Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu administratīvajās lietās, kuras iestādē vai tiesā ierosinātas pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās.
2.pants. Likuma darbība
(1) Administratīvajā procesā ar 2003.gada 1.jūliju piemērojams Administratīvā procesa likums, ciktāl šā likuma normas nenoteic citu kārtību. Administratīvā procesa likuma un šā likuma normas piemērojamas, ciktāl citu likumu speciālās tiesību normas nenoteic citu kārtību.
(2) Ar 2003.gada 1.jūliju kārtību, kādā izskata administratīvā pārkāpuma lietas un izpilda lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, regulē īpašs likums.
3.pants. Fiziskās personas pārstāvības noformēšana
Ja fiziskās personas pārstāvība iestādē pirms 2003.gada 1.jūlija noformēta ar rakstveida pilnvaru, kura nav notariāli apliecināta, pilnvara ir derīga visu tajā paredzēto procesuālo darbību izpildei, ciktāl pārstāvim saskaņā ar likumu nav nepieciešams īpašs pilnvarojums.
4.pants. Administratīvā akta izdošanas termiņš
(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata un iestāde tajā pirms 2003.gada 1.jūlija nav pieņēmusi lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu, iestāde to pieņem piecpadsmit dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.
(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ piecpadsmit dienu termiņu nav iespējams ievērot, iestāde var termiņu pagarināt uz laiku, ne ilgāku par trīsdesmit dienām no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Gadījumos, kad nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības administrācijas vadītājs, bet, ja iestāde neatrodas Ministru kabineta padotībā, — iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.
5.pants. Tiesības apstrīdēt administratīvo aktu
Šā likuma 3. un 4.pants piemērojams arī lietās par administratīvā akta apstrīdēšanu, kuras ierosinātas pirms 2003.gada 1.jūlija.
6.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš
Ja pirms 2003.gada 1.jūlija izdotā spēkā esošā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, un tā apstrīdēšanas termiņš nav izbeidzies, administratīvo aktu var apstrīdēt viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
7.pants. Atlīdzinājums
Administratīvā procesa likuma 93.panta trešās daļas noteikumi nav piemērojami, ja administratīvais akts kļuvis neapstrīdams pirms 2003.gada 1.jūlija, kā arī tad, ja mantiskie zaudējumi vai personiskais kaitējums (arī morālais kaitējums) personai ar iestādes faktisko rīcību nodarīts pirms 2003.gada 1.jūlija.
8.pants. Administratīvā lieta tiesā
(1) Administratīvajā lietā, kas pieņemta tiesvedībā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām (ievērojot attiecīgās Latvijas Civilprocesa kodeksa normas), ar 2003.gada 1.jūliju piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi, ievērojot izņēmumus, kas noteikti šajā likumā.
(2) Ja līdz 2003.gada 1.jūlijam administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, tiesa vai tiesnesis atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņem lēmumu izbeigt tiesvedību civilprocesa kārtībā un uz lietas materiālu pamata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ierosina jaunu administratīvo lietu.
(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā tiesa vai tiesnesis no jauna ierosinātajā administratīvajā lietā neatkārto tās procesuālās darbības, kuras jau izpildītas, lai administratīvo lietu sagatavotu iztiesāšanai.
9.pants. Izņēmuma gadījumi, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai
Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, ja tā, izskatot lietu, pārkāpusi šā likuma 8.panta otrās daļas noteikumus.
10.pants. Piekritība
(1) Administratīvo lietu, kuru apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā pirms 2003.gada 1.jūlija, bet tās izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, nosūta tiesai pēc Administratīvā procesa likumā noteiktās piekritības.
(2) Administratīvo lietu, kuru Augstākās tiesas Civillietu palāta kā apelācijas instances tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā pirms 2003.gada 1.jūlija, bet tās izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, nosūta attiecīgās apgabaltiesas Administratīvo lietu kolēģijai.
(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā lietas izskatīšana pēc būtības ir pabeigta, to apelācijas kārtībā izskata attiecīgās apgabaltiesas Administratīvo lietu kolēģija.
11.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņš
(1) Ja pirms 2003.gada 1.jūlija izdotā spēkā esošā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, un tā pārsūdzības termiņš nav izbeidzies, pieteikumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem tiesai var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.
(2) Pieteikumu par iestādes faktisko rīcību, par kuru pieteicējam kļuvis zināms pirms 2003.gada 1.jūlija, var iesniegt tiesai Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.
(3) Ja iestāde vai augstāka iestāde nav pieteicējam paziņojusi par lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu, kas iesniegts pirms 2003.gada 1.jūlija, pieteikumu tiesai, ja nav izbeidzies pārsūdzības termiņš, var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē vai augstākā iestādē.
12.pants. Blakus sūdzības piekritība
(1) Blakus sūdzību par apgabaltiesas kā apelācijas instances lēmumu, kuru Augstākās tiesas Civillietu palāta pirms 2003.gada 1.jūlija pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tā nosūta Senātam.
(2) Blakus sūdzību par apgabaltiesas kā pirmās instances lēmumu, kuru Augstākās tiesas Civillietu palāta pirms 2003.gada 1.jūlija pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tā nosūta izskatīšanai attiecīgās apgabaltiesas Administratīvo lietu kolēģijai.
13.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņš
Ja tiesas vai tiesneša lēmums pieņemts līdz 2003.gada 1.jūlijam un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienā blakus sūdzības iesniegšanas termiņš nav izbeidzies, blakus sūdzības iesniegšanas termiņa aprēķināšanai piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi.
14.pants. Lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
Pieteikums par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kuru, ievērojot piekritības noteikumus, pirms 2003.gada 1.jūlija savā tiesvedībā pieņēmusi Augstākās tiesas Civillietu palāta, izskatāms saskaņā ar šā likuma 12.panta noteikumiem.
15.pants. Lietas jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem
(1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors var iesniegt protestu Senātam par spēkā stājušos tiesas nolēmumu, kurš pieņemts pirms 2003.gada 1.jūlija, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.
(2) Pamats protesta iesniegšanai par šā panta pirmajā daļā minēto spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietā, kura izskatīta tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki.
(3) Protestu izskata Augstākās tiesas Senāts Administratīvā procesa likuma 338.—352.pantā norādītajā kārtībā.
(4) Augstākās tiesas Senāts, atceļot spriedumu lietā, nodod to jaunai izskatīšanai tiesā atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai piekritībai.
16.pants. Noilgums
Ja 2003.gada 1.jūlijā Civilprocesa likumā vai Civilprocesa kodeksā noteiktais noilguma termiņš nav izbeidzies un Administratīvā procesa likums nosaka īsāku termiņu, piemērojams Administratīvā procesa likumā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2003.gada 1.jūlija. Ja šādi aprēķinātais kopējais noilguma termiņš ir garāks par Civilprocesa likumā vai Civilprocesa kodeksā noteikto termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu izbeidzies pēc Civilprocesa likuma vai Civilprocesa kodeksa.
Pārejas noteikumi
1. Ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrā, divdesmit trešā, divdesmit trešā–A, divdesmit ceturtā, divdesmit ceturtā–A un divdesmit piektā nodaļa.
2. Lietu par vēlēšanu tiesību ierobežojumu konstatēšanu ar 2003.gada 1.jūliju tiesa izskata pēc Civilprocesa likuma noteikumiem par juridiska fakta konstatēšanu. Pēc tam, kad spriedums minētajā lietā stājies likumīgā spēkā, tiesa tā norakstu nosūta vēlēšanu komisijai, kas reģistrējusi deputātu kandidātu sarakstu. Ja vēlēšanas jau notikušas, sprieduma noraksts nosūtāms arī Centrālajai vēlēšanu komisijai, kā arī attiecīgi Saeimai vai konkrētās pašvaldības domei (padomei).
3. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.februārim izstrādā un iesniedz Saeimai:
1) likumprojektu par izpildiestādes pieeju budžeta līdzekļiem. Uz naudas maksājumu vērsta tiesas nolēmuma piespiedu izpildi attiecībā uz iestādi līdz dienai, kad spēkā stājas minētais likums, veic tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem;
2) nepieciešamos grozījumus spēkā esošajos likumos, lai saskaņotu tos ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem.
4. Ministru kabinets, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu 2003.gadam, iekļauj tajā nepieciešamo finansējumu Administratīvā procesa likuma ieviešanai.
Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 13.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 28.jūnijā
Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 12.jūliju.