Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā. Pieci deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. Viens var runāt “par”, viens — “pret”.

“Par” runās deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Paši labojumi ir atrodami dokumentā nr.4743, kas arī jums ir mapītēs. Un šie labojumi ir tieši saistīti ar pagājušo ceturtdien pieņemtajiem grozījumiem par to, ka 3% akcīzes nodokļa no tabakas izstrādājumiem tiek piešķirts 2002.gada 1.martā dibinātai sabiedriskajai organizācijai “Sporta spēļu atbalsta fonds”, kuru līdz vakardienai vadīja 7.Saeimas deputāts, viņš bija arī valdes priekšsēdētājs ar paraksta tiesībām — Māris Vītols, kas arī pagājušās ceturtdienas balsojumā atbalstīja aptuveni 700 tūkstošu latu piešķiršanu, tas ir gadā, balstoties uz šī gada aprēķiniem, viņa vadītai organizācijai. Un ne jau tas ir galvenais, ka kāds bez atlīdzības vada organizāciju. Bet svarīgi ir tas, ka amatpersona pieņem lēmumu par labu savas paša vadītai organizācijai, ka ekskluzīvu finansējumu pats iedala un pats sadala.

Šodien mums vēlreiz ir iespēja parādīt savu attieksmi par to, kā tiek izlietoti valsts budžeta līdzekļi, un varbūt tomēr ienākumus no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem piešķirt gan kultūrai, gan sportam, gan bērnu problēmu risināšanai, varbūt mediķu algu palielināšanai, varbūt invalīdu un maznodrošināto problēmu risināšanai. Varbūt neauglības ārstēšanai. To visu mēs varēsim lemt, ja iekļausim šo jautājumu dienas kārtībā un pēc tam nodosim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Tādēļ lūdzu manu un deputātu Dreimanes, Salkazanova, Mežecka un Lauska priekšlikumu atbalstīt, iekļaut dienas kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””, jo pretējā gadījumā, es domāju, būs jāpiemēro līdzīgas metodes, kā to dara skolotāji, pensionāri un rīt arī to darīs medicīnas darbinieki — streikos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”. “Pret” runās deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie kolēģi! Godātā Ūdres kundze! Jau veselu nedēļu jūs nodarbojaties masu informācijas līdzekļos ar demagoģiju un izsakiet visnepamatotākos pārmetumus gan man, gan piecām sporta spēļu veidu federācijām, kuras ir izveidojušas Sporta spēļu atbalstu fondu. Hokeja, handbola, basketbola, volejbola un futbola federācijas nav jaunas organizācijas. Tās daudzus gadus darbojās Latvijas sportā, tās ir daudzus gadus atzītas Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldē un ir starptautisko sporta federāciju dalībnieces. Ar savu darbu tās ir pierādījušas un kļuvušas par neatņemamu sporta sistēmas sastāvdaļu, ko pierāda un apliecina tas, ka šodien šo piecu populārāko sporta spēļu veidu federāciju paspārnē visā Latvijā darbojas vairāk nekā 180 sporta klubi un nodrošina treniņa apstākļus un sacensību piedalīšanās iespējas tūkstošiem Latvijas sportistu. Izsakot šobrīd šos pārmetumus šiem populārajiem sporta veidiem, jūs izsakiet pārmetumus arī ļoti lielai sporta sabiedrības daļai. Nav svarīgi, kurš vada šo fondu. Tas ir otršķirīgs jautājums. Svarīgi ir, vai Saeima ir gatava lemt par sporta attīstību un vai Saeima no smēķēšanas nodokļa ir gatava novirzīt līdzekļus programmām, kas ir saistītas ar sabiedrības veselību, kas ir saistītas ar jaunatnes sporta attīstību un kas ir saistītas ar veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

Ūdres kundze! Šajā Saeimā jūs neesat pieņēmusi nevienu pozitīvu lēmumu, kas būtu palīdzējis Latvijas sportam. Es izsaku par to dziļu nožēlu. Vismaz netieši, ja Saeima atbalstīs šo likumu, no katras izsmēķētās paciņas 1 santīms tiks novirzīts sporta attīstībai Latvijā, un tas būs netiešs jūsu nopelns sporta attīstībai. Lūdzu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” iekļaušanu darba kārtībā.

Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 3, atturas — 30. Iekļauts sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā pēdējais jautājums.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas un sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” pēc 19. darba kārtības punkta iekļaut lēmuma projektus “Par Artūra Freiberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi “, “Par Mārītes Veseles apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”, “Par Čarlija Šmita apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”, “Par Dainas Baltās apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”, “Par Brigitas Būmeisteres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” un “Par Jolantas Vagules atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”. Iebildumu nav.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Sākam izskatīt dienas kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Salkazanova, Burvja, Labanovska, Lejas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” runās deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie Saeimas deputāti! Sociāldemokrātu savienības frakcija ir iesniegusi Saeimā grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļu sistēmu.

Kāds ir mūsu mērķis? Mūsu mērķis ir samazināt nodokļu nastu mazāk atalgotajiem darbiniekiem, atalgotajām personām, novērst materiālās labklājības augošo polarizāciju sabiedrībā un veicināt sabiedrības vidusslāņa veidošanos.

Katrā ziņā mēs uzskatām par ļoti nopietnu priekšlikumu atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas tās personas, kuras mēnesī saņem 80 latus. Tas ir, praktiski zemāk, nekā oficiāli pašreiz ir noteikts iztikas minimums — 86 lati 68 santīmi. Es gribētu uzsvērt to, ka tas visnotaļ ir nopietns un progresīvs solis.

Otrs, ko es gribētu norādīt, ka arī būtiski tiek samazināta nodokļu maksa tiem cilvēkiem, kuri saņem ienākumus līdz 200 latiem mēnesī. Un praktiski veidojas situācija, ka cilvēki, kuri ir mazturīgi, saņem pie tās pašas algas... atalgojumu sistēmas lielāku naudas summiņu saviem tēriņiem. Šī situācija veicinās arī sabiedrībā patēriņa pieaugumu un arī veicinās uzņēmējdarbību. Rezultātā būs arī atbalsts jaunām darba vietām.

Es gribētu uzvērt arī to, ka nodokļu maksātājiem no 2400 līdz 4800 latiem gadā, tas ir, no 200 līdz 400 latiem mēnesī, arī samazināsies šī nodokļu likme. Un kas būtu ārkārtīgi svarīgi, praktiski tiks palielināta vienīgi tad šī nodokļu likme un ļoti pakāpeniski un ļoti līdzsvaroti, ja šis nodoklis tiks iekasēts no summas, kas ir lielāka par 400 latiem mēnesī.

Es domāju, ka mums vajadzētu katrā ziņā ņemt vērā šos priekšlikumus. Šis “plakanais” nodoklis, kas visiem paredz vienu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi — 25%, ir neapšaubāmi jāatceļ Ir jāatbalsta, jo arī visās Eiropas Savienības valstīs ir tādas vai citādākas iedzīvotāju progresīvā nodokļa likmes. Un praktiski Latvijā ir visiem vienāds šis nodoklis, pilnīgi ignorējot pat to, vai cilvēks saņem savā atalgojumā pat iztikas minimumu, vai viņš var vai nevar uzturēt savus bērnus un ģimeni.

Aicinu nodot likumprojektu komisijām! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis runās “pret”.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu Saeimas deputātus neatbalstīt šādus grozījumus, jo daudzi individuālie uzņēmēji un zemnieku saimniecības nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, bet ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Līdz ar to mēs viņiem uzliksim papildu slogu, un tas būs daudz lielāks nekā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Es domāju, visumā mums ir jāskatās uz kaimiņu — igauņu — pusi, kas runā savā parlamentā par šī nodokļa samazināšanu, pakāpenisku samazināšanu visām kategorijām.

Es gribu teikt, ka šis likums nav atbalstāms, jo nav saskaņots ar Pašvaldību savienību, jo tas nesīs lielas korekcijas gan nākamā gada valsts budžetā, gan arī mūsu pašvaldību budžetos.

Lūdzu neatbalstīt tādu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 4, atturas — 46. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Salkazanova, Lejas, Labanovska un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” paredz, ka esošās likmes, kas ir vieglajiem automobiļiem un motocikliem, tātad vieglajiem automobiļiem, kuriem dzinēju darba tilpums ir 3 litri un vairāk, vai ja motocikla dzinēja darba tilpums ir virs 500 kubikcentimetriem, tad, aprēķinot nodokli, šā panta otrajā daļā noteikto nodokļu likmi reizina ar koeficientu 3. Šis grozījums likumā nav jāsaskaņo, Baloža kungs, ar Pašvaldību savienību. Šis likums budžetam dos 3 līdz 4 miljoni latu papildu ieņēmumus, ko varēs izlietot tām vajadzībām, tai skaitā arī sporta vajadzībām, kuras šeit ļoti cītīgi aizstāvēja pirms tam. Katrā gadījumā šī norma dod iespēju pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli luksusa precēm — automašīnām un motocikliem —, jo bieži vien, ierodoties Latvijā, ārzemju delegācijas, staigājot pa Rīgu, vienkārši brīnās: “Kur tik bagāta tauta, Latvija, kas grib stāties Eiropas Savienībā, atrod tik daudz naudas, lai iegādātos tik dārgas automašīnas?” Nenoliedzami, šis nodoklis stimulētu neiekasētos nodokļus no šīm personām iekasēt kaut vai caur to, ka viņi iegādājas kustamos īpašumus — šinī gadījumā — automašīnas — ļoti dārgas un ļoti dārgus motociklus, tajā skaitā arī ūdens motociklus, kas šeit ir pielīdzināmi ar dzinēju tilpumu virs 500 kubikcentimetriem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Vents Balodis runās “pret”.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Es ceru, ka arī jūs dzirdat, ko šobrīd cenšas piedāvāt mums sociāldemokrāti: uzlikt papildus akcīzi ne tikai jaunām automašīnām, bet arī lietotām. Ja ir piedāvājums automobiļiem, ne vecākiem par gadu, akcīzi noteikt 250 latu apmērā, tas vēl būtu saprotams. Bet kāpēc akcīze ir paredzēta 15 gadus vecam automobilim — 170 lati; 16 gadus veciem automobiļiem — 190 latu; 18 gadus vecam automobilim, kuru vecs pensionārs gribēs pārdot, viņam akcīzes nodoklī būs jāsamaksā 210 latu. Tas nekas, ka šis vecais “Zaporožec”, kura tirgus vērtība patiesībā būs 20 lati, vecais “Moskvičs”, kura vērtība varbūt būs 30 vai 50 latu. “Žigulis”, kuru viņš nepārdos nekad dārgāk par 60 — 70 latiem, valsts kasē viņam būs jāiemaksā 210 latu. Ja mašīna būs vecāka par 19 gadiem, vecā “Volga” vai “Pobeda”, tad no sava maciņa viņam būs jāizliek 250 lati, lai šo mašīnu pārdotu, un jāiemaksā tie valsts kasē. Tāds, lūk, ir šis sociāldemokrātu piedāvājums! (Starpsauciens: “Laupītāji!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 24, atturas — 42. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu?

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es vēlos runāt ne tikai “par”, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ļoti lūdzu Juridisko komisiju paātrinātā tempā izskatīt šo jautājumu, jo mūsu komisija ļoti rūpīgi iepazinās ar šo Teātra darbinieku savienības sagatavoto likumprojektu. Tur nav runa par ēkas atdošanu, bet tikai par zemes atdošanu, jo ēka jau šobrīd ir īpašumā attiecīgajai organizācijai. Un gribu informēt, ka gan Finansu ministrija, gan Nekustamā īpašuma aģentūra, gan Kultūras ministrija, gan Saeimas Juridiskais birojs ir iepazinies ar šo projektu un visas iepriekšminētās institūcijas to atbalsta. Tāpēc, ņemot vērā to, ka, lai ļautu veiksmīgāk apsaimniekot šo īpašumu, atļaut to izdarīt ātrāk Latvijas Teātra darbinieku savienībai, jo tas kaut nedaudz palīdzētu varbūt sniegt nelielu atbalstu mūsu teātru aktieriem un darbiniekiem, kuri ne tuvu nav tie turīgākie sabiedrības locekļi. Ļoti lūdzu Juridisko komisiju paātrināti izskatīt šo jautājumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Požarnova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par darījumiem ar lauksaimniecības un meža zemi” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Pirms mūsu atbalsta šim likumprojektam es vēlējos pievērst jūsu uzmanību dažiem aspektiem, kāpēc likumprojekts ir ierosināts tieši tagad. Manuprāt, katra diena ir svarīga, jo ar katru dienu aizvien vairāk norisinās šie darījumi ar lauksaimniecības un meža zemi. Un nodokļi ir samērā augsti. Bijušie īpašnieki un mantinieki, bieži vien nespēdami nodokļus samaksāt, pārdod zemi pirmajam piedāvātājam, un vietējie uzņēmēji bieži vien netiek pat pie šīs informācijas, ka zeme jau ir pārdota, un visbiežāk ārzemju sabiedrībām, kuras ir reģistrētas Latvijā. Visbīstamākais, manuprāt, ir tas, ka šīs sabiedrības ir parasti ar ierobežotu atbildību un viņu uzņēmējdarbības veids ir noteikt operācijas ar nekustamo īpašumu, sava nekustamā īpašuma izīrēšanu un iznomāšanu. Protams, šeit klāt ir arī vēl pieminēta lauksaimnieciskā darbība, bet prioritātes reģistrācijas lapā Uzņēmuma reģistrā ir tieši šādas, kā jums nolasīju. Tātad — darījumi ar zemi.

Zeme pašlaik ir ārkārtīgi lēta Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienību, un vairākas pašvaldības ir griezušās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā ar lūgumu — izvērtēt, kā šie jautājumi ir risināmi. Pašvaldības ir pat mēģinājušas izmantot zemes pirmpirkšanas tiesības, bet tā nav normāla situācija, ja pašvaldībai ir jāatpērk savā teritorijā esošā zeme, lai ārzemju uzņēmēji šajā teritorijā neizspiestu 600—700 hektārus, kā parasti to dara, un dažreiz tas ir pat trešdaļa vai divas trešdaļas no konkrētās pašvaldības teritorijas.

Arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ir griezusies Saeimā un pie Ministra prezidenta ar lūgumu — izvērtēt šo situāciju un radīt noteikumus, lai mūsu pašu zemniekiem atvieglotā veidā tiktu nodrošināta zemes iegāde. Un, ja mēs paskatāmies, kāda ir zemes īpašnieku struktūra pašreiz Latvijā, tad varu teikt, ka, sākot no 1994.gada, vidējā lauksaimnieciskās izmantojamās zemes platība vienā saimniecībā ir bijusi tikai 12 hektāru, bet tagad tā tuvojas 15 hektāru lielumam. Vidējā platība.

Un tātad. Vai mūsu sagatavotais likumprojekts ir atbalstāms arī no Eiropas Savienības institūciju viedokļa? Manuprāt, jā, jo vienādi nosacījumi, kā to pieprasa Eiropas Savienība, ir noteikti visiem uzņēmējiem, kuri Latvijā ir vai nu nodzīvojuši 10 gadus, vai arī piecus gadus ir bijuši nodokļu maksātāji Latvijas teritorijā. Protams, ka pārējās Eiropas Savienības kandidātvalstis ir pieprasījušas daudz stingrākus ierobežojumus savas zemes pārdošanai ārzemniekiem, kā, piemēram, Polija, Ungārija vai Čehija, kuras ir pieprasījušas pat 10—18 gadu ilgu liegumu nekustamā īpašuma iegādei savā valstī no ārzemnieku uzņēmējiem un privātpersonām. Mūsu pašu spēkā esošie likumi tik smagus ierobežojumus nesatur, bet, manuprāt, būtu tieši tādēļ, lai mūsu uzņēmējiem būtu vienlīdzīgāki nosacījumi, jāpieņem šis likumprojekts, jānodod komisijām un pēc iespējas ātrāk jāizskata.

Otra problēma, kāpēc šis likumprojekts ir nepieciešams. Cienījamie deputāti! Es jūsu uzmanību gribu pievērst tieši šai otrajai problēmai. Ka pašlaik notiek tādi darījumi, par kuriem netiek informētas zemesgrāmatas, tiek noslēgts līgums starp zemes īpašnieku un jaunieguvēju, nauda tiek samaksāta, bet pēc meža izciršanas šie īpašumi zemesgrāmatā reģistrēti netiek. Nupat, šajā nedēļā, esmu saņēmusi vairākas vēstules, tajā skaitā vienu no Alūksnes rajona, kur jaunieguvējs ir atrasts miris, un bijušajam īpašniekam, kurš šo zemi jau ir pārdevis ar šī līguma starpniecību, tiek pieprasīta nodokļu samaksa, sākot no 1997.gada, kad šis darījums ir noticis, bet zeme nav ierakstīta zemesgrāmatā. Visbiežāk šādi darījumi, nenoslēgti līdz galam, neierakstīti zemesgrāmatā, notiek tieši ar tām platībām, kurās ir lielas meža zemes platības.

Nu, lūk! Un tāpēc es aicinu visus atbalstīt mūsu frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sagatavoto likumprojektu, nodot to komisijām, un tad visi kopīgi mēs varēsim domāt, kā vēl šo likumprojektu pilnveidot, uzlabot un skatīt turpmākajos lasījumos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Māris Sprindžuks runās “pret”.

M.Sprindžuks (TP). Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Dārgā Seiles kundze! Nu nevar rakstīt likumu par zemi, kurā ir četri panti divdesmit rindiņās, un tas ietekmē visu valsti, visus zemniekus, visus zemju īpašniekus laukos, kuriem pieder lauku zeme un meži. Nu nevar taisīt tādus likumus, mums ir jābeidz šī te pantošanās. Ir jāveido normāla zemes politika, un valdība ir ķērusies pie šī darba. Un es esmu lielā mērā ar savu iniciatīvu... arī iniciēju šos procesus. Mums nevajag šobrīd kaut kā... nu es nezinu, kaut kā sacenties, kurš pirmais uzrakstīs kādus pantus. Šis ir nopietns likums. (Starpsauciens: “Kurš tad saka, ka nav!”)

Ministru kabinets, kurā ir arī jūsu partijas ministri, ir uzdevis Tieslietu ministrijai kopā ar Zemkopības ministriju, kopā ar Ekonomikas ministriju, ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt jaunu likumu par darījumiem ar zemi ne tikai laukos, arī pilsētās līdz 1. septembrim, un tad mēs, Saeima, varēsim ķerties klāt. Bet lai ierēdņi kārtīgi izdara, izdiskutē šo darbu, un tad mēs ķersimies klāt. Nevajag četrus pantus pa trim minūtēm taisīt. Paldies! Nevajag atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par darījumiem ar lauksaimniecības un meža zemi” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 14, atturas — 41. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Stalta, I.Kalniņa, Tabūna, Kuduma iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas aizsargu organizācijai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāja kungs! Mēs nevaram šodien izskatīt šo jautājumu, jo ir trīs neatrisinātas lietas.

Pirmais. Nav zināms, kas tā ir par organizāciju, jo pašreiz uz šo brīdi ir divas aizsargu organizācijas.

Otrs. Mums ir jāatceras, ka pirmskara Latvijā bija viena aizsargu organizācija, kas pastāvēja līdz 1936. gada 15. maijam, bija pilnīgi viena, un tā, kas bija 1940. gadā, jau bija apkrauta ar ļoti lielu, teiksim, gan morālo, gan materiālo prasījumu nastu.

Šeit ir rakstīts statūtos, ka tā ir četrdesmito gadu pienākumu pārņēmēja. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu jebkura organizācija, kas piedalās valsts apvērsumā pret Satversmi vai Saeimu, ir saistīta... viņai draud mantas konfiskācija un dalībniekiem ir nepatīkamas sekas tajā lietā.

Otrā, materiālā puse ir tāda, ka pēc 1934. gada ļoti daudzi sabiedrisko organizāciju īpašumi tika atsavināti, kuriem ir radušās materiālo prasījumu tiesības. Tās ir laikrakstu redakcijas, tās ir sabiedriskās organizācijas, politiskās organizācijas, un, ja nebūs skaidrs, kas tā ir par aizsargu organizāciju, tad pret šo īpašumu tiks izvirzīti ļoti lieli prasījumi un sāksies nepārtrauktas tiesu sēdes par īpašuma atjaunošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, viena minūte ir pagājusi.

Tā... vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 13, atturas — 34. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Gunārs Freimanis vēlas runāt acīmredzot “pret”.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Kaut likums ir, manuprāt, sagatavots visumā vajadzīgs un labs, bet tikai viena aspekta dēļ es gribēju vērst jūsu uzmanību, kādēļ es nevaru balsot par to, un aicināšu arī jūs nebalsot par to.

Baloža kungs ļoti daiļrunīgi runāja te par vecām mašīnām, par akcīzes nodokli. Un faktiski tos pašus argumentus varētu pievest šeit. Jo faktiski likuma sagatavotāji pilnīgi nepārzina situāciju mūsu valsts laukos. Jo zemnieku saimniecībām katrai ir kāda mašīna, jo ražas novākšanas laikā tā ir nepieciešama — varbūt nedēļu, varbūt divas, varbūt trīs, bet nevis visu gadu. Bet šeit ir paredzēts, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana būs jāmaksā par visu gadu, un nav paredzēts variants, ka to var maksāt tikai par kaut kādu zināmu periodu. Un mēs jau vienreiz pieņēmām paaugstinātus transporta nodokļus mašīnām, tādēļ pasliktinot zemnieku situāciju. Un, ja mēs pieņemsim vēl šo variantu, tad faktiski pienāksies šīs mašīnas likvidēt un faktiski arī sašaurināt vai pat pārtraukt ražošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Par” runāt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 4, atturas — 21. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ūdres, Dreimanes, Salkazanova, Lauska un Mežecka iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispirms Vītola kunga zināšanai: mēs paši nesen pieņēmām Interešu konflikta likumu, kas nosaka, ka, ja amatpersona pieņem lēmumu par labu paša vadītai organizācijai, tas ir sodāms... tā ir sodāma aktivitāte, iespējams, pat kriminālsodāma, kā arī iepriekš Korupcijas likums to arī noteica.

Nākamais — par pašu priekšlikumu. Priekšlikums runā par to, ka trīs procentus no akcīzes nodokļa ienākumiem novirza speciālā budžetā Kultūrkapitāla fondam un 97 procenti tiek novirzīti valsts pamatbudžetam. Valstu pasaules pieredze rāda, ka daļa līdzekļu, kas iegūta no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem un alkoholam, kā arī daļa azartspēļu nodokļu tiek novirzīta kultūrai, sportam, veselībai un sociālo problēmu risināšanai. Kultūras sfēra ir sakārtota, jo līdzekļi tiek sadalīti caur Kultūrkapitāla fondu. Ja mēs runājam par veselību un sociālajām problēmām, tikai gribu nosaukt dažus piemērus.

Šie piemēri ir no izdevuma “Bērni Latvijā”, kas ir izdots Latvijas Republikas Centrālajā statistikas pārvaldē. Tad bērnu skaits sociāli maznodrošinātās ģimenēs — 154 tūkstoši, apgādnieka zaudējuma gadījumā pensijas saņēmēju bērnu skaits — 31 tūkstotis un vairāk, vardarbībā cietušo bērnu skaits — 935... tas ir 2000.gadā, rehabilitācijā esošo bērnu skaits — 400. Tātad ir vesela virkne jautājumu, kuri būtu arī jārisina no šī te akcīzes nodokļa ienākuma.

Ja runā par sporta finansēšanu... Jā, to varēja darīt caur budžetu, un jūsu finansu ministrs arī varēja šādus budžeta labojumus vai budžeta priekšlikumus atbalstīt. Balsojot par budžetu, atbalstot 49.vidusskolas sporta zāles celtniecību, Vītola kungs, es arī esmu atbalstījusi sportu, un ne tikai tādā veidā. Sportu finansē Latvijas Olimpiskā komiteja, sportam finansējums ir caur Sporta pārvaldi. Jā, mums līdzekļu nepietiek, bet tieši kādēļ šīm piecām federācijām ir nepieciešami papildu līdzekļi?

Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu: nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šo te likumprojektu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā būs iespēja visiem deputātiem spriest par to, kā līdzekļi un kurām iestādēm, un kurām vajadzībām ir sadalāmi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 1, atturas — 38. Likumprojekts nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Ir saņemts 10 deputātu ierosinājums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. Vai visiem deputātiem ir izdalīts? Ir izdalīts.

Viens var runāt par, viens pret šo priekšlikumu. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīšanu tūlīt. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 29, atturas — 14. Priekšlikums ir noraidīts.

Izskatām deputāta Borisa Cileviča iesniegumu ar lūgumu “Piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 20.jūnijā”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 2. Iesniegums akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam”. Iesniedzēju vārdā — deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Godātie ministri tie, kuri atrodas šodien zālē! Un premjerministra kungs, kura nav zālē! Mēs šodien nonācām pie nepieciešamības izvērtēt situāciju valstī saistībā ar valdības darbību un premjerministra kā valdības vadītāja personīgo atbildību par jautājumiem, kuri tiek risināti vai netiek risināti. Protams, neviens cilvēks nav ideāls un viņš nekad nevar atrisināt visus jautājumus, kurus gribētos atrisināt. Bet mēs pretendējam uz konstruktīvas kritikas statusu un mēģināsim caur atsevišķiem punktiem izvērtēt, vai premjerministrs tiek galā ar valdības vadīšanu, ar valdības deklarācijas pildīšanu un sabiedrība saņem atdevi no tās valdības darba, ko parlaments caur noteiktām partijām ir apstiprinājis.

Mēs kopā ar citām opozīcijas partijām ierosinājām un novadījām parlamentā četras ārkārtas sēdes, un mēs uzskatījām, ka tās ir nozares, kurās darbs ir jāanalizē un jāmēģina atrast arī atbildes. Mēs sākām jautājumu ar zemkopību, pēc tam paskatījāmies, kā notiek jautājumu risinājums saistībā ar ārstniecības nodrošinājumu, mēs izskatījām jautājumu par autoceļiem un pabeidzām, skatot jautājumu par reģionālo reformu.

Vai šie jautājumi ir vienīgie un būtiskākie? Būtiski, ļoti būtiski! Tā ir viennozīmīga atbilde, un droši vien ne vienīgie. Arī daudzus citus var skatīt, bet tas lai paliek uz citu politiķu, uz citu partiju redzes viedokļa. Ja jūs uzskatīsiet par nepieciešamu analizēt arī citās jomās izdarīto, tās ir jūsu tiesības un pienākums.

Protams, mēs nepaspējām vēl izdarīt visu. Mēs ierosinājām četras ārkārtas sēdes, atlikām uz septembri piekto ārkārtas sēdes ierosinājumu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Droši vien arī šodienas sēdē saskaroties, ka tik vienkārši likumprojekts, ko ierosināja mūsu kolēģi, tika skatīts un noraidīts, tas tika darīts četru gadu garumā. Ir vērts to analizēt, vai kādreiz frakcijas “Latvijas ceļš” ierosinātais un citu koalīcijas partiju atbalstītais politiskais piedāvājums — ieviest regresīvu ienākuma nodokli Latvijas valstī — ir attaisnojies, politiski attaisnojies. Ja bija piedāvājums caur to, ka Latvijā, ja cilvēkiem, kuriem 14 000 latu ienākums gadā, viņam tālāk nevajag maksāt šo nodokli, vai ir par cēloni, ka Latvijā ir iebraukusi tik liela bagātu cilvēku kategorija, viņi tik lielā apjomā izvietoja kapitālu, šeit strādā, ka tas kompensē to, ka mums caur šo nodokli par progresīvā ienākuma nodokļa neeksistēšanu valstī, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, neveidojas vidējais iedzīvotāju slānis. Mēs nedodam iespēju pacelties maznodrošinātiem cilvēkiem līdz šim vidējam slānim. Vai ir attaisnojies šis piedāvājums? Mēs gribam analīzi, un mēs šo analīzi piedāvāsim jums septembrī, bet pašreiz mēs jums piedāvājam analīzi caur šīm četrām, mūsuprāt, nozīmīgākām jomām.

Pabeidzot šo 4.jautājumu par reģionālo reformu, mēs bijām nonākuši arī pie secinājuma, ka burtiski par reģionālo reformu bija arī atbildīgs ministrs, un mēs gribējām redzēt viņa vietu un atbildību. Varbūt mēs iejaucāmies koalīcijas lietās, jo, manuprāt, ja kādas partijas cilvēki, ilgi strādājot kopā, pēc tam vienā dienā norobežojas no politiskās atbildības par to, kas notika līdz šim, un tālāk viņi uzskata, ka viņi ir neatkarīgi un strādā citas partijas labā, uz to vajadzēja reaģēt pašai koalīcijai. Bet mēs redzējām, ka premjerministrs personīgi uzņēmās atbildību par to, ka politiski šie cilvēki strādās līdz ar viņu, neskatoties uz to, ka arī šodien, redzat dienas kārtībā, tā partija atsauca savus cilvēkus no kuģniecības lietu skatīšanas komisijas.

Mēs uzskatījām par nepieciešamu iejaukties koalīcijas lietās arī tādēļ, ka redzējām, ka jūs negribējāt šo jautājumu risināt. Mēs uzskatījām, ka ir nopietnas problēmas reģionālajā politikā, ir nopietnas problēmas Tieslietu ministrijā, un mēs gribam tiešu politisku atbildību no ļoti konkrētām partijām par attiecīgo jomu, kas bija izdarīts, kas tiek darīts un kas tiks izdarīts. Mēs gribam, lai valdošā koalīcija nevarētu pateikt, ka viņiem blakus bija Jānis vai Pēteris un prasiet no viņiem. Mēs negribam starpniekus! Un, es domāju, sabiedrībai ir tiesības uz to. Tāpēc bija mūsu piedāvājums izskatīt no sākuma tos divus ministrus. Vai viņi ir tie, kuri palīdz jums šodien strādāt, un tie, kuri kopā ar jums nes politisko atbildību pret sabiedrību. Mēs saskārāmies ar jūsu attieksmi. Mēs redzējām, ka varam arī nerisināt jūsu jautājumus. Tās ir patiešām jūsu problēmas — valdošās koalīcijas problēmas. Bet mēs saredzam, ka bez reģionālās politikas, bez tieslietu jomas, kas ir, ir iepriekšējie jautājumi, kuri joprojām paliek spēkā, un tur jau parādās jebkuros apstākļos Ministru kabineta atbildība, premjerministra atbildība, un, ja premjers atbild par attiecīgo jautājumu vai neatbild, tātad attiecīgi atbild arī atsevišķie ministri, to skaitā tie divi, kurus mēs skatījāmies iepriekš. Tātad mēs esam gatavi izvērtēt, vēlreiz atgriezties pie jautājumiem, pie, mūsuprāt, svarīgiem jautājumiem — zemkopība, ārstniecība, autoceļi, reģionālā reforma — un šos jautājumus sakārtot. Gribētu tomēr ievadīt sarunu ar to, ka diemžēl mūsu valsti ārvalstu eksperti, Pasaules bankas pārstāvji raksturoja kā nozagtu valsti, un līdz ar to gribētu izvērtēt jautājumu, kas tiek darīts, lai tas ļoti lielais ēnu ekonomikas līmenis, kas pastāv, kontrabandas līmenis, kas pastāv, tiktu samazināts, un ko izdarīja tieši valdība un ko tieši izdarīja Ministru prezidents, lai to jautājumu... ja ne sev, tad pasaulē vismaz pavērst uz labāku pusi.

Pie šiem kontrabandas jautājumiem. Es domāju, ka atsevišķi skaitļi ir tie, kas jūs, protams, nekādā gadījumā nepārsteigs, bet kurus vēlams zināt. Vēlreiz un vēlreiz.

Jā, 40% ēnu ekonomika, ja, Latvijas Bankas atzinums: tikai ar akcīzes nodokļa iekasējumu katru gadu 30 miljonu latu nesaņemam, ar pievienotās vērtības nodokli katru gadu nesaņemam 10 miljonus latu, pie nodokļu bāzes, iekasējamās nodokļu bāzes... 1989. gadā bija izveidota noteikta sistēma un shēma, šī shēma pazuda kaut kur, un 1991. gadā jau tiek aprēķināts, ka 272 miljoni latu, kuri vienkārši netiek iekasēti, ja izpilda šī 1989. gada izveidoto shēmu.

Ko šie 272 miljoni latu dod papildus budžetā? Tas dod vienkārši divus Labklājības ministrijas budžetus.

Tāpat parādīts atkal salīdzinājums.... tas ir 1991. gads, tad 1989. gads, akcīzes nodoklis tiek iekasēts pat par to, ka pieauga autotransporta līdzekļu skaits vismaz par 30%, akcīzes nodoklis tiek iekasēts par 8 miljoniem latu mazāk.

Es domāju, ka tie ir skaitļi, kurus jūs zināt, kurus nevajadzētu īpaši akcentēt vēlreiz un vēlreiz. Bet papildus tam ļoti nopietni mēs saskārāmies ar atsevišķiem jautājumiem par kontrabandas lietām.... un kuras vēl turpinās joprojām skatīt saistībā ar naftas produktiem... nopietnas shēmas, kā parādās ostās, importēts, eksportēts, uz pārstrādi izveidots... saistībā ar cigaretēm, tabaku, ļoti nopietns jautājums ar spirtu, un, kā jūs atceraties, gadu atpakaļ ļoti nopietni parādījās jautājums par kontrabandas jautājumiem gaļas lietās. Tā saucamie vistas stilbiņi, kuri eksistēja par dempinga cenām Latvijas tirgū vairāku gadu garumā, bet vienkārši vienā reizē tika konstatēts ļoti daudz. Varbūt tika pieņemti vismaz divi lēmumi attiecīgajā laika periodā.

Pirmais lēmums. Izveidot parlamentā izmeklēšanas komisiju, kurai deva nosaukumu “Par iespējamo amatpersonu iesaisti kontrabandas lietās”, skatīt jautājumu, kas ir darāms parlamenta līmenī, gan lai palīdzētu institūcijām veikt savu darbu,gan lai sakārtotu likumdošanu.

Otrs. Atsaucoties atkal uz citu valstu ekspertu ierosinājumu, izveidot vienotu korupcijas un noziedzības apkarošanas biroju, kuram attiecīgajā laikā ir jāstājas spēkā.

Lūk, divi jautājumi, uz kuriem pievērsa uzmanību Ministru kabinets, ierosināja parlamentā, un parlaments sāka darbu tādā virzienā.

Saistībā ar pirmo. Ar komisiju. It kā visi procesi zem palielināmā stikla tagad noris. It kā ļoti uzmanīgi seko politiķi, it kā ļoti uzmanīgi seko sabiedrība. Un kā zibens no skaidrām debesīm pēkšņi parādās informācija, pat pie tāda nepārtraukta komisijas darba šodien, ka vienā dienā vienā saldētavā mierīgi atrodas 800 tonnas gaļas uz pārstrādi. Jautājums — lai tās 800 tonnas ievestu tajā saldētavā, ir vajadzīgas vismaz 50 ļoti nopietna izmēra kravas automašīnas. Kaut kur kaut kad tās ir šķērsojušas Latvijas valsts robežu.

Lai šīs 800 tonnas pārstrādātu, ir vajadzīgas patiešām legāli eksistējošas pārstrādes rūpnīcas. Ja tās nepārstrādā, tādā gadījumā ir jābūt legāli eksistējošam tirdzniecības tīklam, lai to visu realizētu.

Lai attiecīgo kontrabandu neredzētu, lai tās 800 tonnas nonāktu saldētavā, varat ticēt, vajag ļoti gribēt, lai neredzētu robežu, neskatītos uz to virzienu un pagriezties uz pretējo pusi.

Jūs domājat, ka ... vai attiecīgs bezprecedenta gadījums kontrabandas lietās kaut ko mainīja? Ar attiecīgo lietu nodarbojas Kontrabandas apkarošanas centrs — ar izziņas funkcijām, ar tiesībām strādāt. Kuram valstī, parlamentā, valdībai ir informācija, komisijā, cik tālu šis Kontrabandas apkarošanas centrs ir veicis savas funkcijas? Kas tam traucē? Kas tam palīdz? Vai tam ir cilvēku nodrošinājums? Vai tam ir finansiāls nodrošinājums? Vai tam ir vēlme strādāt?

Es domāju, pie šī bezprecedenta gadījuma saistībā ar kontrabandas lietām, ka it kā valdībai koncentrēta uzmanība, parādās jautājums par premjerministra tiešu atbildību. Ja attiecīgo jautājumu neredz cilvēki, kuri konkrēti pārskata Kontrabandas apkarošanas centra darbu, tādā gadījumā valdības vadītājs nevar neievērot attiecīgo gadījumu.

Otrs. Par Korupcijas un noziedzības apkarošanas biroja izveidi. Es domāju, arī strādājot attiecīgajā komisijā, mēs nonācām pie secinājuma, ka varbūt šī var būt institūcija, kura palīdzēs strādāt, jo visās iespējamās lietās — gan attiecībā uz spirtu, uz gaļu, uz naftas produktiem — katrā no shēmām ir no kādas no policijas struktūras pārstāvjiem. Kriminālpolicija, Ekonomikas policija, Drošības policija — viss, ko gribat, pilns spektrs. Ar vistas stilbiņiem sākām, ar Satversmes aizsardzības biroju. Pasakiet: kuram var uzticēties šajā valstī? Kuram var uzticēt, kurai policijai pārskatīt otras policijas darbu? Tāpēc mēs atbalstījām, varbūt jauna izveidota institūcija, neatkarīga no Ministru kabineta, atbildīga parlamenta priekšā šo jautājumu var veidot. Sagatavot šo jautājumu, uzticēt Tieslietu ministrijai, par ko politisko atbildību uzņemas personīgi, un tagad ir jau izdarījis premjerministrs. Nu un? Kur ir attiecīgā kandidatūra, kura ir piedāvāta parlamentam? Mēs šai nedēļā beidzam darbu, un nākamnedēļ ārkārtas sēdi nav jēgas sasaukt, jo tieslietu ministre nav izdarījusi savu darbu, Ministru kabinets mums nav gatavs iesniegt, un attiecīgā institūcija nesāks darbu. Tā arī ir personīgā premjerministra atbildība.

Pie šīs attieksmes saistībā ar mūsu valsts ekonomisko telpu mans raksturojums varētu būt sekojošs, ka bez traucējumiem, mierīgi un pārliecinoši atsevišķās jomās darbojas noteiktas “haizivis”, plēsīgas “haizivis”, kurām ir sadalīti ūdeņi, dziļums — un valdība blakus.

Ar rūgtu ironiju skatījos iepriekšējā plenārsēdē uz jautājumu, kuru mēs izskatījām, akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem, likumprojektu. Rūgtums kur? Tas, ka man blakus esošie kolēģi no “Latvijas ceļa” bija sarūgtināti un satraukti: ka pēkšņi parādījies jautājums, ka tas nodoklis, kurš vienmēr ienāca simtprocentīgi apjomā valsts budžetā, pēkšņi tiek finansu budžeta gada vidū pārdalīts — 94 procenti atstāti budžetam, bet 6 procenti aiziet. Viens — jā, Kultūrkapitāla fondam, un otrs šim Sporta spēļu organizācijas fondam, par kuru izcēlās šīs kaislības. Mani sarūgtināja tas, ka šeit zālē “Latvijas ceļš” jutās pārsteigts, ka koalīcijas partneri “apspēlēja” jūs. Jau gatava, izveidota struktūra, jau gatava bija iepriekš saņemt šo naudu un apstrādāt, un jūs tikai šeit uzzinājāt! Un finansu ministrs, kurš atbild par budžeta sabalansētību, mierīgi budžeta gada vidū to ļauj, un premjerministrs, kurš atbild par šo jautājumu, klusē tikmēr, kamēr tās ir jūsu personīgās problēmas, ka “Latvijas ceļa” vadītājs netiek līdzi citiem “spēlētājiem” un ļauj “apspēlēt” “Latvijas ceļu”, tas ir tā. Bet tikmēr, kamēr šis “Latvijas ceļa” priekšsēdētājs vienlaicīgi ir valsts premjerministrs, tā jau ir mūsu kopējā atbildība. Es ceru, ka tiks sakārtoti jautājumi un šis pārpratums tiks novērsts, bet vienkārši šīs bezdarbības rezultātā tādiem pārpratumiem mūsu parlamentā ir vieta.

Līdzīgi mēs skatījāmies jautājumu par stingrās uzskaites veidlapām. Mēs politiski varam diskutēt ar jums par jautājumiem, vai stingrās uzskaites veidlapas ir vajadzīgas tikai lielajiem uzņēmējiem vai visiem, vai arī mazajiem, sākot ar kaut kādu līmeni. Mēs varam diskutēt, tas ir mūsu politiskās diskusijas vērts temats, bet mums nav par ko diskutēt, ka šīs veidlapas tiek nodrukātas par piecreiz lielāku cenu nekā 500 latu naudas zīme — Latvijas valsts naudas zīme ar visu aizsargātības mehānismu. Diskusijām vairāk nav vietas! Un tas notiek saistībā ar jautājumu par pirmo tēmu, kurā absolūta bezatbildība, bezdarbība no lielās mašinērijas, kas ir Ministru prezidenta rokās.

Pārejam pie ārkārtas sēdēm, kuras mēs uzskatījām par nepieciešamām ierosināt un skatīt. Sākām ar zemkopību, un pie zemkopības, kā jūs zināt, bija jautājums par to, kā... Trīs jautājumi.

Pirmais. Latvija, steidzoties uz Eiropas Savienību un mēģinot apsteigt arī visas pārējās valstis, ātrāk noslēdzot visas iespējamās sadaļas, noslēdza sadaļu arī par brīvā kapitāla kustību, kura paredzēja bez pārejas perioda dot iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem pirkt Latvijas zemes.

Otrs jautājums. Eiropas Savienība ir novadījusi uz mums šoka terapiju, pasakot tiešos maksājumus latviešiem 25% un ne vairāk kā savējiem un ar pārejas periodu 10 gadu laikā.

Un trešais. Latviešiem kvotas uz izstrādājumiem mazākas, nekā Latvija šodien spēj saražot savā līmenī. Šajā laikā es esmu pateicīgs parlamentam, ka mēs pieņēmām lēmumu un Ministru kabinetam uzdevām par pienākumu līdz 1.maijam iesniegt konkrētu programmu, kādā veidā iziet no šīs situācijas. Tika izveidota darba grupa. Šī darba grupa iesniedza Ministru prezidentam konkrētus materiālus, un tālāk mēs ne 1.maijā, bet vēlāk, bet saņēmām.

Es gribētu vismaz no attiecīgās darba grupas ziņojuma valdībai nolasīt atsevišķus citātus. Vispirms, izanalizējot situāciju, viņi nonāca līdz secinājumam par prognozi, par sekām, ja netiks risinātas attiecīgās problēmas.

1. Lauku saimniecībā zemes izmantošana turpinās samazināties.

2. Platības bez īpašniekiem un apsaimniekotājiem turpinās aizaugt ar nezālēm un mazvērtīgu koksni, rūpnieciski neizmantojamiem krūmiem.

3. Samazināsies lauku apdzīvotība un pieaugs migrācija uz pilsētām, lauku uzturēšanas infrastruktūra sadārdzināsies.

4. Degradēsies lauku vide un ainava, samazināsies lauku vides pievilcība uzņēmējdarbībām un tūrismam.

5. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtība kritīsies.

Man atliek tikai piekrist. Normāla analīze, normāli secinājumi. Un tad piedāvājums. Bet piedāvājums ir sekojošs: godātais 8.parlaments, deputāti, padomājiet, kā iziet no situācijas? Virzienus iezīmējam.

Šodien Ministru prezidents ar savu Kabinetu norobežojas no jautājuma, kas būs ar zemnieku, ja Latvija ved sarunas ar Eiropas Savienību gan attiecībā uz zemi, gan attiecībā uz kvotām, gan attiecībā uz tiešajiem maksājumiem.

Vienu šodien improvizāciju novadīja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, caur likumprojektu, protams, es gribētu labāk, lai viņiem būtu iestrādāts arī tajā valdības piedāvātajā kopumā, kas ir piedāvāts 8.parlamentam, bet vismaz labāk kaut kas nekā nekas, kaut arī šis šodien tika veiksmīgi norakstīts.

Attiecībā uz zemkopības tēmu. Mēs skārām vienu jautājumu, ko ierosinājām izskatīt Ministru prezidentam, un tādā veidā sagaidījām atbildi. Bet ir vēl atsevišķi citi, vismaz divi saimnieciski projekti, kurus arī gribētu analizēt un redzēt. Vispirms vismaz divu gadu garumā akadēmiķis Arnis Kalniņš ar saviem kolēģiem griezās Ministru kabinetā pie premjerministra ar lūgumu — izvērtēt jautājumu, vai Latvija, izmantojot savas auglīgās zemes, ir spējīga aizņemt jau eksistējošo brīvo nišu attiecībā uz rapša audzēšanu. Pat šodien rapša eļļa, rapša sēklas, biodīzeļdegviela, kas tiek saražota no rapša, ir absolūti konkurētspējīga, absolūti pieprasīta par labām cenām. Ja šodien Latvija dotu iespēju zemniekiem pie šīs jomas nodrošināt 13 hektāru sējumus, tad, piepalīdzot Latvijai, Latvijas valdībai, premjerministram, to var darīt 150, 200 tūkstošu hektāru līmenī. Un tas ir pilnīgi atvērts. Un nevajag izdomāt divriteni. Jau izdomāts un pārbaudīts Čehijā, Vācijā, Slovākijā, kur gribat, šie jautājumi ir. Tika ierosināts izveidot aģentūru pie valdības, kādā veidā stimulēt šos ražotājus, kuri šodien jau eksistē. Man prieks bija vismaz par Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju. Viņi nosūtīja pavadošas vēstules un pateica: “Akadēmiķim Kalniņam ir taisnība. Būtu vēlams izveidot aģentūru, būtu vēlams izveidot starpministriju darba grupu, un tikmēr, kamēr eksistē šīs kvotas absolūti tukšas, kamēr Latvijai ir piedāvāts citās jomās vairāk nesisties ar pieri pret aizvērtām durvīm, mierīgi strādāt nišā, kura ir absolūti brīva un kur Latvijas valsts, attīstot to visu, var kļūt par normālu eksportējošu valsti un mierīgi piedāvāt zemniekiem ļoti konkrētu programmu, kā apgūt zemes, pārstrādātājiem materiālus, kas pārstrādāti, un mierīgi saskaras ar Eiropas Savienības arī iespējamām direktīvām, pat biodīzeļdegvielas pielietojumu vai nu 100% veidā, vai maisījumos 5, 20, 30% līmenī, kas ir sakārtots, un tad pie šīm atvērtām durvīm ir ļoti konkrēta vēl viena alternatīva Latvijas zemkopībai un pie direktīvām, ja mēs to nedarām, ja pazaudējam laiku, mēs atkal kļūsim par valsti importētāju, ka mums vienkārši būs jāiepērk biodīzeļdegviela. Cik jūs noprotat, secinājums ir sekojošais. Aģentūras joprojām nav, šīs starpministriju izveidotās darba grupas nav. Var, vienīgais, pateikties Rīgas domei, ka Rīgas dome noslēdza līgumu ar biodīzeļdegvielas ražotājiem un sāk pielietot autobusu parkā šo degvielu. Jā, palaida caur vienu maršrutu tikai autobusu, tikai 37.maršrutā, bet viņi sāka to. Labi vismaz, ka viena pašvaldība ir spējīga sākt strādāt kopā par šo jautājumu, ja attiecīgi valdība nenoreaģēja. Bet valdība noreaģēja, starp citu. Un ziniet, kādā veidā? Atkal pagājušajā ceturtdienā mēs parlamentā skatījāmies jautājumu, kur tika ierosināts šiem cilvēkiem, kuri ražo biodīzeļdegvielu, nākt palīgā un dot perspektīvu viņiem attīstīties, samazināt akcīzes nodokli. Tādā veidā tā būtu palīdzība. Ko jūs domājat, pieņēma mūsu parlaments? Parlaments pieņēma lēmumu etilspirtam, kurš vēl netiek ražots, akcīzes nodokli samazināt no 1. jūlija, bet biodīzeļdegvielai, kura jau tiek ražota, sākt akcīzes nodokļa samazinājumu pielietot no nākamā gada 1.janvāra. Uz 8. parlamentu.

Tā, lūk, ir viena programma, kur mēs redzam valdības un premjerministra tiešu atbildību.

Otrs jautājums. Protams, arī ar zemkopību saistīts — graudi, spirts, alkohols, kopā sasaistot, “Latvijas balzams”, Kalsnava, Jaunpagasts... Un visas trīs juridiskās personas... ļoti delikāta lieta. Ļoti normāli uzmanības centrā sabiedrība seko, ko darīt Latvijas zemniekam, vai ir jēga audzēt graudus, nodot, vai tos pieņems, vai par to samaksās, vai no Kalsnavas, vai no Jaunpagasta “Latvijas balzams” nopirks piedāvāto spirtu. Un parādās problēma, ka Kalsnavas rūpnīcai... SIA “Rīga Bestsprit” saucas, parādījās jautājums par uzrēķinu 2 miljonu latu apjomā no Valsts ieņēmumu dienesta, kura rezultātā tiek bloķēti konti, un ļoti daudz jautājumu paliek gan zemniekiem, gan spirta ražotājiem, un tie ir visi Latvijas iedzīvotāji. Reakcijas uz notiekošo no Ministru prezidenta puses nav. Valdība atstāj tiesības zemniekiem mierīgi pašiem strādāt ar Kalsnavu, mierīgi pašiem Kalsnavai strādāt ar “Latvijas balzamu”... Tiks — labi, netiks — arī nekas.

Un šeit parādās, kur ir tā pretruna, uz kuru nevarēja nereaģēt. Un pretruna ir sekojoša, par šo uzrēķinu, ka eksistē patiešām Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Sončika, Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas parakstīts dokuments, kur viņi vienkārši pasaka, ka, ņemot vērā, ka SIA “Rīga Bestsprit” pārvietoja jēlspirtu uz akcīzes preču noliktavu, tad ir piemērojama akcīzes nodokļa atliktā maksāšanas kārtība un nodokļu uzrēķins nav pielietojams. Ļoti nopietna atziņa! Valsts ieņēmumu dienests pateica, ka viņš ir kļūdījies. Bet uz šīs atziņas tālāk seko finansu ministra rezolūcija: “Es jūs nesaprotu, tūlīt pat izpildiet nodokļa iekasēšanu!” Ja ir pretrunas starp divām tik augstām valsts amatpersonām, mēs neredzējām iespēju, ka vienkārši Ministru prezidents var mierīgi stāvēt blakus un uzskatīt, ka tā nav viņa lieta.

No zemkopības jomas skatījuma notika lēmuma pieņemšana parlamentā, mēs tālāk pārgājām uz Ārstniecības likuma nodrošinājumu. Jā, es domāju, ka arī šodien varbūt pat Sociālo un darba lietu komisija sniegs savu lēmuma projektu parlamentam uz apspriešanu, kurā precīzi novērtēs Labklājības ministrijas darbu, atbildīgo cilvēku darbību, un arī priekšlikumi, kā darīt. Varbūt veselības ministriju atjaunot, varbūt kas cits... bet bez šī visa mēs, vienalga, esam konstatējuši arī ārkārtas plenārsēdē saistībā ar ģimenes ārstiem ļoti lielu subjektīvā momenta klātbūtni, ka ģimenes ārsts, ja ir profesionāls, viņš var palikt bez naudas, pieņemot visus slimniekus, ja tā ne visai, tad labāk bēguļot no slimnieka, un tad viņam vairāk naudas paliek, un ļoti vairāk naudas paliek, un šis subjektīvais moments eksistē vēl šodien.

Kāpēc sāka bēguļot no slimniekiem ārstniecības iestādes, ka viņiem palielināts katram ārstniecības uzcenojums trīs reizes? Bez tam... bet kopējais finansējums palika nemainīgs. Kur ir šis risinājums? Kur ir risinājums par kompensējamiem medikamentiem? Daudz jautājumu mēs uzdevām. Tad, kad vīles plīsa pa visām šuvēm, tika atrasta iespēja noņemt labklājības ministru. Nu un? Vai jaunais labklājības ministrs piedāvāja kaut ko racionālu? Vai būs risinājums konceptuāls, sistēmiskums? Ja tas būtu, rīt nebūtu ārstniecības darbinieku streika.

Ja valdība caur premjeru atrisināja savus jautājumus, viena ministra vietā vienkārši ieliekot viņa padomnieku, kurš tikpat labi veiksmīgi strādāja šos divus gadus ar viņu, tad tādā gadījumā medicīnas darbinieki nesaņēma atbildes priekš sevis, tāpēc ir tas streiks.

Nākamais. Mēs pārgājām uz autoceļiem. Pie autoceļiem mūsu piedāvājums bija pārskatīt akcīzes nodokļa naftas produktiem iekasējuma apjomu, atvēlēt lielāku skaitu Valsts autoceļu fondam un no turienes tad uzturēt autoceļus. Tas ir viens. Vēl divi blakus lēmumi bija, kuri palīdzētu sakārtot. Labi, ka parlaments pieņēma lēmumu, ka tas ir vajadzīgs, bet joprojām arī pie šī lēmuma paliek bēdīgā statistika. Atsevišķus ciparus vēlreiz nosauksim, varbūt premjerministrs vismaz pa radio kādreiz klausās vai viņam stenogrammu piestādīs. Vienalga, pie attiecīgā finansējuma, kas piešķirams autoceļiem, arī pašreiz no 800 kilometriem melnā seguma, kas ir jāuztur, lai ceļi būtu kārtībā, minimālais — 500 kilometru katru gadu jāatjauno, eksistē programma no 120 līdz 140 kilometriem tagad un ne vairāk, kas dod, protams, summu, ka neizpildītie darbi pārsniedz jau 300 miljonus latu. Jā, tā ir šodien eksistējoša aina. Pagājušogad bija izremontēti 300 tūkstoši kvadrātmetru bedrīšu remonta, šogad ieplānoti 400 tūkstoši kvadrātmetru remonta. Pie šīs statistikas no 8000 kilometru melno segumu 940 skaitās sabrukuši, 1600 — pussabrukuši, trešā daļa no tiltiem atjaunojami. Un mēs izrunājāmies par šiem jautājumiem. Un mēs sagaidījām kādu risinājumu? Mēs sagaidījām risinājumu parlamentā, ka valdība saprot situācijas nopietnību, bet palūdz to atrisināt 8.parlamentam. Lai 8.parlamentā nākamā gada budžetā tiktu iestrādāts naudas līdzekļu pārdalījums par labu ceļiem. Mēs nesaredzējām ļoti konkrētu valdības ieinteresētību burtiski šodien pārskatīt valsts budžetu, saredzēt naudas līdzekļus un šodien atdot, ja ne maģistrālēm, kurām varbūt nevajag, ja to ceļinieki uzskata, tādā gadījumā pašvaldībām. Un pašvaldībām to visu varētu atdot. Protams, vēlreiz akceptējot, arī tas ir, ka arī šodien mēs gaidījām, ka no autoceļiem ļoti būtiski atkarīga tautsaimniecība un autoceļu trūkums elementāri nedod cilvēkiem izveidot darba vietas, elementāri nodrošināt savu labklājību. Un tā ir arī valdības atbildība, un arī caur autoceļiem.

Ceturtais. Mēs noslēdzām savu ciklu, ko piedāvājām jums, izdarot analīzi, mūsuprāt, tajos jautājumos, kurus vienkārši vairāk nevarēja ignorēt un kur vajadzēja skatīties. Tā ir reģionālā reforma. Un pie reģionālās reformas atkal gribas ciparus. 6 procenti Latgales cilvēku negrib vairāk, lai viņu bērni paliktu Latgalē, veiksmīgi visi brauc prom... un arī parlamenta vēlēšanas... tagad priekš jums nozīmīgi cipari. Uz 5.parlamentu Latgali pārstāvēja 20 deputāti, uz 6. — 19, uz 7. — 18, uz 8. — 17. Katru reizīti cilvēku skaits samazinās, nomirst, aizbrauc. Un līdzīgi kā tas bija par zemkopības situācijas raksturojumu, tas ir kopumā reģionu raksturojums, kas ir, ja nekas nemainās. Labklājības līmenis reģionos, man liekas, raksturojām jau, gan attiecībā pret Rīgu, gan attiecībā uz Eiropas Savienību it sevišķi. Kādreiz viss, kas bija raksturīgs Latgalei, zem tā visa jau mierīgi tagad dzīvo, un Vidzeme un Zemgale, ar katru gadu samazinās šie rādītāji. Palīgā nekādā gadījumā viņiem nespēj iet pašvaldības, gan pēc sava apjoma, viņu kopdaļa budžetā, viņu kopdaļa iekšzemes kopproduktā, gan arī sistēmas trūkums. Un sistēmas trūkumu kā tādu, kur ir Eiropas Savienība ļoti konkrēti noraksturojusi, ko nozīmē reģionālā politika. Tāda veida otrā līmeņa pašvaldības — strādā ar reģioniem, ar Eiropas Savienību pie sava reģiona attīstības. Un valdība nedod elementāri šiem cilvēkiem iespēju strādāt. Vienīgais, ar ko aprobežojas, nepārtraukti ministra personā vicināt rīksti īsti pirmā līmeņa pašvaldību priekšā: “Nu kad tad jūs apvienosities? Kad mēs uz jums ekonomēsim naudu?” Tāds ir jautājums. Šie cilvēki nav spējīgi parūpēties par reģiona attīstību. Viņi nav spējīgi parūpēties par to naudas summiņu apgūšanu, kas ir domāta sava pagasta jautājumu risinājumam vai mazpilsētas jautājumu risinājumam.

Mūs pārsteidza jautājums varbūt arī tādēļ, ka pat tas, ka šis likums “Par pašvaldībām” ir nonācis pretrunā ar mūsu grozījumiem Satversmē, arī tas nav par stimulu, lai mainītu gan Pašvaldību likumu, gan parādās objektīvs iemesls, tūlīt pat steidzami, mierīgi atgriezties pie otrā līmeņa reģionālo pašvaldību veidošanas. Politiski šodien vai rīt parlamentā tiks pieņemts ļoti gudrs lēmums. Politisks, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtē, vai ir vai nav tā pretruna. Un to mēs analizēsim visu 7.parlamentu, un veiksmīgi 8.parlaments saņems rokās problēmu un mūsu norobežošanos no reģionālās politikas. Un reģionālā politika uz mums attiecas, ka šo triju četru mēnešu laikā, kas ir vēl 7.parlamentam, cilvēki nedabūs sev rokās to makšķeri, ar kuru varētu priekš sevis zvejot šīs zivis. Cilvēkiem vienkārši tiek no lielā, bagātā galda nodalītas drupačas un pateikts: “Tā ir jūsu tiesa.” Tur parādās jautājums par mūsu pieprasījumu, atbilde gan attiecīgiem ministriem, gan Ministru prezidentam, kurš pārskata ministru darbu.

Noslēgumā es gribētu atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem, kuri radās, ejot uz šo sēdi, un uz šo jautājuma skatījumu. Vispirms jautājums par to, ka mēs ierosinām šo jautājumu, tādā gadījumā bremzējam valsts virzību uz Eiropas Savienību un NATO, tādu virzību, kādu šodien iet Latvija, protams, mēs to bremzējam.

Attiecībā uz NATO viss, kas bija jārisina, ir atrisināts, un neatkarīgi no tā, kurš vadītu valdību, mums dialogs ne uz vienu sekundi ar NATO dalībvalstīm nepārtrauksies, un rudenī sammitā Prāgā jautājums ir sakārtots, bet, protams, mēs, vienalga, pasakām: arī, ejot uz NATO, nav jāiet par katru cenu, un mēs arī pasakām, ka valdība smagi kļūdījās Vašingtonā, noslēdzot līgumus starp Latvijas valdību un Amerikas valdību, kur bija paredzēta cīņa par masu ieroču iznīcināšanu, faktiski cīņa ar terorismu, un Latvijas valdība piedāvāja Amerikai Latvijas zemi, salīdzinot ar Afganistānas zemi. Nedrīkstēja tādā veidā attiekties pret savu zemi, pret savu tautu. Un tas tika izdarīts. Bet es ceru, ka tā ir mācība, kuru ņems nākamās valdības sev par paraugu, bet nekādā gadījumā tas neattiecas uz NATO.

Kas attiecas uz virzību uz Eiropas Savienību, es ceru, ka var sakārtot jautājumus sarunās ar Eiropas Savienību, varbūt arī paņemot palīgos citas dalībvalstis vai kaimiņos esošo — Lietuvu un Igauniju, vai blakus esošo — Poliju un Čehiju un kopā ar viņām cīnīties gan par nepieciešamajām kvotām, gan par nepieciešamajiem tiešajiem maksājumiem, gan sakārtot tieši saimnieciskās nozares. Jautājums — vai mēs esam tam gatavi.

Otrs jautājums. Mēs jums ierosinājām izskatīt šodien premjerministra demisiju, līdz ar to visa Ministru kabineta, un ne tikai to divu ministru, kuri kā starpnieki šeit eksistē. Apstākļos, kad patiešām palika četri mēneši līdz nākamā parlamenta vēlēšanām. Bet mēs jums ierosinājām ar sekojošo domu. Neatkarīgi no tā, vai būtu nozīmēts no jums kāds cits premjerministra kandidāts un nominēts, vai būtu vietas izpildītājs, bet būtu vismaz iezīmēta doma, iezīmēts virziens katrā no jomām, kur strādāt. Priekš tam pietiek gan divu, gan triju mēnešu. Nav šajā laikā iespējams kardināli, radikāli mainīt virzienu. Līdz ar to opozīcijas klātbūtnē jūsu valdība, protams, būtu lieka. Bet jums pabeigt darbu saturīgi, jā, tā būtu iespēja. Un vismaz... Esmu pārliecināts, ja ir vēlme, gan “Latvijas ceļam” atrastos cilvēks, kurš grib un var vadīt valdību, pārliecinoši, enerģiski uzdodot ministriem uzdevumus, un prasīt atbildību, gan arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK cilvēkiem šī iespēja tiek dota.

Uzstāšanos es sāku, raksturojot situāciju kontrabandas lietās ar haizivīm”, kas tur darbojas. Uzstāšanos pabeidzot, raksturojot situāciju, kas ir valdībā, es raksturotu situāciju — ir klātbūtne gan kaķiem, gan pelēm. Latvijai, ienākot Eiropas Savienībā, ejot uz šo pusi, izveidojot spēcīgu naudas vienību, atverot durvis importam, kas nāk iekšā, protams, ienāk tādi produkti kā “Whiskas”, “Kite—Kat”, un kaķi saskārās ar šiem produktiem, un viņus vairāk neinteresē peles. Es ceru, ka jums atradīsies kāds cilvēks, kurš būs spējīgs arī Latvijai raksturīgam elementam pievērst vairāk uzmanības un sakārtot tos jautājumus, par daļu no kuriem es šodien runāju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs, jūs izmantosit piecas minūtes, kuras ir līdz pārtraukumam? (No zāles satiksmes ministrs A.Gorbunovs: “Nē!”)

Tādā gadījumā lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Tautsaimniecības komisijai Sarkanā zālē!”) Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Bet, kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojums. Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Jāni Lagzdiņu 50 gadu jubilejā! (Aplausi.)

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jakovs Pliners, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Tadeušs Ketlers, Antons Seiksts, Māris Vītols, Rihards Pīks, Anna Seile. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 17.00

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam”.

Vārds Anatolijam Gorbunovam — satiksmes ministram, Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Galvenā pretenzija man kā satiksmes ministram jau iepriekšējā sēdē un arī tagad zināmā mērā izteikta tāda, ka es nepanācu finansējuma palielinājumu autoceļiem un līdz ar to neapturēju autoceļu sabrukumu. Tad, kad es skaidroju, ka gan valdībā, gan Saeimas komisijās ir iesniegti informatīvie materiāli regulāri, un par to liecināja arī cienījamo opozīcijas deputātu runas pagājušajā ar šo jautājumu saistītajā sēdē, tad šie materiāli ir visiem pieejami.

Tad es saņēmu pārmetumu gandrīz tādā veidā, ka vajadzēja likties un gulties uz dzelzceļa sliedēm, apturēt vilcienu kustību un tādā veidā piespiest gan valdību, gan Saeimu, gan sabiedrību pavisam citādi paskatīties uz autoceļiem. Jāsaka, ka tas ir Kareņinas laika... Annas Kareņinas laika cienīgs priekšlikums — satiksmes ministram pārkāpt likumu.

Bet, ja nopietni runājam, tad cienījamā opozīcija, valsts budžets ir politiskais kompromiss starp nozarēm. Vai līdz šim ir bijušas iespējas par prioritāti padarīt autoceļus? Vai varēja panākt to? Godīgi sakot, es ļoti šaubos.

Valdības prioritātes bija un šodien ir izglītība, medicīna, Eiropas Savienība un NATO. Krievijas krīzes laikā, neskatoties uz to, ka budžetu bija sabalansēt ļoti grūti, valdība sāka toreiz palielināt skolotājiem algas. Kam noņēma budžetā naudu, lai to izdarītu? Diemžēl autoceļiem noņēma 10% no akcīzes nodokļa iekasējuma, ieskaitot pamatbudžetā, nevis speciālajā budžetā.

2002. gadā ar Saeimas balsojumu šie 10% ir atgriezti, pagājušajā gadā medicīna saņēma papildus 20 miljonus, Aizsardzības ministrijas palielinājums bija būtisks.

Vai valdība varēja atteikties no visa tā? Es domāju, arī šodien valdība nevar atteikties no šīm prioritātēm nekādā gadījumā. Ja cienījamā opozīcija, sociāldemokrāti, kā masu medijos apzīmē, cienījamie Jura Bojāra vadītie sociāldemokrāti, un kā varēja spriest no televīzijas raidījuma par cienījamā Jurkāna kunga partijas konferenci, nodomus kopā veidot valdību nākošajā Saeimā un pēc tam mainīt arī šīs valdības varbūt prioritātes, tajā skaitā par Aizsardzības ministrijas līdzekļiem, tādā veidā apturot virzību uz NATO, tas jau ir cits jautājums, bet tam ir jābūt vēlētāju mandātam. Es baidos, vai jums, cienījamie kolēģi, būs šis vēlētāju mandāts apturēt Latvijas virzību uz NATO.

85% tagad ir politiskais lēmums. Un šis politiskais lēmums ir pieņemts, bet izskan pretenzijas, kāpēc ministrs atteicās no 100% akcīzes nodokļa ieskaitījuma šajā te fondā un kāpēc ne uzreiz?

Es vienkārši varbūt, izmantojot arī jūsu šeit iesākto praksi, gribu izmantot iespēju cilvēkiem varbūt sniegt informāciju, kuri klausās, par lietas būtību.

Ko nozīmē uzreiz 85 vai 100 procentus novirzīt autoceļiem? Nevis Autoceļu fondam, bet tikai autoceļiem? Tas nozīmē, ka tas ir ļoti smags uzdevums, un tas nozīmē, ka izglītība, medicīna, tiesas, policija, aizsardzība nekādā veidā palielinājumu no pamatbudžeta nevarēs saņemt. Vēl jo vairāk. Faktiski no pamatbudžeta būs jānovirza speciālajā budžetā, ja tiešām 100%, tad vismaz kādi 45 miljoni.

Es nevaru iedomāties, kāda valdība šobrīd var no pamatbudžeta tādu summu novirzīt. Protams, to kā mērķi vienmēr vajag uzstādīt, bet tie, kas kaut cik reāli ir stādījuši budžetu un balansējuši budžetu, skaidri apzinās, ka tas ir pilnīgi nereāls mērķis un pilnīga sabiedrības maldināšana ar vienkāršotiem argumentiem un vienkāršotām metodēm.

Vai varēja ņemt kredītus autoceļiem, būtiskus kredītus, tādā veidā atjaunojot autoceļus un nepieļaujot sabrukumu? Valdībai šāda izšķiršanās bija, bet izšķiršanās notika par labu skolām. Šodien patiešām skolu renovācijas, jaunajā terminoloģijā runājot, projekti tiek realizēti un skolu atjaunošana notiek pilnā sparā. Man personīgi vienmēr liekas ļoti nepareizi, ka masu informācijas līdzekļos izskan, ka šis remonts notiek par Pasaules bankas naudu. Tas ir pilnīgi nepareizs pieņēmums! Tas notiek par valdības un pašvaldību naudu, ko valdība ir aizņēmusies no Pasaules bankas. Interesanti būtu, ja katram projektam, kur aizņemas naudu, katrs stāstītu, ka tā nav mana nauda, bet tā ir bankas nauda, un it kā man to naudu nebūtu jāatdod. Tātad nākamajām valdībām un nodokļu maksātājiem par skolu atjaunošanu, kas ir ļoti nepieciešama, sūri grūti būs jāatdod Pasaules bankai ņemtais aizdevums. Tātad ņemt divus lielus aizdevumus — autoceļiem un skolām — varbūt ka bija iespēja, bet šī valdība vismaz neatstās nākamajām valdībām parādu nastu, kredītu atmaksas parādu nastu.

Protams, klausoties opozīcijas argumentos, izskan ļoti dažādi priekšlikumi, un tie ir ļoti tradicionāli, kā varētu un kur iegūt līdzekļus. Protams, ka akcīzes nodokli varētu iekasēt droši vien vēl vairāk, bet šodien piecos mēnešos akcīzes nodoklis ir precīzi iekasēts, ar mazu pārpildi, kā ir prognozēts Budžeta likumā. Tas notiek pirmo reizi, un, neskatoties uz kritiku, kas šeit izskanēja, es gribēju kolēģim Gundaram Bērziņam, finansu ministram, un Valsts ieņēmumu dienestam izteikt tikai pateicību. To pašu dara visi, kas ir saistīti ar ceļiem, gan pašvaldībās, gan valsts autoceļos. Līdz ar to mēs varam prognozēt, cik naudas mums ir remontos, kādus remontus veikt, un visu to lietu plānot. Protams, mums radās negaidīti cita lieta: jaunais likums par iepirkumu valsts vajadzībām diemžēl ir galarezultātā pieņemts tāds, ka bez trīs mēnešu izsoles organizēšana nav iespējama. Autoceļu remonts un būvēšana ir sezonas darbi, un diemžēl mēs esam nedaudz iekavējušies ar izsoli, jo tagad tā ir garāka vienkārši, nekā, pieņemsim, bija pagājušajā gadā.

Un tad tie iebildumi... nu patiešām pavisam jau ir palikuši tradicionāli, ka vajadzētu ierēdņiem samazināt algas un tā tālāk, un no šīs tribīnes ne vienreiz vien par to ir runāts. Mūsu premjers Andris Bērziņš saņem 20 reizes mazāku algu nekā Zviedrijas sociāldemokrātu premjers. Savukārt mūsu Rīgas sociāldemokrātu mēra alga ir vairākkārt augstāka nekā Latvijas Republikas premjera alga. Ja patiesi runātāji gribētu taupīšanas kādu programmu piedāvāt, un es tam tad arī noticētu, tad varbūt sāksim ar to, ka Rīgas mēra algu pielīdzināsim premjera algai, kaut gan pēc lēmumu pieņemšanas hierarhijas, bet līdz ar to — arī atbildības, Rīgas mēra algai vajadzētu būt varbūt arī mazākai.

Protams, ka varbūt šo kompromisu, kā tika veidots budžets, tālāk turpināt tā vairs nevar nevis tāpēc, ka to vairs nepieļauj kāda politiskā griba vai negriba, kā šeit tiek runāts, to vienkārši vairāk nepieļauj ceļi. Mēs esam ļoti reālā situācijā ar reālu naudu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka patiešām mēs sastopamies ar vairāk sabrukušajiem ceļa posmiem. Piemēram, Rīgas rajonā situācija ir visbēdīgākā, jo Rīgas rajonā intensitāte un smagsvara auto intensitāte ir vislielākā. Un tad, protams, šeit, Rīgas rajonā, es runāju par to, ka ir jāatjauno 240 kilometri nekavējoties, bet tie ir 20 miljoni! Vai mēs varam momentā atļauties šādu summu? Protams, mēs to nevaram izdarīt. Reālā situācijā mēs daudz rūpīgāk tiešām remontējam bedrītes, tas nav tas labākais veids, kā tērēt līdzekļus, labāk ir atjaunot ceļus, bet mēs esam spiesti to darīt, un, tā kā akcīzes nodoklis patiešām pildās, mēs arī paredzējām papildu summas. Un es domāju, ka līdz Jāņiem patiešām pavasara masveida bedres — vai uz melnajiem segumiem vai uz grantsceļiem — šie darbi tiks pabeigti. Protams, ka smagsvara intensitāte ir liela un var veidoties jaunas bedrītes.

Tāpat būs pabeigti pirmās šķiras, otrās šķiras ceļi, būs nopļautas... šie grāvji, arī uz pirmās šķiras ceļiem un arī uz otrās šķiras. Protams, tur, kur masveida cilvēku pulcēšanās vietas, it sevišķi uz Jāņiem. Bet gan rīt, gan parīt, satiksmes ministrs, valsts sekretārs, departamentu direktori, Autoceļu direkcijas darbinieki, visi divas dienas dosies uz autoceļiem, kur reāli faktiski iepazīsies ar ceļu stāvokli, jo mūsu vienošanās gan ar ceļu pārraudzītājiem, gan ar uzturētājiem, ka līdz Jāņiem šiem pavasara un ziemas postījumiem uz ceļiem ir jābūt novērstiem un ceļiem atbilstoši finansējumam un to reālam tehniskajam stāvoklim ir jābūt kārtībā. Es ļoti ceru, ka būs kārtībā.

Par mūsu prioritātēm. Tās ir faktiski visai vienkāršas un saprotamas. Tā ir ziemas ceļu uzturēšana ziemā, tā ir segumu atjaunošana un satiksmes drošība. Protams, ka mums ir dažreiz pretenzijas par ceļu stāvokli ziemā. Bet mums dažreiz varbūt arī jāsalīdzina, ka, piemēram, Polijā valsts galvenie ceļi šajā ziemā dažviet nebija izbraucami. Latvijā valsts galvenie un pirmās šķiras ceļi vienmēr ziemā visos sniegputeņos bija izbraucami.

Attiecībā, jā, par otrajiem lauku... otrās šķiras lauku ceļiem, valsts ceļiem, jā, ir radušās, ir bijušas problēmas, bet tad mums jāsalīdzina ar Skandināvijas valstīm. Arī Skandināvijas valstīs ziemas ceļu uzturējums tādai kategorijai kā mums otrās šķiras ceļi, arī tur rodas dažreiz problēmas, bet neizšķiež milzīgas naudas uz mazu intensitāti, bet diennakts laikā novērš aizputinājumus, nevis tur milzīgu tehniku uz ceļa, kur varbūt ir ļoti maza intensitāte transportam.

Un, izmantojot iespēju, es gribētu pastāstīt varbūt par ļoti daudzām, ļoti daudzām konkrētām lietām. Es saprotu, ka man ir viena stunda laika uzrunai, un es ļoti daudz runāju, bet es negribu cienījamās deputātes un godātos deputātus nogurdināt, bet es varbūt paņemšu no Rīgas reģiona, no Zemgales, no Kurzemes, no Latgales, no Vidzemes nu kaut vai pa vienam rajonam, un kopīgi apskatīsim, kas šajos laikos tagad tuvākajā laikā notiks. Es domāju, tas arī būs interesanti radioklausītājiem, jo šeit ik pēc brīža atskan uzrunas radioklausītājiem.

Nu tātad Rīgas rajons. Patiešām, es jau minēju — diemžēl situācija nav no labākajām, ja mēs salīdzinām ar citiem reģioniem. Es katru piektdienu, ceturtdienu, ja es esmu dzirdējis, esmu uz ceļiem laukos un vēroju, kas tur notiek, kāda situācija. Diemžēl Rīgas rajonā nav tā labākā situācija.

Nu, ja mēs pārskaitīsim, kas tad galu galā notiks 2002.gadā un 2003.gadā. Vispirms būs patiešām uzlikts jauns melnais segums Šķirotava—Saurieši — 2,5 kilometri iela, kas presē ne vienu reizi vien ir izskanējis, tā ir liela problēma, bet tā tiks atrisināta.

Tādā pašā veidā tiks risināts jautājums par tādu pašu ceļu uz... to vienkārši saīsina, sauc uz “Lido–nafta”. Tagad notiek projektēšana, un šis asfalts tiks atjaunots. Bet ļoti iespējams, ka līdz šai ziemai nepaspēs visu atjaunot, bet nākamā gada sākumā tas noteikti tiks atjaunots.

Tad, ja runājam Rīgas rajonā par lielajiem ceļiem Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža. 2,2 kilometri starp 9. un 12.kilometru asfaltētais segums tiks atjaunots, Rīga—Ērgļi 26. — 30.kilometrs — 4 kilometri. Rīga—Ērgļi — 11.—16.kilometrs. Te gan jāsaka, es runāju par rajoniem. Bet, protams, Rīga—Ērgļi, šī ceļa iedzīvotājus, kas dzīvo tuvāk šim ceļam, interesē asfalta seguma uzlikšana līdz pašiem Ērgļiem. Līdz 2004.—2005.gadam tiks uzlikts melnais segums Ķeipene—Taurene. Inčukalns—Ropaži—Ikšķile — 2,3—5,8 kilometri. Tas ir posms — 3,5 kilometri. Rīga—Bauska—Lietuvas robeža — 20.kilometrs. Rīga—Bauska—Lietuvas robeža — 24., 25.kilometrs. Rīga— Sigulda—Igaunijas robeža — 27., 34.kilometrs. Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža — 22., 27.kilometrs. Un Ulbroka—Ogre — līdz 11.kilometram seši kilometri. Rīgas HES—Jaunjelgava — 8,5 kilometri, un tad, protams, notiks lielie rekonstrukcijas darbi uz ceļa Rīga—Baltezers 6,3 kilometri. Arī 7,4 un 8 kilometri un 12.kilometrs. Un lidostas “Rīga” lielais pievedceļš.

Varbūt apskatīsimies rajonu, kurš ir Zemgalē, šeit pat pie Rīgas — Jelgavas rajona. Vispirms Jelgava—Iecava — 18., 19.kilometrs, tilta rekonstrukcija, tilts pār Sesavu, Dobele—Bauska — 50.kilometrs, asfaltēto segumu atjaunošana Rīga—Liepāja — 22., 24.kilomentrs, Blukas—Emburga — 17., 21.kilometrs, Ozolnieki—Dalbe — 1.kilometrs līdz 7.kilometram. Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža — 71., 76.kilometrs, Dobele—Bauska — 29., 34.kilometrs. Lauku autoceļu sakārtošanas attīstības reģionālā programmā Jelgava—Tērvete—Lietuvas robeža. Jelgavas pilsētā, kā jūs zināt, ir milzīgas naudas ieguldītas Jelgavas tilta atjaunošanā, bet tagad autoceļu fonds piedalīsies arī pievedceļa būvē. Un arī rajonam ļoti nozīmīgais ceļš, kurš ir saistīts ar kultūras pasākumiem, kuri notiek vienīgajā estrādē.

Un, protams, problēma paliek Kalnciems—Tušķi. Tas arī ir plānots jau tuvākajā laikā, bet diemžēl šogad to nav iespējams uzsākt.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Pārceļamies uz Latgali. Vēl ir Latgale, Kurzeme un Vidzeme. Bet tikai pa vienam rajonam. Bet ik pēc katra runātāja, es saprotu, ka man ir 15 minūtes... es varu runāt pēc tam 15 minūtes ik pēc katra runātāja. (Starpsauciens: “Vēlreiz no gala!”)

Tātad Balvu rajons. Vispirms sabrukušo melno segumu atjaunošana. Ruskulova—Bērzpils — 15., 16., 17. kilometrs. Tilta rekonstrukcija, tilts pār Dzirlu, Gulbene—Balvi—Viļaka—Krievijas robeža. Divi tilti pār Vārnieni, jo tā upīte tek pa vienu ceļu, šķērso ceļu Balvi—Kapūne, vairākas reizes viņa tur šķērso. Asfaltēto segumu atjaunošana un pastiprināšana. Gulbene—Balvi—Viļaka, 31., 35. kilometrs, 52., 56. kilometrs. Lauku autoceļu sakārtošanas attīstības reģionālā programma. Viļaka—Kārsava, līdz 4,5 kilometri, 4 kilometri. 19., 28. kilometrs — 8,6 kilometri, Viļaka — Kārsava — 19., 28. kilometrs un Viļaka—Kārsava — 28., 45. kilometrs. Varētu arī nosaukt vietas... tur Baltinava vai citas vietas, diemžēl es nosaucu tikai kilometrus. Tie, kas dzīvo tajos apvidos, kilometros, viņi, protams, zina, kuras ir šīs vietas.

Autoceļu sakārtošanas programmas sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu šeit Balvu rajonā.

Pērkone, Vīksna, Mālupe — 8,5 kilometri. Viļaka—Borisova—Bubņi — 5 kilometri. Viļaka— Vecumi— 0,7 kilometri, un jāsaka arī par Balvu pilsētu, ka Balvu pilsēta aktīvi darbojas pie saviem projektiem, pie tranzīta ielām, un pašreiz top projekts Gulbene—Balvi—Viļaka — tranzīta ielai uz Krievijas robežu, tā ir galvenā Balvu tranzīta iela, un notiek projektēšana, un dabiski, ka tā būs jāieslēdz investīciju programmā, lai pēc tam šo ielu sakārtotu.

Vēl ļoti īsi es gribēju pateikt par šo lauku programmu, jo tad, kad runājam par balvēniešu lauku programmu, ludzānieši izsaka pretenzijas, kāpēc šie ceļi zināmā mērā, segumi tiek zināmā mērā būvēti tikai Balvos, bet nesākas Ludzā. Jau tuvākajā laikā arī šeit sāksies. Vispirms Kārsava—Tilža—Dubļu kalns — 1,3 kilometri, Kārsava—Krievijas robeža, tilta rekonstrukcija — tilts pār Ludzu, Kušneri—Plaudīši. Viļaka—Kārsava — 50., 53. kilometrs, Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža — 110., 114. kilometrs, 4 kilometri.

Un kas ļoti svarīgi. Ka lauku ceļu sakārtošanas programmā jau ir uzsākta projektēšana un būvdarbi jau notiks nākamajā gadā — Kārsava—Ludza—Ezernieki, tas ir 32.—43. kilometrs, bet tas ir no Ludzas līdz Pildai. Tālāk uz Krāslavu.

Ludzas pilsētā ir lielas problēmas ar tranzīta ielām, Ludzas pilsēta ļoti aktīvi darbojas pie Tālavijas ielas sakārtošanas, un, protams, Valsts autoceļu fondam būs jāpiedalās. Bet tā ir vispirms pašvaldības atbildība par projektēšanu un būvdarbu uzsākšanu.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Tagad es jums runāšu par Kurzemi, bet tikai par vienu rajonu — Liepājas. Vispirms — Nīca—Otaņķi— Grobiņa, Vēveri—Dunalka—Binderi — tiks atjaunots sabrukušais melnais segums. Tilts tiks rekonstruēts pār Bārtu. Būs arī saliekamais pagaidu tilts pār Papes kanālu, kurš izmaksās... tas ir gan... it kā tā liekas, saliekamais, pagaidu, bet izmaksās 160 tūkstošus, jo cita risinājuma tur pagaidām nav. Rīga—Liepāja — segums tiks atjaunots 187., 188.kilometrs. Liepāja—Lietuvas robeža—Rucava — 42., 44.kilometrs. Rīga—Skulte—Liepāja — 181., 183.kilometrs. Ezere—Embūte—Grobiņa — 58., 60.kilometrs. Kuldīga—Aizpute—Līči — 60., 61.kilometrs. Un es domāju, ka pats nozīmīgākais Liepājas rajonā, protams, ir šis ceļš Ventspils—Leči—Grobiņa — 35., 53.kilometrs. Šeit, kā jūs zināt, tiek atjaunoti 17 kilometri melnā seguma, un tas būs ļoti nozīmīgi visai Kurzemes jūrmalai, jo patiešām tūristu plūsmas izmainīs savus virzienus, ja gar visu šo Kurzemes jūrmalu no Ventspils līdz Liepājai patiešām būs melnais segums. Ņemot vērā, ka Kuldīgas rajonā par Skrundas toreiz lokatora naudu arī šur tur ir melnā seguma uzlabojumi, arī labs ceļš no Jūrkalnes uz Alsungu, var domāt, ka šis novads no tūrisma viedokļa, pateicoties ceļu uzlabojumam, patiešām būs iespaidīgi labāks. Protams, ka tā tam visur būtu jābūt.

Tukumā. Vispirms Lancenieki—Džūkste—Lestene — tiks atjaunoti sabrukušie melnie segumi 7,2 kilometri, tilts pār Sloceni, Tukums—Milzkalne—Smārde... Slampe tiks atjaunots... Rīgas—Ventspils šosejā 85., 92. kilometrs, un Rīga—Liepāja — 42., 47.kilometrs.

Kas ir ļoti svarīgi? Ka lauku autoceļu sakārtošanas attīstības reģionālajā programmā ir paredzēta un notiek Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka... šī ceļa atjaunošana, pēc tam plānots ir Kolka—Ventspils, un līdz ar to tūrisma loks noslēgsies gar visu Kurzemes jūrmalu. Protams, ka Kolka—Ventspils — tie ir 28 vai 30 kilometri, tas nenotiks vienā gadā. Ir ļoti svarīgi, ka nākamgad tiks pabeigts asfalts no Talsi—Dundaga tālāk uz Slīteri, uzlikts melnais segums. Tas, es domāju, arī tūrisma attīstībai ir ļoti svarīgi.

Vidzeme. Pēdējais rajons. (Starpsauciens: “Pietiek! Lūdzu nevajag! Vajag!”) Nē, nē, man vēl ir... vēl ir 21 rajons. Tāpēc jūs neuztraucieties par to, ka man trūkst informācijas par autoceļiem.

Cēsis — Ieriķi — Rencēni. Tas ir ļoti interesants ceļš Ieriķi — Rencēni. Šeit segums tiks atjaunots faktiski ciematos. Tā ir programma, kura tālāk ir jāattīsta visā Latvijā, jo ciematos melnie segumi patiešām ir sabrukuši. Un Ieriķi — Rencēni, šajā posmā viens, divi, trīs, četriem ciematiem tiks atjaunots melnais segums. Pievedceļš Cēsīm, Līgatnes stacija, Līgatnes papīrfabrika — 1,5 kilometri; Rīga — Sigulda — Igaunijas robeža — sāksies remonts tiltam pār Amatu, tas ir ļoti nopietns remonts, faktiski viens no tiltiem, kurš ir tādā stāvoklī uz valsts galvenā autoceļa. Protams, ka tādā situācijā ir arī ceļš Krāslavā un Līvānos pāri Dubnai.

Asfaltēto segumu atjaunošana Valmiera — Cēsis — Drabeši — 26. un 27. kilometrs, un Rīga — Sigulda — Igaunijas robeža — 86., 94. kilometrs.

Cēsis — Vecpiebalga — Madona. Ļoti svarīgs ceļš. Vecpiebalgas — Taurenes posms ir sabrucis, un tas tiks atjaunots. Līdz ar to ļoti daudz autovadītāju, uz Madonu braucot, noteikti izvēlēsies šo ceļu, nevis milzīgi noslogoto ceļu gar Daugavu.

Cēsīs arī ir autoceļu sakārtošanas programma sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu, jāmin Rauna — Drusti — Jaunpiebalga, šeit gan tikai 1,5 kilometri pagaidām pašos ciematos. Cēsis — Rāmuļi — Bānūži — 5 kilometri; Rauna — Taurene — Abrupe — 4 kilometri. Un man liekas, ka ir ļoti būtiski, ka šogad pilnā sparā iet projektēšana, ka nākamgad sāksies būvdarbi. Es, protams, negribētu teikt, ka tie būs tikai divi gadi, tātad minimums — divos gados, maksimums — trijos gados. Melnais segums no Vecpiebalgas uz Jaunpiebalgu tiks uzbūvēts, visi varēsim braukt uz Imanta dienām pa melno segumu uz turieni, bet, protams, tas vēl būtu mazākais, pats galvenais, ka tas ir viens no radiālajiem ceļiem, tālāk no Gulbenes virziena tas iziet ārā šeit uz Dzalbes pusi un tālāk uz citiem autoceļiem. Lokveida ceļiem, ja tā nosacīti var runāt, apzīmējot šos ceļus.

Kā es sapratu no jūsu uzmanīgās klausīšanās, tad šī informācija bija jums ļoti noderīga. Tagad es nonācu pie informācijas par rajoniem, es atgriezīšos pēc nākamā runātāja. (No zāles deputāte H.Soldatjonoka: “Drīkst uzdot jautājumus?”) Bet jautājumus nedod debatēs. Es atvainojos! To jūs personīgi varēsiet uzdot, es visu varēšu izskaidrot.

Bet tagad nedaudz par pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Tas arī ir viens no jautājumiem, kurā tiek Satiksmes ministrijai izteikta kritika, un dažreiz pamatota kritika. Bet tomēr situācija uzlabojas, un es, cienījamās deputātes un godātie deputāti, jums labprāt par to arī gribētu teikt un runāt. Bet diemžēl, pirms es pāreju pie šīs tēmas, es jums nenosaucu vienu ļoti svarīgu faktu, ka patiešām mūsu tranzīta galvenie ceļi ir daudz maz labā stāvoklī, bet ir ļoti lielas problēmas ar tranzītielām pilsētās. Un šogad valdība uzskatīja par vajadzīgu un tas ir arī budžeta likumā — atjaunot arī tranzītielas uz galvenajiem autoceļiem. Jēkabpilī — 711 000 tiks tam iztērēti, Līvānos — 990, Krāslavā — 130, Gulbenē — 170, Valkā — 250, Lielvārdē — 500, Lubānas tilts par Aivieksti — 200, Daugavpilī — 600. Visas šīs naudas ir budžeta un autoceļu fonda naudas.

Cienījamie deputāti! Mans stāsts būtu daudz garāks, bet es ceru, ka būs nākamā ārkārtas sēde un man būs iespēja vēlreiz runāt par šīm lietām. Un es noteikti informēšu par visām lietām, jo es nemaz neskāros pie jautājumiem, kuri ir saistīti, pieņemsim, ar pašvaldību aktivitātēm autoceļu remontā, savu autoceļu, savu ielu remontā, kur lielākā vai mazākā mērā arī piedalās autoceļu fonds. Bet tās, protams, ir pašvaldību iniciatīvas. Un, ņemot vērā to, ka šogad pret pagājušo gadu pašvaldības ir saņēmušas par 30% vairāk naudas, tad šīs aktivitātes šogad būs visai nozīmīgas.

Bet tagad es atgriežos, turpinu jau iesākto tēmu par dzelzceļu. Dzelzceļā, kā izrādījās, ir pareiza valdības politika, ļoti liela nozīme patiešām bija iesāktai dzelzceļa restrukturizācijai. Šis jautājums jau tika izskatīts vairākās valdības sēdēs, ir izteikta arī kritika, bet restrukturizācija soli pa solim iet uz priekšu, un patiešām pasažieru pārvadājumi tika izdalīti atsevišķā akciju sabiedrībā. Vairs neeksistē uzņēmumi “Elektrovilciens” un “Dīzeļvilciens”, bet ir akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens”, kur ir pilnīgi redzami visi ienākumi, naudas plūsmas un tā tālāk. Un man jāsaka, ka īsā laikā jau ir parādījušies arī pirmie rezultāti. Kāpēc tas tā noticis? Es tīri subjektīvi varētu teikt — pateicoties valsts būtiskam finansiālajam atbalstam un jūsu, cienījamie deputāti, atbalstam, apstiprinot valsts budžetu šim gadam. Proti, jaunai juridiskajai struktūrai akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens” uzsākot saimniecisko darbību, ir saņemts šāds finansiālais atbalsts no valdības. Saskaņā ar valsts pasūtījumu — dzelzceļa pasažieru pārvadājumu līnijā Rīga–Gulbene, pasažieru vilciens, 2002.gadā ir piešķirta valsts dotācija 200 000 latu apmērā jeb 100% vairāk nekā 2001.gadā. Dotāciju, protams, ir plānots, kā tas arī likumā paredzēts, novirzīt zaudējumu segšanai minētajā dzelzceļa līnijā. Šai pašai akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens” 2002.gadā ir piešķirta arī kompensācija par invalīdu un politiski represēto bezmaksas pārvadāšanu — 1,6 miljonu apmērā jeb par nepilniem 80% vairāk nekā 2001.gadā. Tas ir piešķirts ar Saeimas balsojumu attiecīgā budžeta sadaļā.

Papildus Satiksmes ministrijā tagad ir iesniegti priekšlikumi par dotāciju piešķiršanu 2003.gadā pasažieru pārvadājumu zaudējumu segšanai dzelzceļa līnijā Rīga–Lugaži, Rīga–Ērgļi, Rīga–Reņģe. Tāpēc tās baumas, ka Rīga–Reņģe nupat slēgs kaut ko un tamlīdzīgi, tās ir pilnīgi nepamatotas.

Bez tam 2002. gadā ir piešķirta valsts budžeta dotācija valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” iekšzemes pasažieru pārvadājumu vilcienu ritošā sastāva atjaunošanai — 3,1 miljona apmērā.

Īpaši jāuzsver, ka iepriekšējos gados valsts finansējums nepārsniedza 200—300 tūkstoši gadā.

Kādas ir šajā sakarā... pateicoties tādam Saeimas un valdības atbalstam “Latvijas dzelzceļam”, kādas ir nākotnes perspektīvas?

Līdz 2002. gada beigām akciju sabiedrība plāno ieviest jaunu dzelzceļu iekšzemes pārvadājumu tarifu politiku, tādējādi nodrošināt konkurētspējīgus tarifus salīdzinājumā ar autopārvadātājiem. Tiek plānots veikt arī pasākumus ritošā sastāva elektrovilcienu, dīzeļvilcienu atjaunošanai, jo pašlaik dzelzceļa inventāra parkā esošo elektrovilcienu, dīzeļvilcienu derīgās kalpošanas laiks ir kritiski sasniedzis to normatīvās kalpošanas laiku.

Protams, ka arī turpmāk, lai iekšzemes pārvadājumi pa dzelzceļu attīstītos un būtu nodrošināti, ir jāparedz šīs dotācijas tādos pašos apmēros kā šogad un iespēju robežās, protams, vēl vairāk.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ko ir devis šāds Saeimas un valdības atbalsts “Latvijas dzelzceļam”?

Vispirms statistika liecina, ka 2000. gadā ir beidzies vilcienos pārvadāto pasažieru skaita samazinājums un sācis pieaugt pārvadāto pasažieru skaits pa dzelzceļu.

Pēc akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” izveidošanas un darbības uzsākšanas 2002. gadā pirmo piecu mēnešu statistikas dati rāda, ka pārvadāto pasažieru skaits ir pieaudzis vidēji par 17%. Tas ir interesants un, manuprāt, labs rādītājs.

Bet, protams, es vēlreiz pasvītroju, ka tas varēja notikt tāpēc, ka bija šī dotācija ritošā sastāva atjaunošanai, varēja palielināt ritošā sastāva skaitu, ka tiek lietota patiešām jauna tarifu politika. Es nekādā veidā šeit negribētu no šīs tribīnes nosaukt, bet pateikšu tikai jums, cienījamās deputātes un godātie deputāti, ka septembrī–oktobrī ir plānota biļešu cenu samazināšana “Latvijas dzelzceļā”. Tālāk notiek darbs pie pasažieriem piemērotāka pārvadājumu grafika. Jāsaka, ka pašvaldības bieži iesniedz savus priekšlikumus un pasažieri ne vienmēr ir mierā ar piedāvājamo pārvadājumu grafiku, diemžēl ļoti bieži ir šīs lietas jāsabalansē ar daudzām pašvaldībām. Un tāpēc, protams, šī sadarbība ar pašvaldībām notiks arī tālāk.

Es domāju, ka “Latvijas dzelzceļš”, a/s “Pasažieru vilciens” ļoti labi apzinās, ka komforts un kārtība vagonos ir tālu no tādas, ko vajadzētu gaidīt, ko sagaidītu mūsu pasažieri, ka arī varbūt kustības intensitāte un ātrums nav tāds, kāds ir, piemēram, dzelzceļu pasažieru pārvadājumos Eiropā, bet tās visas lietas ir sasniedzamas, un sasniedzamas tādā veidā, ka “Latvijas dzelzceļš” arī turpmāk investēs... vispirms jau sliežu ceļu attīstībā turpinās investēt, un, es domāju, veiksmīgi ir iesākta arī “Latvijas dzelzceļa” restrukturizācija. Kādā veidā? Tādā, ka patiešām sliedes, visa infrastruktūra ir valsts īpašums, un, ņemot vērā, salīdzinot šādu faktu kaut vai ar mūsu kaimiņiem igauņiem, kur visu privatizēja, cik man ir zināms, tad mūsu kaimiņi ISPA finansējumu nevar dzelzceļam saņemt aiz tā iemesla, ka dzelzceļa sliedes ir privatizētas. Mūsu restrukturizācija neko tādu neparedz, un līdz ar to jau tagad, šajā budžeta gadā, valdība ieguldīja 1,6 miljonus kā līdzfinansējumu ISPA naudai, 5—6 gados “Latvijas dzelzceļš” varēs saņemt ISPA finansējumu, kas kopā ar līdzfinansējumu būs aptuveni 50—60 miljonu. Ja šāda perspektīva, kāda ir iezīmēta, kuru konsekventi uztur valdība un “Latvijas dzelzceļš”, arī turpināsies, tad “Latvijas dzelzceļam” ir nākotne, un tai skaitā ir nākotne pasažieru pārvadājumiem. Un es arī ļoti ceru, ka tās līnijas, kuras ir slēgtas, pamazām varēs atjaunot, tikai uzlabojot pasažieru komfortu un gan apkalpošanu, gan satiksmes drošību, gan arī, protams, ātrumu.

Satiksmes ministrijā, protams, ir citas sfēras, bet par tām es esmu gatavs informēt saistībā ar to interesi, kura no jūsu puses būs izrādīta no šīs tribīnes. Bet jau tagad es piesakos uz nākamām 15 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds Indulim Bērziņam, ārlietu ministram.

I.Bērziņš (ārlietu ministrs). Cienījamie kolēģi! Pozīcija un nesamierināmā opozīcija! Es gribu teikt, ka mēģinājums šodien valdību destabilizēt jeb, teiksim, “nomest” valdību, kā tautā saka, ir viens “lielisks” bezatbildības un nacionālo interešu neievērošanas piemērs. Tieši tā! Mēs visi zinām, un par to runāja arī iniciatori — šī te mēģinājuma iniciatori, mēs visi zinām, ka līdz vēlēšanām ir palikuši trīsarpus mēneši. Bet tie nav vienkārši trīsarpus mēneši, tie ir ļoti atbildīgi mēneši, kad Latvijai ir jāizdara vēl ļoti daudz kas.

Es arī runāšu par to sfēru, par ko atbildu es, tas ir, par ārpolitiku. Andris Bērziņš, sākot savu darbu 2000.gada 5.maijā, Andra Bērziņa valdība, viņa... praktiski uz to brīdi mums vēl tikko sarunas bija sākušās, un nebija vēl slēgta neviena sarunu sadaļa. Šobrīd no 30, ja mēs neskaitām 31., kas ir “Dažādi” un ko praktiski neskaita kā atsevišķu sadaļu, tad no 30 ir slēgtas 27 sadaļas.

Protams, man ir vēlēšanās īsumā pieskarties pie katras no šīm sadaļām un paskaidrot, tas būtu ļoti vērtīgi... paskaidrot, ko tad mēs esam panākuši. Jo pretējā gadījumā mani vienkārši kaitina, ja bezatbildīgi tiek apgalvots, ka šinīs sarunās nav aizstāvētas mūsu intereses.

Sāksim ar pašu vienkāršāko. Kā tad veidojas jeb kā tiek noteikts, kas ir mūsu interesēs un kas nav? Tas tiek apspriests Eiropas Integrācijas padomē, tas tiek diskutēts valdībā, un to nedara tikai Ārlietu ministrija, tas nenotiek Ārlietu ministrijas koridoros. Atbildīgās ministrijas — vienalga, vai tā ir Satiksmes ministrija vai kāda cita ministrija — cilvēki dara savu darbu, konsultējoties ar partneriem, ar sociālajiem partneriem. Tas ir jebkurā sadaļā, un tā tas ir un būs arī sadaļā par lauksaimniecību, par ko ir pilnīgs pamats un šobrīd cilvēki par ko uztraucas.

Katrā atsevišķā jomā, kur mums bija kaut kas vajadzīgs un kur mums bija nepieciešami argumenti, un šādi argumenti vienreiz bija, mēs panācām to, kas mums bija nepieciešams. Nu tagad pēdējās trīs slēgtās sadaļas un nodokļi... Es domāju, ka... Man personīgi tas nav būtisks jautājums, es nepīpēju, bet par nožēlu Latvijā pīpē ļoti daudz cilvēku, un strauja cenu pieaugšana cigaretēm, kas būtu noteikti noticis, ja mēs pieņemtu to akcīzi, ko piedāvā Eiropas Savienība, nozīmētu vismaz trīs, ja ne četrreiz cenu palielināšanos, un praktiski cilvēkiem, kas smēķē, es nedomāju, ka viņi tādēļ uzreiz atmestu šo netikumu, viņiem vajadzētu vai nu, es atvainojos, pārkāpt likumu un iegādāties cigaretes “melnajā tirgū”, kas tad tikai plauktu un zeltu, jeb arī praktiski, praktiski varētu pat pieaugt eiroskeptiķu skaits, kurš jau tā Latvijā nav mazs. Tieši tāpat katrā konkrētajā sadaļā, vai tā ir ekoloģija, vai tas ir Rīgas jūras līcis, jebkurā konkrētā sadaļā, tur, kur Latvijai bija specifiskas intereses, tās tika aizstāvētas. Un tagad mēs esam šajā finiša taisnē, šajos nedaudz mēnešos līdz gada beigām mums ir jādiskutē varbūt pats jutīgākais jautājums visiem latviešiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem — tā ir lauksaimniecība. Ja šobrīd valdība, ja valdībai tiek izteikta neuzticība, jūs tiešām domājat, ka šis process, sarunu process, ar to tiks risināts? Līdz šim mēs esam uztverti kā nopietni politiķi, Latvijas politiķi, jo mēs esam tiešām turējušies pie prioritātēm — Eiropas Savienības un NATO. Šobrīd tas, kas notiek šodien, neapšaubāmi, ir negatīvs signāls. Tas, kas notiek šodien, ir signāls, ka Latvijas politiķiem nav tik būtiskas prioritātes, par kurām viņi paši balso un paši ir sludinājuši, bet daudz būtiskāk ir drusku sasildīties pirms vēlēšanām. Tā nav atbildīga pieeja.

Tagad par NATO. Tajā brīdī, kad sāka darbu Andra Bērziņa valdība, praktiski diezgan daudz bija diskusijas par to, ka Lietuva viena varētu iestāties no Baltijas valstīm. Īstenībā visi apzinājās, ka vienas Baltijas valsts iestāšanās politika varētu novest visātrākā veidā pie nevienas Baltijas valsts neuzņemšanas NATO. Es biju pirmais, kas sāka šo jautājumu nopietni apspriest un pat saņēmu savu lietuviešu kolēģu kritiku. Tagad situācija ir mainījusies, un neviens vairs to negrib atcerēties. Mēs esam reāli kandidāti! Reāli kandidāti, pateicoties koalīcijas darbam, pateicoties jūsu darbam un balsojumiem, deputāti. Tajā skaitā par budžetu. Un mēs saņemsim ielūgumu novembrī. Bet tas nenotiks automātiski. Es nevaru piekrist tiem, kas uzskata — būs valdība, nebūs valdība, lai ko arī nedarītu parlaments, tāpat šis ielūgums būs. Tā tas nav! Katrai valstij tiek uzmanīgi sekots. Atcerēsimies kaut vai Slovākijas piemēru un to, ka vēlēšanas Slovākijā lielā mērā var ietekmēt visu paplašināšanās procesu, un tajā skaitā šīs vēlēšanas Slovākijā var ietekmēt vispirms jau pašas Slovākijas likteni. Tāda ir situācija.

Es īstenībā varu cilvēkiem Latvijā droši skatīties acīs. Es braucu daudz un tiekos ar cilvēkiem Tukumā, Skrundā, Bauskā, ļoti daudzās vietās. Cilvēki ir gudri un izglītoti. Viņi zina Eiropu, viņi uzdod konkrētus jautājumus, viņi interesējas par to, kāda būs izglītības sistēma. Vai, iestājoties Eiropas Savienībā, mūsu bērni, ja viņi brauks mācīties uz Zviedrijas augstskolām, varēs saņemt tos pašus atvieglojumus, kādus saņem Zviedrijas pilsoņi? Jā, tas tiešām ir! Jebkuram Eiropas Savienības pilsonim ir vienādas tiesības.

Mēs šobrīd aktīvi piedalāmies Konventa darbā un diskutējam par to, kādai jābūt nākotnei šajā neatkarīgo valstu savienībā — Eiropas Savienībā. Praktiski valdības gāšana šobrīd varētu pielikt tam visam diezgan nopietnu punktu tādā ziņā, ka traucētu visu šo te procesu. Bet varbūt īstenībā runa nemaz nav par gāšanu, varbūt īstenībā cienījamie šī te priekšlikuma iesniedzēji labi saprot, ka šī valdība netiks gāzta un turpinās darbu. Tad kāpēc ir vajadzīga šī te diskusija, kur mēs savā starpā varam šeit ar smaidu uztvert un pajokot un priecāties par vienu vai otru runu, bet īstenībā kurai nopietni seko mūsu kolēģi, mūsu nākamie partneri Eiropas Savienībā un NATO? Tas, ko mēs šeit darām, tas, ko mēs šeit runājam, neapšaubāmi, ir būtisks signāls ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet arī mūsu partneriem. Par nožēlu tas ir negatīvs signāls. Tas ir negatīvs signāls! Īstenībā es aicinātu opozīciju paņemt atpakaļ šo te dokumentu, neturpināt diskusijas un ķerties pie tā darba, ko deputāti veic vislabāk, tas ir, likumdošanas darba. Līdz vēlēšanām tiešām ir palicis ļoti maz laika, un tauta pati izvērtēs, pilsoņi paši izvērtēs — šī valdība vai cita valdība, šie deputāti vai citi deputāti būs parlamentā un attiecīgi arī tiks pārstāvēti valdībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — referents izskatāmajā lietā.

V.Lauskis. Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es runāšu pietiekami īsi, lai būtu iespēja arī pārējiem deputātiem izteikties un pateikt savu vērtējumu par tiem punktiem, kādēļ mēs ierosinājām demisiju. Vēlreiz precizēju: tā ir satiksme, tā ir reģionālā reforma, tā ir ārstniecība, tā ir zemkopība, un varat paskatīties pie korupcijas. Pārējās tēmas varbūt citu reizi ierosināsim un paskatīsimies, vai arī tur tiek galā.

Kas attiecas uz satiksmes ministra ziņojumu. Man ļoti gandarīja šis ziņojums, ļoti sīks izklāsts, un, protams, ja nevar nodrošināt 800 kilometru remontu, ja nevar nodrošināt 500 kilometru remontu, tad vismaz 120 kilometrus var iziet no kilometra uz kilometru un parādīt, kā katru stabiņu var apkrāsot un darīt. Un rodas ilūzija, ka ir izdarīts ļoti liels darbs.

Bet vienu gan gribētu pateikt, ka negribētu, lai mums būtu pie politiskās kultūras sekojošs aspekts izvirzīts, ka kādam oponentam tiek piedēvēts kāds netikums, un tad to netikumu cītīgi apcer, re, cik tas netikums ir slikts. Nevajag runāt par sociāldemokrātiem, ka sociāldemokrāti taisās atteikties no 2% finansējuma Aizsardzības ministrijai no kopbudžeta. Mēs esam par to. Mēs esam nobalsojuši un arī domājam uz priekšu strādāt. Līdz ar to sociāldemokrāti nedomā apdraudēt Latvijas ceļu uz NATO un sakārtot visus tos jautājumus, kas ir nepieciešami. Bet, protams, vēlreiz pasaku, un tas varbūt arī attiecas uz ārlietu resora ziņojumu, mēs ļoti apšaubām Latvijas valdības un Amerikas valdības parakstīto līgumu Vašingtonā, 7.pantu. Tur mēs esam gatavi ar jums diskutēt.

Kas attiecas uz ārlietu ministra informāciju par savu darbu. Protams, šī nav šī sadaļa, kur mēs runājām, un es gribētu redzēt varbūt no ārlietu ministra atbildi, kāpēc tika noslēgta sadaļa zemkopības jomā, ja citur visām citām valstīm ir pārejas periodi? Kāpēc mēs gandrīz vieni paši no visām kandidātvalstīm tā uzreiz noslēdzām bez pārejas perioda? To es varētu paklausīties.

Kādā veidā runāt par reģionālo politiku, kāpēc valsts izvēlēta pēc NUTS—1 principa atbilstoši teritorijai un iedzīvotāju skaitam? Uzskatu, ka tā ir maza un nedeva iespēju Latgalei, Vidzemei, Kurzemei, Zemgalei strādāt Eiropas izstrādātās reģionālās politikas ietvaros patstāvīgi. Par to es esmu gatavs diskutēt. Bet pateikt, ka ārlietu ministrs daudz izdarīja cīņai par smēķētāju interesēm un, domājot par akcīzes nodokļa palielinājumu, pasaka viņiem pārejas periodu. Tas varētu būt sasniegums, un tas ir vajadzīgs jautājums. Bet tas nav prioritārs saistībā ar šīs dienas kārtību.

Es piedāvāju arī turpmāk, godātie ministri, kuri ir, runāt par šiem jautājumiem. Es esmu gatavs uzklausīt arī ļoti sīkus jautājumus gan par pagastiem vai izskatīt pagastu un mazpilsētu līmeni. Es domāju, tad mēs šodien nebeigsim, un tad varbūt arī koalīcijas partneriem — Tautas partijai, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK — pa nakts laiku radīsies mierīgs laiks pārdomām, vai ir vērts valdībai turpināt darbu. Man liekas, varbūt arī rodas jautājums — kā var veikt enerģiski darbus, ja tik daudz laika atdodam vienkārši pļāpāšanai? Varbūt atbildēt uz to jautājumu. Tāpēc es piedāvāju turpināt tādā garā. Varbūt būs laiks arī vairāk pārdomām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs — Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā. (No zāles deputāts A.Šķēle: “Es mēģināju viņu atrunāt!”)

A.Gorbunovs (Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamais Prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Man patiešām lūdza varbūt neizmantot visas tiesības, ko paredz Kārtības rullis laika ziņā un es to arī darīšu.

Vispirms nosaukt kilometrus, un šeit tikko izskanēja doma, ka nosauktie kilometri, tas ir tāds populisms un gandrīz nevienam nav vajadzīga lieta. Es gan tā nedomāju. Tiek tērēta milzīga nauda ceļu atjaunošanā, un vēl nozīmīgāka lieta šī ceļu atjaunošana ir pašiem iedzīvotājiem, par ko runājam. Varbūt es patiešām nosaucu kilometrus, un tā bija mana kļūda, ka vajadzēja nevis kilometrus, bet visur saukt tās vietas. Piemēram, tie paši kilometri, ko es nosaucu no Rīgas līdz Iecavai, ceļš, kurš tiks atjaunots. Es nedomāju, ka tas ir nenozīmīgs jautājums vai nenozīmīga lieta, ka tā ir kaut kāda līniju uzkrāsošana, piepucēšana vai kaut kas. Patiešām, mēs varam lepoties ar ceļu Via Baltica. Nepaies ne ilgs laiks. Jau tagad posms no Lilastes līdz Ādažiem ir labākais posms gan, teiksim, ceļa izveides ziņā, gan, galvenais, tehnoloģijas... kā tas tika izveidots... Tas ir labākais posms, sākot no Helsinkiem un tālāk un beidzot ar Grenctāli. Un tāds būs viss šis ceļš. Tāpēc es nedomāju, ka te ir kaut kāda svītru vilkšana vai kaut kas tamlīdzīgs. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Tie pārmetumi bija tādi, ka nu runāšana ir, tātad ir kilometri, ir tādas lietas un šādas, bet nav stingras programmas ar skatu nākotnē.

Te nu gan es varētu izmantot pilnīgi visu laiku, kas man ir atvēlēts, un vēlreiz pastāstīt par šīm programmām, ko ... bet ceļu inženieriem, ceļu uzturētājiem, ceļu pārvaldītājiem šodien nevar pārmest, ka netiek uzraudzīti ceļi, ka netiek apsekoti, ka nenotiek projektēšanas darbi, ka netiek paredzēti būvēšanas darbi. Ir nacionālā transporta attīstības programma Satiksmes ministrijā, ir ceļu attīstības programma, kura tiek aktualizēta ik pāris gadu un kur visi ceļi, ja cienījamās deputātes un godātie deputāti gribētu ieinteresēti skatīt šos jautājumus, tad mēs varētu skatīt līdz pat, kādā veidā ceļi tiks atjaunoti, līdz pat 2005. gadam un vairāk un tālāk šīs lietas.

Bet, protams, ka viss šis atjaunošanas darbs būs atkarīgs no finansējuma. Un šis finansējums, kā jau mēs visi šeit konstatējām, ir patiesi nepieciešams, un es varu informēt tikai par to, ka, ņemot vērā, ka Saeima pieņēma politisku lēmumu 85% novirzīt autoceļiem, tas gan nav autoceļiem, bet autoceļu fonds, neaizmirsīsim, ka tur ir pasažieru pārvadājumu dotēšana lauku apvidos un dzelzceļa akcīzes nodokļa atmaksa, bet, vienalga, tas ir būtisks palielinājums jau nākamajā gadā. Neskatoties varbūt uz lielām nepieciešamībām atjaunot un lāpīt bedrītes un tā tālāk, Satiksmes ministrijas Autoceļu direkcija ir paredzējusi daudz lielākus līdzekļus šogad projektēšanai, un projektēšanas darbi notiek. Šie projektēšanas darbi notiek saskaņā ar tām programmām, kuras jau ir akceptētas Satiksmes ministrijā, un neatkarīgi, kāda būs valdība, kādi būs ministri, šīs programmas tiks aktualizētas un šis darbs tiks turpināts.

Šī mana uzstāšanās bija veltīta tikai vienai tēmai — tēmai par to, ka mums nav programmu, mums nav izpratnes par to, kā vajadzētu attīstīt ceļu atjaunošanu. Tāda programma ir. Vispirms izpratne ir, un pēc tam arī programma ir.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. (Troksnis zālē.)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu jums jau pateica Gorbunova kungs, ka tomēr nav jau stadions...

Un Latvija ir maza valsts, un latvieši un Latvijas iedzīvotāji vienmēr ir bijuši strādīgi, centīgi un godīgi. Un tāpēc pagājušajā tūkstošgadē esam iekrāsojuši savu valsti sarkanbaltsarkanā krāsā uz pasaules kartes. Arī šinī tūkstošgadē viņa paliek kā neatkarīga valsts.

Bet kāda ir izjūta šodien Latvijas Republikas iedzīvotājiem, pilsoņiem? Laba, ka esam neatkarīgi, bet slikta, ka Latvija ir ekonomiski kolonizēta. Kurš var tagad parādīt tos sasniegumus, kuri ir pacēluši Latvijas Republikas iedzīvotāju labklājību, veselības aprūpi, pensionāru un invalīdu aprūpi? Diemžēl tādu jūs neatradīsiet, jo tādu sasniegumu nav.

Paskatamies no statistikas. 2001. gads — kopējs Latvijas Republikas eksports, 1999. gads — 1 800 000 000, 2000. gads — 1 131 000 000, 2001. gads — 1 000 256 000.

Imports — tātad ievedam Latvijā 1999.gadā — 1 miljards 729 tūkstoši, 2000.gadā — 1 miljards 933 tūkstoši un 2001.gadā — 2,2 miljardi un 1 miljons. Tātad ārējās tirdzniecības negatīvais saldo sastāda 945 miljoni latu.

Cienījamie kolēģi! Kā tad tiek nosegts tekošā konta negatīvais saldo un ko dara valdība? Valdība aizņemas naudu! Tātad uz aizņēmuma mēs sedzam šo briesmīgo summu! Un ko tad ir darījusi valdība visu šo laiku, lai samazinātu šo saldo? Diemžēl nekas nav darīts! Un Pasaules banka ir izdarījusi savu secinājumu attiecībā uz Latviju. Mēs varam sagaidīt arī Argentīnas variantu.

2001.gadā valdība iepirka 140 jaunas mašīnas. Bet kur tad palika tās vecās — 2—3 gadi kuras bija vecas? Un kā tad mēs taupām to naudiņu, ja katru mašīnu aprīko vēl ar speciālu aprīkojumu, kurš maksā tūkstoš un vairāk latus? Arī par to vajag pārdomāt.

Tagad par ierēdņu un pilnvarnieku algām. Līdz šim laikam tās nav aprēķinātas, un tās saņem tā, kā saņēma, un ieņem 2, 3 un vairāk amatus. Gorbunova kungs nosauca Gundara Bojāra algu. Bet kāpēc viņš neatceras esošā premjera algu, kad viņš bija par mēru Rīgas domē un saņēma vēl lielāku algu? Un tā, kā saka, pārgāja mantojumā. Tā ka vajag atcerēties to, ko esam darījuši! Nav jau vien runa par mūsu premjera darbu, bet arī paskatāmies uz ministru. Ja jau mēs tā lepojamies ar visu, kā izteicās ārlietu ministrs, tad Ekonomikas ministriju ir novērtējuši iedzīvotāji ar mīnuss 64, tā saucamo Īpašu uzdevumu ministriju valsts reformu lietās — mīnus 24 (46% iedzīvotāju vispār nezina, ko dara šī ministrija, Labklājības ministrija — mīnus 63, Zemkopības — mīnus 56, Finansu — mīnus 59, Tieslietu ministrija — mīnus 65, Izglītības un zinātnes ministrija — mīnus 52, Satiksmes ministrija — mīnus 51, Iekšlietu ministrija — mīnus 48, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — mīnus 56, un tikai trīs ministrijas ir ar plusu. Tāds ir vērtējums, cienījamie kolēģi, ne sociāldemokrātu vērtējums, un nevajag svilpot un nevajag kliegt! Un, ja mēs paskatāmies uz budžetu, 2002.gadā šinī zālē kā pieņēma... Vai tad budžets bija pieņemts tā, kā to vajadzēja? Kā ņirgājoties iedeva 500 latu sociāldemokrātu ierosinātajam remontam Kalpaka muzejam. Pārējo jūs mierīgi neatbalstījāt. Bet kas iznāk tālāk? Mēs pieprasījām palielināt prokuratūrai, Iekšlietu ministrijai, lai apkarotu narkomāniju, cilvēku tirdzniecību. Diemžēl jūs to neatbalstījāt. Tagad degunā iedūra ASV Valsts departaments par to, ka Latvijā notiek cilvēku tirdzniecība. Lūk, kā mēs strādājam! Narkotiku tirgotāji jūtas Latvijā ļoti labi, un, ja tā tas arī turpināsies kā līdz šim, tad pēc diviem trijiem gadiem tā būs nekontrolējama. Un ko tad jūs darīsiet, cienījamie kolēģi?

Un tagad, ja mēs paskatāmies arī uz premjera rīcību — vidējo viļņu radioraidījumu pārtraukšanu Latvijā. Tagad iedzīvotāji klausās, nu, varbūt puse Latvijas iedzīvotāju klausās radiopārraides, jo viņiem nav jauno uztvērēju. Tātad kas notika? Cilvēki tika atbīdīti no informācijas saņemšanas, un lobē, lai izpārdotu jaunos uztvērējus. Bet lielākā ļaunuma parādība un bezkaunība, ar kuru piegāja valdība, tā ir hokeja halles celtniecība par 400 miljoniem dolāru. Cik nopietni darbojās valdība, ja iesaistās visādās finansiālās afērās? Un diemžēl iesaistās ne ar kārtīgām firmām vai ar valsts struktūrām ārvalstīs, bet ar apšaubāmiem cilvēkiem, kuriem reputācija Eiropā un pasaulē ir apšaubāma.

Un tagad, ja mēs paskatāmies, neviens nav sēdējis pie sarunu galda, neviens nav parakstījis nodomu protokolu, neviens neko nezina, un pie visa ir vainīgi vai nu sociāldemokrāti, vai ir vainīgi žurnālisti. Tā ka, cienījamie kolēģi, slēpšana no tautas, ko vēlas izdarīt viens otrs ministrs vai valdība kopumā, diemžēl noved pie ļoti smagām sekām. Un, ja mēs paskatāmies desmit gadu laikā, tad mūsu tauta ir krāpta, tā ir mānīta, un diemžēl par viņu nekas pārāk nav rūpējies. Un, ja paskatāmies arī tālāk, tad šī apjomīgā finansiālā blēdība, kas bija ar to sporta halli, iznāk tā, ka mūsu premjers vispār neko nav redzējis, viņš nav neko dzirdējis, nav neko zinājis. Četrus mēnešus tika noklusēts par to visu. Nu un tagad parādījās visa tā nelabā aura, kura ir saistīta ar šo darbību. Bet tad parādās jautājums: kāpēc tad nav tādas centības mūsu valdībai atbalstīt Latvijas zemniekus? Kāpēc tad viņiem nemeklē tā intensīvi naudiņu, lai mūsu zemnieki varētu pielīdzināties nu vismaz uz pusi Eiropas zemniekiem, uz kuru mēs tā tiecamies iet? Kāpēc zemniekiem nav atbalsta? Kāpēc viņiem ir kredītu likmes 10, 12 un vairāk procentu, bet nav 2% — 3%, kā tas ir Eiropā? Un kāpēc nevar viņi uzcelt bez kredīta, saņemot bezkredīta aizdevumu, jaunas mājas? Diemžēl visi zemnieki dzīvo mājās, kuras ir uzceltas vismaz 50—80 gadus atpakaļ.

Ja paskatāmies vēl par to gigantomāniju. Tātad sporta halles it kā celt par 400 miljoniem, policijas sporta centru par 11 miljoniem latu, celulozes kombinātu par 1 miljardu dolāru, bibliotēku par 80 miljoniem. Būvēsim tuneli, palaidīsim mākslīgo zemes pavadoni par 10 miljoniem un tā 1,3 miljardi latu. No kurienes ņemsim šo summu? Un kāpēc valdība izvirza tādus apšaubāmus projektus, kurus neatbalsta neviens zinātnieks, un patiesībā viņi nav pielaisti pie šīs lietas. Tikai tāpēc, ka tur parādās varbūt tā saucamā āža kāja vai tie 10%, ko saucam par komisijas naudu, kuru saņem tie cilvēki, kas paraksta projektus. Tur jau slēpjas tā lieta!

Un tagad vēl paskatāmies tā. Par tām visām lietām, kas notiek ar Eiropas Savienību, kā tiek sagatavoti dokumenti un ko tad mēs zinām par Eiropas Savienību. Latvijas Republikas iedzīvotājiem tas ir viss tādā plakātu veidā pastāstīts dažādos bukletiņos, kur patiesībā neviens nezina, kas tas būs un kas Latvijas iedzīvotājus gaida Eiropas Savienībā. Ja iestājas Eiropas Savienībā Latvija, viņa noliek zem Eiropas Savienības kontroles savu ekonomiku, dabas bagātības, izglītību, valūtu, zelta resursus. Un, pats galvenais, Latvijas nācijas izdzīvošanu un valsts neatkarības saglabāšanu. Un pats galvenais ir tas, ka Latvija ar tādu attiecību, kāda ir uz šodienu... (Zālē troksnis.)

Cienījamie kolēģi! Ja tas notiek tā, kā uz šodienu, ka tiek izpārdota Latvijas zeme un uz Latvijas zemes diemžēl saimniekos ne latvieši, bet latvieši tur būs kalpi.

Un, ja mēs paskatāmies arī uz šo projektu sagatavošanu uz Eiropas Savienību. Tiem nav ekonomiskā aprēķina, no vienas puses.

Otrkārt, mūsu zinātnieki, mūsu speciālisti nav vis tos analizējuši. Un tāpēc arī parādās tādas interesantas lietas, ka tie pirks to pienu, ko izslauc ar aparātu, tātad jāpārdod Latvijas zemniekiem tā saucamie aparāti, kūtīs ir jābūt līdzenām sienām, lai tās varētu mazgāt, bet tad jāprasa: vai Eiropas Savienībā arī ir tādi strikti noteikumi? Diemžēl tur tādu nav. Tur ir pavisam citi kritēriji, un, ja mēs paskatāmies arī uz nākamo jautājumu — sagatavošanās Eiropas Savienībai un kā strādā mūsu ministrijas. Nu, Madonas rajona govis, teiksim, reģistrē Jēkabpilī, Madonas rajona cūkas reģistrē Rīgā, un viss pārējais tas, kas notiek, tas notiek diezgan ačgārni, un nav tā, kā tas notiek Eiropas valstīs. Un vēl jau vesels piemērs neadekvātu rīcību, kuras, ja salīdzina ar rīcību Eiropā un Latvijā, tad Latvija ir pārspējusi Eiropas Savienības valstis ar tām prasībām, kuras izvirza galvenokārt mūsu zemniekiem. Nu un vēl jau par Ministru kabinetu ja parunātu, tad paskatieties, Ministru kabinets privatizēja savas garāžas (Zālē aplausi), sagatavoja privatizēt “Latvijas Vēstnesi”, tātad avīzi, Saulesdārza privatizācija, un nodokļu sistēmu, un nodokļu palielināšana, kas gaida Latvijas iedzīvotājus uz 2004.gadu. Tāpēc, cienījamie kolēģi, diemžēl valdība ar premjeru priekšgalā strādāja ne tik skaisti, kā te bija izteikts. Tas ir viens.

Un otrkārt. Par tām lielajām kļūdām, kas ir tīšu prātu veiktas ne par labu Latvijas valdībai, premjeram, protams, ir jāaiziet un jāatpūšas. Paldies! (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs — Ministru kabineta pārstāvis izskatāmajā lietā.

A.Gorbunovs (Ministru kabineta pārstāvis izskatāmajā lietā).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es pilnīgi saprotu Bojāra kunga sāpi, un daudzviet tā ir pamatota. Patiešām, daudz kas vēl mums nav varbūt tā, kā mēs vēlētos, lai būtu. Bet nu, es tomēr nesaprotu, ka mums ir pavisam viss, viss slikts, ka mums it nekas nav labs. Tad es vienkārši varbūt gribētu atgādināt. Protams, es no savas kompetences ieskata. Vai tad, runājot par transportu, mums nebūtu kaut kādā veidā jāpasaka, ka zināmā mērā mums ir izdevusies Rīgas lidosta? Vismaz, ja mēs paši to kritizējam, tad uzklausīsim, ko saka ārzemnieki par mūsu lidostu, ielidojot Latvijā, Rīgā, un patiešām, šī lidostas rekonstrukcija un jaunās kārtas būvniecība veikta bez neviena budžeta lata vai santīma. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valdība, vispirms lidostas vadība, Satiksmes ministrija, Finansu ministrija ļoti veiksmīgi realizēja to finansiālo politiku, kura tādās reizēs ir jāveic, lai lidosta attīstītos pati, par saviem līdzekļiem, ņemot kredītu, šeit patiešām tika garantēts kredīts. Bet šī kredīta atmaksa notiek ar izlidošanas nodevu, un lidosta patiešām sekmīgi attīstās, un es domāju, ka mums būtu jālepojas ar to, un zināmā mērā, ja pie kādiem plusiem kaut kas būtu jāpieskaita, tad tas nu noteikti būtu jādara.

Mani ļoti pārsteidza secinājums, ka Latvijas Radio ir pārgājis uz attiecīgo īsviļņu diapazonu tāpēc, ka premjers ir lobējis jaunās firmas. Es ļoti lūdzu, es nezinu... citu speciālistu, Godmaņa kungu vai kādu citu izstāstīt tomēr cienījamajam deputātam lietas būtību, jo tas nu ir ļoti dīvaini. Es vienkārši negribu atklāt visas detaļas. Tas dīvainums ir tajā lietā, ka šeit nav jautājums par dotēšanu, bet šeit ir jautājums patiešām par jaunu, lētu tehnoloģiju, no kā Latvijas Radio nevarēja atteikties. Viņš nevar progresam pretī nostāties un pateikt: mēs raidīsim ar vecajiem raidītājiem, es šeit domāju Latvijas Radio un televīzijas centrā uz vidējiem viļņiem, mēs tērēsim milzīgu naudu, un tādā veidā viss paliks, kā ir. Pat ja tā gribētu Latvijas Radio, tā vienmēr dzīves attīstība nenotiek. Tas būtu tāpat, ja mēs tagad pateiktu — jā, nākotnē mēs nepāriesim uz digitālo televīziju. Lai Eiropa pāriet, mums ir labi vecie televizori un tā tālāk. Mēs jau varam pieņemt tādu lēmumu, bet iedzīvotāji, vienalga, pirks un pieprasīs jaunas tehnoloģijas, jaunas šīs iespējas skatīties digitālo televīziju, protams, būs arī pretrunas un pretenzijas, bet šeit politika ir tāda, ka, kaut vai paliks nedaudz analogā veidā pārraidītās televīzijas uztvere un aparāti, šeit pāreja notiks ļoti lēnām, bet mēs nekādā veidā nevaram apturēt šo progresu. Jau šīs digitālās televīzijas pārraidīšanas iespējas ir parādījušās, un tās notiks. Un ja, pieņemsim, mums patiešām izdosies viss, kā ir iecerēts, Latvija līdz 2006. gadam var pāriet uz digitālo televīziju... uz digitālo televīzijas pārraidīšanu un uztveri. Tas pavērsīs milzīgu iespēju Latvijas iedzīvotājiem, jo faktiski tajā pašā laikā arī Eiropā tikai notiks šī pāreja.

Tāpēc pārmest premjeram, ka viņš ir šeit kaut ko lobējis..., labi, ka viņš nav klāt šeit...

Vēl viens moments varbūt. Es atvainojos, es aizmirsu pateikt varbūt nedaudz vārdus par “Air Baltica” — par mūsu aviokompāniju.

Es nezinu, kā jums liekas, jums jau iznāk arī itin bieži doties komandējumos. Es domāju, ka nav nekādu pretenziju, jo iznāk lidot arī ar citām kompānijām un redzēt citu servisu un visu pārējo. Un es domāju, ka mūsu “Air Baltica” patiešām ir piekopusi ļoti agresīvu cenu politiku, lido tagad uz Berlīni, lido uz Maskavu, likusi satrūkties Eiropas kompānijām. Tā vajag darīt! Varam uzslavēt “Air Baltica”. Kāpēc visu vajag tikai noliegt?

Un pēdējais. Es saprotu, ka ministrs nevar personīgi griezties pie deputāta, tas nav korekti. Bet, cienījamo deputāt, jūs teicāt, ka valdība laikam... nu labi, būvēs bibliotēku, tas vēl tā, bet ka zemes pavadoni laidīs... ja... Bet es teikšu, ka tā nemaz nav slikta ideja, jo vai jūs zināt, atkal ar Godmaņa kungu vajadzētu aprunāties, viņš kā fiziķis šīs lietas zina, par visām frekvencēm un visu pārējo, jo lieta ir ļoti nopietna, cienījamās deputātes un godātie kolēģi! Kas par lietu? Tāpēc, ka šīs pavadoņu frekvences maksā bargu naudu.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, laiks!

A.Gorbunovs. Es vēl vienu pusminūti.

Ja mēs paši kaut ko tādu neizmantosim, šīs frekvences, es nezinu, pavadonim vai kādām citām lietām, ar to var ļoti daudz nopelnīt, tad mēs varam šo frekvenci pārdot un valsts budžetā krietnu naudu nopelnīt.

Tāpēc tā jūsu doma par to pavadoni nav nemaz tik slikta, bet jūs teicāt, ka tas ir ļoti slikti.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata 11 deputātu ierosinājums: saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 65. pantu ierosinām slēgt runātāju sarakstu par izskatāmo lēmuma projektu. Pēdējais šobrīd debatēs pieteicies Egils Baldzēns.

Viens var runāt par, viens pret šo priekšlikumu. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojam par 11 deputātu ierosinājumu slēgt runātāju sarakstu par izskatāmo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 5, atturas — 32. Priekšlikums ir guvis atbalstu. Runātāju saraksts ir slēgts.

Desmit deputāti ierosina saīsināt runas laiku debatēs līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un vienai minūtei — runājot otro reizi.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 12, atturas — 24. Priekšlikums guvis atbalstu.

Nākamajam vārds debatēs Arnim Kalniņam.

A.Kalniņš (LSDSP). Es saprotu tā, cienījamie kolēģi, ka ceļu jautājums ir ļoti izdiskutēts, un opozīcijas nopelns, zināms, ir bijis. Tikai žēl, ka šis akcīzes nodokļa pārdalījums ir tikai ar nākamā gada 1.janvāri, ne ar 1.jūliju vai 1.septembri, tad būtu bijis vēl labāk.

Es gribētu tikai minēt mūsu Ministru kabineta darbības, arī premjera tādu attieksmi pret dažiem tautsaimniecības jautājumiem.

Un pirmais. Gribu vērst uzmanību uz to, ka mūsu secinājums jau nu ir viennozīmīgs, ka rūpniecības attīstība, kas ir notikusi pēdējos desmit gados, ir vēlams daudz straujāks temps jeb mazāks sarukums, nekā tas ir noticis līdz šim. Kā jūs zināt, pirmajā ceturksnī rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 1,2%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, un tas ir 45% no 1990.gada līmeņa vispār šis apjoms pagājušajā gadā. Un vēlreiz gribu vērst uzmanību uz to, ka eksporta—importa bilanci mēs nevarēsim uzlabot, ka mums 60—70% imports pārsniedz eksportu, ne arī nopietni varēsim par IKP uz vienu iedzīvotāju runāt, un arī nevarēsim nopietni runāt par iedzīvotāju labklājību, ja mēs rūpniecību aprobežosim iekšzemes kopprodukta struktūrā tikai ar 14—18%. Ja tas nebūs 20—22% no iekšzemes kopprodukta, mēs iepriekš nosauktās lietas, visnotaļ pašas kapitālākās lietas, nevarēsim pozitīvi atrisināt. Tāpēc tās rūpniecības pamatnostādnes, ko Ministru kabinets ir akceptējis 2001.gada 20.martā, tām tālāk trūkst loģiska, konkrēta rīcības plāna, lai šo rūpniecību tālāk mēs attīstītu par pilnvērtīgu struktūrvienību tautsaimniecībā, bez kā mēs nevarēsim arī apgūt strukturālos fondus tad, kad mēs būsim Eiropas Savienībā, jo nav mums īstu orientieru, kurās vietās mēs šīs inovācijas, kas nāks, varēsim piezemēt.

Otrs moments attiecībā uz rūpniecību — tie ir ekonomiskie instrumenti. Visnotaļ mums tādas dziļas pārdomas paliek vienmēr atmiņā, risinot nodokļu atlaižu politiku attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksu. Šodien bija arī Tirdzniecības un rūpniecības kamerā uzņēmēju un arī politisko partiju pārstāvju saiets, un šobrīd jau atzīst visi, pretēji tam, kā bija gadu atpakaļ balsojums, ka nevar attiecināt šīs atlaides tikai uz tiem uzņēmumiem, kas iegulda investīcijas 10 miljonu latu apmērā trīs gadu laikā. Tā ka šīs kļūdas, kas ir attiecībā uz nodokļu politiku, — gan uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēs, gan arī progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēs, gan arī samazinātais iespējamais pievienotās vērtības nodoklis uz pārtiku —, ir šīs lietas, kuras nav līdz šim atrisinātas pozitīvi. Tā ir pozitīvā pieredze citās valstīs, kas ir uzkrāta. Pie šīs nodokļu politikas un naudas politikas es gribu piebilst vēl arī to, ka esošā valdības nostāja ir samērā inerta, kā būs ar mūsu latu tuvākajos gados. Mēs neizsakām savu attieksmi, protams, Latvijas Banka ir autonoma un risina šos jautājumus simtprocentīgi autonomi par valūtu, par latu. Bet visādā ziņā pārrunas par to, kurā brīdī mēs piesaistīsim latu eiro, Eiropas valstu kopējai valūtai, šis jautājums ir ļoti nopietni aktuāls no uzņēmējdarbības atbalsta viedokļa, lai mazāk būtu valūtas maiņa, lai uzņēmējam būtu mazāk kontu bankā, lai arī mēs ekonomētu uz daudziem tūrisma pakalpojumiem un tā tālāk. Tā kā šī problēma arī mūsu Ministru kabinetam — zināms nepadarīts darbs. Atļaujiet šajā īsajā laika limitā atzīmēt tikai atsevišķus tautsaimniecības jautājumus, kuri būtu...

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kalniņš.... kuri būtu skaitāmi daudz vairāk nekā šeit minējām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Principā, ja mēs vērtējam valdības darbību, viņa ir izdarījusi ļoti daudz. Gan virzībā uz Eiropas Savienību, uz NATO un daudziem citiem jautājumiem. Taču šis teātris, kas notiek šeit, es tādu esmu pieredzējis pirmo reizi, un manā skatījumā tā ir necieņa pret Saeimu. Ja Ministru prezidents šobrīd nav Latvijā, tā ir necieņa pret Gorbunova kungu, jo viņš ir uzdevis ministram runāt Ministru prezidenta vārdā un stāstīt par ceļiem, tā ir arī necieņa pret iedzīvotājiem, pret ārstiem, pret mediķiem, kas rīt streikos. Opozīcija ir izvirzījusi vairākus jautājumus, es negribu tos analizēt, es gribu runāt tikai par veselības aprūpes jautājumiem.

Tātad cilvēku vajadzības, valsts vajadzības kopumā medicīnā ir apzinātas, ir zināmas, tie ir 7% no iekšzemes kopprodukta. Pēdējo reizi būtiskais finansu pieaugums medicīnā bija 1998.gadā, kad Ministru prezidents bija Guntars Krasts un finansu ministrs bija Roberts Zīle. Toreiz piešķīra 16,5 miljonus latu. Pēc tam katru gadu finansējums samazinājās, kamēr sasniedza 3,3% no iekšzemes kopprodukta. Un tikai šajā gadā, kad Labklājības ministrija aprēķināja, ka nepieciešami papildus 64 miljoni, un piešķīra tikai vienu trešo daļu, un, protams, tā ir tā naudas summa, ar kuru nevar nosegt visas tās problēmas, kādas ir sakrājušās. Taču jebkurā gadījumā bija konstruktīva saruna ar arodbiedrību, ar citām organizācijām, un situācija ir tāda, kāda tā ir, tā arī ir jādzīvo. Taču mani šajā brīdī šokē Ministru prezidenta divkosība. Tajā brīdī, tad, kad bija nepieciešams palielināt finansējumu, sākotnēji viņš neatbalstīja šo priekšlikumu par 21 miljonu latu. Vēlāk, kad “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ministri iestājās gandrīz vai ultimatīvā pozīcijā, tad piešķīra un paziņoja: “Jā, mēs piešķīrām, bet jūs netiekat galā ar problēmām!” Kad bija divu gadu jubileja valdībai, tad visas sfēras tika atzītas kā pozitīvas, taču veselības aprūpei tas komentārs bija apmēram tāds: “Naudas pietiek, vairāk nevajag! Bet ir necaurspīdīgs finansējums, sliktas reformas.” Bet, ja paskatās, ko darījis pats Andris Bērziņš, tad situācija ir sekojoša.

Tad, kad viņš bija labklājības ministrs, viņš uzsāka tās reformas, kuras šobrīd viņš pats noliedz. Toreiz, tad, kad viņš bija Rīgas domes mērs, tad viņš pieņēma lēmumu, un ar Rīgas domes lēmumu visi tie uzņēmumi, kas bija līgumattiecībās ar Rīgas novada slimokasi, obligātā kārtā viņa pienākums bija pārcelt savus kontus uz Rīgas norēķinu centru, kur notika finansu kavēšanās. Par 10 dienām pārskaitījumi tika aizkavēti. Un tajā brīdī, tad, kad mums bija saruna par to, ka jāievieš caurspīdīgs finansējums, premjers bija tas, kurš neatbalstīja Rīgas novada slimokases reformas.

Arī attiecībā par dažiem rīkojumiem. Kad Ministru prezidents uzdod atcelt vai grozīt Labklājības ministrijas rīkojumus un Civildienesta pārvalde paziņo, ka šie rīkojumi... faktiski tur tikai redakcionālas dabas problēmas, un līdz ar to faktiski Ministru prezidents ir nonācis ļoti muļķīgā situācijā.

Pagājušajā gadā Labklājības ministrija izveidoja darba grupas, strādāja ar arodbiedrību, risināja finansēšanas jautājumus, medicīnas māsām alga tika palielināta par 16 latiem, tika palielināts gan finansējums medikamentiem, 40 jaunas diagnozes kompensējamo zāļu sarakstā un tā tālāk un tā joprojām. Varētu ļoti daudz skaitīt, kas labs ir izdarīts. Taču aprīļa beigās un maija sākumā, tad, kad bija šis skandāls sakarā ar hokeja halli, bija nepieciešams papildus izdarīt kaut ko tādu īpašu, lai sabiedrības uzmanību novērstu no šī skandāla par hokeja halli. Un tajā brīdī, ja reiz Ministru prezidents, ja viņš nebija apmierināts ar Labklājības ministrijas darbību un pieņēma attiecīgo lēmumu, tad viņš uzņēmās uz sevi pilnu atbildību par to, kas notiek tālāk. Bet tālāk notika sekojošais: Ministru prezidents nav atbildējis uz arodbiedrības jautājumiem, uz uzaicinājumu tikties ar arodbiedrību, runāt par veselības aprūpes jautājumiem viņš neierodas. Šonedēļ bija Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā runāja par streika jautājumu, Ministru prezidents neieradās, šodien tiek skatīts viņa jautājums, viņa nav, viņš ir ārzemēs.

Un arī rīt, kad mediķi streikos, viņš Latvijā nebūs. Ministru prezidents ir uzņēmies pats personīgi atbildību par šo te mediķu streiku. Kas būs rīt? Kas ārstēs slimniekus? Kas operēs? Varbūt Poršņova operēs? Ministru prezidents ir tieši tā persona, kas šobrīd ir personīgi atbildīga par šo te situāciju. Manās acīs Ministru prezidents ir zaudējis uzticību kā tāda divkosīga un blēdīga persona. Es atbalstu opozīcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Re nu! Priekšvēlēšanu vēji stipri pūš burās, un notiek visvisādāki zili brīnumi. Bojāra kungs, kurš ir apraudājis mūs jau simtām reižu, šeit no tribīnes šodien raudāja tik traki, ka pazaudēja balsi. Un diez vai šodien nāks tribīnē un varbūt pat rīt ne.

Toties uzradies jauns orators — Gorbunova kungs, kurš pārspēj tagad runāšanā arī Bojāra kungu. Tas ir ļoti patīkami.

Bet par lietas būtību. Godīgi sakot, no patiesības līdz farsam ir viens solis. Un, kā jūs redzat, šodien tas ir noticis. Jau faktiski pats opozīcijas iesniegums par premjera demisiju ir farss. Tas nav nopietni, cienījamā opozīcija, dažus mēnešus pirms vēlēšanām ierosināt šādu lietu. Tas ir izaicinājums ievest valsti vēl lielākā haosā. Ja jūs sakāt, ka haoss valda valstī. Saprotiet! Ja jūs uzskatāt, ka haoss valda, ieklausieties! Ja jūs uzskatāt, ka haoss valda valstī, tad jūs gribat ievest valsti vēl lielākā haosā — īsi, dažus mēnešus pirms vēlēšanām. Tas ir par jūsu ierosinājumu.

Bet par citu. Es gan brīnos. Šodien netiek apspriesta Gorbunova kunga demisija, bet gan premjera. Bet izskatās, ka Gorbunova kunga demisija tiek apspriesta, un viņš ik pa brīdim pēc katra runātāja nāk tribīnē un runā par bedrītēm. Tagad ir jauna kaut kāda spēle parādījusies — punktiņu vai, nezinu, atsevišķu kilometru spēlīte. Tas bija fantastiski, tas, ko jūs stāstījāt, godīgi sakot, ka visa Latvija tagad sadalīta kaut kādos punktiņos, katrā ceļa posmā, teiksim, 50 kilometros ir divi punktiņi, kurus remontēs. Par pārējiem. Bet līdz tiem jau nevarēs nokļūt. Tāpat, kā jūs teicāt, uz Iecavas ceļa remontēs 18. vai 19.kilometru. Bet es jau nenokļūšu līdz šim 19.kilometram, jo mana mašīna salūzīs kā salūza iepriekšējā reizē, kad es jums teicu. Es nesaprotu, kas tā jums par tādu jocīgu spēlīti. Pa visu Latviju jūs esat izmeklējuši pa diviem kilometriem. Tos jūs saremontēsiet. Pārējais, tā sakot, likteņa varā. Es domāju, ka mūsu autobraucēji apgūs slaloma mākslu uz ceļiem tik fenomenāli, ka kļūst par labākajiem braucējiem, un Šūmahers var kļūt vienkārši par atpalicēju sacensībās. Jo tādi šobrīd ir ceļi, Gorbunova kungs! To jūs ļoti labi zināt. Un jūs mums stāstāt kaut kādus jociņus, nākat tribīnē ik pēc brīža un stāstāt, kurā punktiņā. Bet pasakiet. Jūs runājat par Latgali. Jau sen jūsu ministrs bijušais — Krištopana kungs, kurš tagad atrodas pavisam kaut kur citās debess pusēs, saprotiet, solīja tanī pašā Latgalē saremontēt vai pareizāk sakot, uzklāt melno segumu no Viļakas līdz Kārsavai. Tad kur tas ir? Un kur jūsu plānos ir šis ceļa posms, kas jau sen ir solīts? Sen ir solīts! Bet jūs plānos pat neminējāt. Jūs tikai pieminējāt, ka atkal šajā ceļa posmā jūs salabosiet kādus pāris kilometrus. Tas taču ir vienkārši humora vērts, saprotiet! Tas ir vienkārši nesaprotami! Un es nesaprotu, kad jums tapa šie aprēķini? Vai tad, kad piešķīra šos 85 procentus vai 90, kā opozīcija prasīja, no akcīzes nodokļa, vai pirms tam, vai pēc tam? Jo, ja jau piešķīra 85 procentus, tad aprēķinos vajadzētu būt vismaz 2 kilometru vietā 4 kilometri. Man liekas, ka tā būtu loģiski.

Tā ka es nesaprotu. Šodien tā apspriešana ir patiešām tāda farsa vērtē diemžēl, lai gan lietas ir ārkārtīgi, ārkārtīgi nopietnas. Un tas, ko teica Požarnova kungs, ir ārkārtīgi nopietni. Požarnova kungs, es iepriekšējā reizē teicu, tika nomests no ministriem. Bet faktiski rindā stāv vismaz trīs četri ministri, kuri ir strādājuši trīs un četrkārt sliktāk nekā...

Sēdes vadītājs. Laiks...

P.Tabūns.... Požarnova kungs, bet atrodas vēl aizvien savos posteņos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs — Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā.

A.Gorbunovs (Ministru kabineta pārstāvis). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamo Prezidij, cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Man patiešām izsauca neizpratni iepriekšējā runātāja argumenti, faktiski man jau aizdomas par neargumentētiem izteikumiem radās iepriekšējā reizē. Jo tad, kad apgalvojāt, ka jūs, braucot uz Jūrmalu, esot salauzis autiņam... (No zāles deputāts P.Tabūns: “No Jūrmalas uz Iecavu!”) Nu, nav svarīgi... Uz Jūrmalu braucot, jūs esat salauzis autiņam abus riteņus... Tad jāsaka, kāds jūs esat autovadītājs, vai citādi jājautā par šo lietu. Jo tas nav arguments, ja jums ir tādā veidā gadījies pavisam neievērot droši vien Ceļu satiksmes noteikumus, neatbilstoši ceļu stāvoklim esat braucis tad.

Bet ja runājam par nopietnu lietu, kur jūs tikko runājāt, es jums varu atbildēt ļoti vienkārši un īsi. Autoceļi nesabrūk vienā gadā. Tie nesabrūk vienā gadā! Un nekur nekādā veidā es nerunāju par punktiem, es runāju vismaz par diviem — desmit kilometriem. Vai Iecavas ceļš jums ir no Rīgas līdz Iecavai viens punkts? Jeb jums tāda uztvere ir?

Tātad neiet runa par punktiem, bet iet runa par programmu, kurā ir kilometri. Diemžēl ir kilometri! Un tāpēc es vēlreiz gribētu pasvītrot, ka ceļi nesabrūk vienā dienā, un vienā gadā viņus neatjaunot. Ja jūs gribētu atjaunot vienā gadā, vai jums, cienījamais deputāt, ir priekšlikums, kur ņemt 320 miljonu latu? Jums nav priekšlikuma! Jums tātad ir tikai priekšlikums par to, ka vajadzētu darīt, kā būtu, ja būtu... Tie diemžēl nav argumenti. Šogad patiešām naudas ir pamaz, atjaunoti tikai 127 kilometri, bet, ja sarēķina kopā pašvaldības un visus pārējos atjaunotos posmus, tad tur ir krietni vairāk. Patiešām es ļoti ceru, ka Saeima akceptēs 85%, un tad šī programma vismaz 500—700 kilometru gadā... jā, ļauj 10—15 gados nostāties Eiropas līmenī. Ātrākā laikā nevienai valdībai tagad nav bijis un nebūs naudas arī nākotnē. Jo diemžēl ceļi nesabrūk vienā dienā, un vienā dienā un vienā gadā tos nevar atjaunot.

Ja jūs, cienījamais deputāt, varat atjaunot, es nākamajā... ja man būs ļauts, es balsošu par jums kā satiksmes ministru. Bet ja jūs neatjaunosiet vienā gadā... piedodiet... paldies....

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es arī šaubos, vai ir pareizi atskaitīties par katru atjaunotā ceļa kilometru. Tās, protams, ir labas lietas, ka Gorbunova kungam rūp ceļi, tas ir labi, bet tās tomēr ir pietiekami elementāras darbības, lai pa ceļiem vispār varētu pabraukt, un uzskatīt to par izcilu valdības sasniegumu diez vai vajadzētu.

Tajā pat laikā neapšaubāmi ir jāatzīmē, ka valstī ir pieaugusi finansu disciplīna un pēdējā laikā ļoti ir uzlabojusies cīņa pret noziedzību, īpaši ekonomikas jomā, kā rezultātā kopprodukts salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pieaug samērā strauji, kas apliecina to, ka valdība kopumā nestrādā slikti. Es neuzskatu arī, ka mūsu Ministru prezidents ir ideāls, jo diezgan bieži viņa pieņemtie lēmumi ir pārāk konformistiski un nekonsekventi vai — vēl vairāk — izšķirīgi lēmumi dažreiz vispār izpaliek. Tomēr dažus mēnešus līdz vēlēšanām mainīt valdības, kura kopumā strādā samērā sekmīgi, vadītāju diez vai būtu prāta darbs. Domāju arī, ka Požarnova kunga atbalsts sociāldemokrātu iniciatīvai acīmredzot sakņojas personīgā aizvainojumā. To taču saprotat arī jūs, cienījamie sociāldemokrāti! Pieprasījums šobrīd izteikt neuzticību Ministru prezidentam taču ir vienkārši populisms, lai atgādinātu, ka mums ir veselas divas, jūsuprāt, izcili veiksmīgas sociāldemokrātiskās partijas, kuras gan nez kāpēc viena otrai veltī epitetus no dzīvnieku pasaules, kurus man šeit atkārtot ir vienkārši neērti. Aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs. Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LSDSP). Cienījamie deputāti! Es šodien jūtos šeit tā, it kā nebūtu bijis gandrīz četru gadu Saeimā. Es tā jutos pirmajās dienās, kad ienācu Saeimā un kad es pirmo reizi vai kāds cits deputāts nāca tribīnē un runāja par kādām nopietnām lietām, bet pārējie visi ņirgājās, staigāja apkārt un man teica, ka tā ir demokrātija. Es piekritu, pieņēmu to, un šodien es gribu jums teikt, ka, ja jūs uzskatāt, ka arī tas, kas notiek šodien šeit, ir demokrātija, tad mēs esam tālu aizgājuši. Un man kauns par mums visiem, goda vārds!

Gorbunova kungs, es vienmēr biju domājusi, ka jūs esat ļoti augsta intelekta cilvēks. Man žēl, ka jūs šodien padevāties tādam pašam populismam kā daudzi, kas ir šeit. Es nedomāju, ka... es neraudāšu, nē... Bet man ir žēl, man tiešām ir žēl, ka mēs tik nopietnus jautājumus uztveram tā, it kā tā būtu vienkārši politiska spēle. Jā, varbūt, es piekrītu, valdības demisija neatrisinās šos jautājumus... Bet kurš ir aizliedzis kritizēt valdību? Un kurš no valdības ministriem šodien pateiks vai no valdošajām partijām, ka mūsu valstī viss ir kārtībā? Ka viss ir labi? Jūs teicāt: “Ne jau viss ir slikti.” Bet ne jau viss ir arī labi, lai Ministru prezidents tik zemu novērtētu mūs visus, ka pat neatnāk uz šo sēdi. Tikpat zemu mēs vērtējam arī savu tautu. Un mūsu tauta jau parādīs vienreiz, vai mēs esam apnikuši viņai vai ne.

Sēdes vadītājs. Jānis Leja.

J.Leja (SDS). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es neatkārtošos, ļoti daudz argumentu jau tika pateikts, kāpēc šobrīd ir nepiemērots brīdis pieprasīt valdības demisiju. Es pievienojos tiem argumentiem tāpēc, ka viens — ir daži mēneši līdz vēlēšanām, otrs ir starptautiskais aspekts, kuru jau te ārlietu ministrs izteica, un arī vēl citi. Tā ka, lai īsinātu laiku, es arī pasaku, ka es nevaru pievienoties prasībai nomainīt tagad valdību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie deputāti! Vai mums ir jautājumi, kuru dēļ būtu vērts pieprasīt valdības demisiju? Neapšaubāmi, ir. Un viens no tiem ir valdības deklarācijas nepildīšana, piemēram, par pievienotās vērtības nodokli. Valdības deklarācijā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka jaunu nodokļu nebūs. Bet ir! Ar 2003.gadu karstajam ūdenim, aukstajam ūdenim — pievienotās vērtības nodoklis. Siltumam — ir. Agrāk bija 0%, tagad 18%. Atkritumiem arī agrāk bija pievienotās vērtības nodoklis 0%, tagad — 18%, medikamentiem nebija, tagad ir — 9%. Bērnu pārtikai agrāk nebija, tagad ir — 9%. Mācību grāmatām un tā tālāk. Tāda ir Sociāldemokrātu savienības nostāja. Tajā pašā laikā ir jājautā vesela virkne citu jautājumu. Vai šobrīd ir lietderīgi un gudri pieprasīt valdības demisiju? Vai tas ir vienkārši teātris, absurda teātris, kas šeit notiek? Mūsuprāt, šobrīd, īsi pirms vēlēšanām, pieprasīt valdības demisiju, ir, manuprāt, netālredzīgi un muļķīgi, īpaši tad, ja piedāvā, un šeit varbūt arī citēsim sekojošo, tātad, piedāvā, teiksim, kolēģis Lauskis: “Valdību veidojošām partijām vajag savstarpēji pārgrupēties, izvirzīt amatiem nākamos enerģiskos cilvēkus.” Ja tā pati koalīcija, no tām pašām partijām, piedāvās to pašu politiku, tikai realizēs konsekventāk, enerģiskāk, radikālāk, ko tad opozīcija būs panākusi un viņas vēlētāji? Neko nebūs panākusi! Tas ir absolūts farss un absolūtas muļķības.

Godājamie kolēģi! Es aicinātu opozīciju nekļūt par atsevišķu valdības partiju, teiksim, attiecību kārtotāju. Ja valdībā ir domstarpības, lai viņi kārto savas domstarpības, bet opozīcijas partijām ir jākritizē valdība kopumā, nevis jāstrādā pret atsevišķu partiju. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu atzīmēt. Vai tik tiešām nav tāda situācija, ka mums nebūtu par ko runāt? Ir. Tā pati ledus halle. To par afēru atzina no bijušajiem premjeriem: Guntars Krasts, Andris Šķēle, Andris Bērziņš — pašreizējais premjers — atzina to publiski par afēru. Arī finansu ministrs Gundars Bērziņš. Bet vai kaut kas ir mūsu valstī par šiem 400 miljoniem ASV dolāru noskaidrojies? Nav.

Sociāldemokrātu savienība piedāvāja opozīcijai tajā skaitā veidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Jāatzīstas, ka ne visi opozīcijas spēki, tajā skaitā arī atsevišķi LSDSP deputāti, atbalstīja šo iniciatīvu. Rezultātā šī afēra palika gaisā karājoties.

Mēs varam paskatīties uz šo “Lattelekom” afēru, kurā reāli tika teikts, ka “Tilts Communications” un “Sonera” prasība Latvijai ir 380 miljonu ASV dolāru, izrādījās pēc tam, ka patiesībā tikai 143 miljoni. Un šie 237 miljoni kaut kur, kaut kur gaisā pakārās šajās prasībās. Mums stāstīja neoficiāli Ministru kabineta locekļi caur presi, ka Latvijas prasība ir 350 — 400 miljonu ASV dolāru, pēc tam izrādījās, pateicoties ārējam investoram, ka šī prasība ir vesels miljards ASV dolāru. Starpība ir niecīga — 800, 850 miljoni. Bet kāds ir rezultāts? Nekāds rezultāts!

Ja mēs uzmanīgi paskatīsimies, Požarnova kungs bija spiests demisionēt. Jaksona kungs nāca vietā. Ko ir ieguvusi valdība? Ko ir ieguvusi opozīcija? Neko! Šādas ministru nomaiņas, šādas Ministru kabineta nomaiņas var piedāvāt nepārtraukti. Rezultāts nulles vērts. Tāpēc, ja nekas nemainās valdību veidojošo koalīciju partiju starpā, tad, protams, arī nekas nemainīsies šeit valdības politikā. Un tas mums ir skaidri jāapzinās.

Kolēģi! Es aicinātu uz lielāku nopietnību un uz mazāku populismu, lai arī kā mums, politiķiem, pirms Saeimas vēlēšanām gribētos šo tribīni izmantot savu partiju propagandas vajadzībām. Domāsim valstiski, rīkosimies reāli!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Kā referentam vārds deputātam Valdim Lauskim. (No zāles deputāts J. Dobelis: “Cik tev vajag? Pusstundu? 2 minūtes?”)

V.Lauskis. Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Spriežot pēc visa, mēs apmainījāmies viedokļiem, domas ir izteiktas, kārtis ir mestas. Tagad ir vienkārši jāpieņem lēmums balsojot. Un es domāju, ka šīs aizvadītās stundas bija lietderīgas.

Runājot par kontrabandas lietu, es gribētu pateikt, ka varbūt parādīsies arī jautājums no mūsu izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par iespējamu amatpersonu iesaisti kontrabandas lietās, ka droši vien tādai komisijai ir jābūt pastāvīgi darbojošai un jāstrādā no viena parlamenta uz otru. Droši vien tās metastāzes izvērsās tik stipri, ka vienkārši uz katru parlamentu dibināt jaunu komisiju un risināt vairāk nav lietderīgi. Mēs nonācām līdz tādām atziņām komisijā. Domāju, pēc kāda laika arī komisija izvērtēs un piedāvās parlamentam šo jautājumu skatīt. Tas ir jautājums par kontrabandu, kas liecina par lietas nopietnību.

Leons Bojārs, protams, pateica par attiecīgiem jautājumiem, kur 10 miljoni latu mākslīgā pavadoņa veidošanai saistībā ar Aizsardzības ministriju. Es gribētu pateikt, ka droši vien varbūt tas ir pārpratums. Droši vien tie 2% ir par daudz Aizsardzības ministrijai, ka nav kur to naudu likt. Nav kā apgūt. Var, protams, paironizēt, ka, vienalga, tie mākslīgie pavadoņi kaut ko labu nesīs. Tādā gadījumā vienkārši atcerēsimies vēsturi! Kādus gadus atpakaļ mūsu parlamentārieši brauca uz Kanāriju salām pētīt kosmosa lietas, uzskatot, ka Latvijai arī vajadzētu paskatīties, kas tur kosmosā. Tikai ar ko beidza tie parlamentārieši? Kaut kā pēc tam visus nākamos gadus es nekur vairāk politikā viņus neesmu redzējis. Tāpēc ir vieta katram lēmumam, apzīmējumam, lata izvērtējumam. Jums vārds!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam”. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 48, atturas — 17. Lēmuma projekts noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Aija Barča, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Anta Rugāte, Aivars Tiesnesis, Māris Vītols, Helmuts Čibulis, Anna Seile. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz 20.jūnijam pulksten 9.00.

Plenārsēdes stenogramma 20.jūnijā — turpmāk