Dziesmotie karogi draudzības mastos

Šodien Klaipēdā sākas IV Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki

Dziesmu laivas burās plīvo triju Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu karogi. Svētkos piedalās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Islandes labākie amatierkori. Profesionālo mākslu pārstāv reprezentācijas kori, kuru diriģenti svētku laikā vada seminārus un meistardarbnīcas. Vērienīgais internacionālais projekts, kura autori ir latviešu diriģents Imants Kokars un viņa zviedru kolēģis Olavs Storgards, dzima 1995. gadā un pirmais festivāls notika Rīgā. Pēc diviem gadiem svētki atnāca Gotlandē, 2000. gadā tie skanēja Šīnā, Norvēģijas dienvidos. Tagad dziesmai durvis ver Klaipēda, kas šogad atzīmē savu 750. dzimšanas dienu.

Dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs ir pazīstamais diriģents, Lietuvas Valsts filharmonijas Klaipēdas nodaļas direktors Alfonss Vildžūns. Uzrunājot apmēram piecus tūkstošus dziedātāju, viņš svētku bukletā raksta: “Katram no līdzšinējiem festivāliem bijusi sava noskaņa, savas krāsas. Mēs tās saglabāsim un liksim klāt kaut ko savu. Svētku mērķis ir un paliek mūsu valstu koru radošās sadarbības stiprināšana. Mūzika skanēs koncertzālēs un zem klajas debess, katrs koris nāks ar savu pienesumu. Būs neformālas dziedātāju tikšanās, veidosies jauni koru kontakti. Diriģenti dalīsies pieredzē semināros un meistardarbnīcās. Mūsu viesiem interesanta varētu būt lietuviešu garīgās mūzikas kultūra. Bet pati galvenā svētku sekmīgas norises garantija esat jūs paši un jūsu dziesmas!”

Latviju svētkos pārstāv divi reprezentācijas kolektīvi. Tie ir Valsts koris “Latvija” ar savu māksliniecisko vadītāju Māri Sirmo priekšgalā un Kaspara Putniņa vadītā Latvijas Radio kora vokālā grupa. Tradicionālajā koru konkursā piedalīsies Dobeles skolotāju koris “Sidrabe” un Rīgas jauniešu koris “Sonore”. Bet pavisam svētkos piedalās ap piecdesmit amatierkoru no visiem Latvijas novadiem, kopā ap 1500 dziedātāju. Savu līdzdalību varēja pieteikt jebkurš jauktais koris, kas bija apguvis obligāto repertuāru — pa divām dziesmām no katras valsts.

Jau pirms oficiālās svētku atklāšanas tika sumināta latviešu komponiste Ilze Arne, kuras dziesma “Hand holds hand” (“Roka roku rokā tur”) ar Andreja Eglīša dzeju atzīta par tradicionālā svētkiem veltītā dziesmu konkursa uzvarētāju.

Jau pirms oficiālās svētku atklāšanas tika sumināta latviešu komponiste Ilze Arne, kuras dziesma “Hand holds hand” (“Roka roku rokā tur”) ar Andreja Eglīša dzeju atzīta par tradicionālā svētkiem veltītā dziesmu konkursa uzvarētāju.

Hand holds hand within its hand.

There is nowhere else to go.

At the time when hands must part,

Hearts will merge and die as one.

Šo dziesmu reprezentācijas koru skatē dziedās “Latvija”, un visi kori to izpildīs lielajā gala koncertā.

Ilzes Arnes dziesmas ar Andreja Eglīša dzeju ir daudzu Latvijas koru repertuārā. “Zem viena Jāņu vainaga” skanēja 1993. gada Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā, “Turiet savu zemi ciet” — 1996. gada Kanādas latviešu Dziesmu svētkos Toronto un pēc tam arī Skolēnu dziesmu svētkos Rīgā. Šī konkursa noteikumi prasīja, lai dziesmas teksts būtu latīņu vai angļu valodā. Ilzei Arnei tālu nebija jāmeklē: “Dzejnieks man tikko bija uzdāvinājis savu Rīgas jubilejas gadā izdoto grāmatiņu “Han holds hand” Veltas Sniķeres atdzejojumā, ko viņš pats nosaucis par mīlestības ceļvedi. Savai kompozīcijai izvēlējos tituldzejoli. Tajā ir tikai četras rindas, gluži kā dainā. Un arī saturs ir dziļš kā tautasdziesmā. Tur ir mīlestība, mūža draudzība, bet tā nav tāda liriska vīterošana. Katra rinda ir tvirta, kā no klints izcirsta. Tā ir jauneklīga dzeja, un es ceru, ka tā skanēs jauneklīgi.”

Piektdien un sestdien koncertēs reprezentācijas kori, notiks semināri un meistardarbnīcas. Amatierkori muzicēs pilsētas laukumos un namu pagalmos. Svētdien notiks koru konkurss, svētku gājiens un noslēguma koncerts. Bet ar to svētki nebeigsies: pirmdien kori sniegs koncertus Klaipēdas apkaimes pilsētiņās un ciemos.

Aina Rozeniece, “LV” speciālkorespondente Klaipēdā