Ministru kabineta noteikumi Nr.224

Rīgā 1996.gada 25.jūnijā (prot.nr.33 24.§)

Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk tekstā —"ministrija") ir centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.

2. Ministrija atbilstoši savai kompetencei darbojas Latvijas Republikas vārdā un īsteno tās politiku.

3. Ministrija savā darbībā ievēro Satversmi, likumus un citus tiesību aktus, šo nolikumu, kā ari starptautiskos līgumus. Savus uzdevumus tā veic sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām.

4. Ministrija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un pilnu ministrijas nosaukumu. Ministrijai ir konts Valsts kases norēķinu centrā.

II. Ministrijas uzdevumi

5. Ministrijas galvenais uzdevums ir izstrādāt un realizēt valsts politiku izglītības, zinātnes, sporta un jaunatnes lietās.

6. Ministrija savas kompetences ietvaros pilda šādus uzdevumus:

6.1. izstrādā valsts izglītības, zinātnes, sporta un jaunatnes lietu politikas projektus un organizē apstiprināto projektu izpildi, kā arī izstrādā minēto nozaru attīstības stratēģiju un nodrošina tās izpildi;

6.2. izstrādā priekšlikumus par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu izglītībai, zinātnei, jaunatnes lietām un sportam, kā ari nodrošina valsts budžeta līdzekļu izlietošanu paredzētajiem mērķiem un šī izlietojuma kontroli;

6.3. sniedz metodisko palīdzību pašvaldību iestādēm un risina izglītības, jaunatnes lietu un sporta iestāžu darbības organizatoriskos jautājumus;

6.4. vada ministrijas un ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo iestāžu darbību izglītības, jaunatnes, sporta un zinātnes attīstības programmas realizācijā;

6.5. sekmē izglītības darbinieku izglītības un kvalifikācijas līmeņa celšanu;

6.6. organizē darbiniekiem izvirzāmo kvalifikācijas prasību izstrādi un nodrošina to īstenošanu;

6.7. kontrolē likumu un citu tiesību aktu ievērošanu izglītības un audzināšanas iestāžu darbībā;

6.8. pārstāv valsts intereses un koordinē valsts iestāžu darbību starptautisko sakaru jomā jautājumos, kas skar izglītību, zinātni, jaunatnes lietas un sportu;

6.9. izstrādā izglītības, zinātnes, sporta un jaunatnes lietu iestāžu darbības tiesisko pamatojumu;

6.10. nodrošina likuma "Par budžetu un finansu vadību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41 .nr.) prasību izpildi attiecībā uz budžeta pieprasījuma sastādīšanu un iesniegšanu, budžeta izpildi un budžeta līdzekļu efektīvas un ekonomiskas izlietošanas kontroli;

6.11. veic grāmatvedības darbu un sastāda pārskatus atbilstoši likumiem un citiem tiesību aktiem;

6.12. saskaņo tiesību aktus ar Eiropas līguma prasībām un Baltās grāmatas rekomendācijām un nodrošina to ieviešanu.

III. Ministrijas tiesības

7. Ministrija ir tiesīga

7.1. pārraudzīt, kā tiek ievēroti likumi un citi tiesību akti, kā ari starptautiskie līgumi izglītības, zinātnes, sporta un jaunatnes lietās;

7.2. dot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem;

7.3. pieprasīt un saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

7.4. izdot ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām saistošus rīkojumus, instrukcijas, ieteikumus un citus tiesību aktus;

7.5. izsniegt speciālas atļaujas (licences) uzņēmējdarbības veikšanai tiesību aktos noteiktajos gadījumos;

7.6. veikt izglītības iestāžu akreditāciju;

7.7. likumā noteiktajā kārtībā dibināt, likvidēt un reorganizēt ministrijas pakļautībā, pārziņā un pārraudzībā esošās institūcijas.

IV. Ministrijas struktūra

8. Ministrijas darbu politiski vada izglītības un zinātnes ministrs (turpmāk tekstā — "ministrs"), kurš ir politiski atbildīgs Saeimai un Ministru prezidentam par ministrijas, kā ari ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju darbību.

9. Ministrs ir tiesīgs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju;

9.2. dot tiešu rīkojumu 10.punktā norādītajiem valsts ministriem un ministrijas parlamentārajam sekretāram, kā arī katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam;

9.3. atcelt ministrijas amatpersonu izdotos rīkojumus;

9.4. izveidot komisijas vai darba grupas, kurās tiek iesaistīti citu ministriju un institūciju pārstāvji un citas personas;

9.5. apstiprināt ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību nolikumus;

9.6. savas kompetences ietvaros slēgt starpvalstu sadarbības līgumus;

9.7. ieteikt Ministru prezidentam valsts ministru un parlamentārā sekretāra kandidatūras;

9.8. iecelt amatā un atbrīvot no amata valsts sekretāru atbilstoši likuma "Par valsts civildienestu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 52.nr.; 1995, 82.nr.; 1996, 49., 64.nr.) prasībām;

9.9. veikt citas likumos un tiesību aktos paredzētās funkcijas.

10. Ministrija ir divi valsts ministri:

10.1. augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs, kurš ir politiski atbildīgs par ministrijas darbību, tās stratēģiju un uzdevumu izpildi augstākās izglītības un zinātnes jomā ;

10.2. izglītības valsts ministrs, kurš ir politiski atbildīgs par ministrijas darbību, tās stratēģiju un uzdevumu izpildi arodizglītības jomā.

11. Valsts ministri ir tiesīgi:

11.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju savas kompetences ietvaros;

11.2. vadīt ministrijas struktūrvienības, kuras pēc savas kompetences atbilst valsts ministra darbības jomai;

11.3. savas kompetences ietvaros dot tiešus rīkojumus ikvienam ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam, kā arī ierosināt ministram atcelt ministrijas amatpersonu izdotos rīkojumus;

11.4. veikt citus ministra un Ministru kabineta noteiktos uzdevumus.

12. Ministrijas parlamentārais sekretārs:

12.1. pārstāv ministra politisko viedokli Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās. Parlamentārā sekretāra uzdevumus nosaka ministrs;

12.2. ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumprojektu un citu tiesību aktu projektu virzību Saeimā;

12.3. nodrošina ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām.

13. Ministrijas valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts).

14. Valsts sekretārs:

14.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju valsts pārvaldes, pašvaldību un citās institūcijās;

14.2. vada ministrijas administratīvo darbu;

14.3. apstiprina ministrijas centrālā aparāta štatu sarakstus saskaņā ar valsts budžetā paredzēto štata vienību skaitu un darba samaksas fondu;

14.4. nodrošina ministra un valsts ministru rīkojumu izpildi;

14.5. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksu pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus;

14.6. ir atbildīgs par ministrijas kompetencē esošo jautājumu risināšanu.

15. Valsts sekretāram ir vietnieki, kuri ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti).

16. Valsts sekretāra vietnieku funkcijas, kā ari valsts sekretāra vietniekiem tieši pakļauto struktūrvienību vadītāju funkcijas tiek noteiktas ar valsts sekretāra rīkojumu saskaņā ar amatu aprakstiem.

17. Ministrijas centrālajā aparātā ietilpst tās departamenti. Ministrijā var būt izveidotas ari patstāvīgas nodaļas, kuru nolikumus apstiprina valsts sekretārs.

18. Departamentu vada departamenta direktors, kurš ir ierēdnis (ierēdņa kandidāts) un ir tieši pakļauts valsts sekretāram vai viņa vietniekam. Departamenta direktors var dot tiešu rīkojumu katram sava departamenta darbiniekam. Departamenta direktoram var būt vietnieki, kuri ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti).

19. Ministrijas patstāvīgas nodaļas ir tieši pakļautas valsts sekretāram. To vadītāji ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Patstāvīgo nodaļu vadītājiem ir tiesības dot tiešus rīkojumus savu struktūrvienību darbiniekiem.

V. Ministrijas pakļautībā un pārziņa esošās institūcijas

20. Ministrijas pakļautībā ir šādas valsts civiliestādes:

20.1. Izglītības satura un eksaminācijas centrs;

20.2. Izglītības valsts inspekcija;

20.3. Profesionālās izglītības centrs;

20.4. Sporta pārvalde;

20.5. Bērnu tiesību aizsardzības centrs;

20.6. Pedagogu izglītības atbalsta centrs.

21. Ministrijas pārziņā ir šādas iestādes:

21.1. Centralizētā grāmatvedība;

21.2. Rīgas arodizglītības iestāžu centralizētā grāmatvedība;

21.3. Liepājas pilsētas arodizglītības iestāžu centralizētā grāmatvedība;

21.4. Murjāņu sporta ģimnāzija;

21.5. Dabas muzejs;

21.6. Juglas sanatorijas meža skola;

21.7. mācību un pāraudzināšanas iestāde "Strautiņi";

21.8. ārpusskolas iestāde — Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs;

21.9. iestādes, kuras noteiktas Ministru kabineta 1995.gada 14.marta rīkojuma nr. 117 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu Valsts īpašuma fondam" (Latvijas Vēstnesis, 1995,45., 90., 117., 135., 146., 174., 185.,201.nr.; 1996,11., 21.nr.) sadaļā "Izglītības un zinātnes ministrija";

21.10. zinātniskās iestādes, kuras noteiktas Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993.gada 20.jūlija lēmumā nr.398 "Par zinātnisko iestāžu nodošanu Izglītības ministrijas pārziņā" (Latvijas Vēstnesis, 1993, 55.nr.; 1995, 41.nr.).

VI. Noslēguma jautājumi

22. Atzīt par spēku zaudējušiem:

22.1. Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta lēmumu nr.106 "Par Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas reorganizāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 106., 133.nr.; 1995, 83.nr.);

22.2. Ministru kabineta 1994.gada l .novembra lēmumu nr. 132 "Par grozījumiem Ministru kabineta lēmumā nr.106 "Par Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas reorganizāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 133.nr.);

22.3. Ministru kabineta 1995.gada 23.maija noteikumus nr.139 "Grozījumi Izglītības un zinātnes ministrijas nolikumā" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 83.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Izglītības un zinātnes ministrs,
Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats