Par islamistu pasaules redzējumu

Krievijas Islama komitejas priekšsēdētājs Heidars Džemals:

Saprast, kas notiek Eiropā, – tas nemaz nav maz. Eiropa pašlaik nav tā, kas bija pirms 30 vai 20 gadiem. Pašlaik mēs redzam, ka Eiropa vismaz cenšas atgūt politisko gribu, kuras tai nebija pēc 1945. gada. Apvienotā Eiropa kopš 1945. gada ir bijusi ekonomiskā, bet ne politiskā telpa. Taču pašlaik tā par tādu kļūst un līdz ar to pašlaik Eiropa ir tas centrs, ar ko ir nepieciešams meklēt savienību, turklāt nevis status quo saglabāšanai pašreizējā pasaules kārtībā, kas neapmierina nevienu, izņemot Savienotās Valstis, bet gan jaunu alternatīvu radīšanai. Es uzskatu, ka ļoti perspektīvi virzieni šajā ziņā var rasties pa līnijām Eiropa–Āfrika un Eiropa–Tālie Austrumi. Bāze sadarbībai starp islama faktoru un Eiropu tiešām pastāv, lai gan pretestībai tai ir ļoti liela un tajā pašā Eiropā ir ļoti stipri Amerikas ietekmes aģenti, kuri ieņem aktīvu antiislama pozīciju un izdara spiedienu uz diasporām. Taču jāatceras, ka Eiropa vienmēr ir bijusi multirasu teritorija. Piemēram, Romas impērijā 60–70% iedzīvotāju bija trāķieši, nēģeri (nūbieši, berberi), semīti, kuri bija vai nu ievesti kā vergi, vai arī iebraukuši paši. Tā ka visas mūsdienu runas par Eiropas rasu sastāva izmaiņām ir radušās atsevišķu ļaužu “kanārijprātiņā”.

Es domāju par Baltiju kopumā. Joprojām uzskatu, ka Baltija ir viena no būtiskākajām, asākajām Eiropas “atslēgas vietām”. Otrā ir Kaukāzs, trešā – Balkāni. Es esmu pārliecināts, ka visās šajās vietās ASV centīsies destabilizēt situāciju, lai nepieļautu Eiropas atdzimšanu no pelniem.

Piemēram, Balkāni bija lielisks Eiropas dezintegrācijas, destabilizācijas instruments. Vai Čečenijas karš, aiz kura acīm redzami stāv amerikāņu intereses, jo Eiropa cenšas izdarīt visu, lai šo karu izbeigtu. Taču ļoti nopietns virziens ir Baltija un Kaļiņingradas apgabals – perspektīva konfliktu un destabilizācijas zona. Ir pilnīgi acīm redzami, ka ļoti viegli var saasināt teritoriālās pretrunas starp Baltijas valstīm un Krieviju, jo ir palikusi virkne neatrisinātu jautājumu. Ir Pleskavas apgabals, ir Kaļiņingradas apgabals, jāņem vērā arī krievu diasporas Baltijā. Pastāv vesela problēmu un mijiedarbību sistēma, un es, piemēram, esmu pilnīgi pārliecināts, ka Kaļiņingradas apgabala iedzīvotāji gribētu atrauties no Krievijas un pārvērsties par Eiropas pilsoņiem.

Tātad – jā, tur ir ieliktas ļoti nopietnas pretrunas. Principā, kā jūs saprotat, Krievija pašlaik ir ASV vasalis. Un, būdama ASV vasalis, tā ir Eiropas pretinieks, kāda tā tradicionāli ir bijusi. Romanovu dinastijas laikā Krievija apkalpoja Lielbritāniju pret Eiropu. Lielbritānija un Holande ar Pētera I rokām sagrāva Skandināvijas lielās cerības izveidot valsti, kas būtu jaunās Eiropa centrs pēc tam, kad Svētas Romas impērija bija lupatās.

Mūsdienās Krievija ir daudz vājāka, nogurusi, izsmelta – un joprojām strādā ASV labā un pret Eiropu. Visticamākais, tā tiks izmantota destabilizācijai visos virzienos – pret Ķīnu, pret islamu, pret Eiropu. Dabiski, ar visiem Krievija negribēs konfliktēt, baidīsies, taču tā notiks. Tas ir neizbēgami.

Pašā tuvākajā laikā, manuprāt, ir gaidāms Krievijas valsts ekonomiskais un politiskais krahs, jo tā pašlaik ir faktiski izsmēlusi resursus, lai eksistētu pašreizējā izskatā. Tas radīs apstākļus daudz plašāka mēroga nestabilitātei, Ķīnas aktivizēšanos Sibīrijas virzienā un ir ļoti liela iespējamība, ka ASV izdosies īstenot sevis glābšanas plānu, radot destabilizāciju Eirāzijā. Turklāt nekur nav teikts, ka viss beigsies tāpat kā 1945. gadā.

“KLUBS”