Ministru kabineta noteikumi nr.225

(prot. nr.33 2.§)

Latvijas Būvniecības padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas Būvniecības padome (turpmāk tekstā - "Padome") ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva padomdevēja institūcija, kuras lēmumi būvniecības jautājumos ir rekomendējoši valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, zinātniskajām un profesionālās izglītības institūcijām, kā arī uzņēmējsabiedrībām un to apvienībām.

2. Padome savus pienākumus veic saskaņā ar likumiem, citiem tiesību aktiem un šo nolikumu.

3. Padomes darbības mērķis ir sekmēt valsts, pašvaldību un citu institūciju darbību, kādu tās veic, lai regulētu un koordinētu arhitektūras, būvniecības un būvizstrādājumu rūpniecības attīstību atbilstoši nacionālo programmu ekonomiskajai politikai.

II. Padomes galvenie uzdevumi

4. Padomes galvenie uzdevumi ir:

4. l. izvērtēt priekšlikumus jautājumos par kultūrvēsturiskās vides arhitektūras, būvniecības un būvizstrādājumu ražošanas attīstības koncepciju un stratēģiju;

4.2. dot rekomendācijas jautājumos par būvniecības un būvizstrādājumu rūpniecības perspektīvās attīstības programmas izstrādi;

4.3. izskatīt priekšlikumus par būvniecības tiesību aktu sistēmas pilnveidošanu atbilstoši būvniecības attīstības koncepcijai un piedalīties programmu sagatavošanā, kas vērstas uz nozares tiesību aktu pakāpenisku saskaņošanu ar Eiropas savienības tiesību normām; kontrolēt minētās programmas realizāciju;

4.4. novērtēt starptautiskos konkursus un ieteikt, kā labāk organizējams valsts pasūtījums;

4.5. izvērtēt priekšlikumus par nozarei nepieciešamo kvalificēto speciālistu (arhitekti, plānotāji, inženieri, tehniķi, tehnologi, meistari un strādnieki) profesionālās sagatavošanas stratēģiju, kā ari piedalīties mācību, kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanas programmu izstrādē un profesionālās sagatavotības kritēriju noteikšanā;

4.6. recenzēt sabiedriski svarīgu būvju projektus un dot atzinumus par šo būvju nepieciešamības motivāciju, celtniecību un finansēšanu;

4.7. dot savu vērtējumu un priekšlikumus par likumprojektiem un tiesību aktu projektiem, ja tie saistīti ar arhitektūru, būvniecību un būvizstrādājumu rūpniecību;

4.8. sekmēt arhitektūras progresīvāko ieceru īstenošanu, kā arī popularizēt būvmākslu un būvizstrādājumu rūpniecības attīstību, konsultējot konkursu un izstāžu rīkotājus un dalībniekus;

4.9. veicināt izdevējdarbību jautājumos par nacionālās arhitektūras, būvniecības un būvizstrādājumu ražošanas tematiku;

4.10. izstrādāt priekšlikumu veida projektus noteikumiem, pēc kādiem savus pakalpojumus Latvijā sniedz ārvalstīs reģistrētās projektēšanas un būvniecības organizācijas.

III. Padomes tiesības un pienākumi

5. Padomei ir tiesības:

5.1. savu uzdevumu veikšanai kultūrvēsturiskās vides arhitektūras, būvniecības un būvizstrādājumu ražošanas stratēģijas jautājumos pieprasīt un saņemt informāciju no valsts, pašvaldību un citām institūcijām;

5.2. iesniegt valsts, pašvaldību un citām institūcijām ieteikumus kultūrvēsturiskās vides arhitektūras, būvniecības un būvizstrādājumu rūpniecības stāvokļa uzlabošanai;

5.3. izteikt savu viedokli masu informācijas līdzekļos;

5.4. izveidot darba grupas kultūrvēsturiskās vides arhitektūras un plānotās saimnieciskās darbības harmonizēšanai, kā ari būvniecības un būvizstrādājumu rūpniecības darbības analīzei un tirgus izpētei;

5.5. izskatīt jebkuru nozarei svarīgu jautājumu, pieaicinot padomes sēdēs amatpersonas, speciālistus vai sabiedriskos darbiniekus.

6. Padomes pienākumi ir:

6.1. Saeimas, Ministru kabineta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumā izskatīt ar kultūrvēsturiskās vides izmaiņām un būvniecību vai būvizstrādājumu rūpniecību saistītus jautājumus un dot par tiem savus atzinumus un priekšlikumus;

6.2. sadarboties ar Latvijas un citu valstu institūcijām, arhitektiem un būvniecības un būvizstrādājumu rūpniecības speciālistiem;

6.3. veikt informatīvi izglītojošo darbu iedzīvotāju un speciālistu vidū, piedaloties lekcijās, semināros, konferencēs un simpozijos.

IV. Padomes struktūra un darba organizācija

7. Padomes sastāvā ir valsts institūciju, sabiedrisko organizāciju, zinātnisko un profesionālās izglītības institūciju, kā ari uzņēmējsabiedrību un to apvienību pārstāvji.

8. Padomes sastāvu pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets.

9. Padomes priekšsēdētāja pienākumus veic vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

10. Padome no sava vidus ievēlē priekšsēdētāja vietnieku un darba grupu vadītājus.

11. Padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - Padomes priekšsēdētāja vietnieks sasauc un vada Padomes sēdes, nosaka sēžu darba kārtību un Padomes darba plānus. Padomes sēdes tiek protokolētas.

12. Padomes darba lietvedību kārto Padomes sekretārs.

13. Padomes struktūrā var būt šādas darba grupas:

13.1. arhitektūras un būvniecības politikas un programmas darba grupa;

13.2. teritoriālplānošanas grupa;

13.3. būvizstrādājumu rūpniecības stratēģijas darba grupa;

13.4. normatīvo aktu pilnveidošanas grupa;

13.5. profesionālas apmācības un speciālistu sagatavošanas grupa;

13.6. citas darba grupas, ja Padome nolēmusi tādas izveidot.

14. Darba grupas vada Padomē ievēlētās personas, bet grupu sastāvā var iesaistīt arī pieaicinātus speciālistus. Katram Padomes loceklim, izņemot priekšsēdētāju un viņa vietnieku, jābūt vienas darba grupas dalībniekam.

15. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no Padomes locekļiem. Padome lēmumus pieņem ar klātesošo Padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā ir Padomes priekšsēdētāja (sēdes vadītāja) balss.

16. Padomes darbībai nepieciešamās telpas un materiāltehniskos līdzekļus, kā ari tās lietvedības darbu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

V. Finansu jautājumi

17. Kultūrvēsturiskās vides arhitektūras, būvniecības un būvizstrādājumu rūpniecības stāvokļa uzlabošanai Padome var izveidot savu fondu no dāvinājumiem, ziedojumiem un citiem līdzekļiem.

18. Padomes fonda nolikumu un tā izlietojumu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Ministru prezidents A.Šķēle

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Gailis

Rīgā 1996.gada 25.jūnijā