Ministru kabineta noteikumi nr.222

(prot. nr. 32 17.§)

Noteikumi par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā

Izdoti saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 4.panta otrās daļas 2. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek organizēta kontrole autopārvadājumu jomā (turpmāk tekstā — "kontrole"), un tie ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām (turpmāk tekstā — "pārvadātāji"), kas neatkarīgi no īpašuma veida veic pasažieru un kravas autopārvadājumus (turpmāk tekstā — "pārvadājumi"), un dienestiem, kas veic pārvadājumu kontroli.

2. Kontroles tiesiskais pamats ir Autopārvadājumu likums (Latvijas Vēstnesis, 1995, 138.nr.; 1996, 64.nr.), šie noteikumi un citi tiesību akti, kas regulē autopārvadājumu veikšanas kārtību.

3. Kontroles mērķis ir panākt, lai pārvadājumi tiktu veikti atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktu un Latvijai saistošo starpvalstu līgumu prasībām un lai tiktu nodrošināta valsts, pārvadātāju un patērētāju interešu aizsardzība.

4. Kontroli veic šādi kontroles dienesti:

4.1. Autotransporta direkcija saskaņa ar Satiksmes ministrijas izdotu instrukciju;

4.2. republikas pilsētu domju un rajonu padomju (turpmāk tekstā—"pašvaldības") kontroles dienesti saskaņā ar attiecīgās pašvaldības apstiprinātu kārtību;

4 3 pārvadātāju kontroles dienesti saskaņā ar attiecīgā pārvadātāja apstiprinātu kārtību;

4.4. robežkontroles punktos:

4.4. l. robežapsardzības dienesti, — pārbaudot autotransporta uzņēmējdarbības licencēšanas noteikumu ievērošanu (licenču kartīšu, vienreizējo atļauju vai citu robežšķērsošanas atļauju esamību);

4.4.2. muitas dienesti, — pārbaudot starptautisko līgumu nosacījumu ievērošanu pasažieru un kravas pārvadājumos.

5. Kontroles dienestu metodisko vadību, koordināciju un uzraudzību organizē Satiksmes ministrija.

6. Autotransporta direkcija kontroles funkciju veikšanā iesaista policiju un zemessardzi. Kontroles dienests policiju un zemessardzi kontroles funkciju veikšanā iesaista tādā kārtībā, kādu nosaka Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un Zemessardzes štābs pēc savstarpējas vienošanās.

7. Valsts un pašvaldības kontroles dienesti, ja nepieciešams, kontroles funkciju veikšanā sadarbojas ar robežapsardzības un muitas dienestiem un Valsts ieņēmumu dienestu vai citām kontroles iestādēm.

8. Kontroles dienestu darbiniekiem (turpmāk tekstā — "kontrolieri"), pildot dienesta pienākumus, jābūt klāt noteikta parauga kontroliera apliecībai un žetonam.

9. Kontrolierim jābūt formas tērpā un ar žetonu, un viņam, sākot kontroli, jānosauc savs amats, vārds un uzvārds. Kontroliera apliecība jāuzrāda pēc kontrolējamās personas pieprasījuma.

10. Līdz formas tērpa saņemšanai kontrolierim ir tiesības veikt kontroli bez formas tērpa.

11. Kontroles dienesti drīkst nodarbināt kontrolierus tikai pēc tam, kad ir apdrošinājuši viņu veselību un dzīvību.

//. Kontroles veikšanas kārtība

12. Autotransporta direkcija valsts teritorijā kontrolē:

12.1. pasažieru pārvadājumu noteikumu ievērošanu (regulārie un neregulārie starptautiskie un tālsatiksmes pārvadājumi);

12.2. kravas pārvadājumu noteikumu ievērošanu;

12.3. autopārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanas noteikumu ievērošanu;

12.4. autovadītājiem noteikto darba un atpūtas laika ievērošanu;

12.5. autoostu un citu līnijbūvju stāvokli un darbību, ja tās tiek izmantotas starptautisko un tālsatiksmes autopārvadājumu apkalpošanai.

13. Autotransporta direkcija izskata starptautisko pārvadājumu pārkāpumu dokumentus, kuri saņemti no ārvalstu kontroles iestādēm.

14. Autotransporta direkcijai ir tiesības pēc vienošanās ar attiecīgās pašvaldības un pārvadātāju kontroles dienestu veikt pašvaldību un pārvadātāju kontroles dienestu kontroles funkcijas.

15. Republikas pilsētu domes un rajonu padomes ir tiesīgas izveidot autopārvadājumu kontroles dienestus, kuri savā administratīvajā teritorijā kontrolē:

15.1. pilsētas vai rajona pasažieru pārvadājumu noteikumu ievērošanu (regulārie un neregulārie pārvadājumi);

15.2. vieglo taksometru pārvadājumu noteikumu ievērošanu;

15.3. autovadītājiem noteikto darba un atpūtas laika ievērošanu;

15.4. autoostu un citu llnijbūvju stāvokli un darbību.

16. Pašvaldību kontroles dienestiem pēc vienošanās ar Autotransporta direkciju ir tiesības pašvaldības teritorijā kontrolēt šo noteikumu 12.punktā paredzēto pārvadājumu noteikumu ievērošanu, izņemot starptautisko pārvadājumu noteikumus.

17. Pārvadātāju kontroles dienestiem ir tiesības kontrolēt tikai sava uzņēmuma veiktos pārvadājumus, bet pēc savstarpējas vienošanās — ari cita uzņēmēja pārvadājumus savā apkalpes zonā.

18. Pārvadātājam pēc līguma vai vienošanās ir tiesības, pildot kontroles funkcijas, sadarboties ar citām kontroles institūcijām.

19. Kontrole parasti tiek veikta autotransporta līdzekļu stāvēšanas laikā autoostās, pieturvietās, kravas iekraušanas un izsniegšanas vietās, bet pasažieru pārvadājumos — ari autotransporta līdzekli tā kustības laikā. Starptautisko kravas pārvadājumu kontroli veic robežšķērsošanas punktos, muitas noliktavās, ostās, dzelzceļa stacijās, kravas iekraušanas un izsniegšanas vietās.

III. Kontrolieru pienākumi un tiesības

20. Kontrolieriem ir tiesības:

20.1. pieprasīt vadītājam uzrādīt pārvadājumu noteikumos norādītos dokumentus;

20.2. atņemt vadītājam pārvadājuma dokumentus (licences kartīte, maršruta atļauja), izsniedzot pagaidu atļauju veikt pārvadājumus;

20.3. veicot pārvadājumu noteikumu ievērošanas kontroli, atrasties kontrolējamā uzņēmuma teritorijā;

20.4. bez maksas kontroles laikā atrasties autotransporta līdzekli tā kustības laikā (izņemot vieglos un maršruta taksometrus).

21. Kontroliera pienākums, atklājot pārkāpumu, ir novērtēt situāciju un noteikt pārkāpuma raksturu, kā arī pieņemt lēmumu pārtraukt nelikumīgo darbību un sodīt pārkāpēju vai sastādīt attiecīgu dokumentu par pārkāpumu un nosūtīt to pēc piekritības.

22. Ja kontroliera rīcība ir prettiesiska, viņš saucams pie atbildības tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents A.Šķēle

Satiksmes ministrs V.Krištopans

Rīgā 1996.gada 20.jūnijā