. Darba vietā, kuru šķērso satiksmes ceļi, ja nepieciešams, nosaka satiksmes drošības noteikumus. 

V. Speciālās darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvē jūrā, tos izurbjot

58. Papildus šo noteikumu 8.punktā minētajām prasībām darba devējs, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbildīgs par šajā nodaļā minēto darba vietu, nodrošina, lai plānā būtu norādīts, kādi pasākumi veicami, lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību parastos apstākļos un avārijas situācijā.

59. Saskaņā ar šo noteikumu 58.punktu plānā:

59.1. norāda ar darba vietu saistītos riska faktorus (avotus), arī jebkādas blakusdarbības, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumus ar nopietnām sekām nodarbināto veselībai un drošībai;

59.2. novērtē šo noteikumu 59.1.apakšpunktā minēto riska faktoru (avotu) radītos draudus;

59.3. norāda, ka veikti nepieciešamie drošības pasākumi, lai novērstu šo noteikumu 59.1.apakšpunktā minēto riska faktoru (avotu) radīto nelaimes gadījumu un avāriju iespējamību, ierobežotu briesmu izplatīšanos un avārijas situācijā nodrošinātu efektīvu un kontrolējamu darba vietas evakuāciju;

59.4. norāda, ka uzraudzības sistēma parastos apstākļos un avārijas situācijā atbilst darba aizsardzības likumā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

59.5. norāda meteoroloģisko apstākļu parametrus, kuriem pastāvot nav pieļaujama darbu veikšana jūrā.

60. Plānojot un īstenojot visus šajos noteikumos minētos posmus, darba devējs ievēro plānā noteikto kārtību un metodes.

61. Ugunsdrošības prasības ir šādas:

61.1. ir veikti drošības pasākumi saskaņā ar plānu, lai laikus izsargātos no ugunsgrēku izcelšanās un izplatīšanās, tos pamanītu un dzēstu;

61.2. ugunsdrošas sienas (kur tas ir nepieciešams), lai atdalītu ugunsbīstamās zonas;

61.3. saskaņā ar plānā norādītajiem riskiem visas darba vietas apgādā ar attiecīgām ugunsgrēka noteikšanas un aizsardzības sistēmām, ugunsdzēsības sistēmām un trauksmes sistēmu, piemēram:

61.3.1. ugunsgrēka atklāšanas sistēmas;

61.3.2. ugunsgrēka trauksmes sistēmas;

61.3.3. ugunsdzēsības ūdens maģistrāles;

61.3.4. ugunsdzēsības hidranti un šļūtenes;

61.3.5. ūdens izšļākšanas sistēmas un ūdens dozimetri;

61.3.6. automātiskās izsmidzināšanas sistēmas;

61.3.7. gāzu dzēšanas sistēmas;

61.3.8. putu sistēmas;

61.3.9. pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti;

61.3.10. ugunsdzēsēju aprīkojums;

61.4. ugunsdzēsības ierīces (kas nav automātiskas) ir viegli pieejamas un vienkārši lietojamas, kā arī pasargātas no iespējamiem bojājumiem;

61.5. ugunsdrošības noteikumi, kuros ir norādīti drošības pasākumi, kas saskaņā ar šiem noteikumiem veicami aizsardzībai pret ugunsgrēku, tā atklāšanai, cīņai ar tā sākšanos un izplatīšanos, ir novietoti redzamā vietā;

61.6. avārijas sistēmas norobežo vai citādi aizsargā, lai avārijas laikā tās darbotos. Ja nepieciešams, šādas sistēmas dublē;

61.7. ugunsdzēšanas līdzekļu atrašanās vietas ir norādītas atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās.

62. Saskaņā ar plānu izveido tālvadības sistēmu avārijas situācijām:

62.1. šajā sistēmā ietver kontroles punktus piemērotās vietās, ko var izmantot avārijas situācijā, ja nepieciešams, iekļaujot kontroles punktus drošās sapulcēšanās vietās un evakuācijas punktos;

62.2. tālvadības sistēmā ietilpst aprīkojums ventilācijai, uzliesmojošu iekārtu avārijas izslēgšanai, uzliesmojošu šķidrumu un gāzes izplūdes novēršanai, aizsardzībai pret ugunsgrēku un urbumu kontrolei.

63. Prasības saziņas līdzekļiem parastos apstākļos un avārijas situācijā:

63.1. ja plānā noteikts, katru darba vietu, kurā atrodas nodarbinātie, nodrošina:

63.1.1. ar akustisku un optisku sistēmu, kas pārraida brīdinājumu par briesmām visiem attiecīgajā darba vietā nodarbinātajiem;

63.1.2. ar akustisku sistēmu, kas nodrošina skaidru dzirdamību visās vietās, kurās nodarbinātie bieži uzturas;

63.1.3. ar sistēmu, kas uztur sakarus ar krastu un glābšanas dienestiem;

63.2. šo noteikumu 63.1.apakšpunktā minētajām sistēmām avārijas situācijā ir nodrošināta spēja darboties;

63.3. akustisko sistēmu, ja nepieciešams, papildina ar komunikāciju sistēmu, kas nav atkarīga no iespējamā elektroenerģijas padeves pārtraukuma;

63.4. piemērotās vietās ir trauksmes izziņošanas aprīkojums;

63.5. darba vietās, kur nodarbinātie uzturas ļoti reti, viņu rīcībā ir apstākļiem piemērotas sazināšanās sistēmas.

64. Prasības drošām sapulcēšanās vietām un nodarbināto sarakstam ir šādas:

64.1. darba devējs veic atbilstošus pasākumus, lai pasargātu evakuācijas vietas un drošas sapulcēšanās vietas no karstuma, dūmiem un, cik iespējams, no eksplozijas ietekmes, kā arī nodrošina, ka avārijas ejas uz evakuācijas un drošas sapulcēšanās vietām un no tām ir lietojamas;

64.2. šie pasākumi nodrošina nodarbinātajiem pietiekami ilgu aizsardzību, lai, ja nepieciešams, varētu organizēt un veikt drošu evakuāciju, bēgšanu un glābšanu;

64.3. saskaņā ar plānu vienā no šo noteikumu 64.1.apakšpunktā minētajām pasargātajām vietām ir nodrošināta iespēja ar tālvadības ierīcēm kontrolēt šo noteikumu 62.2.apakšpunktā minēto aprīkojumu un sazināties ar krastu un glābšanas dienestiem;

64.4. drošas sapulcēšanās vietas un evakuācijas vietas ir viegli pieejamas no dzīvojamām telpām un darba vietām;

64.5. katrā drošas sapulcēšanās vietā ir saraksts, kurā norādīti nodarbinātie, kas briesmu gadījumā sapulcēsies attiecīgajā vietā. Sarakstu pastāvīgi aktualizē;

64.6. ir sastādīts un piemērotās vietās darba vietā izlikts to nodarbināto saraksts, kuriem avārijas situācijā ir īpaši pienākumi. Viņu vārdus norāda rakstiskās instrukcijās, kas minētas šo noteikumu 19.punktā.

65. Nodarbināto drošai evakuācijai un glābšanai ir veikti šādi pasākumi:

65.1. nodarbinātie ir apmācīti rīcībai avārijas situācijā;

65.2. papildus vispārējai apmācībai nodarbinātie ir apmācīti atbilstoši darba vietas specifikai, un šo apmācību katrai konkrētai darba vietai nosaka plānā;

65.3. nodarbinātie ir apmācīti, kā rīkoties avārijas situācijās, ņemot vērā plānā noteiktos kritērijus;

65.4. katra darba vieta pietiekamā daudzumā ir apgādāta ar piemērotiem evakuācijas līdzekļiem avārijas situācijām un līdzekļiem tiešai bēgšanai uz jūru un tālāk uz krastu;

65.5. ir noteikta glābšanas darbu kārtība jūrā un situācijās, ja nepieciešama darba vietas evakuācija. Tajā paredz rezerves kuģu un helikopteru izmantošanu un norāda kritērijus, kas saistīti ar rezerves kuģu un helikopteru ietilpību un ierašanās laiku;

65.6. plānā ir norādīts iespējami ātrākais laiks, kas nepieciešams, lai ierastos uz katru platformu;

65.7. rezerves kuģi ir konstruēti un aprīkoti atbilstoši evakuācijas un glābšanas prasībām;

65.8. ir noteiktas minimālās prasības katrai glābšanas laivai, glābšanas plostam, glābšanas riņķim un glābšanas vestei:

65.8.1. tie ir piemēroti un aprīkoti tā, lai nodrošinātu cilvēka dzīvības uzturēšanu līdz evakuācijas beigām;

65.8.2. tie atbilst nodarbināto skaitam;

65.8.3. tie atbilst konkrētajai darba vietai;

65.8.4. tie ir izgatavoti no piemērotiem materiāliem, ņemot vērā to dzīvības glābšanas funkciju un apstākļus, kādos tos var izmantot un uzglabāt gatavībā;

65.8.5. lietošanas laikā tie ir skaidri saredzami (atbilstošā krāsā) un aprīkoti ar ierīcēm, ko lietotājs var izmantot glābēju uzmanības piesaistīšanai;

65.9. dzīvības glābšanas ierīces ir gatavas tūlītējai lietošanai.

66. Praktiskās drošības mācības veic šādā kārtībā:

66.1. visās darba vietās, kurās parasti ir nodarbinātie, regulāri organizē to nodarbināto drošības mācības, kuru pienākums ir lietot, vadīt vai darbināt avārijas iekārtas vai darboties ar tām, un pārbauda, kā viņi šos pienākumus veic, ņemot vērā plānā minētos kritērijus;

66.2. mācībās izmantotais avārijas aprīkojums ir pārbaudīts, notīrīts un, ja nepieciešams, no jauna uzpildīts vai apmainīts. Pārnēsājamais aprīkojums, kas izmantots mācībās, tiek nogādāts vietā, kur to parasti uzglabā;

66.3. pārbauda, vai glābšanas laivas ir lietošanas kārtībā.

67. Ņemot vērā platformas lielumu un darbības veidu, ierīko vienu vai vairākus pirmās palīdzības punktus.

68. Dzīvojamās telpas projektē un ierīko, ievērojot šādas prasības:

68.1. ja atbilstoši darba raksturam, apjomam un ilgumam ir nepieciešams, darba devējs nodrošina nodarbinātos ar dzīvojamo platību. Dzīvojamā platība:

68.1.1. saskaņā ar plānu ir aizsargāta pret sprādzienu sekām, dūmu un gāzes ieplūšanu un ugunsgrēka izcelšanos un izplatīšanos;

68.1.2. ir aprīkota ar ventilāciju, apkuri un apgaismojumu;

68.1.3. katrā stāvā nodrošināta ar vismaz divām atsevišķām izejām uz avārijas ejām;

68.1.4. aizsargāta pret citu zonu trokšņiem, smakām un izgarojumiem, kas var būt kaitīgi veselībai, un pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem;

68.1.5. nodalīta no visām darba vietām un izvietota tālu no bīstamajām zonām;

68.2. dzīvojamās telpās ir piemērotas gultas vai kojas atbilstoši nodarbināto skaitam;

68.3. jebkurā telpā, kas paredzēta gulēšanai, ir vieta, kur tās iemītniekiem glabāt savu apģērbu;

68.4. ir nodrošinātas atsevišķas guļamtelpas vīriešiem un sievietēm;

68.5. dzīvojamās telpās ir pietiekams skaits dušu un izlietņu ar karstu un aukstu tekošu ūdeni;

68.6. ir nodrošinātas atsevišķas dušas telpas vīriešiem un sievietēm vai atsevišķa dušas telpu izmantošana;

68.7. dušas telpas ir pietiekami plašas, lai nodarbinātie atbilstoši higiēnas prasībām varētu mazgāties, netraucējot cits citam;

68.8. dzīvojamās telpās ir pietiekams tualešu un izlietņu skaits;

68.9. ir atsevišķas tualetes vai nodrošināta tualetes lietošana atsevišķi sievietēm un vīriešiem, kā arī atsevišķa kabīne invalīdiem;

68.10. dzīvojamās telpas un to aprīkojums atbilst higiēnas prasībām.

69. Helikoptera izmantošanā ievēro šādas prasības:

69.1. darba vietās ir pietiekami lieli helikoptera klāji, kas izvietoti tā, lai nodrošinātu iespēju to izmantot visgrūtākajos apstākļos, kādos helikopters var darboties;

69.2. helikoptera klājs ir projektēts un uzbūvēts atbilstoši paredzamajam darbam;

69.3. ir nodrošināts aprīkojums, kas nepieciešams helikoptera avārijas gadījumā, un to glabā tiešā helikoptera nolaišanās laukuma tuvumā;

69.4. platformās, kur nodarbinātie dzīvo uz vietas, helikoptera manevru laikā uz helikoptera klāja ir pietiekams skaits nodarbināto, kas apmācīti, kā rīkoties avārijas gadījumā.

70. Drošības un stabilitātes prasības platformu izvietošanai jūrā ir šādas:

70.1. ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu nodarbināto darba aizsardzību minerālu ieguvē, tos izurbjot, kamēr piekrastes platformas atrodas jūrā;

70.2. sagatavošanas darbības piekrastes platformu izvietošanai veic tā, lai nodrošinātu to stabilitāti un drošību;

70.3. aprīkojums un kārtība, veicot šo noteikumu 70.1.apakšpunktā minētās darbības, ir tāda, lai, ņemot vērā parastos apstākļus un avārijas situācijas, samazinātu nodarbināto risku minerālu ieguvē, tos izurbjot. 

VI. Speciālās darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvei virszemē

71. Darba devējs nodrošina ierakstus plānos par visiem nepieciešamajiem pasākumiem, kuri ir veikti nodarbināto darba aizsardzības nodrošināšanai normālos apstākļos un avārijas situācijās.

72. Plānu, ja nepieciešams, atjauno, un tas ir pieejams, veicot pārbaudi darba vietā.

73. Darbus veic saskaņā ar darba aizsardzības plānu.

74. Darbus organizē, ņemot vērā norādes plānā par iespējamo iežu nobrukumu un noslīdēšanu.

75. Pirms darbu veikšanas pārliecinās, ka derīgo izrakteņu ieguves vietas raksturs un iegūšanas virsmas augstums un slīpums atbilst iežu īpašībām, stabilitātei, darba metodēm un lietojamo mehānismu raksturojumam.

76. Pārvadāšanas ceļi ir pietiekami stabili, konstruēti, ierīkoti un uzturēti tā, lai iekārtas un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties. Ceļu nogāzes ir noturīgas un bez pārkarēm.

77. Pirms darba sākuma vai to atsākot pārbauda, vai ir blīvs pamats, vai nedraud grunts vai akmeņu nobrukumi vai noslīdējumi no virsmām, kas atrodas virs darba zonas vai pārvadāšanas ceļiem. Ja nepieciešams, virsmas nolīdzina.

78. Karjera virsmu un atbērtņu krautnes izmanto tā, lai nerastos to nestabilitāte. 

VII. Noslēguma jautājums

79. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs V.Jaksons