ATSAUCĒ IETVERT:
Par Kurzemes hercogu sarkofāgiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.06.2002., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/63915
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Kurzemes hercogu sarkofāgiem
Rundāles muzejs plāno atjaunot Baltijas valstīs vienīgo apmeklētājiem pieejamo 16.–18.gadsimta hercogu kapeņu sarkofāgus, kuros iebalzamēti atdusas 24 Ketleru un 6 Bīronu dinastijas pārstāvji, taču līdzekļu trūkuma dēļ iecere pagaidām netiek īstenota, jo muzejam nav metāla restauratora, turklāt nav arī nepieciešamā finansējuma. Muzejs iecerējis restaurēt trīs no hercogu kapeņu sarkofāgiem, neskarot mirstīgās atliekas – mūmijas. Kopumā Jelgavas pils kapenēs atrodas 21 metāla sarkofāgs un deviņi koka zārki, kuros no 1569. gada līdz 1791. gadam apbedīti gandrīz visi Kurzemes hercogi, viņu sievas un agrā jaunībā mirušie bērni. Trīs metāla sarkofāgu restaurācija, tekstīliju konservācija un mirstīgo atlieku sakārtošana notikusi jau 1995. gadā, bet pašas kapenes apmeklētājiem pieejamas tikai no 1992. gada. Kapenes faktiski ir vienīgā vieta, kas saglabājusies no tā dēvētās vecās Jelgavas pils, kuras būvniecība sākta 1738. gadā. Savas pastāvēšanas vēsturē kapenes vairākkārt izpostītas un izdemolētas. Pirmos postījumus Ziemeļu kara laikā veica zviedru karavīri, vēlāk, pēc Pirmā pasaules kara, kapenes nesaudzīgi izdemolējuši boļševiki un bermontieši. Apbedījuma sarkofāgi izpostīti arī pēc Otrā pasaules kara, kad tās tika oficiāli slēgtas, taču bija pieejamas demolētājiem un zagļiem – šajā laikā no kapenēm pazuda hercoga Frīdriha Kazimira meitas sarkofāgs.
LETA