Ministru kabineta noteikumi

nr. 235 (prot. nr. 32 30.§)

Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Abavas ieleja” nolikums

Izdoti saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

un likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"

1. Īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija "Abavas ieleja" (turpmāk tekstā — "Abavas ieleja") ir kultūras pieminekļu komplekss, kuram ir sevišķa kultūrvēsturiska, zinātniska un mākslinieciska vērtība.

2. Abavas ielejā piemērojams likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (oficiāls izdevums AP MP, 1992,8.nr.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24./25.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1993, 119.nr.; 1995, 30.nr.), likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 12./13.nr.) un citi tiesību akti.

3. Abavas ieleja izveidota, lai novērstu kultūrvēsturiskās vides un dabas degradāciju, kā arī lai saglabātu nākamajām paaudzēm kultūras un dabas mantojumu, veicinātu teritorijas līdzsvarotu attīstību, izglītības un tūrisma attīstību un zinātniskās pētniecības darbu. Darbība Abavas ielejā aptver novada kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma izpēti un māksliniecisko tradīciju attīstību.

4. Abavas ieleja ietver Tukuma rajona Kandavas pilsētas vēsturisko daļu un daļu no Kandavas un Matkules pagasta, Talsu rajona Sabiles pilsētas, Abavas un Ģibuļu pagasta un Kuldīgas rajona Rendas pagasta.

5. Abavas ielejā ietilpst kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma kopums, kas veidojies no otrā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 20.gadsimtam: Abavas senleja ar kultūrvēsturiskajiem un dabas pieminekļiem, arheoloģijas, arhitektūras un mākslas pieminekļi, kultūrvēsturiskā ainava un dabas pieminekļi— Māras kambari, Abavas rumba, īvandes ūdenskritums, Sudmalu ūdenskritums, Imulas dolomītu klintis, Kalnamuižas kraujas, Čužu sērūdens avoti, Velna ala, Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs, Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs un Pedvāles muižu komplekss.

6. Abavas ielejā darbojas sabiedriska konsultatīva institūcija— Padome, kura konsultē direkciju un kurā ietilpst pa vienam pārstāvim no Kandavas pagasta, Matkules pagasta, Sabiles pilsētas, Abavas pagasta, Ģibuļu pagasta un Rendas pagasta pašvaldības un pa vienam pārstāvim no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja direktors.

7. Padomes nolikumu un sastāvu pēc Kultūras ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets.

8. Abavas ieleju pārvalda attiecīgās pašvaldības sadarbībā ar īpaši izveidoto direkciju, kurai ir šādi uzdevumi:

8.1. nodrošināt Abavas ieleja esošo kultūras un dabas pieminekļu aizsardzību, izmantošanu un vēsturisko ēku atjaunošanu;

8.2. veikt kultūrizglītojošo darbību un popularizēt reģiona vēsturiskās, kultūrvēsturiskās un mākslinieciskās tradīcijas;

8.3. organizēt konferences, seminārus, simpozijus un citus pasākumus un piedalīties tajos;

8.4. saglabāt un atjaunot kultūrvēsturisko vidi Abavas ielejā;

8.5. veicināt Abavas ielejā līdzsvarotu attīstību un radīt priekšnoteikumus tūrismam un atpūtai.

9. Abavas ielejas direkcija ir juridiska persona, kuras nolikumu pēc Kultūras ministrijas priekšlikuma un pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju apstiprina Ministru kabinets.

10. Abavas ielejā saglabājami kultūras un dabas pieminekļi, citi nozīmīgi kultūrvēsturiski objekti, vēsturiskā apbūve, tās fragmenti, vēsturiski nozīmīgā telpas plānojuma un zemes izmantošanas sistēma (vēsturiskās pilsētas, kultūrvēsturiskā un dabas ainava, pieminekļiem atbilstošā vide un vēsturisko ceļu tīkls, mežu, pļavu un lauku vēsturiskās robežas), dabiskais un vēsturiskais krastu reljefs, vēsturiskās hidrotehniskās būves, mākslas darbos un citur fiksētie vēsturiskie skati, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un pieminekļi, vēsturiskās tradīcijas un leģendas, reģiona savdabība un identitāte.

11. Lai nodrošinātu sabiedrībai nozīmīgu vērtību attīstību un saglabāšanu, Abavas ielejai izstrādājams kopējs teritoriālplānojums. Abavas ielejā kultūras pieminekļi, lauki, pļavas un meži saimnieciskām vajadzībām izmantojami atbilstoši šim teritoriālplānojumam tādā veidā, lai netiktu mazināta kultūrvēsturiskās vides kvalitāte.

12. Jaunu objektu būvniecība atļaujama saskaņā ar teritoriālplānojumu. Saimniecisko un ražošanas ēku būvniecība izvietojama vietās, kurās tā nebūtu pretrunā ar kultūrvēsturiskās teritorijas aizsardzības režīmu.

13. Abavas ielejā aizliegta:

13.1. jebkura darbība, kas izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti, ir pretrunā Abavas ielejas izveidošanas mērķiem vai izraisa nevēlamas pārmaiņas dabas procesu norisēs, kā arī kultūrvēsturiskās vides un ainavu telpiskajā struktūrā;

13.2. vidi degradējošu jaunu objektu būvniecība un vidi degradējošo būvju paplašināšana;

13.3. kultūrvēsturiskās ainavas, kultūras pieminekļu un īpaši aizsargājamo dabas objektu bojāšana un iznīcināšana;

13.4. jaunu objektu būvniecība stāvkrasta ainavas joslā un vēsturiskā zemes reljefa pārveidošana;

13.5. gaisa, gruntsūdeņu, meža, augsnes, ūdenstilpju piesārņošana, kā ari dabisko pļavu un lauku bojāšana;

13.6. no kultūrvēsturiskā, ekoloģiskā un estētiskā viedokļa nozīmīgu ainavas elementu iznīcināšana, bojāšana vai pārveidošana;

13.7. reto un īpatnējo biotopu, aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu atradņu iznīcināšana, bojāšana vai pārveidošana;

13.8. tādu darbību veikšana, kas izraisa paātrinātu virszemes noteci un augsnes eroziju, kā arī upju un ezeru piesārņošanu;

13.9. upju un strautu iztaisnošana;

13.10. vietējiem apstākļiem svešu augu ieviešana dabas liegumos un aizsargājamajās lauku ainavās;

13.11. karjeru izveidošana;

13.12. kokmateriālu sagatavošana kailcirtēs.

14. Jebkura būvniecība Abavas ielejā saskaņojama ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un reģionālo vides pārvaldes institūciju.

15. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts meža dienestu apstiprina Abavas ielejas individuālās aizsardzības un izmantošanas noteikumus un iedalījumu zonās. Abavas ielejas iedalījums zonās tiek atspoguļots teritoriālplānojumā un attīstības plānos.

16. īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju "Abavas ieleja" reorganizē vai likvidē Ministru kabinets.

Ministru prezidents A.Šķēle
Kultūras ministrs O.Spārītis

Rīgā 1996.gada 20.jūnijā