Mūsu galvaspilsēta šonedēļ kļūst arī par Eiropas finansistu galvaspilsētu

Guntars Krasts, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Kā jūs, būdams Saeimas Ārlietu komisijas darba vadītājs, vērtējat šo iespēju sarīkot Rīgā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksmi? Kā šis notikums varētu ietekmēt Latvijas ārpolitiskā tēla veidošanos?

— Patiešām, šī ir vienreizēja iespēja Latvijai parādīt sevi no vislabākās puses visas pasaules redzeslokā. Vairāk nekā divi tūkstoši iespaidīgu finansistu, baņķieru, uzņēmēju un politiķu pēc dažām dienām ieradīsies Latvijā. Tas, protams, piesaistīs daudzu pasaules masu saziņas līdzekļu ievērību. Kā zināms, Rīgā ieradīsies aptuveni 200 ārvalstu žurnālistu.

Acīmredzot šī sanāksme, vismaz šomēnes, varbūt pat šopavasar, būs galvenais notikums Eiropas politiskajā un finansu dzīvē. Šajā forumā laikam gan nopietnākā un plašākā skatījumā tiks aplūkotas ne vien Viduseiropas un Austrumeiropas attīstības tendences, bet arī visas pasaules turpmākā virzība ekonomikas un finansu jomā. Un aizvien tiks minēta Rīga. Daudziem laikam būs atklājums, ka ir tāda vieta Rīga un ir tāda Latvija, kur var notikt visaugstākā līmeņa pasākumi.

Es gan domāju, ka tas ir īpaši nozīmīgs notikums, tāpēc ka tas mums varētu noderēt par skolu turpmākajām iniciatīvām starptautiska mēroga pasākumu rīkošanā. Neapšaubāmi šoreiz no mūsu organizatoriskajām spējām būs atkarīga dažādu banku, investīciju fondu, uzņēmēju attieksme.

Manuprāt, jau ir daudz paveikts, pateicoties "Birojam 2000", lai viss ritētu raiti un lai ārzemju viesi tiktu iepazīstināti ar Latviju. Varu minēt kaut vai vienreizējo izstādi, kas lieliski ataino Latvijas naudu gadsimtu ritumā, arī vairākus teicami sagatavotos bukletus, kas vēstī par Rīgu un Latviju.

Protams, ir grūti iespraukties tādā vidē, ko iezīmē Londona, Hamburga, Ņujorka, Cīrihe, kur arvien tiek risinātas lielā biznesa lietas. Mēs nevaram nopietni konkurēt ar šiem pasaules finansu un biznesa centriem. Taču Rīgas vārds šoreiz kaut kur iesakņosies. Domāju, ka tas arī būs papildu stimuls investīcijām Latvijā.

— Kā šī sanāksme varētu ietekmēt Latvijas attiecības ar citām Eiropas austrumvalstīm, tostarp Krieviju?

— Runājot par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas apspriedes ietekmi uz Latvijas iespējām integrēties Eiropā gan politiski, gan ekonomiski, manuprāt, šis varētu būt ļoti izšķirīgs brīdis. Tomēr viss būs atkarīgs no mūsu gribēšanas un varēšanas sakārtot mūsu valsts ekonomiku atbilstoši mūsdienu pasaules un Latvijas iedzīvotāju prasībām.

Latvijas vērtējums ir atkarīgs no daudziem skatījumiem. Tagad ir tāda situācija, ka vajadzīga īpaša ievērība no rietumvalstu puses.

Bet mums ir jāsakārto attiecības arī ar Krieviju. Daudz darām, cenšamies, bet pagaidām pozitīvu atbilžu nav. Mēs, Saeimas Ārlietu komisija, esam gatavi darīt visu iespējamo, lai uzlabotu Latvijas un Krievijas attiecības. Taču līdz šim nekādu priekšlikumu no otras puses nav bijis.

Vajadzīgs dialogs, vajadzīgas sarunas tiešā veidā. Bet pašlaik Krievija laikam gan nav gatava savstarpēji izdevīgām sarunām. Turpretī Latvija aizvien ir bijusi un ir ieinteresēta veidot labas kaimiņattiecības ar lielo kaimiņvalsti.

Un tomēr centieni uzlabot attiecības ar Krieviju ārpolitiskā ziņā nevar bremzēt vai traucēt mūsu vēlmi un tendenci iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Tā ir mūsu principiālā nostāja.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas lietu redaktors,

vakar, 16.maijā

Selga Laizāne, SIA "Birojs 2000" direktore, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kāda šobrīd ir sajūta, ka tas viss — Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku gada pilnsapulce, pasaules biznesa forums un Baltijas biznesa konference — ir tepat, tepat un tūlīt, pēc pāris dienām?

— Protams, šajās dienās ir tāds liels satraukums. It kā viss ir izdarīts, it kā viss paredzētais ir paveikts un sagatavots. Un... pasākums, kam esam gatavojušies tik ilgu laiku, tūlīt notiks. Manī ir cerība, ka viss, kas ir gatavots, arī raiti ritēs.

— Atgādiniet, lūdzu, cik valstis pretendēja uz godu rīkot ERAB pilnsapulci 2000. gadā?

— Cik man zināms, uz tiesībām šogad uzņemt ERAB pilnsapulces dalībniekus pretendēja arī Uzbekistāna, konkrēti — Taškenta.

— Kad radās "Birojs 2000"?

— Īsumā vēsture ir šāda. Finansu ministrija 1998. gada aprīlī izsludināja konkursu par tiesībām rīkot ERAB pilnvarnieku sanāksmi Rīgā, un mēs — daļa Privatizācijas aģentūras Ārējo sakaru grupas darbinieku — nolēmām pieteikties konkursā. Sagatavojām konkursa pieteikumu un, kad uzvarējām, tad arī izveidojām savu biroju. Konkursa projektu izstrādājām septiņi cilvēki, bet biroju dibinājām trīs. Pašlaik strādājam jau vairāk nekā trīsdesmit. Precīzu skaitu man grūti nosaukt, jo vai katru dienu kāds tiek pieņemts darbā.

— Vai jums un kolēģiem bija kāda iepriekšēja pieredze līdzīgu pasākumu rīkošanā?

— Varbūt ne tik lielu kā šis notikums, protams, bet mazākus pasākumus bijām organizējuši. Arī Privatizācijas aģentūrā rīkojām visas prezentācijas un pasākumus. Katram no mums ir kāda iepriekšējā pieredze. Tā ka nebijām pavisam nepieredzējuši.

— Palikušas dažas dienas. Kas vēl pagūstams?

— Pašlaik visur tiek kārtotas mēbeles, uzstādītas visas iekārtas — tālruņu aparāti, datori, dažādi plakāti un norādes. Tiek noformētas skatuves, dekorētas telpas, ja tas paredzēts. Tā ka rit ļoti aktīvs darbs, un mēs ik pa brīdim ejam tādās kā apgaitās, vērtējam, kā viss ir iekārtots, kas vēl jāpaveic.

— Kuras ir vājākās vietas, kam forumu laikā būtu jāpievērš īpaša uzmanība?

— Pašlaik jāapzina pilnīgi viss apkalpojošais personāls, jāapkopo saraksti. ERAB pasākumos ir ļoti stingri drošības noteikumi — visi darbinieki jāreģistrē. Jau tagad sastādīts laika grafiks, kādā secībā tūkstoš cilvēku, kas apkalpos pasākumu, ieradīsies Fondu biržā, lai saņemtu reģistrācijas karti. Šis pasākums ir īpašs ar to, ka nevarēs ar policistu vai apsardzes darbinieku sarunāt, lai palaiž garām bez īpašas reģistrācijas kartes.

Visās ēkās, protams, būs dežurējošie speciālisti, jo nekas un neviens nav pasargāts, piemēram, no stipra vēja postījumiem vai citiem nepatīkamiem pārsteigumiem. Katrā ziņā mēs esam visas it kā šaubīgās vietas izpētījuši un lūguši attiecīgajiem dienestiem situāciju apzināt un iesniegt atzinumus, kāda ir drošība visās notikumu norises vietās. Un mums katrai ēkai ir izveidota vadības grupa, kurā iekļauts gan nama vadītājs, gan galvenais elektriķis, galvenais mehāniķis un citi svarīgi cilvēki, kuri ir lūgti būt uz vietas, sekot notikumiem un, ja kaut kas atgadās, operatīvi novērst kļūmes.

— Kāpēc kopā ar ERAB pilnvarnieku pilnsapulci un pasaules biznesa forumu notiek arī Baltijas biznesa konference? Vai šie pasākumi nepārklāsies?

— Mēs gribējām izmantot brīdi, kad Latvijā ierodas ļoti prominentas personas, lai piesaistītu uzmanību visam Baltijas reģionam. Tādēļ rīkojam arī Baltijas biznesa konferenci. Pasākumi nepārklāsies. Baltijas biznesa konference notiek piektdien, 19. maijā, kad vēl ERAB pasākumi nebūs sākušies. Tās ir divas dažādas lietas, divas dažādas auditorijas. Runas un referāti ir par dažādām tēmām, darbs Baltijas biznesa konferencē notiks vairākās sekcijās, paredzēta arī konkrēto investīciju projektu prezentācija. Pirmdien, 22. maijā, paredzēts izbraukums uz divām ostas pilsētām — Liepāju un Ventspili. Tā ka būs iespēja apskatīties veiksmīgi īstenotus investīciju projektus.

Baltijas biznesa konferencē piedalīsies arī ERAB pasākumu dalībnieki, jo esam izsūtījuši informāciju visiem aicinātajiem viesiem. Jau pašlaik atsaukušies tie, kurus interesē tieši Baltijas reģions un sadarbība.

— Cik daudz naudas prasīja sagatavošanās notikumam?

— Šos finansu līdzekļus es gribētu dalīt vairākās daļās. Pirmā — 3,6 miljoni latu Latvijas budžeta līdzekļu investīciju programmas ietvaros — ir izlietota visu sešu ēku rekonstrukcijai. Klāt šai naudiņai vēl jāpieskaita Rīgas pašvaldības ieguldījums. Otrā daļa ir pašas sanāksmes norises organizēšana — tā izmaksās apmēram 2 miljonus latu, bet daļu šīs naudas mēs atpelnīsim ar sponsoru un lielo reklāmdevēju līdzekļiem. Aprēķins pilnībā būs zināms tikai pēc pasākumu beigām. Es noteikti gribētu piebilst, ka ieguldījumu ēku rekonstrukcijā un restaurācijā nevar pieskaitīt tiešajiem sanāksmes organizēšanas izdevumiem. Visas šīs ēkas mēs arī turpmāk varēsim izmantot visdažādākajiem pasākumiem — gan Rīgas 800 gadu svinībām, gan citiem.

ERAB ir finansējusi visu, kas saistīts ar bankas atbildības jomu šajā sanāksmē. Tās budžets bija apstiprināts 1,85 miljoni Lielbritānijas sterliņu mārciņu, un vēl izdevumi neparedzētiem gadījumiem — pavisam kopā 2,5 miljoni sterliņu mārciņu no ERAB puses.

Rīgas pašvaldība ir ieguldījusi 2,5 miljonus latu Kongresu nama piebūves celtniecībā un 0,5 miljonus latu Mazās ģildes restaurācijā, kā arī finansējusi Valsts mākslas muzeja remontu.

— Kas ir aktīvākie šā pasākuma sponsori?

— Arī tie jādala divās grupās — Latvijas sponsori un ārvalstu. No starptautiskajiem atbalstītājiem pats lielākais ir Ziemeļvalstu fonds, ko izveidoja četru ziemeļvalstu valdības — Dānija, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Katras šīs valsts valdība ziedoja 100 000 eiro Rīgas sanāksmes organizēšanai, pavisam kopā — 400 000 eiro. Tas ir unikāls gadījums, jo līdz šim citas valstis nav ziedojušas līdzekļus kā valstis sanāksmes organizēšanai.

No vietējiem sponsoriem pats lielākais ir "Volkswagen" un "Audi" centrs "Rīga", kas atbalsta nevis tiešā naudas izteiksmē, bet bez maksas izīrē vieglos automobiļus sanāksmes vajadzībām, arī mikroautobusus. Protams, mums ir vēl daudzi citi sponsori un lielie reklāmdevēji, piemēram, "Lattelekom", LNT un vēl daudzi citi — saraksts ir ļoti garš.

— Kādu redzat "Birojs 2000" nākotni pēc ERAB pasākumiem?

— Darbīgu. Domāju, ka arī nākotnē organizēsim pasākumus, un tiem nav obligāti visiem jābūt finansu saietiem. Bet lielus pasākumus organizētu labprāt — iegūta laba pieredze. Tiesa, droši vien objektīvu apstākļu dēļ samazināsies darbinieku skaits, bet birojs kā tāds pastāvēs.

— Un jūs pati paliksit tajā strādāt?

— Jā, palikšu. Esmu ļoti pateicīga saviem kolēģiem par entuziasmu un atbalstu, par garajām darba stundām — šis laiks ir bijis ļoti saspringts. Saprotams, ka tādā lielā projektā viens nav cīnītājs, nepieciešams komandas darbs un lieliska sadarbība ar ļoti daudzām institūcijām.

— Kāda ir jūsu lielākā vēlēšanās šobrīd?

— Es vēlos, lai būtu labs laiks, lai nelītu lietus un viss ritētu tā, kā tas ieplānots vai ļoti tuvu ieplānotajam. Man pašai visvairāk pašlaik būtu nepieciešams spēks un izturība.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore