Augstu godātais Caunes kungs!

Šajā ziedošajā vasaras dienā, lūdzu, pieņemiet vissirsnīgākos apsveikumus un visdziļāko pateicību no Latvijas Zinātņu akadēmijas.

Jūs esat pārliecinoši pierādījis, ka ar aizrautību un godaprātu veikts zinātnieka darbs var nest izcili raženus augļus — pateicoties Jūsu ilggadējiem Rīgas arheoloģijas un senvēstures pētījumiem, esam ieguvuši iespēju Rīgas vēsturē izlasīt pilnīgi jaunas lappuses. Latvijas Vēstures institūts un “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, atjaunojuši savu seno statusu, sekmīgi strādā Latvijas vēstures izpētē un atklājumu publikācijā. Institūta līdzstrādnieki aizstāv doktora disertācijas. Visbeidzot, vēsture ir kļuvusi par tādu zinātnes nozari, par kuru interesējas Latvijas Republikas augstākās pārstāvniecības institūcijas. Institūta direktora postenī ir bijis idejai, darbam un saviem līdzstrādniekiem uzticīgs vadītājs, par kuru tiešām var teikt slavenos vārdus, ka viņš “stāv stingri un strādā droši”. Ar prieku un lielu gandarījumu varam Jums pateikties par dziļi ieinteresēto un vienmēr toleranto attieksmi pret Zinātņu akadēmijas darba problēmām un aktualitātēm.

Vēsture nekad nebeidzas. Un radošs darbs nekad nebeidzas. Lieliski, ja to var apvienot. Tāpēc no sirds vēlam Jums jaunas ierosmes, atklājumus un panākumus. Ņemot vērā Jūsu pieredzi, mēs esam simtprocentīgi pārliecināti, ka mūs gaida ne viena vien interesanta grāmata. Veselību, možumu un radoša darba prieku!

Patiesā sirsnībā un cieņā —

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

prof.

Rīga, 2002. gada 27. jūnijā

Vakar, 27. jūnijā, Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) tika atvērta jauna grāmata. Latvijas Universitātes (LU) Latvijas Vēstures institūts (LVI) godināja savu ilggadējo direktoru, Rīgas arheoloģijas un senvēstures pētnieku ar greznu, tumšzilos audekla vākos iesietu 631 lappusi biezu grāmatu. “Civitas et castrum ad mare Balticum. Baltijas arheoloģijas un vēstures problēmas dzelzs laikmetā un viduslaikos “ — rakstu krājumu, kas veltīts LZA īstenajam loceklim profesoram Dr. habil. hist. Andrim Caunem 65 gadu dzīves jubilejā. Gaviļniekam apsveikumu veltīja arī LZA prezidents Jānis Stradiņš (publicējam atsevišķi — “LV”).

Rakstu krājumā ir A. Caunes darbības raksturojums, viņa bibliogrāfija, literatūra par viņu, A. Caunes nepublicētie arheoloģisko izrakumu pārskati Latvijas vēstures institūta arheoloģisko materiālu krātuvē. Un speciālistu — A. Caunes kolēģu — raksti par pilsētām, pilīm un nocietinājumiem, amatniecību, celtniecību, celtnēm, kapulaukiem, kapsētām, apbedījumiem, kā arī Baltijas piekrastē atrasto senlietu studijas.

Savā bagātajā darba mūžā A. Caune guvis pelnītu atzinību. Baltijas asamblejas balvas laureāts zinātnē, daudzu starptautisku vēsturnieku biedrību loceklis, Eiropas zinātņu un mākslu akadēmijas īstenais loceklis, U.I. S. P. P. padomes loceklis, Baltijas vēstures komisijas korespondētājbiedrs (Getingene, Vācija), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, LZA Lielo medaļu. Kopš 1998. gada Latvijas vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs. A. Caune ir darbojies komisijās sakarā ar Rīgas 800 gadu jubileju (1993 — 1997), ar labām sekmēm veicis dažādus administratīvos un sabiedriskos darbus — bijis LZA Senāta loceklis, LU Vēstures fakultātes un LVI Habilitācijas un promocijas padomes loceklis, LVI Zinātniskās domes priekšsēdētājs (1993 — 1996), Domes loceklis. Sešus gadus A. Caune vadīja LU Latvijas Vēstures institūtu, iemantodams lielu autoritāti darbinieku vidū.

A. Caunes vadītajās arheoloģiskajās ekspedīcijās pirmo zinātniskās pētniecības darba rūdījumu — tiešā nozīmē, ar arheologa lāpstu rokā — un pirmo pieredzi iegūtā materiāla apkopošanā, rakstot kursa darbus un diplomdarbus, ieguvuši simtiem studentu. Viņa lekcijas, aizrautīgi aplūkojot arheoloģiskajos izrakumos iegūtās senlietas, mācoties palūkoties pāri senās Rīgas nocietinājumu mūriem un ieraugot Rīgas vietu Eiropas un pasaules saimniecībā un kultūrā, klausījušies studenti, skolēni un daudzi interesenti.

Vai ir iespējams vienā grāmatā, kaut arī ļoti solīdā, atspoguļot šādu darbīgu un raženu mūžu? Gan ir, gan nav. Bet izteikt savu attieksmi, ierosināt lasītājus — to var. Un ļoti sekmīgi to paveikuši profesora Andra Caunes 36 kolēģi — vēsturnieki un arheologi no deviņām Eiropas valstīm. Tas nav komplimentāra rakstura izdevums, bet interesants un saturīgs pētījums par to, kas mūsu vēsturē īpatnējs un maz zināms. Izsakot savu cieņu šī izdevuma “vaininiekam”, lasītājam atliek pievienoties gan labā vēlējumiem, gan labā cerībā uz jauniem pētījumiem un atradumiem, jo vēl tik daudz mums jāuzzina par savas Dzimtenes vēsturi.

Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”

Aizvakar, 26.jūnijā, tika pasniegtas LZA un a/s “Aldaris” balvas par zinātnisko devumu

Attēlā visi kopā: 2002.gada balvu laureāti un žūrija: Mārtiņš Ikaunieks, Tālavs Jundzis, Anita Labanovska, Rolands Bārenis, Sandra Muižniece–Brasava, Uldis Viesturs, Jānis Stradiņš, Maija Rukliša, Vitālijs Gavrilovs, Viktors Hausmanis, Juris Ekmanis, Elina Jankovska un Iļja Galkins Foto: Alma Edžiņa — “Latvijas Vēstnesim”