Saeima ir pieņēmusi un
Valsts prezidents izsludina šādu likumu

Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā

 I. Izdarīt Latvijas Civilprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Civilprocesa likumi

Procesuālo kārtību civillietās Latvijas Republikas tiesās nosaka Latvijas Civilprocesa kodekss un citi Latvijas Republika spēkā esošie normatīvie akti.

Civilprocesa likumi nosaka lietu izskatīšanas kārtību strīdos, kas rodas no civilajām, ģimenes un darba tiesiskajām attiecībām, lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un sevišķās tiesāšanas kārtības lietās.

Lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un sevišķās tiesāšanas kārtības lietas, izņemot likumā noteiktos atsevišķos izņēmumus, izskata pēc vispārīgajiem tiesvedības noteikumiem."

2. Izslēgt 2.pantu.

3. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Tiesvedību civillietās nosaka šis likums."

4. Izteikt 5.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) pēc valsts vai pašvaldības iestādes vai personas pieteikuma, jātai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses."

5. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

"6.pants. Jurisdikcija civillietās

Jurisdikciju civillietās veic vienīgi tiesa, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā."

6. Izslēgt 8.pantā vārdu "sociālistiskās".

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Iztiesāšanas atklātums

Civillietas tiesās izskata atklāti.

Tiesas sēžu zālē neielaiž personas, kas jaunākas par 15 gadiem, ja tās nav lietas dalībnieki vai liecinieki.

Pēc motivēta tiesas lēmuma civillietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu lietas dalībnieku dzīves intīmos apstākļus, kā arī lai nodrošinātu valsts, adopcijas, dienesta, ražošanas, profesionālos vai komerciālos noslēpumus.

Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, — arī eksperti, tulki un liecinieki.

Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas nolēmumus vienmēr pasludina publiski."

8. Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Tiesas spriedumam vai lēmumam, kas stājies spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā."

9. 17.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Tiesnesis vai tiesas piesēdētājs, kas nepiekrīt vairākuma lēmumam, var izteikt rakstveidā savas atsevišķās domas, kuras pievieno lietai, bet tiesas sēdē tās nepaziņo.";

izslēgt sesto daļu.

10. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. Nepieļaujamība tiesnesim atkārtoti piedalīties lietas izskatīšanā

Tiesnesis vai tiesas piesēdētājs, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesa, ka ari nevar piedalīties jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja spriedums, kas sastādīts, viņam piedaloties, ir atcelts.

Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā."

11. Izslēgt 22.pantu.

12. Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ja ir šā kodeksa 19.—21.pantā norādītie apstākļi, tiesnesim, tiesas piesēdētājam, prokuroram, tiesas sēdes sekretāram, ekspertam un tulkam pašam sevi jāatstata."

13. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Pieteiktā noraidījuma apmierināšanas sekas

Ja noraidīts tiesnesis, tiesas piesēdētājs vai viss tiesas sastāvs, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā.

Ja noraidīts tiesnesis, kas lietu izskata vienpersoniski, lietu izskata tajā pašā tiesā, bet cits tiesnesis.

Ja jauna tiesas sastāva izveidošana attiecīgajā tiesā nav iespējama, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

Ja noraidījums tiesnesim vai tiesas piesēdētājam pieteikts lietas izskatīšanas gaitā, pieteiktā noraidījuma apmierināšanas gadījumā lietas izskatīšana jāsāk no paša sākuma.

Ja pēc tiesneša, tiesas piesēdētāja, prokurora, tiesas sēdes sekretāra, eksperta vai tulka noraidījuma pieņemšanas noraidīto aizstāt tajā pašā sēdē nav iespējams, lietas izskatīšana ir jāatliek."

14. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

"30.pants. Personas, kas piedalās lietā

Personas, kas piedalās lietā, (lietas dalībnieki) ir: puses, trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors, tās personas, kuras piedalās procesā uz šā kodeksa 5. un 42.pantā norādītajiem pamatiem; pieteicēji un ieinteresētās personas šā kodeksa 228. un 245.pantā minētajās lietās."

15. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Civilprocesuālā tiesībspēja

Spēja iegūt civilprocesuālās tiesības un pienākumus (civilprocesuālā tiesībspēja) atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām."

16. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

"33.pants. Civilprocesuālā rīcībspēja

Spēja realizēt procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (civilprocesuālā rīcībspēja) ir pilngadīgām fiziskajām personām un juridiskajām personām.

Fizisko personu vecumā no 15 līdz 18 gadiem un ierobežoti rīcībspējīgu personu lietas tiesā ved viņu likumiskie pārstāvji (vecāki, adoptētāji, aizbildņi, aizgādņi), tomēr tiesai šādās lietās jāuzaicina piedalīties ari pašas šīs personas.

To fizisko personu, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu vai kuras atzītas par rīcības nespējīgām, lietas tiesā ved šo personu likumiskie pārstāvji.

Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgas personas ir tiesīgas patstāvīgi realizēt savas procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Šādās lietās pēc tiesas ieskatiem var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai sniegtu tām palīdzību lietas vešanā."

17. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

"34.pants. Puses

Civilprocesā par pusēm — prasītāju vai atbildētāju — var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.

Personai, kuras interesēs lieta uzsākta pēc prokurora, valsts vai pašvaldības iestādes vai personas pieteikuma, ja tai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tiesa paziņo par uzsākto procesu, un tā piedalās lietā kā prasītājs.

Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības."

18. Izslēgt 39.pantu.

19. Izteikt 40.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ja viena no pusēm strīdīgā vai ar spriedumu nodibinātā tiesiskā attiecībā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskās personas izbeigšanās, prasījuma cesija, saistības pārjaunojums), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā."

20. Papildināt 41 .panta otro daļu ar vārdiem "kā arī gadījumos, ja, veicot prokurora pārbaudi, ir konstatēts likuma pārkāpums".

21. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

"42.pants. Valsts un pašvaldību iestāžu un atsevišķu personu piedalīšanās procesā, aizstāvot citu personu tiesības

Likumā paredzētajos gadījumos valsts un pašvaldību iestādes un personas var iesniegt tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

Tiesa var likumā paredzētajos gadījumos pieaicināt piedalīties procesā valsts un pašvaldību iestādes, lai tās savas kompetences ietvaros dotu atzinumus lietā un aizstāvētu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

Šajā pantā norādītās iestādes un personas var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, kā ari izdarīt citas likumā paredzētās procesuālās darbības.

Norādīto iestāžu un personu atteikšanās no pieteikuma, kuru tās iesniegušas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai tiesa lietu izskatītu pēc būtības." 22. Izteikt 43 .pantu šādā redakcijā:

"43.pants. Lietu vešana ar pārstāvju starpniecību

Fiziskās personas savas lietas tiesā var vest pašas vai ar pārstāvju starpniecību. Šādu personu piedalīšanās lietā neatņem tām tiesības uzaicināt lietā pārstāvi.

Juridisko personu lietas tiesā ved to vadītāji, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai ari to pārstāvji.

Juridiskās personas vadītājs iesniedz tiesai dokumentu, kas apliecina viņa dienesta stāvokli vai pilnvaras.

Juridiskās personas vadītajam, kas nav nodrošinājis, lai juridiskas personas pārstāvis ierastos tiesas sēdē, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem."

23. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. Personas, kas var būt par pārstāvjiem tiesā

Par pārstāvjiem tiesā var būt:

1) zvērināti advokāti;

2) juridisko personu darbinieki — šo personu lietās, kā arī likumā paredzētos gadījumos — citu personu tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizstāvības lietās;

3) valsts vai pašvaldību iestāžu darbinieki, ja tām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses;

4) viens no līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā (36.pants);

5) fiziskās personas, kuras tiesa, kas izskata lietu, saskaņā ar likumu pielaidusi kā pārstāvjus šajā lietā."

24. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45.pants. Pārstāvja pilnvarojuma noformēšana

Pārstāvja pilnvarojumu apliecina rakstveida pilnvara.

Zvērināta advokāta pilnvarojumu apliecina orderis.

Šā kodeksa 44.panta 4. un 5.punktā norādīto pārstāvju pilnvarojumu pilnvardevējs tiesā var izteikt arī mutvārdu pieteikumā, kas obligāti ierakstāms tiesas sēdes protokolā. Fizisko personu rakstveida pilnvaras apliecina notariāli."

25. Izslēgt 46.panta otrajā daļā vārdus "biedru tiesai vai".

26. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

"48.pants. Personas, kas nevar būt par pārstāvjiem tiesā

Par pārstāvjiem tiesā nevar būt personas, kas:

1) nav sasniegušas 18 gadu vecumu;

2) atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā.

Par pārstāvjiem tiesā nevar būt personas, kas izslēgtas no Advokātu kolēģijas, —šā kodeksa 44.panta 5.punktā paredzētajā gadījumā.

Par pārstāvjiem tiesā nevar būt advokāti, kas pieņēmuši uzdevumu sniegt juridisko palīdzību, pārkāpjot Advokatūras likumā paredzētos noteikumus.

Tiesneši, izmeklētāji un prokurori nevar būt par pārstāvjiem tiesā, izņemot gadījumus, kad viņi uzstājas procesā kā vecāki (adoptētāji), aizbildņi un aizgādņi, kā ari kā attiecīgās tiesas vai prokuratūras iestādes pārstāvji."

27. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

"49.pants. Likumiskie pārstāvji

Rīcības nespējīgu personu un to personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, kurām nav pilnīgas rīcībspējas vai kuras atzītas par ierobežoti rīcībspējīgām, tiesā aizstāv šo personu vecāki (adoptētāji), aizbildņi vai aizgādņi, kuri iesniedz tiesai dokumentus, kas apliecina viņu pilnvaras.

Lietā, kurā jāpiedalās personai, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu, kā šīs personas pārstāvis uzstājas aizgādnis, kurš iecelts bezvēsts promesošā mantas apsargāšanai un pārvaldīšanai.

Lietā, kurā jāpiedalās mirušās personas mantiniekam vai tādas personas mantiniekam, kas noteiktā kārtībā izsludināta par mirušu, ja mantojumu vēl neviens nav pieņēmis, iestājas mantojuma kā juridiskās personas aizgādnis, kurš iecelts mantojamās mantas apsargāšanai un pārvaldīšanai.

Šajā pantā paredzētajos gadījumos likumiskie pārstāvji var uzdot lietas vešanu tiesā citai personai, kuru tie izvēlējušies par pārstāvi.

Likumiskie pārstāvji izdara pārstāvamo vārdā visas procesuālās darbības, kuru realizēšanas tiesības pieder pārstāvamajiem, piemērojot likumā noteiktos ierobežojumus."

28. Izslēgt 55.panta pirmajā daļā vārdu "sociālistiskās".

29. Izslēgt 56.panta otro daļu.

30. 63.pantā:

izslēgt trešajā un ceturtajā daļā vārdu "Republikas";

aizstāt sestajā daļā vārdus "līdz septiņiem tūkstošiem rubļu" ar vārdiem "līda piecdesmit latiem".

31. 65.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Tiesa ir tiesīga izprasīt rakstveida pierādījumus no visām juridiskajām un fiziskajām personām.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Juridiskajām vai fiziskajām personām, kas nepiedalās lietā un kam nav iespējams iesniegt pieprasīto rakstveida pierādījumu vai ari iesniegt to tiesas noteiktajā termiņā, jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"Šo prasījumu izpildīšana ir obligāta visām fiziskajām un juridiskajām personām."

32. Izteikt 66.pantu šādā redakcijā:

"66.pants. Atbildība par rakstveida pierādījumu neiesniegšanu

Ja tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, nav izpildīts tiesneša pieprasījums iesniegt civillietā rakstveida pierādījumus, kā arī ja šādu pašu iemeslu dēļ tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt prasītos rakstveida pierādījumus, juridiskās personas vadītājam un fiziskajai personai tiesa var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem. Sodīšana ar naudas sodu neatbrīvo no pienākuma iesniegt tiesas pieprasīto rakstveida pierādījumu."

33. 70.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Lietiskos pierādījumus, kurus tiesa pieprasa no fiziskās vai juridiskās personas, nosūta tieši tiesai.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Fiziskajai vai juridiskajai personai, kas nepiedalās lietā un kam nav iespējams iesniegt pieprasīto priekšmetu vai iesniegt to tiesas noteiktajā termiņā, jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Šo prasījumu izpildīšana ir obligāta visām fiziskajam un juridiskajam personām."

34. Izteikt 71.pantu šādā redakcijā:

"71.pants. Atbildība par lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, nav izpildīts tiesneša pieprasījums iesniegt civillietā lietiskos pierādījumus, kā arī ja šādu pašu iemeslu dēļ tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt prasītos lietiskos pierādījumus, juridiskās personas vadītājam un fiziskajai personai tiesa var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem. Sodīšana ar naudas sodu neatbrīvo no pienākuma iesniegt tiesas pieprasīto priekšmetu."

35. Izteikt 73.pantu šādā redakcijā:

"73.pants. Ātri bojājošos lietisko pierādījumu apskate

Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to lietas dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod personām, no kurām tie saņemti."

36. Izteikt 74.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Lietiskos pierādījumus, ko pēc likuma vai tiesas sprieduma nedrīkst atdot lietas dalībniekiem vai personām, no kurām tie saņemti, tiesa nodod attiecīgām valsts iestādēm."

37. 76.pantā:

aizstāt piektajā daļā vārdus "līdz septiņiem tūkstošiem rubļu" ar vārdiem "līdz piecdesmit latiem";

izslēgt sestajā un septītajā daļā vārdu "Republikas".

38. 81.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdu "alimentu" ar vārdu "uzturlīdzekļu";

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9) prasībās par īpašuma tiesībām uz ēkām, kas pieder fiziskajām personām, — ēku vērtība, bet ne mazāka par inventarizācijas vērtību; ēkām, kas pieder juridiskajām personām, — ne mazāka par to bilances novērtējumu;".

39. 83.pantā:

izslēgt otro daļu;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par otro un trešo daļu;

izteikt līdzšinējo trešo daļu šādā redakcijā:

"Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par atmaksāšanu bijis iesniegts tiesā gada laikā kopš summas iemaksas budžetā. Pieteikumu tiesa izskata 15 dienu laikā."

40. Aizstāt 87.panta otrajā daļā vārdus "Latvijas PSR Ministru Padome" ar vārdiem "Ministru kabinets".

41. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

"88.pants. Atbrīvošana no tiesas izdevumu samaksas

No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos tiek atbrīvoti:

1) prasītāji — prasībās par darba algas piedziņu un par citiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām;

2) prasītāji — prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

3) prasītāji — prasībās personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

4) sociālās palīdzības un sociālas apdrošināšanas iestādes — prasības par nepamatoti izmaksāto pabalstu, pensiju vai apdrošināšanas atlīdzības piedziņu; sociālās apdrošināšanas iestādes — arī regresa prasībās par cietušajām apdrošinātajām personām izmaksāto summu piedziņu;

5) prasītāji — prasībās par nozieguma rezultātā nodarītā materiālā zaudējuma atlīdzināšanu;

6) puses — strīdos, kas saistīti ar zaudējumu atlīdzināšanu, kuri fiziskajai personai nodarīti ar nelikumīgu notiesāšanu, nelikumīgu saukšanu pie kriminālatbildības, drošības līdzekļa nelikumīgu piemērošanu vai administratīvā soda — aresta nelikumīgu uzlikšanu;

7) lietas dalībnieki — lietās, kas radušās no administratīvi tiesiskajām attiecībām;

8) finansu iestādes — par pieteikumu iesniegšanu tiesā sevišķās tiesāšanas kārtības lietās;

9) pieteikuma iesniedzēji—laulātais, kā arī pirmās un otrās pakāpes radinieki—mantojuma lietās daļā par privatizācijas sertifikātu mantošanu;

10) prokurori, valsts un pašvaldību iestādes vai personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses (5. un 42.pants).

Ja prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde, personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā pēc vispārīgiem noteikumiem.

Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ari citos likumā paredzētajos gadījumos.

Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, ir tiesīgs atbrīvot to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos."

42. 89. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pilsoņa" ar vārdu "fiziskās personas";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Pēc prasītāja vai tā pārstāvja motivēta iesnieguma tiesa vai tiesnesis var atlikt valsts ienākumos piedzenamo tiesas izdevumu samaksu, sadalīt to termiņos vai samazināt līdz simt latiem arī gadījumos, ja prasība celta tāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) interesēs, kas atzīts par maksātnespējīgu vai bankrotējušu, vai pret šādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)."

43. 90.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "kasācijas" ar vārdu "apelācijas";

izslēgt trešo un ceturto daļu.

44. 91.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses izdevumus tā advokāta palīdzības samaksai, kurš piedalījies lietā, līdz piecu procentu apmēram no prasījumu apmierinātās daļas, bet ne augstāk par zvērināta advokāta atlīdzības takses apmēru.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Ja saskaņā ar noteikto kārtību advokāta palīdzība pusei sniegta bez maksas, tiesa piedzen norādīto summu advokāta labā vai valsts ienākumos.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Šā panta noteikumi attiecas ari uz izdevumiem tā advokāta palīdzības samaksai, kurš uzstājies apelācijas vai kasācijas instancē."

45. Izteikt 94.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Noraidot pilnīgi vai daļēji prokurora, valsts un pašvaldību iestāžu vai tādu personu prasību, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atbildētājam atlīdzina no budžeta līdzekļiem viņa tiesas izdevumus pilnīgi vai proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasītājam atteikts."

46. Izteikt 97.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Amatpersonām uzliktos naudas sodus piedzen no to personīgajiem līdzekļiem."

47. Izteikt 106.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Pavēsti piegādā aicināmajai vai izsaucamajai personai pēc adreses, kādu norādījusi puse vai cita persona, kas piedalās lietā. Ja pēc tiesai paziņotās adreses fiziskā persona nav sastopama, pavēsti var nosūtīt uz tās darbavietu."

48. Izteikt 109.pantu šādā redakcijā:

"109.pants. Pavēstes izsniegšana

Pavēsti aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personīgi pret parakstu, kuru nodod atpakaļ tiesai.

Juridiskajai personai adresētu pavēsti izsniedz tās darbiniekam pret parakstu vai nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā pēc juridiskās personas adreses.

Bez tam lietas dalībniekus var aicināt vai izsaukt uz tiesu ar telegrammu, kuru pret parakstu izsniedz aicināmajai vai izsaucamajai personai, kā arī var aicināt, nosūtot paziņojumu pa telefaksu.

Ja pavēstes piegādātājs nesastop adresātu viņa dzīvesvietā, pavēsti izsniedz kādam no kopā ar adresātu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja pavēstes piegādātājs nesastop adresātu darbavietā, pavēsti atstāj darbavietas administrācijai nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos pavēstes saņēmējam pavēstes paraksta daļā jānorāda savs vārds un uzvārds, kā ari attiecības ar adresātu vai ieņemamais amats un bez kavēšanās, tiklīdz vien iespējams, pavēste jānodod adresātam.

Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atrodas pagaidu prombūtnē vai tās atrašanās vieta nav zināma, pavēstes piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā. Šajā pavēstes daļā pavēstes piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja pavēstes piegādātājs to noskaidrojis, vai ari norāda, ka adresāta atrašanās vieta nav zināma.

Pavēstes izsniegšanas laiku atzīmē uz izsniedzamās pavēstes tās paraksta daļā, ko nodod atpakaļ tiesai."

49. Izteikt 110.pantu šādā redakcijā:

"110.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt pavēsti

Ja adresāts atsakās pavēsti pieņemt, tās piegādātājs izdara attiecīgu atzīmi pavēstē, ko nodod atpakaļ tiesai.

Atteikšanās pieņemt pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai."

50. Aizstāt 111.panta otrajā daļā vārdus "trim tūkstošiem rubļu" ar vārdiem "piecdesmit latiem".

51. Izteikt 112.pantu šādā redakcijā:

"112.pants. Atbildētāja atrašanās vietas nezināmība

Ja atbildētāja faktiskā atrašanās vieta nav zināma, tiesa stājas pie lietas izskatīšanas pēc tam, kad tā ir saņēmusi pavēsti ar attiecīgu atzīmi un izsludinājusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" uzaicinājumu atbildētājam ierasties tiesā tās noteiktajā laikā, norādot, ka neierašanās gadījumā lieta var tikt izskatīta bez atbildētāja."

52. Izteikt 113.pantu šādā redakcijā:

"113.pants. Atbildētāja meklēšana, ja viņa atrašanās vieta nav zināma

Ja nav zināma atbildētāja atrašanās vieta uzturlīdzekļu piedziņas lietās un lietās personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, tiesnesis izsludina atbildētāja meklēšanu ar policijas iestāžu palīdzību.

Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, tiesa (tiesnesis) ir tiesīga izsludināt atbildētāja meklēšanu arī citās lietās."

53. 115.panta otrajā daļā:

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

"10) lietā piedalošos valsts un pašvaldību iestāžu atzinumu īss saturs;";

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

"13) ziņas par sprieduma satura un pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu, kā ari ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar motivētu spriedumu."

54. Izteikt 117.panta trešās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Ja nevar nodrošināt tādu pašu tiesas sastāvu, sēdes priekšsēdētājam un vienam piesēdētājam vai tiesnesim jābūt no sastāva, kas piedalījies lietas izskatīšanā."

55. Izslēgt 121.pantā vārdu "orgāna" un aizstāt vārdus "atrašanās vietas" ar vārdu "adreses".

56. 122.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Prasību pret atbildētāju, kuram Latvijā nav dzīvesvietas, var celt pēc viņa mantas atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas Latvijā.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "alimentu" ar vārdu "uzturlīdzekļu"; izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Prasības personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, prasītājs var celt pēc savas dzīvesvietas vai pēc zaudējuma nodarīšanas vietas."; izteikt sesto daļu šādā redakcijā: "Prasības par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu var celt ari pēc zaudējuma nodarīšanas vietas."

57. Izslēgt 128.pantu.

58. 133.pantā:

izslēgt otro daļu;

uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par otro, trešo, ceturto,

piekto un sesto daļu;

izslēgt līdzšinējās trešās daļas 5.punktu.

59. 138.pantā:

izteikt pirmās daļas 5. un 6. punktu kā 5.punktu šādā redakcijā:

"5) piedziņas apturēšana pēc izpildu dokumentiem.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "pieciem tūkstošiem rubļu" ar vārdiem "divsimt piecdesmit latiem";

izslēgt ceturto daļu;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par ceturto daļu un izteikt to šādā redakcijā: "Uzliekot arestu atbildētāja mantai uzturlīdzekļu piedziņas prasībās un prasībās personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, prasības nodrošināšanas apmēru nosaka ar maksājumu summu, kas pienākas prasītājam, tomēr šis apmērs nedrīkst pārsniegt trīs gadu maksājumu summu."

60. Izteikt 145.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Tiesnesis, sagatavojot lietu iztiesāšanai, vienpersoniski izdara šādas darbības:

1) iztaujā prasītāju par prasījumu būtību un iespējamiem atbildētāja iebildumiem, liek priekšā prasītājam iesniegt papildu pierādījumus, izskaidro viņa procesuālās tiesības un pienākumus;

2) ja nepieciešams, izsauc atbildētāju, iztaujā viņu par lietas apstākļiem, noskaidro, kādi iebildumi ir pret prasību un ar kādiem pierādījumiem šos iebildumus var apstiprināt; sevišķi sarežģītās lietās liek priekšā atbildētājam iesniegt rakstveida paskaidrojumus, izskaidro viņa procesuālās tiesības un pienākumus;

3) izlemj jautājumu par trešo personu uzaicināšanu vai iestāšanos lietā un iztaujā tās, piemērojot šā panta l. un 2.punkta noteikumus;

4) izskaidro pusēm viņu tiesības griezties šķīrējtiesā, lai izšķirtu strīdu, un šīs procesuālās darbības sekas;

5) likumā noteiktajos gadījumos izlemj jautājumu par prokurora, zvērināta advokāta vai valsts un pašvaldību iestāžu piedalīšanos lietā;

6) konstatējis, ka ir lietas iznākumā ieinteresētas personas, kuras nav uzaicinātas lietā, paziņo šīm personām par iztiesājamo lietu un par tās iztiesāšanas laiku;

7) izlemj jautājumu par liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi vai par viņu nopratināšanu šā kodeksa 63.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā;

8) pieprasa no fiziskajām un juridiskajām personām rakstveida un lietiskos pierādījumus vai izsniedz personām, kas piedalās lietā, dokumentu, lai tās saņemtu šos pierādījumus iesniegšanai tiesā;

9) izlemj jautājumu par ekspertīzes noteikšanu lietā, ievērojot to personu viedokli, kuras piedalās lietā;

10) neatliekamos gadījumos izdara apskati uz vietas, iepriekš par to paziņojot personām, kas piedalās lietā;

11) nosūta citām tiesām tiesas uzdevumus;

12) izlemj jautājumu par lietas izskatīšanu vienpersoniski vai koleģiālā tiesas sastāvā."

61. Izslēgt 149.pantu.

62. Aizstāt 151.panta trešajā daļā vārdu "pilsoņi" ar vārdiem "fiziskās personas".

63. 152.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "pilsoņus" ar vārdiem "fiziskās personas" un vārdus "cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā ari personas, kas piedalās civillietā, eksperta, speciālista" — ar vārdiem "lietas dalībnieka, eksperta";

aizstāt trešajā daļā vārdu "advokāts" ar vārdiem "zvērināts advokāts" un vārdus "advokātu kolēģijas prezidijam" — ar vārdiem "zvērinātu advokātu padomei".

64. Izslēgt 157.panta pirmajā daļā vārdus "sabiedriskās organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis".

65. Izslēgt 158.pantā vārdus "vai biedru tiesā".

66. 161.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "izsniegta pavēste" ar vārdiem "pienācīgi paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu";

aizstāt trešajā daļā vārdus "septiņiem tūkstošiem rubļu" ar vārdiem "simt latiem"; aizstāt ceturtajā daļā vārdus "advokātu kolēģijas prezidijam" ar vārdiem "zvērinātu advokātu padomei".

67. Aizstāt 162.panta pirmajā daļā vārdus "septiņiem tūkstošiem rubļu" ar vārdiem "simt latiem".

68. Aizstāt 163.pantā vārdu "alimentu" ar vārdu "uzturlīdzekļu"un vārdus "septiņiem tūkstošiem rubļu" — ar vārdiem "simt latiem".

69. Aizstāt 164.panta otrajā daļā vārdus "septiņiem tūkstošiem rubļu" ar vārdiem "piecdesmit latiem".

70. Izteikt 165.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Civillikumā paredzētajos gadījumos laulības šķiršanas lietas iztiesāšanu tiesa laulāto samierināšanas nolūkā atliek uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem."

71. Izteikt 169.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Prokurors, valsts un pašvaldību iestādes vai personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, sniedz paskaidrojumus pirmie."

72. Aizstāt 175.panta trešajā daļā vārdu "sešpadsmit" ar vārdu "piecpadsmit".

73. Aizstāt 178.panta nosaukumā un tekstā vārdu "pilsoņu" ar vārdiem "fizisko personu".

74. Izteikt 179.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja tiesa secina, ka dokuments viltots, tā, izspriežot lietu pēc būtības, izslēdz šādu dokumentu no pierādījumiem un par viltojumu paziņo prokuroram."

75. Izteikt 184.pantu šādā redakcijā:

"184.pants. Valsts un pašvaldību iestāžu atzinums

To valsts un pašvaldību iestāžu atzinumu, kuras tiesa pieaicinājusi piedalīties procesā, nolasa tiesas sēdē; pēc tam tiesa un personas, kas piedalās lietā, var uzdot šo iestāžu pārstāvjiem jautājumus, lai noskaidrotu un papildinātu atzinumu."

76. Izslēgt 185.pantu.

77. 187.pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šāda redakcija:

"Prokurors, valsts vai pašvaldības iestādes pārstāvji vai personas, kas saskaņā ar likumu griezušās tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, uzstājas tiesu debatēs pirmie.

To valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, kuras tiesa pieaicinājusi piedalīties procesā, tiesas debatēs uzstājas pēc pusēm un trešajām personām.";

izslēgt piekto daļu.

78. Izslēgt 197.pantu.

79. Izteikt 201 .pantu šādā redakcijā:

"201.pants. Spriedums par naudas summu piedziņu

Tiesa, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamās summas apmēru latos."

80. Izteikt 209.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja lietu uzsācis prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde vai persona, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tad likumīgā spēkā stājies spriedums ir obligāts personai, kuras interesēs lieta tikusi uzsākta."

81. Izteikt 216.pantu šādā redakcijā:

"216.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesai jāaptur tiesvedība, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai izbeigusies juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju;

3) puse vai trešā persona smagas neārstējamas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā." 82. Izteikt 217.pantu šādā redakcijā:

"217.pants. Tiesas tiesības apturēt tiesvedību

Tiesa pēc lietas dalībnieku vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

1) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem atrodas ilgstošā komandējumi vai iesaistīta kāda valsts pienākuma izpildīšanā ārpus Latvijas robežām;

2) izsludināta atbildētāja meklēšana;

3) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem veselības stāvokļa dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tiesa nosaka ekspertīzi."

83. Izteikt 218.pantu šādā redakcijā:

"218.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā kodeksa 216.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos — kamēr izstājušās personas vietā nebūs noteikts tās tiesību pārņēmējs vai iecelts likumīgs pārstāvis;

2) šā kodeksa 216.panta 2. punktā paredzētajos gadījumos — kamēr rīcības nespējīgajai personai nebūs iecelts likumīgs pārstāvis;

3) šā kodeksa 216.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;

4) šā kodeksa 216.panta 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums civillietā vai krimināllietā vai līdz lēmuma pieņemšanai lietā, kas tiek izskatīta administratīvā kārtībā;

5) šā kodeksa 217.pantā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad atkrituši šajā pantā minētie apstākļi, vai līdz atbildētāja atrašanai."

84. 221.pantā:

izslēgt 6.punktu;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā;

"8) ja apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu pēc tās fiziskās personas nāves vai juridiskās personas izbeigšanās, kura bija lietā viena no pusēm."

85. Izteikt 227.pantu šādā redakcijā:

"227.pants. Tiesas blakus lēmums

Ja, izskatot lietu, konstatēti likuma pārkāpumi, tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta attiecīgajai institūcijai, kuras pienākums ir mēneša laikā paziņot tiesai par veiktajiem pasākumiem.

Amatpersonai, kura neizskata tiesas blakus lēmumu vai nerīkojas, lai novērstu tajā minētos likumpārkāpumus, kā arī laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem. la tiesa, izskatot civillietu vai sūdzību par valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas vai amatpersonas prettiesisku rīcību, ar kuru aizskartas personas tiesības, atklāj puses, amatpersonas vai citas personas rīcībā nozieguma pazīmes, tā paziņo par to prokuroram.

Tiesas blakus lēmumu var pārsūdzēt persona, uz kuru šis lēmums attiecas, un prokurors par to var iesniegt protestu."

86. 228.panta pirmajā daļā:

izslēgt 1.punktā vārdu "pilsoņu";

aizstāt 2.punktā vārdu "orgānu" ar vārdu "institūciju".

87. Izslēgt 229.pantā vārdus "PSR Savienības likumos un",

88.233.pantā:

izslēgt otro un trešo daļu;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par otro daļu.

89. Aizstāt divdesmit ceturtās nodaļas nosaukumā vārdus "orgānu un" ar vārdiem "institūciju un".

90. Aizstāt 235.pantā vārdu "orgāns" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "institūcija" (attiecīgā locījumā).

91. Aizstāt 236.pantā vārdu "orgāna" ar vārdu "institūcijas".

92. 237.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "ja PSRS likumdošanā nav noteikts citādi";

aizstāt otrajā daļā vārdus "tā administratīvā orgāna pārstāvi vai amatpersonu, kas pieņēmis lēmumu" ar vārdiem "tas administratīvas institūcijas pārstāvi vai amatpersonu, kas pieņēmusi lēmumu".

93. Aizstāt 238.pantā vārdu "orgāns" ar vārdu "institūcija".

94. Aizstāt 240.pantā vārdus "valsts finansu inspekcija vai pašvaldība" ar vārdiem "nodokļu administrācija".

95. Izteikt 246.pantu šādā redakcijā:

"246.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Šā kodeksa 245.pantā minētās lietas tiesa izskata pēc šā kodeksa noteikumiem, ievērojot tos izņēmumus un papildinājumus, kas norādīti šā kodeksa 27.—33.F nodaļā."

96. Izteikt 247.pantu šādā redakcijā:

"247.pants. Ieinteresēto personu piedalīšanās lietas izskatīšanā

Šā kodeksa 245.pantā minētās lietas tiesa izskata, iepriekš par to paziņojot iesniedzējam un ieinteresētajām personām."

97. 249.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "pilsoņu vai organizāciju" ar vārdiem "fizisko vai juridisko personu";

izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus "partijas, komjaunatnes, arodbiedrības biedru kartes".

98. 343.¹ pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "nav skatītas apelācijas un kasācijas kārtībā" ar vārdiem "ir izskatītas tikai pirmās instances tiesā";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Protestu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā desmit gadi."

99. Izteikt 343.² panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) par rajona (pilsētas) tiesas un Saimnieciskās tiesas sprieduma atcelšanu — apgabaltiesai;".

100. Papildināt 344.⁴ pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc kuģa hipotēkas obligācijas iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc hipotēkas reģistrācijas vietas."

101. 344.⁷ pantā:

papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi izlemj tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata 15 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to piedzinējam un parādniekam.";

izteikt līdzšinējo otro daļu šādā redakcijā:

"Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, un tam ir izpildu dokumenta spēks. Lēmums izpildāms pēc sprieduma izpildīšanas noteikumiem. Tas nosūtāms izpildīšanai kopā ar bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļautā akta norakstu.";

uzskatīt līdzšinējo pirmo, otro un trešo daļu attiecīgi par otro, trešo un ceturto daļu.

102. Aizstāt 352.pantā vārdus "pieciem tūkstošiem rubļu" ar vārdiem "simt latiem".

103. Aizstāt 359.panta pirmajā daļā vārdu "orgāna" ar vārdu "adreses".

104. Izteikt 360.pantu šāda redakcijā: "360.pants. Parādnieka meklēšana

Lietās par uzturlīdzekļu piedziņu vai lietās personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, kad parādnieka atrašanās vieta nav zināma, tiesnesis pieņem lēmumu par parādnieka meklēšanu ar policijas iestāžu palīdzību.

Pēc policijas iestādes iesnieguma tiesnesis pieņem lēmumu izsniegt izpildrakstu, lai piedzītu no parādnieka izdevumus, kas radušies sakarā ar viņa meklēšanu."

105. 361.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Tiesu izpildītāja prasījumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti visām amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā."; aizstāt trešajā daļā vārdu "alimentu" ar vārdu "uzturlīdzekļu".

106. Izteikt 372.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ja pēc tās fiziskās personas nāves vai juridiskās personas izbeigšanās, kura bija piedzinējs vai parādnieks, prasījums vai pienākums nevar pāriet šīs personas tiesību pārņēmējam;".

107. Aizstāt trīsdesmit devītās nodaļas nosaukumā vārdu "pilsoņiem" ar vārdiem "fiziskajām personām".

108. Izteikt 376.pantu šādā redakcijā:

"376.pants. Piedziņas vēršana uz parādnieka mantu

Piedziņu vērš kā uz fizisko personu mantu, tā arī uz šo personu daļu kopīpašumā, laulāto kopmantā, laulāto mantas kopību likumā noteiktajos gadījumos.

Piedziņa uz parādnieka mantu netiek vērsta, ja parādnieks strādā vai saņem pensiju vai stipendiju un ja piedziņas apmēri nepārsniedz mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu."

109. Aizstāt 377.pantā vārdu "pilsoņiem" ar vārdiem "fiziskajām personām".

110. 3 83 .pantā:

izteikt pirmo un otro daļu kā pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pie parādnieka atrastos zelta, sudraba un citu dārgmetālu izstrādājumus, kā ari vērtspapīrus, ja nav iespējams tos atstāt parādnieka vai viņa ģimenes locekļu glabāšanā, pēc to aprakstīšanas tiesu izpildītājs izņem un nodod glabāšanā.";

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par otro daļu.

111. Izteikt 387.pantu šādā redakcijā:

"387.pants. Arestētās mantas realizācija

Arestēto parādnieka mantu atkarībā no aresta pamata un mantas veidiem realizē tiesu izpildītājs, finansu iestādes, tirdzniecības uzņēmumi un fondu birža.

Parādnieka mantu realizē, ja piecu dienu laikā pēc mantas aprakstes nav iesniegtas sūdzības vai pieteikti civiltiesiski strīdi; ja iesniegtas sūdzības vai pieteikti civiltiesiski strīdi, — pēc to izlemšanas." 

112. Izteikt 389.pantu šādā redakcijā:

"389.pants. Arestētās mantas realizācijas kārtība

Arestēto nekustamo īpašumu pārdod izsole saskaņa ar šā kodeksa 391. — 397.panta noteikumiem.

Arestētie valsts vērtspapīri nododami piedzinējam par cenu, par kādu viņš ar parādnieku vienojas, bet, ja vienošanās nav notikusi, — par cenu, par kādu tie pārdoti pēc pēdējām Rīgas fondu biržā izsludinātām un tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietā saņemtām ziņām. Citi publiskā apgrozībā esoši vērtspapīri, arī akcijas, nododami realizācijai Rīgas fondu biržā.

Pārējo uzņēmējsabiedrību akcijas un kapitāla daļas nododamas realizēšanai attiecīgās uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijai. Ja viena mēneša laikā akcijas vai kapitāla daļas nav realizētas, rīkojama izsole.

Arestētie juvelierizstrādājumi no zelta, sudraba, platīna un platīna grupas metāliem, dārgakmeņiem un pērlēm pārdodami izsolē, bet šādu izstrādājumu lūžņi par atlīdzību nododami dārgmetālu fondā.

Pārējās arestētās kustamās lietas realizējamas, pārdodot tās komisijā vai izsolē. Jautājumu par pārdošanas veidu izlemj tiesu izpildītājs, uzklausot piedzinēja un parādnieka vai viņu pārstāvju viedokli.

Ja parādnieks pilnīgi samaksā parādu un tiesas sprieduma izpildīšanas izdevumus pirms arestētās mantas realizācijas, mantas realizācija apturama un manta atdodama parādniekam atpakaļ."

113. Izteikt 390.pantu šādā redakcijā:

"390.pants. Arestētās mantas realizācija, pārdodot to komisijā

Arestēto parādnieka mantu komisijā realizē, pārdodot to ar tirdzniecības uzņēmumu starpniecību mantas atrašanās vietā.

Mantas pārvešana pārdošanas nolūkā uz citu pilsētu vai rajonu pieļaujama pēc piedzinēja lūguma, ja tās pārdošana atrašanās vietā ir apgrūtināta un ja piedzinējs apmaksā pārvešanas izdevumus.

Arestēto mantu izņem un nodod pārdošanai tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, bet ne agrāk par piecām dienām un ne vēlāk par vienu mēnesi pēc aresta uzlikšanas. Līdz šim brīdim parādnieks pats ir tiesīgs tiesu izpildītāja uzraudzībā realizēt mantu par cenu, kas nav mazāka par aprakstes aktā norādīto.

Produktus un citas lietas, kas ātri bojājas, izņem un nodod pārdošanai nekavējoties.

Summas, ko ieņēmuši tirdzniecības uzņēmumi, iemaksājamas tiesu izpildītāju kantora depozītā triju dienu laikā no pārdošanas dienas. No ieņemtajām summām tirdzniecības uzņēmums ietur savā labā komisijas atlīdzību apmērā, par kādu vienojies piedzinējs ar parādnieku.

Parādnieka mantu, kas nav pārdota mēneša laikā no tās nodošanas tirdzniecības uzņēmumam, ja piedzinējs atsakās šo mantu paturēt sev par novērtējuma summu, pēc piedzinēja, parādnieka vai tirdzniecības uzņēmuma pieprasījuma var pārcenot. Par pārcenošanas laiku un vietu paziņo piedzinējam un parādniekam, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis mantas pārcenošanai. Šajā gadījumā piedzinējam un parādniekam paziņo par notikušo pārcenošanu.

Ja manta netiek pārdota divu mēnešu laikā pēc tās pārcenošanas, piedzinējam ir tiesības paturēt šo mantu sev pēc pārcenošanas summas. Ja piedzinējs no mantas atsakās, to nodod atpakaļ parādniekam."

114. Izteikt 391 .pantu šādā redakcijā:

"391.pants. Mantas pārdošana izsolē

Arestētās mantas pārdošanu izsolē realizē tiesu izpildītāju kantoris."

115. Izteikt 392.pantu šādā redakcijā:

"392.pants. Izsoles izziņošana

Nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs izziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma vērtība nav augstāka par desmit tūkstošiem latu, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms izsoles, ja vērtība pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu, un ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma vērtība ir augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu.

Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", izliek pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāju kantora.

Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli jānorāda:

1) nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet, ja nekustamā īpašuma īpašnieks un piedzinējs ir juridiskā persona, — tās nosaukums un adrese;

2) tiesu izpildītāju kantora adrese;

3) pārdodamā īpašuma īss apraksts un atrašanās vieta;

4) nekustamā īpašuma novērtējums;

5) hipotekārie kreditori un viņu prasījumi;

6) ka visām personām, kurām uz pārdodamo nekustamo īpašumu ir tiesības, kas novels tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas tiesības līdz izsoles dienai;

7) kura izsole pēc kārtas tā ir;

8) kura rajona (pilsētas) kantora tiesu izpildītājs izdarīs izsoli;

9) pārdošanas laiks un vieta;

10) nodrošinājuma summa, kas jāiemaksā tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

Kustamo lietu izsoli tiesu izpildītājs izziņo vismaz septiņas dienas iepriekš. Paziņojumu, kurā norādīti pārdodamie priekšmeti, to novērtējums, pārdošanas laiks un vieta, parādnieka vārds un uzvārds, izliek pie tiesu izpildītāju kantora un tās mājas, kurā notiks izsole.

Ieinteresētās personas norakstu no paziņojuma par izsoli var uz sava rēķina ievietot laikrakstos un periodiskajos izdevumos vai izsludināt pa radio un televīzijā.

Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo piedzinējam, bet attiecībā uz nekustamo īpašumu — ari līdzīpašniekiem un hipotekārajiem kreditoriem, ja tādi ir."

116. Izteikt 394.panta nosaukumu šādā redakcijā:

"394.pants. Nekustamā īpašuma izsoles kārtība".

117. Papildināt kodeksu ar 394.'pantu šādā redakcijā:

"394.' pants. Kustamo lietu izsoles kārtība

Kustamo lietu izsolē atļauts piedalīties visiem, izņemot personas, kas minētas šā kodeksa 393.pantā.

Izsole sākama ar cenu, kāda norādīta mantas aprakstes aktā. Parādniekam ir tiesības prasīt, lai vienus vai otrus priekšmetus pārdod agrāk nekā citus.

Ja summa, kas saņemta, pārdodot daļu no arestētas mantas, ir pietiekama pilnīgai piedziņai un tiesas sprieduma izpildīšanas izdevumu dzēšanai, pārējie priekšmeti nav jāpārdod. Tie atdodami atpakaļ parādniekam, kad solītāji ir samaksājuši pilnu pirkuma maksu.

Personai, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, nekavējoties jāsamaksā vismaz piektā daļa no solītās cenas, bet pilna nosolītā summa jāsamaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc izsoles. Nopirktie priekšmeti atdodami nosolītajam pēc tam, kad izsolē solītā summa samaksāta pilnībā."

118. Izteikt 395.panta 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) ja neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par izsoles sākumcenu;

3) ja pircējs noteiktā termiņā neiemaksā visu summu, par kuru tas mantu nopircis."

119. Izteikt 396.pantu šādā redakcijā:

"396.pants. Sekas, kas rodas, ja izsole pasludināta par nenotikušu

Ja izsole pasludināta par nenotikušu, piedzinējam ir tiesības paturēt arestēto mantu par izsoles sākumcenu.

Ja tāds pieteikums nav saņemts divu nedēļu laikā no izsoles dienas, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Taču nekustamā īpašuma solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē, bet kustamās lietas var pārdot arī zem novērtējuma summas ar noteikumu, ka nosolītā summa jāsamaksā uzreiz.

Ja arī otrā izsole pasludināta par nenotikušu vai nav pārdotas visas arestētās kustamās lietas un piedzinējs nevēlas arestēto mantu paturēt sev par sākumcenu, kustamām lietām arests noņemams un manta atdodama parādniekam. Nekustamam īpašumam arests noņemams, ja piedzinējs divu nedēļu laikā nav lūdzis noteikt trešo izsoli.

Ja saņemts piedzinēja lūgums par trešo izsoli, tiesu izpildītājs izziņo un rīko trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē. Ja ari trešā izsole pasludināta par nenotikušu un piedzinējs nav paziņojis, ka vēlas nekustamo īpašumu paturēt sev par sākumcenu, arests nekustamajam īpašumam noņemams.

Ja piedzinējs nav lūdzis noteikt trešo izsoli, otrā izsole pasludināta par nenotikušu un piedzinējs nav paziņojis, ka vēlas arestēto mantu paturēt sev, manta atdodama parādniekam."

120. 397. pantā:

aizstāt nosaukumā un pirmajā daļā vārdus "izsoles akta" ar vārdiem "nekustamā īpašuma izsoles akta";

izslēgt ceturto daļu;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par ceturto daļu.

121. Papildināt kodeksu ar 397.'pantu šādā redakcijā:

"397.' pants. Izsoles atzīšana par spēkā neesošu

Izsole atzīstama par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;

2) bijusi noruna atturēt kādu no pārsolīšanas;

3) mantu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

4) manta pārdota pirms termina, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu;

5) pirmajā izsolē nekustamais īpašums pārdots zem to prasījumu summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secīguma ir priekšrocības salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām;

6) tiesu izpildītājs, piedzinējs vai pircējs pieļāvuši ļaunprātības."

122. 398.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "trim tūkstošiem rubļu" ar vārdiem "divsimt piecdesmit latiem";

aizstāt piektajā daļā vārdus "trīs tūkstošus rubļu" ar vārdiem "piecsimt latus".

123. Izteikt 401.panta tekstu šādā redakcijā:

"Fiziskajām un juridiskajām personām jāsniedz pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma un viņa noteiktajā termiņā ziņas par to, vai parādnieks strādā pie tām un kāda ir viņa izpeļņas summa mēnesī, ieskaitot visus vienreizējo izmaksu veidus.

Lietās par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem personai, kura maksā uzturlīdzekļus, triju dienu laikā jāpaziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu, kā arī par papildu ienākumu avotiem."

124. 403.pantā:

aizstāt vārdu "alimenti" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "uzturlīdzekļi" (attiecīgā locījumā);

aizstāt vārdu "alga" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "samaksa" (attiecīgā locījumā) un vārdus "strādniekiem un kalpotājiem" — ar vārdu "darbiniekiem";

izteikt pirmās daļas l .punktu šādā redakcijā:

"1) piedzenot uzturlīdzekļus, atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu, — piecdesmit procentus;".

125. Izslēgt 404.pantu.

126. 405.pantā:

aizstāt vārdu "alga" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "samaksa" (attiecīgā locījumā);

izslēgt pirmās daļas 1.punktu; izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) autoratlīdzība vai atlīdzība par patenta tiesību izmantošanu;";

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) summas zaudējumu atlīdzināšanai par personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve."

127. Izslēgt 406.pantu.

128. 407.pantā:

aizstāt l .punktā vārdu "alimenti" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "uzturlīdzekļi" (attiecīgā locījumā);

izslēgt 3.punktā vārdu "dienesta";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) uz valsts un pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem."

129. Izteikt 408.pantu šādā redakcijā:

"408.pants. Kārtība piedziņas vēršanai uz parādnieka darba samaksu un citiem ienākumiem

Tiesu izpildītājs nosūta izpildu dokumentu darba devējam vai juridiskajai personai, no kuras parādnieks saņem darba samaksu, citu atlīdzību, pensiju, stipendiju vai pabalstu, ar priekšlikumu izdarīt ieturējumus saskaņā ar tiesas spriedumu un ieturētās summas nosūtīt piedzinējam.

Atlaižot parādnieku no darba, juridiskā persona vai darba devējs nosūta tiesu izpildītājam atpakaļ izpildu dokumentu ar atzīmi par izdarītajiem ieturējumiem un par parādnieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma.

Juridiskajai personai vai darba devējam, kurš pēc tiesas sprieduma vai tiesneša lēmuma ieturējis uzturlīdzekļus bērnu uzturēšanai, triju dienu laikā jāpaziņo tiesu izpildītājam pēc
sprieduma vai lēmuma izpildes vietas un personai, kas saņem uzturlīdzekļus, par uzturlīdzekļus maksājošās personas aiziešanu no darba, kā ari par tās jauno darbavietu vai dzīvesvietu, ja tā ir zināma."

130. Izteikt 412.pantu šādā redakcijā:

"412.pants. Piedziņas vēršana uz noguldījumiem kredītiestādēs

Piedziņu uz noguldījumiem kredītiestādēs var vērst, tikai pamatojoties uz tiesas izpildrakstu."

131.413.pantā:

aizstāt vārdu "alimenti" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "uzturlīdzekļi" (attiecīgā locījumā);

aizstāt pirmajā daļā vārdus "trim tūkstošiem rubļu" ar vārdiem "simt latiem";

aizstāt otrajā daļā vārdus "piecsimt rubļiem" ar vārdiem "piecdesmit latiem";

aizstāt trešajā daļā vārdu "Amatpersonai" ar vārdu "Personai" un vārdus "pieciem tūkstošiem rubļu" — ar vārdiem "simt latiem";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Piedzinējs ir tiesīgs celt prasību pret attiecīgo juridisko personu vai darba devēju par tās summas piedziņu, kas bija jāietur no parādnieka, bet kas nav ieturēta šīs juridiskās personas vai darba devēja vainas dēļ."

132. 414.pantā:

aizstāt vārdus "uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācija" ar vārdiem "darba devējs" un vārdu "algas" — ar vārdu "samaksas"; izslēgt otro daļu.

133. 423.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Summas, kas piedzītas no parādnieka un jānodod piedzinējiem, ieskaita tiesu izpildītāju kantora depozītā, bet pēc tam izsniedz vai pārskaita noteiktā kārtībā."; izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Summas, kas ieskaitāmas valsts ienākumos, tiesu izpildītājs iemaksā valsts kases budžeta kontā."

134. Izteikt 426.pantu šādā redakcijā:

"426.pants. Pirmās kārtas piedziņas

Vispirms apmierināmi:

1) prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu;

2) prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajam attiecībām;

3) prasījumi par advokātu sniegtās juridiskās palīdzības samaksu;

4) prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve."

135. Izteikt 439.pantu šādā redakcijā:

"439.pants. Jautājuma izlemšana par izpildīšanas pagriezienu

Kasācijas instances tiesāja tā ar savu spriedumu groza pārsūdzēto (protestēto) spriedumu, atceļ to un izbeidz tiesvedību lietā vai atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, izlemj jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu vai nodod tā izlemšanu tiesai, kuras spriedums bija pārsūdzēts.

Ja pirmās instances tiesa saskaņā ar šā kodeksa 211 .pantu pieļāvusi sprieduma izpildīšanu nekavējoties, jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu izlemj apelācijas instances tiesa; ja tā prasību noraida, tiesvedību lietā izbeidz vai atstāj pieteikumu bez izskatīšanas.

Ja spriedums tiek atcelts sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu izlemj tiesa, kura pēc sprieduma atcelšanas izskata lietu no jauna.

Lietās par uzturlīdzekļu piedziņu, darba samaksas piedziņu, zaudējumu piedziņu sakarā ar personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām maldīgām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem."

136. Izteikt četrdesmit trešo nodaļu šādā redakcijā:

"Četrdesmit trešā nodaļa
ĀRVALSTU TIESU SPRIEDUMI UN TIESAS UZDEVUMI

440.pants. Ārvalstu tiesu, arbitrāžu un šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana

Ārvalstu tiesu, arbitrāžu un šķīrējtiesu (turpmāk — ārvalsts tiesa) nolēmumu atzīšana un izpildīšana Latvijas Republikā notiek saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem un spēkā esošajiem likumiem.

Ārvalsts tiesas nolēmums iesniedzams atzīšanai un izpildīšanai Latvijas Republikā triju gadu laikā no dienas, kad nolēmums stājies likumīgā spēkā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts cits termiņš.

441.pants. Lūguma iesniegšana

Lūgumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu iesniedz rajona (pilsētas) tiesā, kuras teritorijā nolēmums izpildāms. Lūgumam jāpievieno:

1) ārvalsts tiesas nolēmums vai tā apstiprināts noraksts ar apliecinājumu, ka nolēmums stājies likumīgā spēkā un ir izpildāms;

2) dokuments, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai arbitrāžā vai šķīrējtiesā, ja lūdz izpildīt arbitrāžas vai šķīrējtiesas nolēmumu;

3) lūguma un šā panta 1. un 2.punktā minēto dokumentu apstiprināts tulkojums latviešu valodā;

4) lūguma un tam pievienoto dokumentu noraksti izsniegšanai procesa dalībniekiem.

442.pants. Lūguma izskatīšana

Lūgumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu izskata tiesnesis atklātā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot ieinteresētajām personām.

Tiesnesis var pieprasīt no abām pusēm paskaidrojumus vai arī papildu ziņas tiesai, kas taisījusi nolēmumu.

Izskatījis lūgumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, tiesnesis pieņem lēmumu atzīt un izpildīt nolēmumu vai noraida lūgumu.

Lūgumu var noraidīt tikai starptautiskajos līgumos un Latvijas Republikas likumos paredzētajos gadījumos.

Par tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

443.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšana

Ārvalsts tiesas nolēmumu pēc tā atzīšanas izpilda šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

444.pants. Tiesu uzdevumu izpildīšana

Latvijas Republikas tiesas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā izpilda tām nodotos ārvalstu tiesu uzdevumus izdarīt atsevišķas procesuālās darbības (izsniegt pavēstes un citus dokumentus, nopratināt puses un lieciniekus, noteikt ekspertīzi, izdarīt apskati uz vietas u.c.).

Ārvalsts tiesas uzdevumus izpilda saskaņā ar šo kodeksu un starptautiskajiem līgumiem.

Kārtību, kādā Latvijas Republikas tiesas sazinās ar ārvalstu tiesām, nosaka Latvijas Republikas likumi un starptautiskie līgumi.

Latvijas Republikas tiesas sazinās ar ārvalstu tiesām un tiesībaizsardzības institūcijām jautājumos, kas saistīti ar civillietu izskatīšanu, Latvijas Republikas likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā."

 

II. Izdarīt Latvijas Civilprocesa kodeksa 3.pielikumā "Nolikums par šķīrējtiesu" šādus grozījumus:

137. Aizstāt 1.pantā vārdu "pilsoņi" ar vārdu "personas".

138. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"Šķīrējtiesa var tikt izveidota konkrēta strīda izskatīšanai vai darboties pastāvīgi."

139. Izslēgt 8.pantu.

140. Aizstāt 9.pantā vārdus "pilsoņi, kas noslēguši" ar vārdiem "personas, kas noslēgušas" un vārdus "nav tiesīgi" — ar vārdiem "nav tiesīgas".

141. Aizstāt 10.pantā vārdus "Latvijas PSR" ar vārdu "Latvijas".

 

III. Izdarīt 1995.gada 13.septembra likuma "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pārejas noteikumos šādus grozījumus:

142. Papildināt 3.punktu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Pēc pārejas perioda izbeigšanās lietās, kuras izskatītas rajona (pilsētas) tiesā līdz 1995.gada 14.oktobrim un kuras nav skatītas kasācijas vai uzraudzības kārtībā, var iesniegt protestu atbilstoši Civilprocesa kodeksa 343.' panta noteikumiem."

143. 8.punktā:

papildināt punktu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Protestu nevar iesniegt, ja no Saimnieciskās tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pagājuši vairāk nekā trīs gadi.";

uzskatīt līdzšinējo otro teikumu par trešo teikumu.

Pārejas noteikums

Līdz laikam, kad Ministru kabinets būs noteicis lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem izmaksājamo summu lielumu un izmaksas kārtību, piemērojama Instrukcija par izdevumu atlīdzināšanu izziņas, iepriekšējās izmeklēšanas iestāžu un tiesas aicinātiem lieciniekiem, cietušajiem, pieaicinātajiem, speciālistiem, ekspertiem un tulkiem, kas apstiprināta ar Ministru padomes 1992.gada 20.novembra lēmumu nr.496.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 8.augustā.

Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

Rīgā 1996.gada 22.augustā