Valsts prezidente:

— darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs

Aizvakar, 15.maijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Ņujorkā tikās ar ASV vēstnieku ANO Ričardu Holbruku. Saruna ritēja par NATO paplašināšanos un Latvijas gatavība tai. Tika atzīmēts Latvijas progress militārajā jomā. V.Vīķe–Freiberga un R.Holbruks apsprieda abu valstu sadarbību aizsardzības sektorā. Valsts prezidente informēja par Latvijas valdības lēmumu pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu, kā arī par Latvijas apņemšanos pildīt militāros kritērijus uzņemšanai NATO. Viņa uzsvēra, ka, būdama bruņoto spēku virspavēlniece, aktīvi seko līdzi Latvijas aizsardzības modernizācijas attīstībai. Tika runāts par Latvijas integrācijas gaitu Eiropas Savienībā un izteikti viedokļi par Eiropas aizsardzības un drošības identitāti.

Latvijas Valsts prezidente vēl tikās ar ANO Ārlietu komisijas Eiropas apakškomisijas vadītāju, Baltijas atbalsta grupas locekli, ASV senatoru Gordonu Smitu. Viņi izteica savas domas par ANO reformu gaitu un stāvokli Baltijas reģionā. Tika iztirzāts jautājums par NATO paplašināšanās nākamo kārtu, kā arī uzsvērta abu valstu parlamentu sadarbības nozīme un iespējas. Tika apspriests jautājums par sociālo integrāciju Latvijā. Valsts prezidente uzsvēra, ka ir daudz citu tautību iedzīvotāju, kas ciena Latvijas valsti un dod nopietnu ieguldījumu dažādās nozarēs valsts attīstībā. V. Vīķe–Freiberga norādīja, ka Latvija ir labs paraugs tam, kā sabiedrības saliedēšanās notiek mierīgā ceļā, bez etniskiem konfliktiem, un atzīmēja, ka sociālā integrācija ir svarīgs priekšnoteikums valsts sekmīgai attīstībai.

Aizvakar Ņujorkā Valsts prezidente tikās ar ASV Ebreju komitejas pārstāvjiem. Tās laikā tika pārrunāti XX gadsimta Latvijas vēstures izpētes aktuālie jautājumi, vēstures mācīšana Latvijas skolās, kā arī politiskā un ekonomiskā situācija valstī, sociālās integrācijas jautājumi. Uzrunājot klātesošos, V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija ir gatava pētīt un runāt par valstij sāpīgiem vēstures jautājumiem, Latvija ir atvērta produktīvam dialogam par vēstures objektīvu izpēti.

Viņa atzīmēja, ka XX gadsimts ir nesis milzīgus cilvēciskus zaudējumus, kā, latviešu tautai nesot upurus Otrajā Pasaules karā, deportācijās Sibīrijā, tā ebreju tautai holokaustā. V.Vīķe–Freiberga apliecināja, ka Latvija pēdējos gados ir aktīvi pievērsusies vēstures izpētei un to ir sekmējušas dažādas vēstures komisijas aktivitātes.

Starptautiskās Latvijas Vēstures komisijas atbalstītājs Stīvens Springfīlds minēja aprīlī sekmīgi noritējušo Latvijas Vēstures komisijas un Latvijas vēstures skolotāju kopīgo konferenci, kurā tika spriests par XX gadsimta vēstures, tajā skaitā holokausta vēstures, mācīšanu skolās.

Valsts prezidente V. Vīķe–Freiberga tikās ar Džordžtaunas universitātes profesoru, Amerikāņu studiju fonda prezidentu Rodžeru Rīmu. Sarunā R.Rīms pastāstīja par Džordžtaunas universitātes darbību un nākotnes iecerēm. Valsts prezidente tika iepazīstināta ar universitātes starptautiskajām programmām, kuras Vašingtonā jau vairākus gadus ir apguvuši studenti no Latvijas. Džordžtaunas universitātē ir starptautiska studentu mācību programma Kārļa universitātē Čehijā, kurā piedalās arī studenti no Latvijas.

R. Rīms informēja Valsts prezidenti par Džordžtaunas universitātes ieceri izveidot šādu starptautisku programmu arī Latvijā, tādējādi sekmējot sadarbību ar Baltijas reģionu. V.Vīķe-Freiberga pauda gandarījumu un stingru atbalstu šādai iniciatīvai, uzsverot, ka studentiem Baltijas valstīs pavērtas plašas kontaktu un Latvijas ārpolitikas un citu zināšanu formu ieguves iespējas.

Rodžers Rīms uzaicināja Latvijas Valsts prezidenti šovasar Prāgā Kārļa universitātē nolasīt lekciju Džordžtaunas universitātes starptautiskās programmas studentiem. V.Vīķe–Freiberga pateicās par ielūgumu. Tika panākta vienošanās, ka Džordžtaunas universitāte sadarbosies ar Latvijas vēstniecību ASV šīs ieceres īstenošanā.

Vakar, 16.maijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Ņujorkā apmeklēja banku "JP Morgan Investments". Tikšanās laikā akcentētas investīciju piesaistes iespējas Latvijai. Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija un viss Baltijas valstu reģions tiek uzskatīts par dinamiskas attīstības reģionu, kuram prognozē sekmīgas izaugsmes iespējas Eiropā. V.Vīķe–Freiberga pastāstīja bankas "JP Morgan Investments" pārstāvjiem, ka Baltijas valstu prezidenti ir uzsvēruši nepieciešamību izveidot vienotu Baltijas valstu enerģētikas loku, kas būtu svarīgs projekts arī Latvijai. Bankas pārstāvji, izsakot savu viedokli, sacīja, ka šis vienotais enerģētikas loks ir ekonomiski pamatots un sniegtu labas attīstības iespējas valstij, viņi arī augstu novērtēja dialoga iespēju ar Valsts prezidenti un Latviju.

V.Vīķe–Freiberga informēja bankas pārstāvjus par pašreizējo politisko un ekonomisko situāciju Latvijā, par jaunizveidotās valdības prioritātēm un to, ka valdības mērķi saglabā pēctecību valsts attīstībā. "JP Morgan Investments" ir viena no pasaules lielākajām investīciju bankām, kurai ir plaša pieredze un iespējas kapitāla piesaistē. Bankas pārstāvji sarunā ar Valsts prezidenti izrādīja lielu interesi par investīciju iespējām Latvijā.

Kā vēl viens sarunu punkts tika izvirzīta izglītības attīstība Latvijā. Bankas pārstāvji augstu novērtēja to, ka Valsts prezidente ir izvirzījusi izglītības un zinātnes attīstību kā svarīgu sekmīgas valsts attīstības sastāvdaļu. V.Vīķe–Freiberga stāstīja par lielo zinātnisko potenciālu, kas ir Latvijā, kā konkrētu piemēru minot kompāniju "Fiber Optic", kura simtprocentīgi eksportē savu produkciju uz ārvalstīm, lielāko daļu uz ASV, un kuras darbā tiek izmantots augsti kvalificēts, zinātnisks darbaspēks. Viņa informēja par gaidāmo ERAB tikšanos Latvijā, kurā piedalās vairāk nekā 60 valstu uzņēmēji, un bankas pārstāvji novērtēja šo pasākumu kā tādu, kurš Latviju ieraksta pasaules ekonomikas kartē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar apmeklēja arī Ņujorkas biržu Volstrītā, tā ir lielākā birža Amerikas Savienotajās Valstīs. Tiekoties ar biržas priekšsēdētāju Diku Graso, tika spriests par globālās ekonomikas attīstību un Latvijas vietu tajā. Valsts prezidente izklāstīja savu redzējumu par Latvijas vietu nākotnes pasaules ekonomiskajā kartē un uzsvēra informācijas tehnoloģiju kā vienu no jomām, kur Latvijai ir lielas perspektīvas. Viņa arī atzīmēja izglītības nozīmi un to, ka Latvijas studenti sasniedz ļoti labus rezultātus un tādēļ ātri iegūst atbildīgus amatus, tā panākot arvien lielākas iespējas veidot valsti tieši jaunajai paaudzei. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra arī Baltijas valstu sadarbības nozīmi Baltijas reģiona attīstībā.

Abas puses sīkāk pārrunāja jautājumu par biržu attīstību. Ņujorkas biržas priekšsēdētājs piedāvāja Latvijai iespēju pārņemt no Ņujorkas biržas pieredzi biržu attīstībā. Valsts prezidente ar gandarījumu pieņēma šo piedāvājumu. V.Vīķe–Freiberga apmeklēja Ņujorkas biržas telpas un tika iepazīstināta ar brokeru darbu.

Valsts prezidenta preses dienests