Ar cieņas un goda apliecinājumu zinātnei

Vakar, 26.jūnijā, tika pasniegtas LZA un a/s “Aldaris” gada balvas zinātnē

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, akciju sabiedrības “Aldaris” prezidents Vitālijs Gavrilovs un LZA akadēmiķis Dr.habil.philol. Viktors Hausmanis; Vitālijs Gavrilovs un Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta laboratorijas vadītāja Dr.habil.biol. Maija Rukliša

Vakar, 26. jūnijā, tika pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un akciju sabiedrības “Aldaris” balvas zinātnē. Kopš 1999. gada šīs balvas ik gadu piešķir diviem ievērojamiem zinātniekiem par izcilu veikumu vai mūža devumu un četriem labākajiem jaunajiem zinātniekiem.

Zinātnei un tehnoloģijai ir būtiska loma Latvijas kultūras un tautsaimniecības attīstībā, sabiedrības labklājības celšanā un tās vērtību izpratnes un tradīciju veidošanā. Akciju sabiedrības “Aldaris” prezidents Vitālijs Gavrilovs atzīst, ka gada balva zinātnē ir cieņas un goda apliecinājums personības talantam, tā profesionālajai izaugsmei un atbalstam: “Tā ir brīnišķīga tradīcija, kas vienlaikus apliecina vienu no mūsu darbības pamatnostādnēm — mūsdienīga uzņēmuma nozīmīgo lomu zinātnes un kultūras attīstībā.”

LZA un a/s “Aldaris” 2002.gada balva zinātnē piešķirta LZA akadēmiķim, Dr.habil. philol. Viktoram Hausmanim par pētījumiem drāmas un teātra mākslā.

Viena no viņa centrālajām pētniecības tēmām pēdējos gados bijusi trimdas teātra un drāmas procesu vēsture — tai veltīta grāmata “Kas tie tādi …trimdas lugu rakstītāji?” (1999), enciklopēdija “Latviešu aktieri trimdā” (1996), trimdas lugu izlase divos sējumos. Interese par trimdas kultūru apliecināta arī erudītos priekšvārdos Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas darbu publicējumiem Latvijā. Ilggadēji vērojumi Latvijas teātros, kā arī interese par personību likteņiem kultūrvēsturiskā aspektā sniegusi ierosmi grāmatām — “Manas aktrises” un “Vecās Jelgavas aktieri” (2001), kas ir mākslinieciski savdabīgu personību attēlojums plašās kultūras procesu kopsakarībās. Visi šie pētījumi ir lieliska liecība Viktora Hausmaņa erudīcijai un spējai aprakstāmos jautājumus padarīt interesantus un pieejamus plašam lasītāju lokam.

LZA un a/s “Aldaris” 2002.gada balva zinātnē piešķirta arī LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta laboratorijas vadītājai, Dr.habil.biol. Maijai Ruklišai par darbu kopu “Metabolītu plūsmu regulācijas likumsakarības korinebaktērijās, to pielietošana produktu (lizīna, valīna un pantotēnskābes) virssintēzē”. Nākotnē pārtikas un biotehnoloģiskā ražošana arvien vairāk pamatosies uz dziļu biotehnoloģisko procesu izpratni un šo procesu regulācijas mehānismu izmantošanu ražošanas tehnoloģiju optimizēšanā. M.Rukliša ir parādījusi, kā ar bioķīmisko regulāciju optimizēt ekstracelulāro produktu sintēzi un rast iespēju sintezēt cilvēka un dzīvnieka uzturam svarīgas (neaizvietojamas) aminoskābes un vitamīnus. Kopš 2001.gada M.Ruklišas vadītā laboratorija kopā ar 12 dažādām ārzemju zinātnieku grupām (Bīlefeldes universitāti Vācijā, Mikrobioloģijas institūtu Čehijā, Parīzes universitāti Francijā u.c.) piedalās Eiropas programmas “Quality of Life” finansētā projektā “VALPAN”, kurā tiek veikti pētījumi par valīna un pantotēnskābes producentu izveidošanu, to bioķīmisko un fizioloģisko īpašību izpēti un ražošanas tehnoloģijas izstrādi. M.Ruklišas pētījumu rezultāti var tikt izmantoti daudzveidīgos mikrobioloģiskās sintēzes procesos, t.sk. alus, maizes, piena produktu ražošanā un citās pārtikas rūpniecības nozarēs.

M.Rukliša ir aptuveni 165 zinātnisku publikāciju un monogrāfijas “Bakteriālās sintēzes biotehnoloģija” autore.

Tika pasniegtas arī 2002.gada balvas jaunajiem zinātniekiem.

Sandra Muižniece–Brasava apbalvota par darbu “Biodegradējamais PHB kompozītmateriāls pārtikas produktu iepakošanai”. Darbs izstrādāts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, tas veltīts jauna iesaiņojamā materiāla ar iepriekš prognozējamām īpašībām radīšanai. Ļoti rūpīgi izpētīti tehnoloģiskie aspekti. Darbam ir praktiska vērtība, jo izmantotā metodika atbilst ES prasībām par pārtikas iesaiņojuma pārbaudēm. Pats izejmateriāls — polihidroksibutirāta (PHB) kompozīta plēve — ir izstrādāts Latvijā un iegūstams no vietējām izejvielām.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš pasniedz balvu Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta laboratorijas vadītājai Dr.habil.biol. Maijai Ruklišai; akciju sabiedrības “Aldaris” prezidents Vitālijs Gavrilovs pasniedz balvu Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim Dr.habil.philol. Viktoram Hausmanim

Mārtiņš Ikaunieks apbalvots par darbu “8-Alkiltio-9-(alkoksialkil) guanīnu sintēze”. Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes doktoranta darbs izstrādāts Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Pētījuma mērķis — iegūt bioloģiski aktīvus savienojumus, kas varētu būt potenciālas pretvīrusu vielas. M.Ikauniekam ir izdevies pilnveidot guanīna atvasinājumu 8-tionēšanas reakciju, kā arī iegūt virkni jaunu savienojumu. Par darba rezultātiem ziņots 12.Starptautiskajā Eiropas organiskās ķīmijas simpozijā 2001.gadā.

Iļja Galkins apbalvots par darbu “Matricas veida frekvences pārveidotāja izpēte un izstrāde”. Tas izstrādāts Rīgas Tehniskajā universitātē un 2001.gadā aizstāvēts kā doktora disertācija, kuras pētījumu rezultāti izklāstīti 15 zinātniskās publikācijās. Darbs veltīts spēka matricveida pārveidotājiem, tā ietvaros tiek apskatītas spēka shēmu konstrukcijas, komutācijas metodes un vadības algoritmi, kā arī to iespējamās lietošanas jomas.

Anita Labanovska apbalvota par darbu “Preču izcelsmes piešķiršana un kontrole Latvijas muitā”. Darbs izstrādāts LLU Ekonomikas fakultātē. Tajā atspoguļoti galvenie pamatprincipi, kuri tiek ņemti vērā, izsniedzot un kontrolējot preču izcelsmes apliecinājumus Latvijas muitā. Pētījumā izmantota autores personīgā darba pieredze, strādājot VID Zemgales reģionālajā muitas iestādē. Rezultātā izteikti vairāki priekšlikumi preču muitas vērtības, klasifikācijas un sertifikācijas jautājumos.

“LV” un LZA informācija