Par vērtspapīru tirgu uz pasaules sliekšņa

Ekonomikas pieaugumu tempu palielināšanās pēdējo divu gadu laikā liecina, ka valsts atguvusies no Krievijas finansu krīzes sekām, radot pamatu arī vērtspapīru tirgus attīstībai, kas attīstītajās valstīs ir neatņemama ekonomikas sastāvdaļa. Šaurais Latvijas uzņēmumu saražotās produkcijas noieta spektrs, sākoties Krievijas finansu krīzei, bija pamatā kapitāla aizplūšanai arī no Latvijas fondu tirgus. Tagad šādas krīzes atkārtošanās, lai gan tirdzniecību neapšaubāmi ietekmētu, diezin vai spētu radīt trīs gadus ilgstošu stagnāciju, kas faktiski ilga līdz pagājušā gada beigām. Noieta tirgu diversifikācija sekmējusi valsts ekonomikas attīstību, un beidzot var teikt, ka valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums sāk atspoguļoties arī vērtspapīru tirgū.

RFB plānotā iekļaušanās Helsinku Fondu biržas HEX grupas tirdzniecības sistēmā devusi jau pirmos redzamos augļus – tāpat kā Tallinas Fondu biržā pērn, tā RFB šogad paziņojums par integrāciju izraisīja akciju pirkšanas bumu, nodrošinot vienlaikus visu aktīvāk tirgoto uzņēmumu akciju cenu palielināšanos. Šī cenu palielināšanās gan varētu būt saistīta arī ar valstij piederošo Latvijas gāzes akciju privatizāciju par sertifikātiem, kas jebkuram publiskā piedāvājuma dalībniekam pie līdzšinējām cenām biržā ir nodrošinājusi peļņu. Tā varēja tikt reinvestēta citu uzņēmumu akcijās, radot arī to cenu palielināšanos. Nevar gan noliegt arī ārzemju kapitāla ietekmi tirgus augšupejā, jo, kā rāda Finansu un kapitāla tirgus komisijas statistika, nerezidentu vērtspapīru kontu skaits Latvijā katru mēnesi pieaug.

Valsts ekonomikas stāvokļa uzlabošanās palielina ne tikai iedzīvotāju maciņu biezumu, bet paver iespēju jaunu vietējo un starptautisko investoru līdzekļu piesaistei Latvijas akciju tirgum. Jaunām investīcijām ceļu paver arī pašreiz notiekošā Latvijas kuģniecības un drīzumā gaidāmā Ventspils naftas valsts kapitāla daļu privatizācija, kas palielinās tirgus kapitalizāciju, radot lielākas līdzekļu ieguldīšanas iespējas vēl samērā maz novērtētos vērtspapīros. Prognozējams, ka pēc vasaras atvaļinājumu sezonas beigšanās jaunu akciju pirkšanas vilni izraisīs arī Latvijas likumdošanā iestrādātā norma, kas paredz, ka no nākamā gada septembra uzņēmumu kontrolpaketes īpašniekiem būs obligāti jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājumi mazākuma akcionāriem. Cena, par kādu akcijas tiks atpirktas, visticamāk, būs vienāda ar uzņēmumu akciju bilances vērtību, kas lielākajai daļai uzņēmumu ir vairākas reizes augstāka nekā akciju cena biržā.

Patlaban Latvijas mazajiem investoriem vietējā tirgū ir iespēja ieguldīt ne tikai akcijās, bet arī fiksēta ienākuma vērtspapīros un vairāku fondu ieguldījumu apliecībās. Latvijas Centrālā depozitārija un Valsts kases īstenotais projekts valsts iekšējā aizņēmuma parāda vērtspapīru fiksētas likmes izsoļu rīkošanā ne tikai bankām, bet arī citiem investoriem rod iespēju šos vērtspapīrus iegādāties izsolēs, nevis kā iepriekš – tikai sekundārajā tirgū.

Liels solis uz priekšu ir dažādu ieguldījuma fondu skaita palielināšanās, kas ļauj veikt investīcijas ar mazāku risku nekā akciju tirgū, vienlaikus nodrošinot lielāku ienesīgumu nekā naudu ieguldot bankas depozītā. Lai gan Latvijas ieguldījumu fondu darbības spektrs pagaidām vēl nav visai plašs, tam tomēr ir tendence palielināties.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “BIZNESA LAIKS”