Par SIF projektu rezultātiem

Šā gada 1. martā Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) izsludināja projektu konkursus deviņās apakšprogrammās. Līdz 3. maijam — projektu pieteikumu iesniegšanas beigu termiņam — SIF saņēma 390 projektu pieteikumus.

Kā preses konferencē 26. jūnijā pastāstīja fonda padomes priekšsēdētāja Ramona Umblija, martā un aprīlī SIF rīkojis vienpadsmit seminārus, kuros interesenti iepazīstināti ar projektu izstrādāšanas un iesniegšanas prasībām. Šāda prakse, sagatavojot potenciālos projektu iesniedzējus, ir attaisnojusies — no reģioniem, kuros notika semināri, saņemts lielāks projektu pieteikumu skaits, turklāt tie bija sagatavoti kvalitatīvāk, atzina R. Umblija.

Projektu pieteikumus izvērtēja trīs kārtās: vispirms tika novērtēta administratīvā atbilstība, pārbaudot, vai ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, pēc tam — atbilsme apakšprogrammas vadlīnijām, visbeidzot — projekta saturiskā kvalitāte un finansu aprēķini.

Trešajā kārtā, projektu pieteikumus izskatot pēc būtības, vērtēšanu veica īpašas komitejas. Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likumu ir izveidotas un darbojas sešas komitejas, kuru kompetencē ir izvērtēt iesniegtos projektus un to īstenošanas gaitu konkrētas apakšprogrammas ietvaros. Galīgais lēmums par projektu konkursa uzvarētājiem tika pieņemts SIF padomes sēdē 19. jūnijā.

Kopumā fonds atbalstīja 64 projektu pieteikumus, informēja SIF sekretariāta direktors Nils Sakss. Šo projektu finansēšanai fonda padome piešķīrusi 96 549 latus.

Visvairāk pieteikumu — 231 — SIF saņēma Sociālās integrācijas programmā izsludinātajos divos projektu konkursos: “Pieejamas vides veidošana pārstāvjiem no dažādām sociāli neaizsargātām grupām” un “Sociālo iemaņu attīstīšana internātskolu un bērnu namu audzēkņiem, lai sagatavotu viņus patstāvīgai dzīvei”. Diemžēl atvēlētais līdzekļu apjoms ļāva apstiprināt tikai desmit no tiem, kopumā no SIF līdzekļiem šajā pusgadā atvēlot sociālās integrācijas problēmu risināšanai 36 624 latus.

Etniskās integrācijas programmā izsludinātajos četros projektu konkursos tika iesniegti 104 projektu pieteikumi, no tiem atbalstīti 36. Kopējais SIF piešķirtais finansējums šiem projektiem ir 37 388 lati. Kā pastāstīja N. Sakss, visaktīvākās projektu pieteikumu iesniedzējas bijušas mazākumtautību kultūras biedrības un asociācijas, turpretī lielāka ieinteresētība gaidīta no izglītības iestādēm, kurām bijusi iespēja gūt atbalstu skolēnu apmaiņas un sadarbības projektu īstenošanā. R. Umblija kā pozitīvu iezīmi vērtē to, ka visai liela bijusi masu informācijas līdzekļu vēlme konstruktīvi iesaistīties integrācijas procesa atspoguļošanā, veicinot sabiedrības saliedētību, — attiecīgajā apakšprogrammā iesniegti 16 projekti, no kuriem atbalstīti divi.

Etniskās integrācijas programmas ietvaros četriem apakšprogrammā “Atbalsts nevalstisko organizāciju projektiem etniskās integrācijas jomā” uzvarējušiem projektiem pusi no finansējuma piešķirs Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centrs, kas, pamatojoties uz 2001. gadā noslēgto vienošanos ar SIF, izraudzījās tādus projektus, kuri paredz dažādu konferenču un semināru rīkošanu par mazākumtautību, pilsonības un sabiedrības integrācijas jautājumiem.

Reģionālās integrācijas programmā izsludinātajos trīs projektu konkursos iesniegti 55, bet atbalstīti 18 projekti, kuru finansēšanai fonda padome piešķīrusi 22 537 latus.

Tuvākajā laikā ar katru atbalstītā projekta pieteicēju notiks individuālas sarunas par līguma slēgšanu un citu nosacījumu saskaņošana. Pēc tam, kad būs noslēgts līgums, SIF avansā pārskaitīs 80 % no projektā paredzētajiem līdzekļiem. Atlikušie 20% tiks pārskaitīti pēc starpatskaites saņemšanas. Kad projekts būs īstenots pilnībā, fondā jāiesniedz gan finansu, gan saturiskā gala atskaite. Tādējādi SIF nodrošinās finansu kontroli. Par to, kā sabiedrības integrācijas procesus ietekmējis tas vai cits projekts, SIF pārliecināsies, veicot plašu aptauju apmēram pēc gada.

R. Umblija pauda gandarījumu par to, ka šogad ir aktivizējušies reģionu pārstāvji — 68% no atbalstītajiem projektiem īstenos organizācijas, kas darbojas ārpus Rīgas. Vēl pirms trim četriem gadiem naskākie projektu pieteikumu iesniedzēji dažādos konkursos bija galvaspilsētas institūcijas.

Diemžēl aptuveni puse no visiem iesniegtajiem projektu pieteikumiem neizturēja konkursa pirmo kārtu, kurā tika pārbaudīta dokumentācija. Tāpat gandrīz puse projektu iesniedzēju nebija ņēmuši vērā konkursa nolikumā minēto prasību: “grants, kas tiek prasīts no SIF, nedrīkst pārsniegt 80% no kopējā projektam atbilstošām izmaksām” un nebija paredzējuši līdzfinansējumu.

R. Umblija pastāstīja, ka šobrīd gatavākas projektu izstrādei ir sociālajā integrācijā darbojošās institūcijas, turpretī etnisko integrāciju veicinošo organizāciju projektu pieteikumos konstatēts vairāk nepilnību. Tuvākajā laikā SIF izanalizēs raksturīgākās kļūdas, un kopsavilkums par tām būs lasāms fonda interneta mājaslapā: www.lsif.lv . N. Sakss norādīja, ka projektu iesniedzējiem tiks dota iespēja novērst netīši radušās kļūdas un nepilnības un atkārtoti piedalīties konkursā ar uzlabotiem projektu pieteikumiem.

2002. gada 2. pusgada projektu konkurss tiks izsludināts jūlija sākumā. Līdztekus konkursiem jau esošo trīs programmu ietvaros pirmo reizi SIF izsludinās konkursu arī par PHARE finansējuma ieguvi. Par PHARE līdzekļiem — 100 000 eiro — tiks atbalstīti nevalstisko organizāciju, pašvaldību, izglītības, kultūras un zinātnes iestāžu iesniegtie projekti, kuru mērķis ir veicināt etnisko integrāciju.

Lai būtu iespējams pilnībā apgūt PHARE programmas līdzekļus, kas nākamajā gadā būs vēl lielāki, SIF arī šī gada otrajā pusē rīkos seminārus potenciālajiem projektu izstrādātājiem.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore