Lai sakārtotu procesa virzību

Jānis Maršāns, valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Saeima kārtējo reizi ir grozījusi likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Kādas ir būtiskākās likuma izmaiņas?

— Galvenās izmaiņas skar maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas prasības un administratoru iecelšanas kārtību. Jaunā redakcijā izteikts likuma 13.pants, kas paredz, ka administratora pienākumus ir tiesīga veikt persona ar noteikta veida izglītību, kura turklāt vēl ieguvusi Maksātnespējas administrācijas izsniegtu sertifikātu.

Līdz šim likums noteica, ka maksātnespējas procesa administratora pienākumus ir tiesīgi veikt zvērināti advokāti un zvērināti revidenti, Tieslietu ministrijas licencēti juristi, personas, kurām ir ne mazāk kā piecu gadu pieredze uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību izpildinstitūcijās, kā arī juridiskas personas — uzņēmējsabiedrības, kas sniedz audita pakalpojumus, atsevišķos gadījumos valsts vai valsts pārvaldes iestādes. No 2003.gada 1.janvāra maksātnespējas procesus varēs administrēt tikai fiziskas personas, kas atbilst noteiktām kvalifikācijas prasībām. Pirmkārt, nepieciešama augstākā juridiskā izglītība vai augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finansu jomā vai arī vismaz triju gadu ilga pieredze uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību izpildinstitūcijās. Otrkārt, šai personai sekmīgi jānokārto administratora specializācijas iegūšanai nepieciešamais sertifikācijas pārbaudījums un jāsaņem Maksātnespējas administrācijas izsniegts sertifikāts.

Pilnīgi citā redakcijā ir izteikts arī likuma 16. pants, kas nosaka administratora iecelšanas kārtību. Iepriekš administratoru maksātnespējas procesā vienpersoniski iecēla tiesnesis, bet no nākamā gada 1.janvāra tiesa administratoru iecels pēc Maksātnespējas administrācijas ieteikuma. Aģentūras lēmums par administratora kandidātu būs koleģiāls, piecu cilvēku komisija izskatīs visus administratoru pieteikumus maksātnespējas procesiem un izlems, kura kandidatūra būtu piemērotākā, un to ieteiks tiesai. Parasti tiks lemts par viena administratora kandidāta apstiprināšanu, bet atsevišķos gadījumos aģentūra var ieteikt tiesai arī divus vai vairākus administratorus, no kuriem tiesa izvēlēsies vienu. Tiesa aģentūras ieteiktos kandidātus var arī neapstiprināt likumā noteiktajos gadījumos. Šādā gadījumā Maksātnespējas administrācija lemj par cita administratora kandidāta ieteikšanu.

— Kādi bija iemesli tik būtiskām likuma izmaiņām, un kāpēc bija jāievieš administratoru sertificēšana un jāmaina to iecelšanas kārtība? Cik pamatota ir maksātnespējas procesa uzraudzības nodošana valsts aģentūrai?

— Līdzšinējā likumdošana paredzēja, ka maksātnespējas procesa virzība un uzraudzība ir tiesas kompetencē. Taču objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, ņemot vērā tiesu noslogotību, reāla maksātnespējas procesu kontrole nenotiek. Formāli tiesai ne vien būtu jāieceļ administrators, bet arī jāseko līdzi viņa darbībai, bet tas netiek darīts. Lai sakārtotu maksātnespējas procesu pārraudzību, administratoru sertificēšanas, iecelšanas un arī kontroles funkcijas likums turpmāk deleģē Maksātnespējas administrācijai. Tas ir normāli arī no elementārās loģikas viedokļa — administrācija zina, kam ir izsniegusi sertifikātu, kuru ir ieteikusi iecelt par administratoru, tā seko šī cilvēka profesionālajai darbībai un var arī lemt par sertifikāta anulēšanu sūdzību un pretenziju gadījumā.

— Vai ir kāda informācija par to, cik cilvēku skar likuma izmaiņas — to, kuriem būs jākārto sertifikācijas pārbaudījumi?

— Pēc Maksātnespējas administrācijas aprēķiniem, tuvākajos gados varētu tikt izsniegti aptuveni 400 līdz 500 sertifikāti. Tālākā nākotnē ir paredzēts, ka administratoru eksaminācija un sertifikātu izsniegšana varētu tikt nodota administratoru profesionālajai organizācijai, līdzīgi kā tas ir zvērinātiem advokātiem, revidentiem, notāriem. Tiklīdz šāda organizācija izveidosies, Maksātnespējas aģentūra būs gatava eksaminācijas funkcijas nodot tai, lai nebūtu vairs vietas šobrīd izskanējušiem pārmetumiem, ka valsts ir uzurpējusi varu nevietā.

— Vai sertifikāts obligāti būs nepieciešams arī tiem, kas jau tagad ir administratori? Kas notiks ar administratoriem — juridiskām personām pēc nākamā gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā likuma 13. panta izmaiņas?

— Visi administratori, kas ir iecelti līdz šim un tiks iecelti līdz gada beigām, varēs pabeigt maksātnespējas procesus bez sertifikāta. Neviens neatņems tiesības to darīt arī juridiskajām personām, kuras tiesa ir apstiprinājusi par administratoru līdz šā gada beigām.

— Likumā noteikts, ka administratoru sertificēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Vai šo noteikumu projekts jau ir izstrādāts, un kad tie varētu tikt pieņemti un stāties spēkā? Līdz jaunajam gadam jau vajadzētu izsniegt pirmos sertifikātus...

— Maksātnespējas administrācija uzskata, ka šiem Ministru kabineta noteikumiem būtu jābūt apstiprinātiem, vēlākais, septembrī, lai oktobrī, novembrī, pats vēlākais, decembrī varētu tikt izsniegti pirmie sertifikāti. Līdz 1.janvārim jau būtu jābūt vismaz 50 līdz 100 sertificētiem administratoriem, citādi nav iespējams realizēt likumā paredzētās izmaiņas.

— Kā tiks organizēta administratoru pārbaude un sertifikāta izsniegšana?

— Paredzēts, ka Maksātnespējas administrācija tiem, kuri vēlas, organizēs maksas kursus, lai palīdzētu sagatavoties sertifikācijas pārbaudījumam. Šobrīd ir grūti pateikt, cik liela būs maksa par kursiem, bet ir skaidrs, ka tā būs fiksēta un oficiāli apstiprināta. Mācības varētu ilgt aptuveni mēnesi, domāju, ka septembrī viss jau būs skaidri zināms. Pats pārbaudījums sākotnēji varētu būt kombinēts — rakstiskā un mutiskā eksaminācija, bet tālākā nākotnē pārbaudījums būs datorizēts, testa veidā, līdzīgi kā tas ir autovadītājiem.

— Vai sertifikācijas eksāmenu varēs kārtot arī bez iepriekšējas kursu apmeklēšanas, un vai par pārbaudījumu būs jāmaksā?

— Protams, eksāmenu varēs kārtot arī bez iepriekšējas apmācības. Par eksāmenu būs jāmaksā, cik — tas vēl tiek precizēts.

— Kāds būs eksāmena saturs?

— Administratora pretendentiem tiks pārbaudītas zināšanas, kas ir tieši saistītas ar maksātnespējas procesu, uzsverot vienlīdz juridiskās zināšanas un finansu jautājumu pārzināšanu.

— Kas pieņems administratora eksāmenu?

— Tiks izveidota īpaša administratoru sertificēšanas komisija. Daļa tās locekļu būs no tagadējās Maksātnespējas administrācijas konsultatīvās padomes, tiks piesaistīti arī augstskolu mācībspēki.

— Vai administratora sertifikāts tiks izsniegts uz noteiktu laiku vai būs beztermiņa?

— Precīzi uz šo jautājumu varēs atbildēt pēc tam, kad tiks pieņemti jau minētie Ministru kabineta noteikumi, bet plānots, ka sertifikāts pirmoreiz varētu tikt izsniegts uz gadu, diviem, atkārtotais — uz ilgāku laiku, trim, pieciem gadiem. Atkārtotas sertifikācijas nepieciešamību nosaka strauji mainīgā likumdošana un arī tas, ka triju gadu laikā iecerēts izstrādāt pilnīgi jaunu maksātnespējas likumu, kas daudz ko radikāli mainīs.

— Diezgan lielu neapmierinātību par jaunajām administratoru kvalifikācijas prasībām izteikuši zvērināti advokāti un revidenti — viņiem sertifikācija ir dubults pārbaudījums.

— Šos iebildumus Zvērinātu advokātu padome pauda arī sarunā ar Valsts prezidentes padomniekiem, bet Maksātnespējas administrācija paliek pie viedokļa, ka maksātnespējas administrēšana tomēr nav viens no advokāta vai revidenta pamatdarbības veidiem, tā ir īpaša specializācija, kas prasa noteikta veida zināšanas. Tas ir viens no pretargumentiem iebildēm. Otrs, kas ir svarīgākais — administratoru sertificēšana ir neatņemama maksātnespējas procesu vienotas pārraudzības sistēmas daļa. Ja zvērināti advokāti un revidenti netiek pakļauti sertifikācijai, viņu darbība maksātnespējas procesā paliek ārpus kontroles. Veidojas situācija, ka daļu administratoru Maksātnespējas administrācija var uzraudzīt, bet daļu ne, un tas nav normāli. Zvērināti advokāti ir pakļauti Zvērinātu advokātu padomei, kura nav atbildīga par maksātnespējas procesu sekmīgu virzību valstī. Izņēmumu radīšana advokātiem un revidentiem rada arī situāciju, ka nevienlīdzīgā situācijā tiek nostādīti kreditori — vieniem ir iespējas izteikt par administratora rīcību pretenzijas Maksātnespējas administrācijai un tādējādi rosināt lemt par administratora profesionālo atbilstību, otriem — nav.

Vēl viens apstāklis par labu vispārējai administratoru sertificēšanai ir tas, ka Maksātnespējas administrācija veido vienotu sertificētu administratoru sarakstu, tās rīcībā ir visa informācija par administratoru darbu, jo likums paredz, ka administratoriem ir jāiesniedz administrācijai ikmēneša atskaites. Tas nozīmē, ka tiek radīta vieta, kur katrs var saņemt informāciju — kur atrast administratoru, kur iesniegt prasības kreditoru pretenzijas, kādā stadijā ir konkrēts maksātnespējīgais uzņēmums, kad plānotas kreditoru sapulces utt. Nākotnē plānots visu šo informāciju ievietot bezmaksas interneta mājaslapā, lai ikviens uzņēmējs varētu uzzināt sev nepieciešamo ātri un bez laika un naudas tērēšanas.

— Varbūt advokātu un revidentu satraukumu var mazināt fakts, ka likums viņiem paredz pārejas periodu?

— Jā, likumā ir noteikts, ka tie zvērinātie advokāti un revidenti, kas līdz šā gada 1.jūlijam veikuši administratora pienākumus, ir tiesīgi līdz nākamā gada 1.jūlijam bez papildu pārbaudījumiem saņemt administratora sertifikātu trim gadiem.

— Jūs jau minējāt, ka administratoriem turpmāk katru mēnesi būs jāiesniedz administrācijai atskaites par savu darbu. Vai tas nekļūs par apgrūtinošu papīru darbu, un kāda tam vispār nozīme?

— Ikmēneša atskaite būs viena no administratora darbības kontroles formām. Jau pats fakts, ka administrators vairākus mēnešus nav iesniedzis atskaiti, var liecināt, ka ar viņa darbu kaut kas nav kārtībā. Lai atskaitīšanos nepārvērstu par formālu atrakstīšanos, tiks izstrādāta noteikta atskaites forma, kas paredzēs noteikta veida un apjoma informācijas sniegšanu. Atskaites būs publiski pieejamas.

— Likuma grozījumi atceļ līdz šim spēkā esošo normu, kas noteica, ka fiziska persona nedrīkst pildīt administratora pienākumus vairāk nekā trijos maksātnespējas procesos. Vai tas nozīmē, ka turpmāk vairs nekādu ierobežojumu šajā ziņā nebūs?

— Jā, vairs nekādu ierobežojumu nebūs. Tā kā Maksātnespējas administrācija kontrolēs administratoru iecelšanu, tā varēs arī izvērtēt, vai administrators tiek galā ar jau iesāktajiem maksātnespējas procesiem vai ne un vai viņš ir tiesīgs uzņemties vēl kāda procesa administrēšanu. Viss būs atkarīgs no paša administratora darba.

— Kā praktiski tiks realizēta likuma 16.pantā iestrādātā norma — administratoru ieceļ tiesa pēc Maksātnespējas aģentūras priekšlikuma?

— Tiek strādāts, lai tā informācija — uzaicinājumi pieteikties par administratoru maksātnespējas procesā —, kas līdz šim bija pieejama tiesās, turpmāk būtu pieejama Maksātnespējas administrācijā un arī interneta mājaslapā. Administratori savus pieteikumus iesniegs administrācijai vai atsūtīs elektroniski. Administrācija pieteikumus izvērtēs, lems par atbilstošāko kandidatūru un ieteiks to tiesai apstiprināšanai. Visbiežāk tiks ieteikts apstiprināt vienu kandidātu, bet atsevišķos gadījumos, piemēram, ja par kāda uzņēmuma maksātnespēju būs pastiprināta sabiedrības interese, administrācija var ieteikt apstiprināt vairākus pretendentus. Tādējādi tiek izslēgtas korupcijas iespējas un atspēkoti pieņēmumi, ka kāds kaut kur tiek virzīts īpaši.

— Likuma izmaiņas paredz, ka turpmāk Maksātnespējas administrācija norēķināsies par administratora pakalpojumiem gadījumos, kad to nav iespējams izdarīt no parādnieka līdzekļiem.

— Lielas problēmas līdz šim radīja tā saucamie tukšie uzņēmumi (uzņēmumi, kuriem nav ne pamatlīdzekļu, ne statūtkapitāla, ne arī debitoru — “LV”), ar kuru maksātnespējas procesu administrēšanu neviens negribēja nodarboties. Pēc administrācijas apkopotās informācijas, pavisam ir 4 līdz 5 tūkstoši “tukšo” uzņēmumu, kas ir parādā valsts budžetam milzīgas summas. Šādos gadījumos par administratoru tika iecelts Uzņēmumu reģistrs vai Valsts ieņēmumu dienests, kas būtībā veica sev neraksturīgas funkcijas. Lai rosinātu administratorus uzņemties šādu uzņēmumu maksātnespējas administrēšanu, Maksātnespējas administrācijai būs tiesības maksāt administratoriem. Paredzams, ka tas palīdzēs četru, piecu gadu laikā likvidēt šos tūkstošus “tukšo” uzņēmumu.

— Tiesības būs, bet vai būs nauda?

— Maksātnespējas administrācijas rīcībā varētu nonākt nauda, kas šim mērķim tika tērēta Uzņēmumu reģistrā un Valsts ieņēmumu dienestā, tas ir viens līdzekļu avots. Otrs — no nākamā gada 1.janvāra sāk darboties likuma “ Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” norma, kas paredz īpašu valsts nodevu, kura nonāks administrācijas rīcībā.

— Kas notiks gadījumos, ja uz “tukšo” uzņēmumu maksātnespējas procesu administrēšanu tomēr neviens nepieteiksies? Vai sertificētajiem administratoriem būs obligāts pienākums uzņemties administrēšanu, līdzīgi kā zvērinātajiem advokātiem ir tā sauktās obligātās krimināllietas? Ja tā, pēc kāda principa “obligātās” lietas tiks sadalītas — vai pēc reģionālā principa, varbūt katrai tiesai tiks piesaistīts kāds administrators?

— Administratori tiesām “piestiprināti” netiks, ceru, ka Maksātnespējas administrācija spēs nodrošināt administratoriem pietiekamu atalgojumu, lai arī “tukšo” uzņēmumu maksātnespējas jautājumi tiktu risināti. Ir iespējams arī citāds problēmas risinājums — ar administratoru tiek slēgts īpašs līgums, ka, ņemot vienu “labu” lietu, ir jāuzņemas arī, piemēram, divu “tukšo” lietu administrēšana.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore