Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1996. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 250 "Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" satversme". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.07.1996., Nr. 122 (607) https://vestnesis.lv/ta/id/63851

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi nr.251

Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 13.februāra noteikumos nr.34 "Pašvaldību lietu pārvaldes nolikums"

Vēl šajā numurā

19.07.1996., Nr. 122 (607)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 250

Pieņemts: 09.07.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi

nr.250 (prot. nr.35 4.§)

Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" satversme

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu

 

/. Vispārīgie jautājumi

1. Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība" (turpmāk tekstā — "Augstskola") ir juridiskās personas dibināta augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības un zinātnes iestāde, kas atrodas Latvijas Republikā un darbojas tās interesēs. Augstskolas autonomiju raksturo likumos un šajā satversmē noteiktās Augstskolas tiesības un pienākumi.

2. Augstskolas pilns nosaukums ir:

latviešu valodā — Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība"; angļu valodā — Higher School of Social Work and Social Pedagogics "Attīstība"; vācu valodā — Hochschule fiir soziale Arbeit und soziale Pādagogik "Attīstība"; franču valodā — Ecole superieure du travail social et de la pedagogie sociale "Attīstība"; krievu valodā — ?????? ????? ?????????? ?????? ? ?????????? ?????????? «?????????»;

Augstskolas saīsinātais nosaukums latviešu valodā ir SDSPA.

3. Augstskola ir izglītības un zinātnes iestāde ar pašpārvaldes tiesībām, kuras īsteno Augstskolas vadība un personāls Augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā. Augstskola darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Augstskolu likumu (Latvijas Vēstnesis, 1995, 179.nr.), Izglītības likumu (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3 l./32.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995,123.nr.), likumu "Par zinātnisko darbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.), citiem tiesību aktiem un Augstskolas satversmi.

4. Augstskola ir juridiskā persona. Tai ir zīmogs ar Augstskolas pilnu nosaukumu latviešu valodā un emblēmas attēlu.

5. Augstskolas juridiskā adrese ir: Eiženijas iela l, Rīga, LV-1007.

6. Augstskolas atklāšanas diena — 2. novembris — ir svinamā diena Augstskolā.

//. Darbības mērķi, uzdevumi un pamatprincipi

1. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir sniegt Latvijas Republikas iedzīvotājiem augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību sociālajā darbā un sociālajā pedagoģijā, lai saglabātu un attīstītu valstī nepieciešamo intelektuālo potenciālu, kā arī veicināt sociālo zinātņu attīstību.

8. Augstskolai ir šādi uzdevumi:

8.1. nodrošināt studējošajiem iespēju iegūt augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību, atbilstošus akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju sociālajā darbā un sociālajā pedagoģijā;

8.2. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

8.3. izstrādāt un īstenot studiju programmas un pieaugušo tālākizglītības un papildizglītības programmas sociālā darba un sociālās pedagoģijas jomā;

8.4. veikt fundamentālus un lietišķus zinātniskus pētījumus sociālajās zinātnēs;

8.5. informēt sabiedrību par Augstskolas darbību, studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, kā arī piedāvāt sabiedrībai Augstskolā iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas un pētījumu rezultātus.

9. Augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības ieguve Augstskolā paredz atbilstošu studiju programmu īstenošanu. Augstskola īsteno gan profesionālās, gan akadēmiskās studiju programmas, kā arī pieaugušo tālākizglītības un papildizglītības programmas.

10. Pēc profesionālo studiju programmas apguves studējošajam tiek piešķirta profesionālā kvalifikācija. Pēc akadēmisko studiju programmas apguves atbilstoši tiek piešķirts bakalaura vai maģistra akadēmiskais grāds.

11. Augstskola pamatojas uz šādiem principiem:

11.1. studiju un zinātniskajā darbā tiek ievērotas Latvijas Republikas intereses, kā arī pasaules civilizācijas sasniegumi un pasaules humānisma tradīcijas;

11.2. Augstskola īsteno studiju un zinātniskā darba brīvību un autonomiju, pētniecības darba rezultātu publicēšanu un popularizāciju;

11.3. Augstskola nodrošina studiju un zinātniskā darba nedalāmību.

12. Augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību Augstskolā var iegūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā ari personas, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā.

13. Ārvalstniekiem, kuriem nav izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ir tiesības studēt Augstskolā saskaņā ar likumiem un citiem tiesību aktiem.

III. Kompetence un darbības formas

14. Augstskola atbilstoši saviem mērķiem un uzdevumiem:

14.1. izstrādā un pieņem Augstskolas satversmi, kā arī izdara grozījumus tajā;

14.2. veido Augstskolas personālu, nosaka tā pienākumus un tiesības un apstiprina štatu sarakstus;

14.3. nosaka Augstskolas pārvaldes struktūru, struktūrvienību dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kartību, ka arī struktūrvienību tiesības un pienākumus;

14.4. nosaka personāla darba samaksas kārtību un apmēru saskaņā ar tiesību aktiem;

14.5. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formas, izstrādā un apstiprina studiju programmas;

14.6. izstrādā un īsteno uzņemšanas papildu noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

14.7. nosaka zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus;

14.8. piešķir profesionālo kvalifikāciju un akadēmiskos grādus un izsniedz atbilstošus izglītības dokumentus;

14.9. piešķir Augstskolas goda nosaukumu un ievēlē Augstskolas goda biedrus;

14.10. dibina un piešķir Augstskolas prēmijas un personālstipendijas;

14.11. izstrādā un apstiprina Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.

15. Augstskolai ir tiesības:

15.1. slēgt līgumus ar izglītības, zinātnes un citām iestādēm;

15.2. organizēt konferences un publiskas lekcijas, rīkot kongresus un sanāksmes;

15.3. darboties nacionālajos un starptautiskajos fondos un projektos, kā ari veidot savus fondus;

15.4. slēgt līgumus ārvalsts un pašvaldību institūcijām, citām juridiskajām, kā arī fiziskajām personām par speciālistu izglītošanu un zinātnisku pētījumu veikšanu;

15.5. izveidot Augstskolas struktūrvienības un atvērt tās filiāles un pārstāvniecības;

15.6. dibināt savas iekšējās biedrības un citus organizatoriskus veidojumus;

15.7. veikt Augstskolas mērķiem atbilstošu izdevējdarbību, uzņēmējdarbību un cita veida saimniecisko darbību likumos, citos tiesību aktos un Augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās atbilstoši Augstskolas mērķiem.

16. Augstskolas struktūrvienības, iekšējās biedrības un citi organizatoriskie veidojumi darbojas saskaņā ar Augstskolas senāta apstiprinātiem nolikumiem. Ja struktūrvienības, biedrības vai cita organizatoriska veidojuma darbība nesaskan ar attiecīgo nolikumu vai ir pretrunā ar Augstskolas interesēm, Augstskolas senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs apturēt vai izbeigt tā darbību.

IV. Personāls

17. Augstskolas personālu veido:

17.1. akadēmiskais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;

17.2. vispārējais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;

17.3. pilnā laika studējošie (bakalauru studiju programmu un profesionālo studiju programmu studējošie, kā arī maģistranti, doktorandi, pieaugušo tālākizglītības un papildizglītības programmu studējošie, kuru pamatnodarbošanās ir studijas Augstskolā).

18. Personālam ir šādas tiesības:

18.1. Augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties Augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā; 1 18.2. piedalīties koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā ari tikt uzklausītam;

18.3. piedalīties pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

19. Augstskolas vadība rūpējas par personāla darba apstākļiem, veselību un atpūtu, nodrošina atbilstošus apstākļus tā profesionālajai darbībai, kā arī tālākizglītības un papildizglītības iespējas, ja tās atbilst Augstskolas interesēm.

20. Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami disciplinārsodi, nosaka Latvijas darba likumu kodekss un Augstskolas iekšējās kārtības noteikumi.

21. Akadēmisko personālu veido:

21.1. profesori un asociētie profesori;

21.2. docenti un vadošie pētnieki;

21.3. lektori un pētnieki;

21.4. asistenti.

22. Akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus.

23. Vēlētos akadēmiskos amatus un administratīvos amatus var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Rektors ir tiesīgs slēgt individuālus līgumus ar pensionētu akadēmisko personālu, paredzot samaksu par noteiktu darba apjomu un kvalitāti atbilstoši Augstskolas dibinātāja piešķirtajam finansējumam. Profesoriem un asociētajiem profesoriem, kas sasnieguši pensijas vecumu, Augstskola var piešķirt goda nosaukumu par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā.

24. Par īpašu ieguldījumu Augstskolas darbībā un attīstībā atbilstošas personas var ievēlēt par Augstskolas goda biedriem.

25. Par profesoru var ievēlēt personu ar habilitētā doktora grādu. Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

26. Par asociēto profesoru var ievēlēt personu ar habilitētā doktora grādu vai- pirmo reizi- ar doktora grādu. Asociētā profesora amatu var ieņemt ari persona ar doktora grādu un vismaz piecu gadu praktiskā darba pieredzi sociālajā darbā vai sociālajā pedagoģijā. Asociēto profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu.

27. Par docentu var ievēlēt personu ar habilitētā doktora grādu vai doktora grādu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai docenta amatu var ieņemt arī persona ar augstāko izglītību, kurai nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda, ja minētajai personai ir vismaz desmit gadu praktiskā darba stāžs attiecīgajā specialitātē. Augstskolas senāts apstiprina prasības, kādas izvirzāmas docenta amata pretendentiem, un ievēlē docentu saskaņā ar nolikumu par ievēlēšanu akadēmiskajos amatos, kā arī nosaka docentu štata vietu skaitu. Docentu ievēlē uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu.

28. Par lektoru var ievēlēt personu ar habilitētā doktora, doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai lektora amatu var ieņemt arī persona ar augstāko izglītību, kurai nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda, ja minētajai personai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs attiecīgajā specialitātē. Augstskolas senāts nosaka lektora uzdevumus 'un pienākumus un ievēlē lektoru saskaņā ar nolikumu par ievēlēšanu akadēmiskajos amatos. Lektoru ievēlē uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu.

29. Par asistentu var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asistenta amatu var ieņemt arī persona ar augstāko izglītību, kurai nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda, ja minētajai personai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs attiecīgajā specialitātē. Augstskolas senāts nosaka asistenta uzdevumus un pienākumus un ievēlē asistentu saskaņā ar nolikumu par ievēlēšanu akadēmiskajos amatos. Asistentu ievēlē uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu.

30. Ja Augstskolā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta, Augstskolas senāts pēc rektora ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru. Viesprofesori, viesdocenti vai vieslektori tiek pieņemti darbā, noslēdzot ar viņiem darba līgumu, un tie nevar piedalīties vēlēto Augstskolas vadības institūciju darbā.

31. Vadošos pētniekus un pētniekus zinātniskā pētniecības darba veikšanai ievēlē saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.).

32. Ja attiecīgās amatpersonas atrodas pagaidu prombūtnē (bet ne ilgāk kā divus gadus), rektoram ir tiesības pēc tam, kad saņemta Augstskolas senāta piekrišana, iecelt profesora amatā asociēto profesoru un docenta amatā — lektoru vai asistentu ar doktora grādu.

33. Vispārējo personālu veido:

33.1. administratīvais personāls;

33.2. mācību palīgpersonāls;

33.3. saimnieciskais personāls;

33.4. pārējais personāls.

34. Vispārējais personāls darbā tiek pieņemts, pamatojoties uz darba līgumu, kuru ar vispārējo personālu slēdz Augstskolas rektors vai viņa pilnvarota persona.

35. Darba attiecības ar vispārējo personālu regulē Latvijas darba likumu kodekss, Augstskolas iekšējās kārtības noteikumi un noslēgtie darba līgumi.

V. Studijas augstskolā

36. Personai ir tiesības studēt Augstskolā, ja tā ir ieguvusi:

36.1. vispārējo vidējo izglītību, lai pretendētu uz augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību un bakalaura grādu;

36.2. bakalaura grādu, lai pretendētu uz maģistra grādu;

36.3. maģistra grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.

37. Studējošo uzņemšanas papildu noteikumus apstiprina Augstskolas senāts. Studējošo skaitu Augstskolā nosaka tās dibinātājs.

38. Studējošie ir tiesīgi:

38.1. izmantot Augstskolas piedāvātās studiju iespējas un iegūt augstāko profesionālo izglītību vai akadēmisko izglītību un zinātnisko grādu;

38.2. noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus;

38.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

38.4. izvēlēties studiju virzienus;

38.5. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Augstskolas pārvaldes institūcijas un veidot biedrības un klubus.

39. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Augstskolas senāts. Studējošo pašpārvaldes tiesības nosaka Augstskolu likums un minētais nolikums. Studējošo pašpārvaldei var būt juridiskās personas tiesības, ja tā reģistrēta likumā noteiktajā kārtībā kā sabiedriska organizācija vai bezpeļņas organizācija. Studējošajiem Augstskolas senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Augstskolas senātā ir obligāti visiem Augstskolā studējošajiem.

40. Studijas Augstskolā notiek saskaņā ar Augstskolas senāta apstiprinātām studiju programmām. Attiecīgās studiju programmas darbību nosaka studiju satura un īstenošanas apraksts. Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atsevišķi profesori, kā arī nodaļas vai citas akadēmiskās struktūrvienības Augstskolas senāta noteiktajā kārtībā, īpašas prasības studijām nosaka Augstskolas senāts. Ja studiju programma tiek likvidēta, studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā studiju programmā vai arī atbilstošā studiju programmā citā augstskolā.

41. Augstskola īsteno gan profesionālās, gan akadēmiskās studiju programmas. Studiju programmas, kuru apgūšanas rezultātā iegūst augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību, nedrīkst būt īsākas par četriem gadiem.

42. Akadēmiskās studiju programmas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

43. Augstākās profesionālās izglītības studiju programmas noslēdzas ar valsts pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa var būt diplomdarba vai diplomprojekta izstrādāšana un aizstāvēšana.

44. Gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi var būt gan mutiski, gan rakstiski, to kārtību un norisi nosaka Augstskolas senāta apstiprināts nolikums par valsts pārbaudījumiem un gala pārbaudījumiem.

45. Par studijām Augstskolā tiek noteikta maksa. Maksas apmērus un maksāšanas kārtību katram mācību gadam nosaka Augstskolas senāts. Mācību maksu sedz juridiskās un fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko Augstskola noslēgusi ar studējošajiem. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā mācību maksu pilnīgi vai daļēji var segt ari valsts.

VI. Pārvalde un struktūra

46. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

46.1. Augstskolas satversmes sapulce;

46.2. Augstskolas senāts;

46.3. rektors un prorektors;

46.4. revīzijas komisija;

46.5. šķīrējtiesa.

47. Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ir 20 locekļi: dibinātāja pārstāvis, rektors, prorektors, kā arī akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pārstāvji, kurus satversmes sapulcē ievēlē uz trim gadiem, aizklāti balsojot.

48. Pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kartību Augstskolas satversmes sapulce un to atsaukšanas kārtību, kā ari satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību nosaka satversmes sapulces nolikums. Ievēlot pārstāvjus satversmes sapulcē, jāievēro Augstskolu likumā noteiktais akadēmiskā personāla pārstāvju un studējošo pārstāvju īpatsvars.

49. Kārtējo Augstskolas satversmes sapulci sasauc Augstskolas senāts vai rektors ne retāk kā reizi trīs gados. Ārkārtas satversmes sapulce jāsasauc, ja to pieprasa rektors, Augstskolas senāts vai vismaz puse no akadēmiskā personāla, kā ari vismaz puse no studējošajiem.

50. Satversmes sapulce:

50.1. pieņem Augstskolas satversmi un izdara grozījumus tajā;

50.2. ievēlē un atceļ rektoru;

50.3. noklausās rektora pārskatu;

50.4. ievēlē Augstskolas senātu un apstiprina tā nolikumu;

50.5. ievēlē revīzijas komisiju un šķīrējtiesu;

50.6. apstiprina revīzijas komisijas nolikumu un šķīrējtiesas nolikumu;

50.7. izskata un izlemj citus ar Augstskolas darbības konceptuāliem virzieniem saistītus jautājumus, kuri nav Augstskolas senāta, rektora vai prorektora kompetencē.

51. Augstskolas satversmes sapulces lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, un tā ir lemttiesīga (izņemot šo noteikumu 52.punktā noteikto), ja tajā piedalās vismaz puse no satversmes sapulces locekļu kopskaita.

52. Grozījumi Augstskolas satversmē un lēmums par rektora ievēlēšanu amatā un atcelšanu no amata tiek pieņemts ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu no satversmes sapulces locekļu kopskaita.

53. Augstskolas senāts ir koleģiāla Augstskolas vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kuru 14 locekļu sastāvā uz trim gadiem ievēlē satversmes sapulce. Augstskolas senāta darbību nosaka satversmes sapulces apstiprināts nolikums. Augstskolas senāta kompetencē ir visas Augstskolas darbības jomas, nolikuma par ievēlēšanu akadēmiskajos amatos apstiprināšana, nolikuma par valsts pārbaudījumiem un gala pārbaudījumiem apstiprināšana, mācību un metodiskais darbs, zinātniskās pētniecības darbs, studiju organizācijas un koordinācijas jautājumi, struktūrvienību dibināšana, reorganizācija un likvidācija un struktūrvienību nolikumu apstiprināšana.

54. Augstskolas senāts apstiprina Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus un nosaka darba samaksas kārtību un apmērus. Darba samaksa nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo algu (stundas tarifu likmi, mēnešalgu un mēneša amatalgu).

55. Augstskolas senāts izveido patstāvīgo komisiju, kura kontrolē Augstskolas satversmes ievērošanu un Augstskolas darbības atbilstību likumiem un citiem tiesību aktiem.

56. Augstskolas senāts pēc savas iniciatīvas var dibināt padomnieku konventu, kura darbību nosaka Augstskolu likums un Augstskolas senāta apstiprināts nolikums.

57. Rektors ir Augstskolas oficiālais pārstāvis, kurš:

57.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu;

57.2. veic Augstskolas vispārējo administratīvo vadību, pārzina un vada Augstskolas darbu un finansiālo darbību un ir par to atbildīgs.

58. Rektoru no Augstskolas senāta izvirzītajiem kandidātiem, aizklāti balsojot, ievēlē Augstskolas satversmes sapulce uz pieciem gadiem. Rektoru ievēlē ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektora atcelšanu var ierosināt Augstskolas senāts.

59. Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus un pieņem lēmumus par Augstskolas darbības jautājumiem, slēdz darba līgumus ar personālu, paraksta pilnvaras un citus dokumentus.

60. Pēc rektora priekšlikuma Augstskolas senāts apstiprina amatā studiju un zinātniskā darba prorektoru. Prorektora kompetencē ir zinātnisko tēmu un pasniedzēju zinātniskā darba organizācija un koordinācija un studiju programmu analīze. Citus prorektora uzdevumus nosaka Augstskolas senāts.

61. Augstskolas saimniecisko darbību vada un pārzina saimnieciskais direktors, kuru pieņem darbā un atlaiž no darba rektors. Saimnieciskā direktora pienākumus nosaka rektors attiecīgajā darba līgumā.

62. Augstskolas darbību kontrolē revīzijas komisija. Revīzijas komisiju trīs locekļu sastāvā ievēlē Augstskolas satversmes sapulce uz trim gadiem. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisija ir tiesīga apskatīt un revidēt visu Augstskolas mantu un pārbaudīt Augstskolas darbību, iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par savu darbību Augstskolas senātam.

63. Šķīrējtiesu trīs locekļu sastāvā, aizklāti balsojot, ievēlē Augstskolas satversmes sapulce uz trim gadiem no akadēmiskā personāla vidus. Šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Tās lēmumus apstiprina Augstskolas senāts un izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Augstskolas satversmes sapulcei. Šķīrējtiesa savu darbu veic saskaņā ar Augstskolu likuma prasībām.

64. Augstskolai var būt šādas struktūras:

64.1. nodaļas;

64.2. zinātniskās pētniecības centrs;

64.3. koledža.

65. Nodaļu darbību un statusu nosaka Augstskolas senāta apstiprināts nolikums. Nodaļas nodrošina atbilstošu studiju programmu īstenošanu, studiju procesa organizāciju, koordinē pētniecības programmas, kā ari veic citus pienākumus, kas izriet no nodaļu darbības mērķiem un uzdevumiem. Nodaļas darbu vada tās vadītājs, kuru nodaļas personāls ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

66. Zinātniskās pētniecības centra statusu un uzdevumus nosaka Augstskolas senāta apstiprināts nolikums. Zinātniskās pētniecības centra darbu vada tā vadītājs.

67. Pēc saskaņošanas ar Augstskolas dibinātāju Augstskola ar satversmes sapulces lēmumu profesionālās izglītības apgūšanai var izveidot attiecīgu struktūrvienību — koledžu, kurā mācību laiks ir īsāks nekā četri gadi.

VII. Finanses un īpašums

68. Augstskolas īpašumu veido tās dibinātāja nošķirtā manta un finansu līdzekļi, studiju maksa, valsts budžeta līdzekļi, ieņēmumi no valsts pasūtījumu izpildes, ienākumi no zinātniskās darbības un zinātnisko pētījumu veikšanas, ienākumi no Augstskolas satversme noteiktās uzņēmējdarbības un saimnieciskās darbības, juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi, kā ari banku un citu kredītiestāžu kredīti. Ar saviem finansu līdzekļiem Augstskola rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām.

69. Augstskolas finansu līdzekļu struktūru nosaka Augstskolas senāts, bet budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija.

70. Augstskolas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā ari naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs. Augstskolai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu Augstskolas satversmē noteikto mērķu īstenošanai.

71. Augstskolai ir tiesības lietot un izmantot tai valdījumā vai lietošanā nodoto dibinātāja mantu. Kārtību, kādā tiek lietota Augstskolas valdījumā vai lietošanā nodotā dibinātāja manta, nosaka Augstskolas un dibinātāja savstarpēja vienošanās.

VIII. Augstskolas reorganizācija un likvidācija

72. Augstskolu reorganizē vai likvidē ar tās dibinātāja lēmumu vai ari citos likumos noteiktajos gadījumos. Augstskola jālikvidē vai jāreorganizē par tādu izglītības iestādi, kurai nav augstskolas statusa, ja tās dibinātājam likumā noteiktajā kārtībā tiek anulēta licence.

73. Ja Augstskolu likvidē vai reorganizē, studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā augstskolā.

74. Augstskolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā tās dibinātājs ir atbildīgs par Augstskolas saistībām saskaņā ar likumiem un citiem tiesību aktiem.

IX. Augstskolas satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

75. Augstskolas satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara Augstskolas satversmes sapulce Augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā. Tiesības ierosināt grozījumus Augstskolas satversmē ir katram Augstskolas satversmes sapulces loceklim. Augstskolas satversme un tajā izdarītie grozījumi jāsaskaņo ar Augstskolas dibinātāju.

76. Augstskolas satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājis Ministru kabinets.

 

Ministru prezidents A.Šķēle

Izglītības un zinātnes ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats

Rīgā 1996.gada 9.jūlijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!