Lai zaļam mežam zaļš sertifikāts

Vakar, 16. maijā, VAS "Latvijas valsts meži" rīkotajā preses konferencē: prezidents Roberts Strīpnieks, valdes loceklis Mārtiņš Gaigals

"Latvijas valsts meži" prezidents Roberts Strīpnieks šajā sakarā teica:

— Meža sertifikācijas jautājums Latvijā jau tiek diskutēts ne vienu vien gadu. Lai labāk saprastu, kādēļ tieši VAS LVM pašlaik runā par sertifikāciju, ir jāatceras, kādēļ šī sabiedrība pērn septembrī tika izveidota. Mērķis, kas atspoguļots uzņēmuma statūtos, saistīts ar galveno uzdevumu — efektīvi pārstāvēt valsts kā lielākā Latvijas meža īpašnieka intereses tirgū. Un no tā izriet VAS LVM misija — mūsu ražotās produkcijas — koksnes — konkurētspēja tirgū. Mūsu valsts eksporta struktūra liecina, ka tajā milzīgu vērtību sastāda koks un uz koksni balstītie produkti, un to īpatsvars nesamazinās, joprojām šis daudzums ir 35–40 procenti no kopējās eksporta vērtības naudas izteiksmē. Un gandrīz vai 70 procenti Latvijā ražotās koksnes un koksnes produkcijas tiek eksportēti uz citām Eiropas valstīm. Un loģiski, ka ikviens meža īpašnieks un apsaimniekotājs savas konkurētspējas paaugstināšanai pievērš vērību ne tikai iekšējam tirgum, ne tikai cenām un ne tikai pieprasījuma struktūrai iekšējā tirgū, bet raugās arī uz tiem globālajiem procesiem, kas notiek koksnes produktu tirgū pasaulē un kas tuvākajā laikā būtiski ietekmēs konkrētas valstis un konkrētus uzņēmējus un to iespējas konkurēt Eiropas tirgū.

Galvenais globālais process, kas tagad notiek un var ietekmēt koksnes konkurētspēju, tā ir jau gandrīz desmit gadus ilgā Eiropas zaļi orientētā tirgus attīstība sertifikācijas virzienā. Un arī zaļi orientētie patērētāji, kuri vēlas, lai viņu iegādātā koksnes produkcija būtu ražota videi draudzīgā, sociāli taisnīgā un ekonomiski izdevīgā veidā. Lai viņi, nopērkot nepieciešamo ražojumu, nav veicinājuši meža izciršanu, beztiesisku izturēšanos pret strādniekiem, nav sekmējuši meža noplicināšanu. Un šādu ražošanas veidu apliecina zaļais sertifikāts, kas Eiropā ir aktuāls jau apmēram desmit gadus.

Tikai pateicoties reformai, kas notika meža nozarē Latvijā pagājušajā gadā, un, pateicoties tam, ka tika izveidots pilnībā uz tirgu orientēts uzņēmums, kuram izdzīvošanas jautājums ir savas produkcijas konkurētspēja, bija nepieciešamie priekšnoteikumi tam, ka VAS LVM šodien jau var aktīvi runāt par meža sertifikācijas procesu, garantējot Latvijas koksnes konkurētspēju.

R.Strīpnieks atzina, ka sertifikācijas jautājums VAS LVM bijis aktuāls jau kopš uzņēmuma dibināšanas brīža. Kad šā gada sākumā, uzsākot saimniecisko darbību, VAS LVM nāca klajā ar labo darbu sarakstu, tajā bija arī apņemšanās iegūt sertifikātu pārziņā esošajiem valsts mežiem. Un šis paziņojums nav palicis deklarācijas līmenī, jo kopš februāra ir veikta meža sertifikācijas priekšnoteikumu analīze un sākts izstrādāt rīcības plāns. Ar valdes lēmumu tika izveidota darba grupa, ko vadīja VAS LVM mežsaimniecības direktors Mārtiņš Gaigals. Izstrādātās pamatrīcības programmā ir secinājums, ka pašlaik var izmantot divus paralēli pastāvošus sertifikātus. Viens no tiem jau pašlaik tiek pieprasīts ārējos tirgos, tas ir FSC ( Forest Stewardship Council — Meža uzraudzības padomes) sertifikāts, kurš vēsturiski ir vecākais un attīstītākais sertifikācijas process. Otrs sertifikāts, domājams, tiks pieprasīts koksnes tirgū tuvākajā laikā, proti, PEFC ( PanEuropean Forest Certification — Eiropas mežu sertifikācijas) sertifikāts. Ikviens no šiem sertifikātiem apliecina, ka neatkarīga auditorfirma iepazīstas ar uzņēmumu, salīdzina uzņēmuma veikto mežsaimniecībā ar pastāvošo standartu un attiecīgi ļauj vai neļauj lietot konkrēto preču zīmi.

— Standarts ir viena no svarīgākajām sertifikācijas procesa sastāvdaļām,— teica Roberts Strīpnieks.— Un standartā ir samērā maz lietu, ko cilvēki tradicionāli attiecina uz mežkopību. Lielākā vērība standartā ir pievērsta ne tikai meža kopšanai un meža atjaunošanai, bet gan tam, kādas ir uzņēmuma vadības sistēmas, kā tiek organizēts iekšējais un ārējais uzņēmuma audits, kā uzņēmums garantē kvalitāti, kāda ir attieksme pret strādājošajiem arī no darba drošības viedokļa, kā tiek gādāts par cilvēku aizsardzību un kvalifikācijas celšanu. Protams, tiek ņemta vērā arī vides politika — ķimikāliju lietošanas ierobežojumi, ražošanas atkritumu racionāla savākšana utt. Ar visām šīm prasībām uzņēmumam nākas sastapties sertifikācijas gaitā.

Roberts Strīpnieks paskaidroja, ka VAS LVM šobrīd var izmantot divu veidu standartus — starptautiski pieejamos vai nacionālos standartus. Nacionālā standarta izstrādāšanā tiek ņemtas vērā katras valsts nacionālās īpatnības. Gan FSC, gan PEFC pašlaik strādā arī Latvijā pie nacionālo standartu radīšanas. VAS LVM piedalās abās šajās sertifikācijas iztrādāšanas darba grupās.

Kā uzsvēra uzņēmuma prezidents, VAS LVM valdes ziņojumā ir apņemšanās rīcības plāna ietvaros atbalstīt sertifikācijas procesu, kas atbilst šādiem kritērijiem: atklātība un caurspīdīgums; ticamība; objektivitāte; trešās neieinteresētās puses novērtējums; izmaksu efektivitāte; konsenss jeb vienotības princips lēmumu pieņemšanā. Par kritērijiem atbilstošu VAS LVM uzskata FSC sertifikācijas procesu. Tādēļ ir pieņemts lēmums VAS LVM kļūt par FSC biedru, ar to pašu arī atbalstot Latvijas nacionālā standarta izstrādi un jau šobrīd iegūstot Latvijas koksnei atpazīstamību pasaulē — ka šī koksne nāk no labi apsaimniekota meža. Paralēli ir apņemšanās vismaz 50 procentus no VAS LVM valdījumā esošā meža atbilstoši FSC principiem un shēmai sertificēt tuvāko divu gadu laikā. Pārējos mežus domāts sertificēt pēc tam, cik ātri vien tas būs iespējams.

— Tā ir ļoti nopietna uzņemšanās mūsu uzņēmumam, — atzina Roberts Strīpnieks. — Salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas pieņem līdzīgus lēmumus, mēs varbūt pat esam labākā situācijā, jo joprojām esam veidošanās stadijā un mums ir lieliska iespēja strādāt savā uzņēmumā tā, lai tas jau no pirmajām darbības dienām atbilstu sertifikācijas procesa prasībām.

VAS LVM valdes loceklis un mežsaimniecības direktors Mārtiņš Gaigals uzsvēra, ka pašlaik uzņēmums atrodas uz starta līnijas, jo priekšā ir smags darbs — divu gadu laikā sertificēt pusi no VAS LVM valdījumā esošajiem mežiem. Galvenais uzsvars izveidotajai darba grupai tika likts uz mežsaimniecību analīzi: kādā situācijā katra VAS LVM mežsaimniecība un līdz ar to arī viss uzņēmums atrodas koksnes tirgū. Galvenie kritēriji bijuši ilgtermiņa līgumu platības un šo līgumu skaits, jo tieši ilgtermiņa partneri ir tie, kuri iegādājas kokus un kurus interesē sertificētais produkts. Un tieši caur šiem partneriem, sertificējot tālākās piegāžu ķēdes, Latvijas koksne nonāks eksporta tirgū. Izanalizētas uzņēmuma astoņas mežsaimniecības, ņemot vērā, kur paliek Latvijas koksne, kurš ir svarīgākais eksporta tirgus tieši no sertificētas koksnes viedokļa; arī pieprasītākās un šobrīd konkurētspējīgākās koku sugas; cik lielu pievienoto vērtību koksnei uzņēmums rada un kāds ir šīs pievienotās vērtības īpatsvars, līdz ar to arī naudas masa koksnes produktu eksportā. Rezultātā ir izvēlētas četras: pirmās mežsaimniecības, kuras tiks sertificētas divu gadu laikā: Austrumvidzemes, Dienvidkurzemes, Vidusdaugavas un Ziemeļlatgales. Tajās tiks uzsākts sagatavošanās darbs pēc FSC standartiem.

Kā teica Mārtiņš Gaigals, vienlaikus VAS LVM ir uzsākusi to iespējamo konsultantu atlasi, kuri varētu sagatavot vismaz vienu mežsaimniecību sertifikācijai, — sākotnēji kā testa teritoriju. Liela interese un palīdzība šo jautājumu risināšanā nāk no tiem partneriem, ar kuriem tirgojas Latvijas ilgtermiņa mežizstrādātāji. Sākusies sadarbība ar Lielbritānijas meža apsaimniekotāju firmu "Scottish Woodlands", kura jau ir sertificējusi savu mežu un kurā darba vizītē bija VAS LVM speciālisti. Šonedēļ konsultanti būs Latvijā, Austrumvidzemes mežsaimniecībā, un mēģinās novērtēt, ar kādām problēmām būs jāsaskaras tuvākajā laikā, gatavojot mežsaimniecību sertifikācijai. Šis britu uzņēmums kā sadarbības partneris izvēlēts tādēļ, ka "Scottish Woodlands" ir ieguvusi arī ISSO 14 001 un ISSO 9002 standartiem atbilstošos sertifikātus un arī šīs pieredzes iegūšana ir ārkārtīgi svarīga.

Investīcijas, kas šajā vasarā būs nepieciešamas sakarā ar gatavošanos sertifikāta iegūšanai, galvenokārt būs līdzekļi, kas tiks ieguldīti VAS LVM menedžmenta sistēmas uzlabošanā, sociālo jautājumu risināšanā u. c., lai sakārtotu paša uzņēmuma iekšējo vidi. Acīmredzot izlemt par investīcijām sertifikācijas procesam un paša sertifikāta iegūšanai, un, kas ir vēl būtiskāk, sertifikāta uzturēšanai un regulārai tā prasību uzturēšanas kontrolei, uzņēmums varēs tikai tad, kad partneri, ilgtermiņa mežizstrādātāji, spēs koksni adekvāti novadīt līdz tam tirgum, kas pieprasa sertificētu koksni, atzina Mārtiņš Gaigals. Te ļoti svarīgi ir, lai tiktu līdztekus sertificētas koksnes piegāžu ķēdes, kas jāveic pašiem mežizstrādātājiem vai sadarbības partneriem. Jo no augoša koka Latvijas valsts mežos līdz dārza elementam Lielbritānijas veikalā — visa šī savstarpēji saistītā ķēde stāv uz sertifikācijas starta līnijas, tā atzina VAS LVM mežsaimniecības direktors.

Roberts Strīpnieks piebilda, ka pati sertificēšanās jeb audita pārbaude uzņēmumā ir tikai mēneša jautājums. Vissmagākais un ilgstošākais process ir gatavošanās tiesībām iegūt sertifikāta logo. Tādēļ darbs pie sertifikāta iegūšanas VAS LVM sāksies tūlīt, un uzņēmuma prezidents aicināja arī visus koksnes pircējus un pārstrādātājus, tāpat pārējos privāto meža īpašniekus un mežizstrādātājus sākt sagatavošanās darbus sertifikāta iegūšanas procesam visām piegādes ķēdēm. Aptuvenos skaitļos lēšot, VAS LVM zaļā sertifikācija pavisam varētu izmaksāt līdz 100 000 latu, — puse summas būs nepieciešama sagatavošanās darbiem, otra puse — audita pārbaudei. VAS LVM valdījumā ir 1,4 miljoni hektāru Latvijas valstij piederošā meža.

Runājot par iespējamiem ārvalstu līdzekļiem, ko varētu piesaistīt zaļā sertifikāta iegūšanai Latvijas mežiem un piegāžu ķēdēm, Roberts Strīpnieks teica:

— Lielākā daļa Eiropas valstisko un nevalstisko organizāciju savā prioritāšu skalā ir ielikušas gan saudzīgu attieksmi pret dabu, gan saudzīgu attieksmi pret darbaspēku, pret personālu, gan arī vides politikas lietas. Un lielākā daļa šo organizāciju mērķu precīzi atbilst sertifikācijas procesam, tajā skaitā arī Latvijas valsts mežos. Līdz ar to ir iespējas izmantot ārvalstu palīdzību mūsu uzņēmuma sagatavošanā atbilstības nodrošināšanai sertifikācijas standartu prasībām. Tas būs kas līdzīgs ārvalstu neatmaksājamai tehniskai palīdzībai. Meklējot iespējamos ārvalstu finansu resursus, jau vairākas Eiropas organizācijas (šobrīd — trīs) izteikušas vēlēšanos iepazīties tuvāk ar procesu, lai vēlāk piedalītos arī tā kofinansēšanā, šādi dodot savu ieguldījumu Latvijas mežu apsaimniekošanā. Jo viņi vēlas sevi ieraudzīt Latvijā kā šā konkrētā pakalpojuma sniedzēju. Sertifikācijas pakalpojumu niša Eiropā šobrīd ir ļoti blīva, bet Latvijā kā sertifikācijas pakalpojumu vieta šobrīd tikai veidojas.

VAS LVM sertifikācijas projekta vadītāja Sigita Pivina informēja, ka sertifikācijas jautājumos notiek sadarbība ar privātajiem mežu īpašniekiem, jo viņi saprot sertificētās koksnes nozīmību. Arī viņiem ir pieejami abu veidu zaļie sertifikāti, un katrs pats var izvēlēties FSC vai PEFC standartu. VAS LVM neliegs palīdzību un konsultācijas privātajiem mežu īpašniekiem zaļā sertifikāta iegūšanā, teica Sigita Pivina, un sadarbība jau notiek tieši PEFC standartu izstrādes ietvaros.

Roberts Strīpnieks preses konferences noslēgumā teica, ka VAS LVM visas savas pārvaldāmās platības pilnībā sertificēs atbilstoši FSC standarta prasībām, bet, ja tirgus nepieciešamības dēļ būs jāinvestē līdzekļi arī PEFC sertifikācijā, tad tiks domāts, kā tuvināt abu šo standartu shēmu vai panākt to savstarpēju atzīšanu. Un tas nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas koksnes tirgus dalībnieku kopīgs jautājums.

Pasaulē meža sertificēšana pēc FSC sistēmas sākās kā reakcija uz masveida meža izciršanu Dienvidamerikā, tas ietekmēja zemeslodes klimatu, bija nepieciešams regulēt meža dabiskās vides saglabāšanu. Pašlaik samērā lielas meža platības ir sertificētas Eiropā, arī Skandināvijas valstīs, kuru mežsaimniecības uzņēmumus var uzskatīt gan par partneriem, gan arī par konkurentiem Latvijai starptautiskajā koksnes tirgū. Atbilstoši FSC standartiem pasaulē tagad ir sertificēti gandrīz 16,9 miljoni hektāru meža, un to platības strauji palielinās.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore