Vakar, 25.jūnijā, Ministru kabineta sēdē

Turpinājums. Sākums “LV” 26.06.2002., Nr.95

Akceptēti noteikumi “Noteikumi par Ventspils ostas robežu noteikšanu”, kuri nosaka Ventspils ostas robežas saskaņā ar 1., 2., 3. un 4.pielikumu (ostas teritorijas kopplatība — 2623,73 ha, no tās zeme — 2357,83 ha, ūdeņi — 265,9 ha). Teritorijas kopplatība var tikt precizēta pēc robežu uzmērīšanas dabā.

Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platību Ventspils ostas teritorijā nosaka saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

Atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 27.janvāra noteikumi Nr.28 “Noteikumi par Ventspils ostas robežu noteikšanu”.

Akceptēti noteikumi “Darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu izpētē un ieguvē”, kuri nosaka darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ģeoloģiskās meklēšanas, izpētes un iegūšanas darbos, derīgo izrakteņu ieguvē virszemē, kā arī derīgo izrakteņu ieguvē apakšzemē, tos izurbjot.

Noteikts, ka šo noteikumu prasības attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar: derīgo izrakteņu meklēšanu; derīgo izrakteņu izpēti; derīgo izrakteņu ieguvi; iegūto derīgo izrakteņu sagatavošanu pārdošanai, arī dabasgāzes glabāšanu apakšzemes krātuvēs, izņemot derīgo izrakteņu turpmāko apstrādi.

Apakšzemes derīgo izrakteņu ieguvei tiek piemērotas šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības.

Noteikts, ka par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Akceptēti noteikumi “Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā izmeklē bīstamo iekārtu avārijas, ja uz šīm iekārtām ir attiecināmas likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” noteiktās prasības.

Noteikts, ka bīstamās iekārtas avārija ir gadījums, kas saistīts ar pēkšņu un pilnīgu vai daļēju iekārtas destruktīvu bojājumu tās uzstādīšanas, lietošanas vai uzturēšanas laikā, ja minētais bojājums nekavējoties vai pēc kāda laika rada draudus vai kaitējumu cilvēka dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi.

Avāriju izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot to cēloņus, izstrādāt ieteikumus par nepieciešamajiem pasākumiem līdzīgu gadījumu novēršanai un bīstamo iekārtu drošības līmeņa paaugstināšanai, kā arī noskaidrot personas, kas pieļāvušas bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības vai darba aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumus, kuru dēļ ir notikusi avārija.

Avāriju izmeklē Valsts darba inspekcijas amatpersona, pieaicinot attiecīgus speciālistus, ekspertus un attiecīgās bīstamās iekārtas valdītāja pilnvarotu pārstāvi.

Ja avārija ir izraisījusi nelaimes gadījumu, kurā cietuši vai gājuši bojā cilvēki, ugunsgrēku, sprādzienu, bīstamo vielu noplūdi vai ievērojamu vides piesārņojumu, avāriju izmeklē Valsts darba inspekcijas direktora izveidota komisija, kuras sastāvā ir vismaz trīs cilvēki. Avārijas izmeklēšanā iesaista reģionālās vides pārvaldes un citu kontroles institūciju speciālistus.

Ja avārija klasificējama kā rūpnieciska avārija, to izmeklē saskaņā ar normatīvajos aktos par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem noteikto šādu avāriju izmeklēšanas kārtību.

Avārijas reģistrē un to uzskaiti veic Valsts darba inspekcija. Avāriju izmeklēšanas materiālus glabā un nodod arhīvā likumā noteiktajā kārtībā.

Akceptēti “Noteikumi par sezonas rakstura darbiem”, kuri nosaka sezonas rakstura darbus, kuru veikšanai pieļaujama darba līguma noslēgšana uz nenoteiktu laiku.

Sezonas rakstura darbi ir: sēja un stādīšana; sējumu un stādījumu kopšana; lopbarības sagatavošana; lopu ganīšana un ganību ierīkošana; zivkopības (arī vēžkopības) audzēšanas cikla sezonas darbu nodrošināšana; dīķu sagatavošana zivju vai vēžu audzēšanai; izaudzēto zivju vai vēžu apzvejas nodrošināšana dīķos; zivju vaislinieku nozvejas organizēšana, to izturēšanas un saglabāšanas vietu ierīkošana un apkalpošana; zivju zveja Baltijas jūras piekrastē, Rīgas jūras līcī un Latvijas iekšējos ūdeņos; zemes ielabošana un hidromelioratīvie darbi; parku, ainavas elementu, kultūrvēsturisko objektu sakopšana un graustu novākšana; meža sēklu plantāciju ierīkošana un kopšana; meža reproduktīvā materiāla ievākšana un pārstrāde; augsnes mehāniskā apstrāde (augsnes sagatavošana meža mākslīgai un dabiskai atjaunošanai, uguns aizsardzības joslu mineralizācija); meža aizsardzības darbi; meža ugunsgrēku dzēšana un apsardze; meža infrastruktūras uzturēšana, kopšana un remontdarbi; meža inventarizācija; darbi medību saimniecībā; darbi mežā rekreācijas objektos; ražas novākšana; ražas apstrāde; pludmaļu, publisko peldētavu, kempingu un atpūtas vietu uzturēšana un uzraudzība; darbs mazumtirdzniecības veikalos, kafejnīcās, viesnīcās un restorānos, kas darbojas tikai noteiktos gada mēnešos vai vienu sezonu; darbs pasažieru pārvadāšanas uzņēmumos, kuri darbojas regulāri katru sezonu; kurinātāja darbs; darbs, kas saistīts ar apmeklētāju pieņemšanu un apkalpošanu kultūras iestādēs un to struktūrvienībās, kas apmeklētājiem atvērtas tikai noteiktos gada mēnešos; darbs, kas saistīts ar apmeklētāju pieņemšanu un apkalpošanu muzejos un to struktūrvienībās, lai nodrošinātu muzeja darbību laikposmā, kad ir liels apmeklētāju skaits; teritorijas labiekārtošana; ceļu būvniecība un uzturēšana; ar dažādu nometņu darbību saistīts darbs.

Akceptēti “Noteikumi par iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu un autopārvadājumu jomā noslēgto vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”, kuri nosaka, ka no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma, ievērojot minētā likuma 11.panta otro daļu, atbrīvojamas iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu un autopārvadājumu jomā noslēgtās atsevišķu pārvadātāju vienošanās, ja tās atbilst šajos noteikumos izvirzītajām prasībām. Šādas vienošanās ir atļautas, neiesniedzot paziņojumu Konkurences padomē.

Noteikumi attiecas arī uz vienošanos transporta palīgpakalpojumu jomā. Par transporta palīgpakalpojumu ir uzskatāms pakalpojums, kuru sniedz, lai nodrošinātu kravas vai pasažieru pārvadājumu, ieskaitot kravas iekraušanu, izkraušanu, ekspedīcijas pakalpojumu, biļešu realizāciju un rezervēšanu.

Noteikts, ka Konkurences padome ir tiesīga aizliegt piemērot atbrīvojumu no vienošanās aizlieguma, ja konstatē, ka pārvadātāju vienošanās neatbilst Konkurences likuma 11.panta otrās daļas nosacījumiem.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā uz valsts robežas veicama preču un transportlīdzekļu radiometriskā kontrole un atklājami nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti”, kuri nosaka kārtību, kādā veicamas pārbaudes uz valsts robežas, lai nodrošinātu, ka pāri robežai tiek pārvietotas tikai tādas kravas, kurās radioaktīvo vielu daudzums nepārsniedz pieļaujamās normas, kā arī netiek ievesti un izvesti nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti.

Jonizējošā starojuma mērījumus sauszemes ceļu, starptautisko jūras ostu, lidostu un dzelzceļa staciju robežkontroles un robežpārejas punktos kravai vai citai kustamai mantai un transportlīdzeklim veic Valsts robežsardze.

Valsts robežsardze sadarbībā ar muitas iestādēm un Pārtikas un veterināro dienestu izstrādā un saskaņo ar Radiācijas drošības centru rīcības plānu katram robežkontroles punktam.

Noteikts, ka Valsts robežsardze pēc saskaņošanas ar Radiācijas drošības centru nosaka minimālās kvalifikācijas prasības robežsargiem, kuri veic radiometrisko kontroli. Robežsargiem, kuri veic radiometrisko kontroli, Valsts robežsardze nodrošina: tālākapmācību radiācijas drošībā un kodoldrošībā; ne retāk kā reizi gadā – zināšanu pārbaudi par radiometrisko kontroli, aizsardzību pret jonizējošo starojumu un citiem radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem; ārpuskārtas apmācību un zināšanu pārbaudi, ja izdarīti būtiski grozījumi normatīvajos aktos, kas regulē radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumus, mainīti robežsarga amata pienākumi vai ieviestas cita veida radiometriskās kontroles ierīces.

Noteikts, ka radiometrisko kontroli organizē tā, lai neradītu transportlīdzekļu sastrēgumu robežkontroles punktos.

Radiometriskajiem mērījumiem izmanto kalibrētu vai testētu radiometriskās kontroles ierīci. Radiometriskās kontroles ierīce: lietojama 60 keV-1,5 MeV enerģijas diapazonā; spēj atklāt šādus gamma starojuma avotus: sākot ar 0,05 mSv/h — pārnēsājamā radiometriskās kontroles ierīce; sākot ar 0,1 mSv/h — stacionārā radiometriskās kontroles ierīce; nodrošina, ka kļūdaini atklāto avotu skaits nepārsniedz 0,01% no kopējā atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu skaita.

Mērījumiem ar neitronu detektoru jāatklāj tāds neitronu starojuma avots, kas rada neitronu plūsmu 20000 neitronu sekundē. Radiometriskās kontroles ierīces jutīguma pārbaudei izmanto neitronu starojuma avotu, kurš satur 300 g plutonija un kurā plutonija 239 izotopiskā koncentrācija ir 93,3%, vai citu jonizējošā starojuma avotu, kurš rada attiecīgo neitronu plūsmu.

Ja Valsts robežsardzes veiktās radiometriskās kontroles rezultāti par 50 % pārsniedz dabisko gamma starojuma fona līmeni mērīšanas vietā, tiek atklāts neitronu starojuma avots kravā vai transportlīdzeklī vai no operatīvās izmeklēšanas dienestiem ir saņemta informācija, ka precē vai transportlīdzeklī ir nedeklarēts jonizējošā starojuma avots, robežsargs sastāda administratīvās aizturēšanas protokolu un nekavējoties nodod to muitas iestādes maiņas vecākajam.

Noteikts, ja pēc Valsts robežsardzes veiktajiem mērījumiem vai muitas iestādes veiktās dokumentu pārbaudes rodas aizdomas par nedeklarētu kodolmateriālu precē vai transportlīdzeklī: muitas iestāde informē Valsts ieņēmumu dienesta Galveno muitas pārvaldi, Drošības policiju un Radiācijas drošības centru un uzaicina to ekspertus veikt turpmākās pārbaudes; preces un transportlīdzekli detalizēti izpēta: Pārtikas un veterinārais dienests — attiecībā uz tā kompetencē esošajām precēm; muitas iestāde kopīgi ar Radiācijas drošības centra ekspertu — attiecībā uz pārējām precēm.

Preci un transportlīdzekli, kurā atklāts nedeklarēts jonizējošā starojuma avots, nosūta valstij, no kuras tas ievests Latvijā, bet nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu — šīs valsts radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības institūcijai.

Nedeklarētu kodolmateriālu saskaņā ar 1968.gada 1.jūlija Kodolieroču neizplatīšanas līgumu atdod nosūtītājvalstij. Ja nosūtītājvalsti nav iespējams noteikt, nedeklarēto kodolmateriālu atdod valstij, no kuras tas ievests Latvijā, ja attiecīgā valsts ir pievienojusies 1968.gada 1.jūlija Kodolieroču neizplatīšanas līgumam.

Ja valsts, no kuras nedeklarētais kodolmateriāls ievests Latvijā, nav pievienojusies 1968.gada 1.jūlija Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, jautājumu par nedeklarētā kodolmateriāla atdošanu Radiācijas drošības centrs risina ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru.

Noteikts, ka neitronu detektorus radiometriskajā kontrolē lieto: uz valsts robežas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku — ar 2003.gada 1.jūliju; uz valsts robežas ar Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku — ar 2005.gada 1.janvāri.

Akceptēti noteikumi “Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi”, kuri nosaka pārdošanai ražotā, apstrādātā, ievestā mēslošanas līdzekļa vai to sagatavotā maisījuma: identifikācijas un atbilstības novērtēšanas prasības; reģistrācijas un sertifikācijas nosacījumus un kārtību; mēslošanas līdzekļa reģistrācijas pieteikuma un sertifikāta paraugu; pieļaujamās novirzes no Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā deklarētās kvalitātes; katra nevēlamā piemaisījuma maksimāli pieļaujamo koncentrāciju mēslošanas līdzeklī; prasības mēslošanas līdzekļa etiķetei un iepakojumam; kārtību, kādā saņemama to mēslošanas līdzekļu ievešanas un pārdošanas atļauja, kuri neatbilst noteiktajām identifikācijas prasībām.

Mēslošanas līdzekļu identifikācijas prasībās noteikti katram mēslošanas līdzekļa veidam raksturīgie rādītāji saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu: mēslošanas līdzekļa nosaukums, augu barības elementu minimālais saturs, to formas, šķīdība, granulometriskais sastāvs, kaļķošanas materiālu spēja neitralizēt skābes un citas prasības; ražošanas metode un pamatsastāvdaļas; deklarējamie dati.

Veicot mēslošanas līdzekļa sertifikāciju, pilnvarotā institūcija novērtē tā atbilstību: identifikācijas prasībām; pieļaujamām novirzēm no reģistrā deklarētās kvalitātes saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu; nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamai koncentrācijai mēslošanas līdzeklī saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu; minimālajam deklarējamajam mikroelementu saturam mēslošanas līdzeklī saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

Ministru kabineta pilnvarota kompetenta institūcija, kuras kompetenci ir novērtējis Latvijas nacionālais akreditācijas birojs atbilstoši Latvijas standarta LVS EN 45011 “Produktu sertifikācijas institūciju vispārējie kritēriji” prasībām, novērtē mēslošanas līdzekļa atbilstību šo noteikumu 3.punkta prasībām un izdod: mēslošanas līdzekļa sertifikātu saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu; akreditētās laboratorijas testēšanas pārskatu, ja testēšanas rezultāti uzrāda mēslošanas līdzekļa neatbilstību šo noteikumu prasībām, norādot sertifikāta atteikšanas iemeslu.

Pilnvarotajai institūcijai ir tiesības: pieprasīt ražotājam, apstrādātājam, maisījumu gatavotājam vai ievedējam mēslošanas līdzekļa paraugu; par mēslošanas līdzekli pieprasīt dokumentāciju ar informāciju, kura paredzēta šo noteikumu 1.pielikumā.

Sertifikāts tiek izsniegts par katru mēslošanas līdzekli, katram mēslošanas līdzekļa ražotājam, apstrādātājam, maisījumu gatavotājam, ievedējam.

Ievestajam mēslošanas līdzeklim pilnvarotā institūcija izsniedz sertifikātu latviešu valodā uz ārvalstī izdota mēslošanas līdzekļa atbilstības novērtēšanas apliecinājuma vai apstiprinājuma pamata, ja tajā uzrādītie dati atbilst šo noteikumu noteiktajām prasībām.

Akreditēta testēšanas laboratorija veic testēšanu atbilstoši Latvijas standartiem saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu.

Mēslošanas līdzekļu testēšanas un/vai novērtēšanas izdevumus sedz tā ražotājs, apstrādātājs, maisījumu gatavotājs un ievedējs.

Mēslošanas līdzekļa sertifikāta derīguma termiņš ir 5 gadi.

Mēslošanas līdzekļus reģistrē reģistrā, kuru kārto Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Akceptēts rīkojums “Par institūcijas pagaidu pilnvarošanu mēslošanas līdzekļa atbilstības novērtēšanai” saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 6.pantu pilnvarot bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Agroķīmisko pētījumu centrs” līdz 2002.gada 1.oktobrim novērtēt mēslošanas līdzekļu atbilstību saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi”.

Noteikts, ka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Agroķīmisko pētījumu centrs” līdz 2002.gada 1.oktobrim jāakreditējas Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK) atbilstoši Latvijas standarta LVS EN 45011 “Produktu sertifikācijas institūciju vispārējie kritēriji” prasībām.

Rīkojums stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Akceptēti noteikumi “Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības dehidrētajiem piena produktiem”, kuri nosaka obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības, kā arī dehidrēto piena produktu veidus un kvalitātes rādītājus dehidrētajiem patēriņam cilvēka uzturā paredzētajiem piena produktiem.

Šo noteikumu prasības neattiecas uz dehidrētajiem piena produktiem, kurus izved ārpus Latvijas, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis.

Dehidrēto piena produktu kvalitāte atbilst šajos noteikumos noteiktajiem rādītājiem.

Akceptēts rīkojums “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” 34. un 36.punktu nolemts studiju kredītu sākt dzēst no valsts budžeta līdzekļiem 2002.gadā šādiem kredīta ņēmējiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai: 120 skolotājiem valsts un pašvaldību izglītības iestādēs rajonos un republikas pilsētās (šādā secībā — pirmām kārtām rajonos un pēc tam republikas pilsētās); 10 šādiem skolotājiem — logopēds, defektologs, speciālo skolu skolotājs — valsts un pašvaldību izglītības iestādēs; pieciem lektoriem un asistentiem (akadēmiskie amati) valsts dibinātās augstskolās; pieciem šādiem speciālistiem — asistents (zinātnes darbinieks), inženieris, laborants, laboratorijas vadītājs un tehniķis — valsts dibinātās augstākās izglītības iestādēs un valsts dibinātos zinātniskās pētniecības institūtos; 10 izglītības psihologiem un sociopsihologiem valsts un pašvaldību institūcijās; 10 sociālajiem darbiniekiem valsts un pašvaldību institūcijās; 10 šādiem speciālistiem — aktieris, diriģents, koncertmeistars, koru vadītājs, profesionālo mācību priekšmetu skolotājs mākslas un kultūras nozarē, mūziķis, sabiedrisko attiecību speciālists un televīzijas operators — valsts un pašvaldību kultūras institūcijās un izglītības iestādēs; pieciem vides pārvaldības speciālistiem pašvaldību un valsts institūcijās.

Akceptēts likumprojekts “Par atbilstības novērtēšanu”.

Likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 6. pants nosaka Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja LATAK juridisko statusu — Ekonomikas ministrijas pārziņā esoša bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Grozījuma projekts paredz noteikt Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja juridisko statusu — valsts aģentūra, izdarot grozījumu — likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 6. pantā aizstājot vārdus “pārziņā esoša bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību” ar vārdiem “pārraudzībā esoša valsts aģentūra”.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumos Nr.419 “Noteikumi par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu 2002.gadā””.

Grozījumi paredz noteikt, ka valsts nodevas likme 2002.gadā katram valsts regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam ir divi lati par katriem 1000 latiem (0,2 procenti), bet katram pašvaldības regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam — četri lati par katriem 1000 latiem (0,4 procenti) no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma 2001.gadā.

Ja 2002.gadā samaksātā valsts nodeva pārsniedz 0,2 procentus valsts regulējamās nozarēs vai 0,4 procentus pašvaldību regulējamās nozarēs no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma 2001.gadā, pārmaksāto summu izlīdzina, valsts nodevas aprēķinā 2003.gadam samazinot maksājumu summu par pārmaksāto daļu.

Akceptēts rīkojums “Par 1992.gada 24.marta Atvērto debesu līgumu”, kas paredz pievienoties minētajam līgumam. Ārlietu ministrijai uzdots iesniegt pievienošanās pieteikumu līguma depozitārijam. Līgums pēc pievienošanās pieteikuma akceptēšanas jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā.

Atvērto debesu līgumu parakstīja 1992.gadā 25 Eiropas drošības un sadarbības organizācijas dalībvalstu pārstāvji. Līgums stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī. Ar šo brīdi līgums ir kļuvis atvērts arī jaunām dalībvalstīm. Pašreiz līgumam ir pievienojušās 29 valstis. Līguma mērķis ir, veicot savstarpējus novērošanas pārlidojumus pār dalībvalstu teritorijām, vairot atvērtību un uzticības politiku starp valstīm. Līgums dod iespēju iegūt papildu informāciju par dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un to aktivitātēm, valsts militārajiem objektiem. Līgums ļauj palielināt uzticību un atvērtību starp valstīm. Atvērto debesu līgums paredz, ka valstis noteikto kvotu ietvaros var veikt novērošanas un filmēšanas pārlidojumus virs citas valsts teritorijas. Latvijai minētā līguma ietvaros būtu iespējams iegūt informāciju par Latvijas robežas tuvumā esošajām Baltkrievijas un Krievijas spēku bāzēm, to tehniku.

Akceptēti noteikumi “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu”, kas nosaka dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu.

Brīvprātīga izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programma ir pasākumu komplekss, kas paredz izlietotā iepakojuma reģenerāciju veikt lielākā apjomā, nekā to nosaka normatīvie akti par izlietotā iepakojuma reģenerācijas normām.

Noteikumi izstrādāti, lai izpildītu likuma “Par dabas resursu nodokli” 16.1 pantā doto uzdevumu. Šo noteikumu mērķis ir veicināt un padarīt efektīvāku izlietotā iepakojuma savākšanu, atkārtotu lietošanu un pārstrādi, tādējādi samazinot to atkritumu daudzumu, kas nonāk atkritumu poligonos un izgāztuvēs, un veicinot dabas resursu racionālu izmantošanu, kā arī tiks attīstītas ražotāju atbildības shēmas.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Akceptēti noteikumi “Cukura ražošanas kvotu veidi un to piešķiršanas kārtība, virskvotas cukura glabāšanas un realizācijas kārtība, cukurbiešu audzētāju reģistrā iekļaujamā informācija un reģistra uzturēšanas kārtība”, kuri nosaka cukura ražošanas kvotu veidus un to piešķiršanas kārtību, virskvotas cukura glabāšanas un realizācijas kārtību, cukurbiešu audzētāju reģistrā iekļaujamo informāciju un tās sniegšanas kārtību, kā arī reģistra uzturēšanas kārtību.

Noteikti šādi cukura ražošanas kvotu veidi: pamatkvota (A kvota) — cukura daudzums, kas atbilst valsts iekšējā tirgus gada patēriņam un realizējams iekšējā tirgū; papildu kvota (B kvota) — cukura daudzums, kas paredzēts A kvotas izpildes nodrošināšanai un cukura krājumu optimizēšanai.

Saražotais cukura daudzums, kas pārsniedz A kvotas un B kvotas kopapjomu, ir virskvotas cukurs.

Cukura ražošanas A kvotu un B kvotu līdz 1.martam sadala cukura ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ņemot vērā: iepriekšējos trijos gados vidēji saražotā cukura daudzuma proporciju starp cukurfabrikām A kvotas ietvaros; cukura atlikumu cukurfabrikā uz iepriekšējā gada 1.septembri. Ja šis atlikums cukurfabrikai ir lielāks par vidēji mēnesī pārdoto cukura daudzumu (ņemot vērā 12 mēnešos no minētā atskaites datuma pārdoto cukura daudzumu iekšējā tirgū), šo starpību proporcionāli sadala starp pārējām cukurfabrikām, palielinot to cukura ražošanas kvotas; cukurfabrikā saražotā virskvotas cukura ieskaitīšanu cukura ražošanas A kvotā.

Cukurfabrika tai piešķirto cukura ražošanas B kvotu var izpildīt pilnīgi vai daļēji. Tās neizpilde nav pamatojums tirgus resursu papildināšanai ar jēlcukura importu.

Cukurbiešu audzētājs saskaņā ar cukurbiešu piegādes līgumu vispirms piegādā visu cukurbiešu apjomu A kvotas cukura ražošanai, tad cukurbiešu apjomu B kvotas cukura ražošanai. Pārējais piegādātais cukurbiešu apjoms tiek izmantots virskvotas cukura ražošanai.

Virskvotas cukuru cukurfabrika uzskaita, marķē ar norādi “C cukurs” un glabā atsevišķi no A kvotas un B kvotas cukura. Ja cukurfabrika iesniegusi zemkopības ministram attiecīgu iesniegumu, virskvotas cukuru ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu ieskaita cukurfabrikas nākamā gada cukura ražošanas A kvotā, attiecīgi samazinot cukurfabrikai noteikto nākamā gada cukura ražošanas A kvotu.

Cukurbiešu audzētāju reģistrā tiek iekļauta šāda informācija: vārds, uzvārds, personas kods (fiziskai personai) vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese (juridiskai personai); reģistrētais cukurbiešu piegādes pamatapjoms (saskaņā ar cukurfabrikas apliecinātu dokumentu).

Cukurbiešu audzētāju reģistrā papildus šajos noteikumos minētajai informācijai tiek iekļauti šādi dati par katru tajā reģistrēto cukurbiešu audzētāju: no citām fiziskajām vai juridiskajām personām pārņemtais cukurbiešu piegādes pamatapjoms (saskaņā ar cukurfabrikas apliecinātu dokumentu); citām fiziskajām vai juridiskajām personām nodotais cukurbiešu piegādes pamatapjoms (saskaņā ar cukurfabrikas apliecinātu dokumentu); attiecīgajam gadam noteiktais cukurbiešu piegādes apjoms; cukurbiešu apjoms, par kādu cukurfabrika un cukurbiešu audzētājs attiecīgajā gadā noslēguši cukurbiešu piegādes līgumu; cukurfabrikai piegādāto cukurbiešu apjoms attiecīgajā gadā; cukurbiešu audzētāja izslēgšana no cukurbiešu audzētāju reģistra; cukurbiešu piegādes pamatapjoma samazinājums; cukurbiešu piegādes pamatapjoma palielinājums.

Noteikts, ka cukurfabrika katru gadu līdz 10.janvārim sniedz informāciju cukurbiešu audzētāju sabiedriskajai organizācijai par katra cukurbiešu audzētāja piegādāto cukurbiešu apjomu iepriekšējā gadā.

Cukurbiešu audzētāju sabiedriskā organizācija katru gadu līdz 1.februārim sniedz cukurfabrikai cukurbiešu audzētāju reģistrā iekļauto informāciju par katra cukurbiešu audzētāja cukurbiešu piegādes pamatapjomu.

Cukurfabrika katru gadu līdz 1.jūnijam par katru cukurbiešu audzētāju sniedz cukurbiešu audzētāju sabiedriskajai organizācijai šādu informāciju: noteiktais cukurbiešu piegādes apjoms A kvotas cukura ražošanai un B kvotas cukura ražošanai kārtējam gadam; cukurbiešu apjoms, par kādu noslēgts cukurbiešu piegādes līgums A kvotas cukura ražošanai un B kvotas cukura ražošanai kārtējam gadam.

Noteikts, ka ar 2003.gada 1.janvāri cukurfabrika visu cukurbiešu audzētāju reģistrā iekļauto informāciju nodod cukurbiešu audzētāju sabiedriskajai organizācijai.

Atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumi Nr.93 “Cukura ražošanas kvotu veidi, to piešķiršanas kārtība un virskvotas cukura glabāšanas un realizācijas kārtība”.

Akceptēti “Noteikumi par intervenci labības tirgū 2002./2003.gadā”, kuri nosaka kārtību, kādā 2002./2003.gadā veicama intervence Latvijā audzētās labības tirgū.

Noteikts, lai regulētu pieprasījuma un piedāvājuma attiecību un nodrošinātu noteiktu minimālu produktu cenas līmeni iekšējā tirgū, valsts īsteno intervences pasākumus saskaņā ar labības ražošanas un patēriņa bilanci, iepērkot Latvijā audzētos kviešu un rudzu graudus no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nodarbojas ar labības audzēšanu un labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām.

Intervencē kopējais viena labības pārdevēja piegādājamais viendabīgas graudu partijas minimālais apjoms ir 40 tonnu.

Laikā no 2002.gada 1.augusta līdz 2003.gada 30.aprīlim tiek noteikta šāda intervences cena par vienu iepērkamo graudu kvalitātes minimālajiem rādītājiem atbilstošu kviešu un rudzu graudu tonnu (bez pievienotās vērtības nodokļa): no 1.augusta līdz 30.septembrim 64 lati; no 1.oktobra līdz 31.oktobrim 67 lati; no 1.novembra līdz 30.aprīlim 70 lati.

Noteikts, ka šajos noteikumos minētos pasākumus veic Zemkopības ministrijas pārziņā esošā bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra”.

Lai īstenotu intervences pasākumus, zemkopības ministrs izveido konsultatīvo padomi, kuras sastāvā iekļauj Zemkopības ministrijas un aģentūras pārstāvjus, kā arī sabiedrisko organizāciju pilnvarotos pārstāvjus, kuras pārstāv labības audzētāju un pārstrādātāju intereses.

Lai pārdotu Latvijā audzētu labību intervencē, labības pārdevēji iesniedz aģentūrā pieteikumu labības pārdošanai ne agrāk kā 15 dienas pirms pieteikumā norādītā pirmā piegādes mēneša. Pieteikumā deklarējami piegādājamās labības apjomi, kvalitātes rādītāji un apstiprināma labības izcelsme. Pieteikumam pievieno deklarācijas kopiju, kura saskaņā ar likumu “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi” līdz 1.oktobrim iesniegta Lauku atbalsta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai (kooperatīvas sabiedrības iesniedz savu biedru deklarācijas).

Pieteikumam pievieno Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izsniegtu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas apliecības kopiju vai izziņu par tiesībām saņemt kompensāciju 12% apmērā saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 131.pantu.

Aģentūra ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc pieteikuma un šajos noteikumos minēto dokumentu saņemšanas informē labības pārdevēju par atbilstību intervences noteikumu prasībām. Pamats labības iepirkumam intervencē ir noslēgtais līgums. Aģentūra slēdz līgumu ar labības pārdevēju tikai par kārtējo mēnesi atbilstoši finansiālajam nodrošinājumam. Ja labības pārdevējs nav pildījis iepriekšējā mēnesī noslēgto līgumu, aģentūra nepiedāvā slēgt nākamo līgumu.

Noteikts, ka intervences pasākumus finansē no Zemkopības ministrijai piešķirtajiem līdzekļiem, kas paredzēti valsts labības rezerves iegādei un uzglabāšanai, kā arī no lauksaimniecības subsīdiju līdzekļiem valsts budžetā kārtējam gadam piešķirtās apropriācijas ietvaros.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Akceptēti “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par personu nodošanu un pieņemšanu”, kas paredz apstiprināt līguma projektu.

Līguma noslēgšana nepieciešama, lai novērstu vienas valsts pilsoņu nelikumīgu ieceļošanu otras valsts teritorijā un reglamentētu attiecības, kas saistītas ar personu, kas pārkāpušas noteikto ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, nodošanu.

Ārlietu ministrijas sekretārs pilnvarots parakstīt līgumu.

Akceptēti “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par pilsoņu savstarpējiem braucieniem”, kas paredz apstiprināt līguma projektu.

Līguma noslēgšana nepieciešama, lai attīstītu draudzīgas attiecības abu valstu starpā, sekmētu kontaktu attīstību starp abu valstu tautām humanitārajā jomā un atvieglotu kārtību, kādā abu valstu pilsoņi veic savstarpējos braucienus.

Ārlietu ministrijas sekretārs pilnvarots parakstīt līgumu.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments