Šī vizīte mūsu valstīm un tautām ir nozīmīgs notikums

Vakar, 27.jūnijā, noslēdzās Armēnijas prezidenta Roberta Kočarjana divu dienu oficiālā darba vizīte Latvijas Republikā

Vakar, 27.jūnijā, pirms darba brokastīm: Armēnijas Republikas prezidents Roberts Kočarjans un Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš. Aizvakar, 26.jūnijā, pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa: Armēnijas prezidents Roberts Kočarjans un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu

Vakar, 27.jūnijā, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Armēnijas prezidentu Robertu Kočarjanu darba brokastīs, sarunā piedalījās abu valstu delegācijas. Sarunā apstiprināta gatavība veicināt abu valstu sadarbību, kā arī pārrunāti sadarbības vēlamie virzieni un jomas.

A.Bērziņš pauda gandarījumu, ka Latvijas prezidentūras laikā Armēnija tika uzņemta Eiropas Padomē. Savukārt R.Kočarjans izteica Armēnijas ieinteresētību sadarboties ar Eiropas Savienību, lai izprastu Eiropas nostāju Kaukāza jautājumā, jo pašlaik tā neesot gluži skaidri formulēta.

Ministru prezidents izteica Latvijas ieinteresētību stiprināt abu valstu ekonomisko sadarbību, sākotnēji noslēdzot biznesa kopienas interesējošus un sadarbību veicinošus starpvaldību nolīgumus. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka līdzīgi ir abu valstu mērķi un centieni, tādējādi Latvijas pieredzes pārņemšana sekmētu Armēnijas attīstības procesus.

Savukārt Armēnijas prezidents izteica ieinteresētību sadarboties administratīvā līmenī, pārņemot Latvijas pieredzi dažādās valsts administrēšanas jomās. Sarunā īpaša nozīme tika veltīta nodokļu administrēšanai, Armēnijas puse bija ļoti ieinteresēta pārņemt Latvijas pieredzi šajā jautājumā, izsakot gatavību, cieši sadarbojoties, apgūt Latvijas pieredzi nodokļu sistēmas izveidē, nodokļu iekasēšanas metodoloģijas izstrādē un uzlabot nodokļu administrēšanas sistēmu Armēnijā. Sarunā skarti arī investīciju, banku sistēmas un ekonomiskās attīstības jautājumi.

Amatpersonas izteica gatavību aktivizēt abu valstu sadarbību, sagatavojot un noslēdzot starpvaldību nolīgumus, īpaši tirdzniecības un tūrisma veicināšanai, kā arī sadarboties nodokļu administrēšanas, liecinieku aizsardzības un terorisma apkarošanas jautājumos.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Armēnijas Republikas prezidents Roberts Kočarjans sarunā ar Rīgas iedzīvotājiem 2002.gada 26.jūnijā

Roberts Kočarjans parakstās Rīgas pils goda viesu grāmatā

Vēsturnieks Heinrihs Strods Armēnijas prezidentam Robertam Kočarjanam Latvijas okupācijas muzejā stāsta par mūsu valsts un tautas traģisko pagātnia

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tiekoties ar Latvijas Saeimas pārstāvjiem

Aizvakar, 26.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Latvijas un Armēnijas sadarbības grupas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns un grupas deputāts Linards Muciņš tikās ar Armēnijas prezidentu Robertu Kočarjanu.

Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Armēnijas divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējas, Kalnu Karabahas jautājuma risinājuma perspektīvas, kā arī Armēnijas attiecības ar Krieviju.

Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume uzsvēra, ka attiecības starp Latviju un Armēniju veidojas sekmīgi. Viņš atzinīgi novērtēja līdzšinējo parlamentāro sadarbību un akcentēja tās padziļināšanas nepieciešamību valdību līmenī. J.Straume arī pauda pārliecību, ka, Armēnijai kļūstot par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti, aktivizēsies abu valstu ekonomiskie kontakti, bet, vērtējot sabiedrības integrācijas procesa norisi, izteica gandarījumu par Latvijā dzīvojošo armēņu aktīvo dalību tajā.

Abas puses sprieda arī par kopīgo ārpolitisko mērķi — integrāciju Eiropas Savienībā (ES). “Armēnija sevi uzskata par piederīgu Eiropai,” sacīja R.Kočarjans un atzinīgi novērtēja mūsu valsts atbalstu tās virzībā uz ES. Viņš arī uzsvēra, ka Armēnija ir ieinteresēta pārņemt Latvijas pieredzi, integrējoties Eiropas Savienībā.

Saeimas priekšsēdētājs interesējās par Kalnu Karabahas jautājuma noregulējuma perspektīvu. R.Kočarjans uzsvēra, ka konflikta atrisinājums ir viens no galvenajiem Armēnijas ārpolitikas uzdevumiem, un akcentēja savas valsts centienus to panākt mierīgiem līdzekļiem.

Pārrunātas arī Armēnijas un Krievijas divpusējās attiecības, kā arī Armēnijas loma stabilitātes veidošanā Dienvidkaukāza reģionā.

Saeimas preses dienests

 

Vaira Vīķe–Freiberga, Roberts Kočarjans un Imants Freibergs sagaida vakariņu viesus:

Latvijas ārlietu ministru Induli Bērziņu …		…Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Mārtiņu Bondaru…
… Latvijas vēstnieku Armēnijā Aivaru Voveru …		… mūziķi Rafi Haradžanjanu Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

 

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakariņās par godu Armēnijas prezidentam:

Tosts vakariņās par godu Armēnijas prezidentam Robertam Kočarjanam Melngalvju namā 2002. gada 26. jūnijā

Augsti godātais prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un liels gods uzņemt pirmajā oficiālajā vizītē ģeogrāfiski nedaudz attālākas, bet eiropeiskās un kristīgās morāles pamatvērtību ziņā Latvijai tuvās Armēnijas prezidentu.

Šī ir ne tikai pirmā Armēnijas prezidenta vizīte Latvijā, bet arī pirmā tik augsta līmeņa vizīte mūsu attiecību vēsturē. Mūsu valstīm un tautām tas ir nozīmīgs notikums. Politiskais dialogs starp Latviju un Armēniju ir pakāpeniski attīstījies, un līdz ar jūsu vizīti tas nupat ir aptvēris visus līmeņus — abu valstu prezidentus, valdību, parlamentāriešus. Mēs šo dialogu vēlamies turpināt, lai mūsu valstu iedzīvotāji no tā gūtu nozīmīgus praktiskus ieguvumus.

Lielā mērā Armēnijas un Latvijas savstarpējā sapratne rodas no mūsu tautu vēsturisko pārdzīvojumu līdzībām. Abas valstis vēsturiski ir atradušās pasaules tirdzniecības ceļu krustojumos. Tomēr ne visos laikos šāds ģeogrāfiskais stāvoklis ir nesis uzplaukumu un drošību. Armēnijai ilgstošā posmā, bet Latvijai īsākā laika sprīdī ir nācies pārdzīvot postošus vēstures pārbaudījumus. Šodien abas valstis sadarbojas tirdzniecības un citās jomās, lai mūsu bērniem un bērnu bērniem vairs nekad nebūtu jāpiedzīvo pagātnē izciestie pārbaudījumi.

Imanta Freiberga, Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Armēnijas Republikas prezidenta Roberta Kočarjana tosts: “Par auglīgu Latvijas un Armēnijas sadarbību! Par veiksmīgu sadarbību mūsu valstu un tautu nākotnes un labklājības vārdā!”

Galvenā Latvijas un Armēnijas neatsveramā vērtība ir bijusi un būs mūsu tautas, to īpatnais kultūras mantojums, nacionālās tradīcijas un valodas. Mēs ar godbijību novērtējam gadu tūkstošos tapušo armēņu kultūru, ko turpinām iepazīt vēl šodien. Armēņu kultūras bagātību mēs izbaudījām pagājušā gada nogalē Rīgā notikušajās armēņu tautas mākslas un tradīciju dienās. To laikā bija iespējams pārliecināties, ka Latvijā ir patiesa interese par Armēniju un armēņu tautas kultūru. Armēņu tautas mākslas un tradīciju dienās nostiprinājās pārliecība, ka mūsu valdības var veicināt savstarpēji bagātinošus kontaktus un plašāku informācijas apriti starp mūsu valstīm. Ar tādu mērķi šodien tika parakstīts līgums par Armēnijas un Latvijas pilsoņu savstarpējiem braucieniem, kas radīs vēl labvēlīgākus apstākļus, lai mēs viens otru labāk iepazītu.

Arī nesenā vēsturiskā pieredze latviešu un armēņu tautām daudzējādā ziņā ir līdzīga. Armēnija, tāpat kā Latvija, par neatkarīgu valsti kļuva 1918. gadā, un tieši tāpat kā Latvija tā ciena un sargā savas tautas visdārgākās — suverenitātes — tiesības. Pagājušais vētrainais gadsimts pēc demokrātiska valstiskuma izveidošanās diemžēl atnesa arī tā neilgu pastāvēšanu un abu tautu pārstāvju izceļošanu uz citām pasaules valstīm.

Liktenis bija lēmis pirmajiem armēņiem apmesties Latvijā vēl pagājušā gadsimta 30. gados, lai turpmāk to sauktu par savām mājām. Labvēlīgā politika pret mazākumtautībām ir pārmantota arī atjaunotās Latvijas

likumos. Viens no pirmajiem likumiem, kas tika pieņemts pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, paredzēja garantētas iespējas mazākumtautībām īstenot kultūras autonomiju. Mūsu zemes armēņi sekmīgi izmanto šīs iespējas — darbojas armēņu sabiedriskās organizācijas, svētdienas skola, Latvijas Radio pārraida programmu armēņu valodā, drīzumā Rīgā tiks iesvētīts jauns armēņu dievnams. Armēņi ir kļuvuši par Latvijas un tās sabiedrības daļu un joprojām kalpo kā emocionālā un dzīvā saikne starp Armēniju un Latviju. It īpaši es vēlētos izcelt ievērojamā armēņu pianista, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas ilggadējā priekšsēdētāja Rafi Haradžanjana darbu mazākumtautību interešu pārstāvēšanā sadarbībā ar valsts iestādēm.

Dāmas un kungi!

Prezidenta vizīte ļauj mums novērtēt panākto desmit gados kopš abu valstu attiecību nodibināšanas, un šis notikums sniedz mums iespēju vēlreiz apzināties to lielo sadarbības potenciālu, ko sniedz pārmaiņas mūsu valstu sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī atvērtība plašākiem integrācijas un globalizācijas procesiem. Latvijai un Armēnijai ir visi priekšnoteikumi, lai mūsu turpmākā sadarbība nesatricināmi balstītos uz savstarpēju izpratni, uzticību un kopīgām interesēm.

Latvijas un Armēnijas sadarbības perspektīvu iezīmē Armēnijas gaidāmā dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā. Latvija apsveic un atbalsta Armēnijas vēlmi kļūt par šīs organizācijas dalībnieci. Es esmu pārliecināta, ka Armēnijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā veicinās abu mūsu valstu kopīgo saimniecisko aktivitāti.

Starptautiskajā politikā Latvija augstu vērtē mazo un nelielo valstu savstarpēju atbalstu un sadarbību. Lai arī Latvija un Armēnija ir šķietami mazas valstis pasaules politiskajā kartē, tomēr, sadarbojoties starptautiskajās organizācijās, vienmēr ir iespējams atbalstīt vienam otru svarīgu kopīgu mērķu sasniegšanā. Latvija ir gandarīta, ka, 2001. gadā vadot Eiropas Padomes Ministru komiteju, tai izdevās īstenot vienu no savām galvenajām prioritātēm — panākt Armēnijas iekļaušanu Eiropas Padomes valstu saimē.

Gan Latvijai, gan arī Armēnijai demokrātiskas valsts veidošana un integrācija eiroatlantiskajās organizācijās ir viena no svarīgākajām prioritātēm. Konsekventi virzoties uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā un NATO, Latvija ir panākusi starptautiski atzītus rezultātus demokratizācijas, pilsoniskas sabiedrības un ekonomisko reformu jomā. Tēlaini izsakoties, reformu īstenošanas pieredze ir vērtīgākā Latvijas eksporta prece, ko mēs esam gatavi sniegt Armēnijai un armēņu tautai, veidojot savu labklājības sabiedrību.

Atļaujiet man šo tostu uzsaukt par jums, prezidenta kungs! Par auglīgu Latvijas un Armēnijas sadarbību! Par veiksmīgu sadarbību mūsu valstu un tautu nākotnes un labklājības vārdā!