Ministru kabineta noteikumi Nr.255

Rīgā 2002.gada 25.jūnijā (prot. Nr.26, 3.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 27.pantu

Izdarīt Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 331./333.nr.; 2001, 112.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 6.punktā vārdus “saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumiem Nr.66 “Noteikumi par nodokļu atvieglojumu piemērošanu maksājumiem, kurus izmaksā nerezidentiem”” ar vārdiem “saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi””.

2. Aizstāt 13., 29., 31. un 65.punktā vārdus “Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumi Nr.69 “Noteikumi par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumi Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”” (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt 9., 61., 64. un 82.punktā vārdus “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (attiecīgā locījumā).

4. Aizstāt 9.punktā minētā 2.piemēra pēdējā teikumā vārdus “un piemēro 25 procentu likmi” ar vārdiem “un piemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta trešajā daļā noteikto likmi, ievērojot pārejas noteikumu 23.punkta normas”.

5. Papildināt 10.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Veicot maksājumus nerezidentam — fiziskai personai —, uzņēmumu ienākuma nodokli ietur, ja nerezidenta — fiziskas personas — Latvijā gūtais ienākums neveido ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo objektu.”

6. Aizstāt 12.punktā vārdus “autoratlīdzība par datorprogrammām tiek aplikta” ar vārdiem “maksājumi par autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības), ja tās saistītas ar datorprogrammām, tiek aplikti”.

7. Papildināt noteikumus ar 12.¹ un 12.² punktu šādā redakcijā:

“12.¹ Piemērojot likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktu, ar atlīdzību par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu saprot atlīdzību gan par kustamā, gan nekustamā īpašuma izmantošanu.

12.² Piemērojot likuma 3.panta sesto daļu, ar konsultatīvajiem pakalpojumiem saprot jebkurus konsultatīvos pakalpojumus, kas sniegti iekšzemes uzņēmumam (rezidentam) vai pastāvīgajai pārstāvniecībai (piemēram, konsultāciju sniegšana, dažādu veidu izstrādņu un materiālu (aprēķinu, projektu, biznesa plānu) sagatavošana, informācijas sniegšana par izmaiņām grāmatvedības programmās, tirgus izpētē un reklāmā, iekārtu un ražošanas tehnoloģiju tirgū un citos jautājumos, kas saistīti ar uzņēmuma stratēģisko attīstību, produkcijas ražošanu un realizāciju, uzņēmuma ekonomiskās darbības izpēte). Likuma piemērošanai pakalpojumu kvalificē kā konsultatīvo pakalpojumu, ņemot vērā tā ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.”

8. Papildināt 14.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ņemot vērā, ka nodoklis atbilstoši likumā noteiktajai likmei jāietur no visiem maksājumiem uz beznodokļu un zemu nodokļu valstīm vai teritorijām, nodoklis izmaksas brīdī ieturams arī tad, ja attiecīgos maksājumus veic avansā.”

9. Aizstāt 36.punktā vārdus “likuma “Par darba aizsardzību” 23.pantā” ar vārdiem “Darba aizsardzības likuma 7., 8., 11., 12., 14. un 25.pantā”.

10. Papildināt noteikumus ar 38.¹ punktu šādā redakcijā:

“38.¹ Piemērojot likuma 5.panta ceturto daļu, pie izdevumiem, kas nav ekonomiski saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita preces zudumus un norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz uzņēmuma plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam. Plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam aprēķina, pamatojoties uz faktisko preču zudumu (norakstīto preču) vērtību iepriekšējos trijos taksācijas periodos. Jaunizveidotiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo preču sortiments būtiski mainījies, plānoto zudumu normas nosaka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz attiecīgā uzņēmuma taksācijas gada prognozi un ievērojot saimnieciskās darbības specifiku.”

11. Izteikt 45.punktu šādā redakcijā:

“45. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 4.punktu, uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par summu, ko veido minētās izmaksas, tikai tad, ja uzņēmums no nerezidenta nav ieturējis nodokli noteiktajā apmērā saskaņā ar likuma 24.pantu un nav iemaksājis to budžetā. Nodoklis par attiecīgo summu, piemērojot likuma 3.panta pirmajā daļā noteikto likmi un ievērojot pārejas noteikumu 23.punkta normas, jāmaksā arī tad, ja uzņēmums ir atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas vai 100 procentu apmērā izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”.”

12. Papildināt noteikumus ar 45.¹, 45.², 45.³, 45.⁴, 45.⁵, 45.⁶, 45.⁷, 45.⁸ un 45.⁹ punktu šādā redakcijā:

“45.¹ Likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā minētie zaudējumi no vērtspapīru pārdošanas ir zaudējumi no šādu vērtspapīru pārdošanas:

45.¹ 1. akcijas un obligācijas, kuras neatrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”;

45.¹ 2. pajas un kapitāla daļas, kas to valdītājam dod tiesības uz dokumentu emitenta kapitāla daļām;

45.¹ 3. prasījuma vērtspapīri.

45.² Zaudējumi no šo noteikumu 45.¹ punktā minēto vērtspapīru pārdošanas ir starpība starp šo vērtspapīru iegādes vērtību un vērtspapīru pārdošanas cenu.

45.³ Vērtspapīru iegādes vērtība ir vērtspapīru vienības cena un to izmaksu summa, kas ir tieši attiecināma uz attiecīgo vērtspapīru iegādi. Vērtspapīru iegādes vērtības noteikšanai izmanto metodi “pirmais iekšā — pirmais ārā” (FIFO) vai vidējo svērto cenu metodi. Ja nav iespējams noteikt tās izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz attiecīgo vērtspapīru iegādi, minētās izmaksas, nosakot vērtspapīru iegādes vērtību, netiek ņemtas vērā.

45.⁴ Vērtspapīru pārdošanas cena ir naudas summa, kura ir saņemta vai būtu saņemama kā atlīdzība par vērtspapīru pārdošanu un no kuras ir izslēgtas komisijas naudas summas un maksājumi par citiem ar vērtspapīru pārdošanu tieši saistītiem pakalpojumiem.

45.⁵ Šo noteikumu 45.¹ punktā minēto vērtspapīru iegādes vērtība ir šo vērtspapīru tirgus vērtība, ja nodokļu maksātājs tos iegādājies no saistīta uzņēmuma vai no personas, kas saistīta ar uzņēmumu, par cenu, kas ir augstāka par to tirgus vērtību, vai ja nodokļu maksātājs vērtspapīrus ir iegādājies apmaiņā pret pamatlīdzekļiem vai citiem vērtspapīriem, vai ja nodokļu maksātājs vērtspapīrus ir ieguvis kā dāvanu vai mantojumu, vai citos gadījumos, ja nodokļa maksātājs vērtspapīrus ir iegādājies, atlīdzību neizmaksājot naudā.

45.⁶ Ja nodokļu maksātājs pārdod šo noteikumu 45.¹ punktā minētos vērtspapīrus saistītam uzņēmumam vai ar to saistītai personai par cenu, kas zemāka nekā to tirgus vērtība, par vērtspapīru pārdošanas cenu uzskata to tirgus vērtību vērtspapīru pārdošanas dienā.

45.⁷ Nosakot vērtspapīru iegādes (pārdošanas) tirgus vērtību, ņem vērā vērtspapīru tirgus vērtību iegādes (pārdošanas) dienā, ar to saprotot:

45.⁷ 1. vērtspapīriem, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” un kuri kotēti vērtspapīru iegādes (pārdošanas) dienā vai pēdējā kotācijas dienā pirms to pārdošanas dienas, – to cenu;

45.⁷ 2. pārējiem vērtspapīriem — to bilances vērtību.

45.⁸ Vērtspapīru iegādes (pārdošanas) diena šo noteikumu 45.¹ punktā minētajiem vērtspapīriem, ja īpašumtiesību pārejas datumu nereglamentē likums, ir līgumā norādītais datums, bet, ja šāda līguma nav, — datums, kurā reģistrēta īpašumtiesību nodošana.

45.⁹ Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 8.punktu, taksācijas perioda izdevumus, kas saistīti ar to vērtspapīru iegādi, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”, nosaka atbilstoši šo noteikumu 45.³ punktā minētajiem nosacījumiem.”

13. Papildināt noteikumus ar 48.¹ punktu šādā redakcijā:

“48.¹ Piemērojot likuma 6.panta ceturtās daļas 9.punktu, taksācijas perioda ieņēmumus no to vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”, nosaka atbilstoši šo noteikumu 45.⁴ punktā minētajiem nosacījumiem.”

14. Svītrot 51.punktā vārdus “ievērojot likuma 6.panta septītajā daļā minētos nosacījumus”.

15. Svītrot 52., 53., 54., 55. un 56.punktu.

16. Aizstāt 60.punktā vārdus “(Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums)” ar vārdiem “(likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”)”.

17. Papildināt noteikumus ar 71.¹ punktu šādā redakcijā:

“71.¹ Piemērojot likuma 13.pantu gadījumā, ja uzņēmums reorganizācijas dēļ iegūst pievienojamā uzņēmuma pamatlīdzekļus, attiecīgās kategorijas sākotnējo vērtību palielina par pievienotā uzņēmuma nodokļa aprēķināšanai noteikto atlikušo vērtību pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas.

Piemērs.

Uzņēmums “A” 2000.gada 1.jūlijā ir pievienots uzņēmumam “B”. Ievērojot šo noteikumu 87.punktu, uzņēmums “A” sastāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, kurā ņem vērā šādu taksācijas periodam noteikto nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām par periodu līdz 2000.gada 30.jūnijam:

Nosakot nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, uzņēmums “B” pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina 4.ailē iekļauj uzņēmuma “A” pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina 10.ailes rezultātu.

18. Aizstāt 85.punktā vārdus “Ministru kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumos Nr.367 “Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem), reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus”” ar vārdiem “Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr.315 “Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem) un reliģiskajām organizācijām tiek izsniegtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi””.

19. Papildināt noteikumus ar 92.¹ un 92.² punktu šādā redakcijā:

“92.¹ Piemērojot likuma pārejas noteikumu 24.punktu, likumā noteiktie nodokļa maksātāji, aprēķinot taksācijas perioda avansa maksājumus taksācijas periodā, kas sākas 2002.-2004.gadā, likumā attiecīgajam taksācijas periodam noteikto koeficientu piemēro arī avansa maksājumiem, kurus veic līdz pirmstaksācijas perioda nodokļa deklarācijas iesniegšanai.

92.² Piemērojot likuma pārejas noteikumu 28.punktu, uzņēmumi, kuru kopējiem vērtspapīru pārdošanas ienākumiem piemērotā apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtība ar 2001.gada 1.janvāri ir mainījusies saistībā ar likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā un 14.panta astotajā daļā izdarītajiem grozījumiem, šajā taksācijas periodā radušos taksācijas perioda zaudējumus no vērtspapīru pārdošanas iekļauj apliekamā ienākuma aprēķinā un sedz hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu citu vērtspapīru pārdošanas apliekamā ienākuma.”

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministrs G.Bērziņš