Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

 

Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) statūtsabiedrība — akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

2) valsts (pašvaldības) statūtsabiedrība — akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls vai visas balsis pieder valstij (pašvaldībai), vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā viss pamatkapitāls pieder valstij (pašvaldībai);

3) privatizāciju veicošā institūcija — institūcija (Privatizācijas aģentūra vai privatizācijas komisija), kas saskaņā ar attiecīgā likuma noteikumiem veic valsts (pašvaldības) īpašuma privatizāciju;

4) statūtsabiedrības pārvaldes institūcija — akciju sabiedrības padome un valde vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību valde vai cita izpildinstitūcija;

5) revīzijas institūcija — revīzijas komisija, revidents vai zvērināts revidents;

6) kapitāla daļas — akcijas akciju sabiedrībā vai kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību;

7) pārvaldošā institūcija — valsts institūcija vai pilsētas dome, vai rajona (pagasta) padome;

8) kapitāla daļas turētājs — akciju turētājs akciju sabiedrībā vai kapitāla daļas turētājs sabiedrībā ar ierobežotu atbildību;

9) pilnvarnieks — fiziskā persona, kuru pārvaldošā institūcija ieceļ akcionāra vai dalībnieka tiesību un pienākumu realizēšanai valsts (pašvaldības) statūtsabiedrībā;

10) ķermeniskas lietas — kustamas un nekustamas lietas saskaņā ar Civillikumu.

2.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka:

1) kārtību, kādā valsts un pašvaldību uzņēmumi pārveidojami valsts (pašvaldību) statūtsabiedrībās (turpmāk — statūtsabiedrība);

2) statūtsabiedrības darbības īpatnības;

3) kārtību, kādā privatizējamas statūtsabiedrības;

4) kārtību, kādā privatizējami valsts un pašvaldību uzņēmumi, ja tos pārveido statūtsabiedrībās, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas.

(2) Šā likuma V nodaļa neattiecas uz valsts (pašvaldības) uzņēmumiem (turpmāk — uzņēmums) un statūtsabiedrībām, ko privatizē nevis saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet saskaņā ar citiem likumiem.

3.pants. Pārveidojamo uzņēmumu sadalīšana un apvienošana

(1) Vienu uzņēmumu var pārveidot vienā statūtsabiedrībā vai sadalīt to vairākās statūtsabiedrībās.

(2) Vairākus uzņēmumus var pārveidot, apvienojot tos vienā statūtsabiedrībā, ja tas nav pretrunā ar likumiem.

4.pants. Pārveidojamā uzņēmuma (uzņēmumu) tiesības, pienākumi un saistības

(1) Ja vairākus uzņēmumus apvieno vienā statūtsabiedrībā vai vienu uzņēmumu pārveido statūtsabiedrībā, pārveidojamā uzņēmuma (uzņēmumu) tiesības, pienākumi un saistības pilnībā pāriet jaunizveidotajai statūtsabiedrībai.

(2) Ja vienu uzņēmumu sadala vairākās statūtsabiedrībās, pārveidojamā uzņēmuma tiesības, pienākumi un saistības pāriet attiecīgajai statūtsabiedrībai tādā apmērā, kā norādīts uzņēmuma īpašuma sadales aktā.

(3) Uzņēmuma darbībai izsniegtās licences derīgas ari jaunizveidotās statūtsabiedrības darbībai.

5.pants. īpašuma attiecības statūtsabiedrībā

(1) Visas ķermeniskās lietas, intelektuālais īpašums un vērtspapīri, kuru vērtība tiek iekļauta statūtsabiedrības pamatkapitāla vērtībā šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā, pēc tam, kad statūtsabiedrība ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, kļūst par jaunizveidotās statūtsabiedrības īpašumu.

(2) Valsts (pašvaldības) kapitāla daļu turētājs tiek noteikts saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās".

II nodaļa
Uzņēmuma (uzņēmumu) pārveidošana statūtsabiedrībā

6.pants. Lēmums par uzņēmuma (uzņēmumu) pārveidošanu

(1) Lēmumu par uzņēmuma (uzņēmumu) pārveidošanu vienā statūtsabiedrībā vai sadalīšanu vairākās statūtsabiedrībās vai vairāku uzņēmumu apvienošanu vienā statūtsabiedrībā (turpmāk — uzņēmuma pārveidošana statūtsabiedrībā) pieņem pārvaldošā institūcija.

(2) Lēmumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kura teritorijā atrodas pārveidojamais uzņēmums.

(3) Lēmums par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā nav jāpublicē, ja statūtsabiedrībā tiek pārveidots privatizējamais uzņēmums, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas.

7.pants. Pārvaldošās institūcijas darbības uzņēmuma pārveidošanā

(1) Kad lēmums par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā ir pieņemts, pārvaldošā institūcija:

1) nosaka inventarizāciju pārveidojamajā uzņēmumā (uzņēmumos);

2) ieceļ vienu vai vairākus pilnvarniekus;

3) apstiprina statūtsabiedrības pamatkapitālu;

4) apstiprina statūtsabiedrības statūtus;

5) ieceļ statūtsabiedrības pārvaldes institūcijas;

6) ieceļ statūtsabiedrības revīzijas institūcijas;

7) apstiprina pārveidojamā uzņēmuma slēguma bilanci;

8) apstiprina statūtsabiedrības sākuma bilanci;

9) apstiprina statūtsabiedrībai nododamā nekustamā īpašuma sarakstu.

(2) Ja lēmumu par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā pieņem privatizāciju veicošā institūcija, tā var neveikt šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās darbības.

(3) Ja privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas, tā neveic šā panta pirmās daļas 2., 4., 5. un 6.punktā minētās darbības.

(4) Pilnvarnieku ieceļ saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmēj sabiedrībās".

8.pants. Statūtsabiedrības pamatkapitāla noteikšana

(1) Pārveidojot uzņēmumu statūtsabiedrībā, tās pamatkapitāla lielumu nosaka, no pārveidojamā uzņēmuma bilances aktīvu kopsummas atskaitot kreditoriem maksājamo parādu kopsummu.

(2) Uzņēmuma aktīvos iekļauj valstij vai pašvaldībai piederošo zemi, uz kuras atrodas uzņēmums, tās kadastrālās vērtības apmērā.

(3) Pārveidojot uzņēmumu statūtsabiedrībā, tā aktīvos nedrīkst iekļaut tās ķermeniskās lietas, intelektuālo īpašumu un vērtspapīrus, kurus saskaņā ar likumu nevar privatizēt vai kuri nodoti uzņēmumam tikai turējumā.

(4) Pārveidojot uzņēmumu statūtsabiedrībā, tās pamatkapitāla vērtību var noteikt ari saskaņā ar likumu "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību".

(5) Statūtsabiedrības kapitāla daļu nominālvērtības kopsummai ir jāatbilst tās pamatkapitāla lielumam.

9.pants. Statūtsabiedrības reģistrācija

(1) Statūtsabiedrību reģistrē Uzņēmumu reģistrā.

(2) Reģistrācijas pieteikumam pievieno:

1) pārvaldošās institūcijas lēmumu par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā;

2) statūtsabiedrības statūtus;

3) šādus pārvaldošās institūcijas lēmumus:

a) par pilnvarnieka (pilnvarnieku) iecelšanu,

b) par pārvaldes un revīzijas institūciju iecelšanu,

c) par statūtsabiedrības sākuma bilances apstiprināšanu;

4) statūtsabiedrības sākuma bilanci;

5) statūtsabiedrības nekustama īpašuma sarakstu;

6) citus dokumentus, kas paredzēti likumā, kurš reglamentē attiecīgo uzņēmējdarbības formu.

III nodaļa
Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības darbības īpatnības

10.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība nevar būt publiska akciju sabiedrība, tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas tās likuma "Par akciju sabiedrībām" (turpmāk šīs nodaļas tekstā — Likums) normas, kuras attiecas uz publiskajām akciju sabiedrībām.

(2) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā ir iecelti vairāki pilnvarnieki, tad tajos gadījumos, kad Likumā tiek reglamentēts nepieciešamais akcionāru pilnsapulces kvorums, akcionāru skaits vai akcionāru pārstāvība noteiktā sabiedrības pamatkapitāla (apmaksātā pamatkapitāla) daļā, valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības statūtos jānosaka attiecīgs pilnvarnieku skaits.

(3) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā ir iecelti vairāki pilnvarnieki, tad tajos gadījumos, kad Likumā tiek reglamentēts nepieciešamais akcionāru balsu skaits akcionāru pilnsapulces lēmumu pieņemšanai, valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības statūtos jānosaka attiecīgs pilnvarnieku balsu skaits.

(4) Tajos gadījumos, kad Likumā tiek reglamentētas akcionāru tiesības un pienākumi vai tiek pieminētas darbības, kas skar akcionārus, minētās tiesības, pienākumi un darbības attiecināmas arī uz pilnvarniekiem.

11.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības nosaukums

Valsts akciju sabiedrības nosaukumā jābūt Likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai informācijai un vārdam "valsts", bet pašvaldības akciju sabiedrības nosaukumā — Likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai informācijai un attiecīgās pašvaldības nosaukumam.

12.pants. Atklāti pieejamie vai atklāti iegūstamie akciju sabiedrības dokumenti un informācija

(1) Likuma 7.panta pirmās daļas l. punktā minētā akciju sabiedrības dibināšanas līguma vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā.

(2) Papildus Likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktā norādītajai informācijai jābūt ziņām par valsts vai pašvaldības pilnvarnieku (pilnvarniekiem), kā ari pilnvarojuma līgumam.

(3) Uzņēmumu reģistrā atklāti pieejamai vai atklāti iegūstamai jābūt Likuma 7.panta pirmajā daļā norādītajai informācijai un dokumentiem, kā ari valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības sākuma bilancei.

13.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības dibināšana un reģistrācija

(1) Likuma 11 .panta pirmajā daļā minētā akciju sabiedrības dibināšanas līguma vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 11 .panta ceturtā daļa, 12. un 13.pants.

(3) Likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktā minētās informācijas vietā jānorāda akciju īpašnieka un akciju turētāja nosaukums.

(4) Likuma 14.panta otrajā daļā noteikto dibinātāju vieta statūti jāparaksta pilnvarotai pārvaldošās institūcijas amatpersonai.

(5) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 16.pants, 17.panta trešā un piektā daļa un 18.pants.

(6) Likuma 19.panta trešās daļas l. punktā minētā akciju sabiedrības dibināšanas līguma vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā.

(7) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 19.panta trešās daļas 4.punkts.

14.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības pamatkapitāls

(1) Likuma 20.panta otrajā daļā minētā akciju sabiedrības dibināšanas līguma vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 21. panta astotā daļa.

15.pants. Akciju veidi un kategorijas

(1) No Likuma 23 .panta pirmajā daļā noteiktajiem akciju veidiem valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība var emitēt tikai parastās akcijas un personāla akcijas.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 23.panta otrā daļa.

(3) No Likuma 23.panta trešajā daļā noteiktajām parasto akciju kategorijām valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība var emitēt tikai parastās akcijas ar balsstiesībām, kas visas pieder valstij (pašvaldībai), un parastās akcijas bez balsstiesībām, kas veido valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valdes rezervi.

(4) Valsts akciju sabiedrībās visu veidu un kategoriju akciju nominālvērtība ir viens lats. Tādēļ uz valsts akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 26.panta otrā daļa.

(5) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 27. un 28.pants, kā ari 29.panta astotā un devītā daļa.

16.pants. Akciju sabiedrības akciju vērtības samaksa un īpašuma ieguves pārbaude

(1) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība palielina pamatkapitālu, iesaistot papildu kapitālu, šādu papildu kapitālu attiecīgajā sabiedrībā var ieguldīt tikai valsts (pašvaldība). Ja, minētajā veidā palielinot pamatkapitālu, valsts (pašvaldība) akciju laidiena noteikumos minētajā galīgās akciju vērtības samaksas termiņā nesamaksā pilnu katras parakstītās akcijas vērtību, tā saņem tādu akciju skaitu, kas atbilst faktiski ieguldītajai summai. Tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 30.panta ceturtā — septītā daļa.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 31.panta trešā daļa un 32.pants.

17.pants. Valstij (pašvaldībai) piederošo akciju pāriešana citu personu īpašumā

Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībās akcijas citas personas īpašumā var pāriet tikai tad, ja attiecīgo akciju sabiedrību privatizē šā likuma V nodaļā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas likuma 34.pants.

18.pants. Noteikumi, ar kādiem akciju sabiedrība iegūst pati savas akcijas

Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 35.panta 2. un 3.punkts.

19.pants. Obligācijas

Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 36.panta trešā, ceturtā un piektā daļa un 37.panta otrās daļas otrais teikums.

20.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 38.panta ceturtā daļa un 40.panta ceturtā daļa.

(2) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība palielina pamatkapitālu Likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā, akciju sabiedrība izlaiž to pašu veidu un kategoriju akcijas, kādas bija līdz šim, un tajās pašās proporcijās, kādas bija līdz šim. Papildus izlaistās akcijas sabiedrībā sadala starp akcionāriem proporcionāli viņiem jau piederošo akciju skaitam. Akcionāri iegūst tāda veida un kategoriju akcijas, kādas viņiem piederēja līdz pamatkapitāla palielinājumam. Tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 41.panta otrā daļa.

(3) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 43.panta pirmās daļas 4., 7. un 8.punkts un otrā un trešā daļa.

(4) Likuma 44.panta otrajā daļā minēto akciju pārdošanas cenu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā nosaka akciju laidiena noteikumos.

(5) Likuma 45.panta pirmajā daļā minēto akciju parakstīšanu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība nevar uzticēt citām personām.

(6) Likuma 45.panta otrajā daļā minēto akciju pārdošanas cenas pārējā daļa jāsamaksā akciju laidiena noteikumos minētajā termiņā.

(7) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 45.panta piektā daļa un 46.pants.

21.pants. Pilnvarnieks (pilnvarnieki) valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā

(1) Pilnvarnieks vai pilnvarnieki (turpmāk — pilnvarnieks) veic akcionāru pilnsapulces funkcijas.

(2) Pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šo likumu un likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās".

(3) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība var neveidot padomi, un uz to neattiecas Likuma 48.panta otrās daļas nosacījums. Minētajā gadījumā padomes funkcijas veic pilnvarnieks.

(4) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības padomes locekļi nevar pildīt pilnvarnieka funkcijas.

(5) Pilnvarojuma līgumā noteiktie jautājumi, pirms par tiem lemj akcionāru pilnsapulce, pilnvarniekam iepriekš jāsaskaņo ar akciju turētāju.

22.pants. Akcionāru pilnsapulce

(1) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valde Likuma 50.panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nav sasaukusi kārtējo akcionāru pilnsapulci, to sasauc paši pilnvarnieki, ja šādu ierosinājumu paraksta sabiedrības statūtos noteiktais pilnvarnieku skaits. Ja paši pilnvarnieki neierosina sasaukt kārtējo akcionāru pilnsapulci, to var sasaukt attiecīgajā panta daļā minētās institūcijas, kā arī akciju turētājs.

(2) Uzņēmumu reģistrs sasauc akcionāru kārtējo pilnsapulci Likuma 50.panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to nav izdarījusi valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valde, padome vai revīzijas institūcija, vai akciju turētājs.

(3) Sasaukt akcionāru ārkārtas pilnsapulci var pieprasīt Likuma 51.panta pirmajā daļā minētās institūcijas, kā ari akciju turētājs.

(4) Likuma 51.panta ceturtajā daļā noteiktais ierobežojums par to, ka akcionāru ārkārtas pilnsapulci nevar sasaukt tā pati institūcija, kura pieprasījusi pilnsapulces sasaukšanu, neattiecas uz akciju turētāju.

(5) Ja ir īpaša nepieciešamība, akcionāru ārkārtas pilnsapulci var sasaukt pats akciju turētājs un paziņot par to valdei, padomei un revīzijas institūcijai. Akciju turētājam akcionāru ārkārtas pilnsapulce minētajā gadījumā jāizsludina termiņā, kas nodrošina, lai tiktu saņemts paziņojums par akcionāru pilnsapulces sasaukšanu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par nedēļu.

23.pants. Akcionāru pilnsapulces kompetence

(1) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 54.panta pirmās daļas 10.punkts. Lēmumus minētā punkta jautājumos pieņem akciju turētājs.

(2) Jautājumos, kas minēti Likuma 54.panta pirmās daļas 8., 9. un 11 .punktā, ir nepieciešama akciju turētāja iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(3) Ja to pieprasa akciju turētājs, akcionāru pilnsapulcei attiecīgais jautājums ir jāizskata pilnsapulcē papildus 54.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem, kuros akcionāru pilnsapulce var izlemt Likumā un attiecīgās akciju sabiedrības statūtos neparedzētus jautājumus.

24.pants. Akcionāru pilnsapulces sasaukšana

(1) Pilnvarnieki un akciju īpašnieki uzaicināmi uz akcionāru pilnsapulci, nosūtot ierakstītas vēstules, piegādājot vēstules pret parakstu vai ar telesakaru līdzekļu palīdzību.

(2) Ja akciju sabiedrībā nav personāla akciju, paziņojums par akcionāru pilnsapulci nosūtāms attiecīgās akciju sabiedrības statūtos paredzētajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par nedēļu.

(3) Ja akciju sabiedrībā ir personāla akcijas, paziņojums par akcionāru pilnsapulci jānosūta sabiedrības statūtos paredzētajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām.

(4) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 55.panta trešā daļa.

25.pants. Pilnvarnieku un akcionāru piedalīšanās akcionāru pilnsapulcē

(1) Pilnvarniekam jāpiedalās akcionāru pilnsapulcē personīgi, un viņš nedrīkst savas tiesības nodot citām personām vai citiem pilnvarniekiem. Likuma 58.panta pirmā daļa attiecas tikai uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības akcionāriem.

(2) Likuma 58.panta trešajā daļā noteiktās akcionāru grupas valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībās var veidot tikai tad, ja sabiedrībā ir liels personālo akciju īpašnieku skaits.

(3) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 58.panta ceturtā daļa.

26.pants. Pilnvarnieku un akcionāru balsstiesības

(1) Katram pilnvarniekam akcionāru pilnsapulcē ir viena balss.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 59.panta pirmā — ceturtā daļa.

27.pants. Akcionāru pilnsapulces norise un sapulces protokols

(1) Akcionāru pilnsapulces protokolu paraksta visi tie pilnvarnieki, kuri piedalās pilnsapulcē.

(2) Ja akciju sabiedrībā nav personāla akciju, uz šādu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrību neattiecas Likuma 60.panta piektā daļa.

(3) Ja akciju sabiedrībā nav personāla akciju, valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības protokolā nav jānorāda Likuma 62.panta pirmās daļas 7.punktā minēto akcionāru — protokola pareizības apliecinātāju — vārds un uzvārds.

(4) Ja akciju sabiedrībā nav personāla akciju, valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības protokolā nav jābūt Likuma 62.panta otrajā daļā minēto akcionāru — protokola pareizības apliecinātāju — parakstiem.

(5) Likuma 62.panta ceturtajā daļā minētais akcionāru pilnsapulces protokola noraksts pilnvarniekam izsniedzams bez samaksas.

28.pants. Akcionāru pilnsapulces lēmuma apstrīdēšana un atcelšana

(1) Iesniegt tiesā prasību par akcionāru pilnsapulces lēmuma atcelšanu var Likuma 63.panta otrajā daļā minētie subjekti, kā arī akciju turētājs, ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības pilnsapulces lēmums ir pieņemts, pilnvarniekam pārkāpjot pilnvarojuma līguma ietvarus vai pienākumi ja ir pārkāpti šā likuma 23.panta pirmās daļas nosacījumi.

(2) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valde (turpmāk — valde) pārstāv akciju sabiedrību tiesā Likuma 63.panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos, kā ari tad, ja prasību ceļ akciju turētājs.

(3) Tiesa var atcelt akcionāru pilnsapulces lēmumu Likuma 64.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja pilnvarnieks balsojot ir pārkāpis pilnvarojuma līguma ietvarus.

29.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības padome

(1) Pirmo valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības padomes (turpmāk — padome) sastāvu ieceļ pārvaldošā institūcija šā likuma 7.pantā noteiktajā kārtībā, tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 65.panta otrā daļa.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 66.panta piecpadsmitā daļa.

(3) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kuri ir valdes kompetencē. Tomēr valdei nepieciešama iepriekšēja padomes piekrišana šādu jautājumu izlemšanā:

1) līdzdalības iegūšana, palielināšana vai samazināšana citās uzņēmējsabiedrībās;

2) valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības uzņēmumu dibināšana, pārdošana, iznomāšana, to darbības apturēšana vai likvidēšana;

3) citu uzņēmumu pirkšana;

4) valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības filiāļu un pārstāvniecību atvēršana un slēgšana;

5) valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības uzņēmumu, filiāļu un pārstāvniecību statūtu vai nolikumu apstiprināšana un grozīšana;

6) nekustamās mantas pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar parādiem;

7) kredītu izsniegšana, ja tā nav saistīta ar valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības kārtējo darbību;

8) jaunu darbības virzienu uzsākšana un esošo darbības virzienu pārtraukšana;

9) vispārīgo darbības principu noteikšana.

(4) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 70.panta otrā daļa.

(5) Padomes locekļiem, kā ari padomes izveidoto komisiju locekļiem atalgojumu nosaka akcionāru pilnsapulce. Noteikt, ka padomes locekļi var saņemt daļu no akciju sabiedrības peļņas, akcionāru pilnsapulce var tikai ar akciju turētāja piekrišanu un tā noteiktajā apmērā.

(6) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 72.pants.

30.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valde

(1) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā nav izveidota padome, šā likuma 29.panta trešajā daļā minētie jautājumi valdei jāsaskaņo ar akcionāru pilnsapulci.

2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 74.panta otrā daļa.

(3) Likuma 74.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā akcionāru pilnsapulce var ievēlēt valdes locekļu kandidātus, ja tas noteikts attiecīgās akciju sabiedrības statūtos.

(4) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 74.panta sestā daļa.

(5) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība savos statūtos var noteikt, ka tās operatīvai vadīšanai valde var ievēlēt vienu vai vairākus rīkotājdirektorus. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība var paredzēt savos statūtos, ka rīkotājdirektora amats tiek nosaukts par direktora, pārvaldnieka amatu vai kā citādi.

(6) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 75.panta otrā daļa.

31.pants. Valdes, tās locekļu un rīkotājdirektoru tiesības un pienākumi

(1) Visā savu pilnvaru laikā valdes loceklim jāpaziņo par Likuma 76.panta otrajā daļā minētajiem faktiem mēneša laikā no attiecīgā notikuma iestāšanās dienas.

(2) Visā savu pilnvaru laikā rīkotājdirektoram jāpaziņo par Likuma 76.panta astotajā daļā minētajiem faktiem mēneša laikā no attiecīgā notikuma iestāšanās dienas.

(3) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā nav izveidota padome, Likuma 77.panta devītajā daļā minēto ziņojumu valde sniedz akcionāru pilnsapulces norīkotajam pilnvarniekam.

(4) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā nav izveidota padome, valdes priekšsēdētājam Likuma 77.panta desmitajā daļā minētajā gadījumā jāinformē akcionāru pilnsapulces norīkotais pilnvarnieks.

32.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības darbības uzraudzība un revīzija

Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 84.panta piektā daļa.

33.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības likvidācija

(1) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības darbība vienlaikus ar tās likvidāciju Likuma 89.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā notiek nevis ar akcionāru pilnsapulces lēmumu, bet gan ar akciju turētāja lēmumu.

(2) Valsts akciju sabiedrības likvidāciju īsteno Privatizācijas aģentūra saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Privatizācijas aģentūra veic likumā "Par akciju sabiedrībām" paredzētās likvidatora funkcijas, ieceļot likvidatorus. Valsts akciju sabiedrības likvidācijas laikā akcionāru pilnsapulces funkcijas veic Privatizācijas aģentūra.

(3) Pašvaldības akciju sabiedrības likvidācijas laikā attiecīgā pašvaldība var noteikt, ka akcionāru pilnsapulces funkcijas veic pati pašvaldība.

(4) Uz valsts akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 90.pants.

(5) Uz pašvaldības akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 90.panta otrā daļa.

(6) Privatizācijas aģentūra pieteic Uzņēmumu reģistram lēmumu par valsts akciju sabiedrības likvidāciju. Pieteikumam pievieno akciju turētāja lēmumu par likvidāciju. Tajā norādāms katra likvidatora vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta.

(7) Uz valsts akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 91.panta otrā daļa.

(8) Pašvaldības akciju sabiedrības Likuma 91.panta otrajā daļā paredzētā akcionāru pilnsapulces protokola vietā Uzņēmumu reģistram iesniedz pašvaldības akciju sabiedrības akciju turētāja lēmumu par likvidāciju.

(9) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 92.panta otrā un trešā daļa.

34.pants. Tiesiskās attiecības valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā

1) Par visiem zaudējumiem, kas nodarīti trešajām personām sakarā ar valsts (pašvaldības) uzņēmuma pārveidošanu akciju sabiedrībā, ar visu savu mantu atbild jaunizveidotā akciju sabiedrība (sabiedrības).

(2) Likuma 96.pantā ar akciju sabiedrības dibinātāju jāsaprot tā valsts vai pašvaldības uzņēmuma institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par valsts vai pašvaldības uzņēmuma pārveidošanu akciju sabiedrībā.

(3) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 95.panta pirmā—piektā daļa un sestās daļas pēdējais teikums, septītā, devītā un desmitā daļa un 96.panta trešā daļa.

35.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības prasību celšana

(1) Likuma 100.panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos prasību tiesā var celt arī akciju turētājs.

(2) Ja prasību tiesā ceļ akciju turētājs, valsts (pašvaldības) akciju sabiedrību tiesā pārstāt akciju turētāja norīkotas personas.

(3) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 100.panta otrā un desmiti daļa.

36.pants. Citu Likuma pantu piemērošana

Citi Likuma panti valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībās piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

IV nodaļa
Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbības īpatnības

37.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Ja valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību tiek iecelti vairāki pilnvarnieki, gadījumos, kuros likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" (turpmāk šīs nodaļas tekstā - Likums) noteikts nepieciešamais dalībnieku sapulces kvorums, dalībnieku skaits vai reglamentēta dalībnieku pārstāvība attiecībā uz noteiktu sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda) daļu, sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos nosakāms attiecīgs pilnvarnieku skaits.

(2) Ja valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību tiek iecelti vairāki pilnvarnieki, tad gadījumos, kuros Likumā noteikts nepieciešamais dalībnieku balsu skaits dalībnieku sapulces lēmumu pieņemšanai, valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos nosakāms attiecīgs pilnvarnieku balsu skaits.

(3) Gadījumos, kuros Likumā tiek noteiktas dalībnieku tiesības un pienākumi vai tiek pieminētas darbības, kas skar dalībniekus, minētās tiesības, pienākumi un darbības attiecināmas arī uz pilnvarniekiem.

38.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukums

(1) Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukumā jābūt Likuma 6.panta pirmajā

daļā minētajai informācijai un vārdam "valsts", bet pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukumā – Likuma 6.panta pirmajā daļā minētajai informācijai un attiecīgās pašvaldības nosaukumam.

(2) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 6.panta otrā daļa un trešās daļas otrais teikums.

39.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšana un reģistrācija

(1) Par valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātāju uzskatāma pārvaldošā institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

(2) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 8.panta otrā — ceturtā daļa, piektās daļas otrā un trešā rindkopa un sestā daļa.

(3) Likuma 9.pantā minētā sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas līguma un dibināšanas sapulces protokola vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

(4) Dibinot valsts (pašvaldības) sabiedrību ar ierobežotu atbildību, nav jāsastāda dibinātāju kapitāla daļu saraksts un ziņojums par mantisko ieguldījumu.

(5) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 10. 12.pants.

(6) Likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā minētās informācijas vietā jānorāda kapitāla daļu īpašnieka un kapitāla daļu turētāja nosaukums.

(7) Likuma 13.panta otrajā daļā noteikto dibinātāju vietā statūti jāparaksta pilnvarotai pārvaldošās institūcijas amatpersonai.

(8) Ja tiek dibināta valsts (pašvaldības) sabiedrība ar ierobežotu atbildību, uz tās dibināšanu neattiecas Likuma 14. — 20.pants un 21.panta otrās daļas 3., 5. un 6.punkts, kā ari ceturtā daļa.

40.pants. Dalībnieku kapitāla daļas valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

(1) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 28.panta trešā daļa.

(2) Valsts sabiedrībās ar ierobežotu atbildību katras kapitāla daļas nominālvērtība ir viens tad lats. Tādēļ uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 29.pants.

(3) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 30.pants.

41.pants. Valstij (pašvaldībai ) piederošo kapitāla daļu pāriešana citu personu īpašumā

Valstij (pašvaldībai) piederošās kapitāla daļas citu personu īpašumā var pāriet tikai tad, ja privatizē attiecīgo sabiedrību ar ierobežotu atbildību šā likuma V nodaļā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tādēļ uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas likuma 31 .pants.

42.pants. Noteikumi, ar kādiem valsts (pašvaldības) sabiedrība ar ierobežotu atbildību iegūst pati savas daļas

Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 32. panta otrā daļa.

43.pants. Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

(1) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 34.panta pirmās daļas l .punkts un otrā daļa.

(2) Lai palielinātu valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu, attiecīgajai sabiedrībai jāizstrādā pamatkapitāla palielināšanas noteikumi. Pamatkapitālu var palielināt pēc tam, kad lēmums par pamatkapitāla palielināšanu pieteikts Uzņēmumu reģistrā.

(3) Likuma tekstā attiecībā uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ar jaunu dalībnieku iesaistīšanas noteikumiem jāsaprot pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

(4) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 35.panta pirmās daļas pirmais teikums un otrās daļas 4.punkts un 36.panta otrās daļas 2.punkts un piektā un sestā daļa.

44.pants. Pilnvarnieks valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

(1) Pilnvarnieks valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību veic dalībnieku sapulces funkcijas.

(2) Pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šo likumu un likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās".

(3) Pilnvarojuma līgumā noteiktie jautājumi pilnvarniekam pirms to lemšanas dalībnieku sapulcē iepriekš jāsaskaņo ar kapitāla daļu turētāju.

45.pants. Dalībnieku sapulce

(1) Ja valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija Likuma 39.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav sasaukusi dalībnieku kārtējo sapulci, to sasauc paši pilnvarnieki, ja šādu ierosinājumu paraksta valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos noteiktais pilnvarnieku skaits. Ja paši pilnvarnieki neierosina sasaukt dalībnieku kārtējo sapulci, to var sasaukt attiecīgajā panta daļā minētās institūcijas, kā arī kapitāla daļu turētājs.

(2) Uzņēmumu reģistrs var uzdot sasaukt dalībnieku kārtējo sapulci Likuma 39.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to nav izdarījusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija, pilnvarnieki vai kapitāla daļu turētājs.

(3) Dalībnieku ārkārtas sapulci var pieprasīt sasaukt Likuma 40.panta pirmajā daļā minētās institūcijas, kā ari kapitāla daļu turētājs.

(4) Ja ir īpaša nepieciešamība, dalībnieku ārkārtas sapulci var sasaukt pats kapitāla daļu turētājs un paziņot par to izpildinstitūcijai un revīzijas institūcijai. Kapitāla daļu turētājam dalībnieku ārkārtas sapulce šajā gadījumā jāizsludina termiņā, kas nodrošina, lai tiktu saņemts paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par nedēļu.

46.pants. Dalībnieku sapulces tiesīgums

(1) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 41 .panta pirmās daļas 2. un 5.punkts. Lēmumus 5.punkta jautājumos pieņem kapitāla daļu turētājs.

(2) Jautājumos, kas minēti Likuma 41.panta pirmās daļas 1. un 4.punktā, ir nepieciešama kapitāla daļu turētāja iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(3) Ja to pieprasa kapitāla daļu turētājs, dalībnieku sapulcei attiecīgais jautājums jāizskata sapulcē papildus Likuma 41 .panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, kuros dalībnieku sapulce var izlemt likumā un statūtos neparedzētus jautājumus.

47.pants. Dalībnieku sapulces izziņošana

(1) Pilnvarnieks jāuzaicina uz dalībnieku sapulci, nosūtot ierakstītu vēstuli, piegādājot vēstuli pret parakstu vai ar telesakaru līdzekļu palīdzību.

(2) Paziņojums par dalībnieku sapulci jānosūta valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos paredzētajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par nedēļu.

48.pants. Pilnvarnieku piedalīšanās dalībnieku sapulcē

(1) pilnvarniekam jāpiedalās dalībnieku sapulcē personīgi, un viņš nedrīkst savas tiesības nodot citām personām vai citiem pilnvarniekiem.

(2) Katram pilnvarniekam sapulcē ir viena balss.

(3) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 42.pants.

(4) Dalībnieku sapulces protokolu paraksta visi tie pilnvarnieki, kuri piedalās sapulcē.

(5) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 43.panta 1.daļas pēdējais teikums.

49.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija

Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 44.panta pirmās daļas pēdējais teikums.

50.pants. Darbības kontrole un revīzija valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 47.panta trešās daļas pēdējais teikums.

51.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācija

(1) Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbība tiek izbeigta Likuma 49.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, turklāt nevis ar dalībnieku sapulces lēmumu, bet gan ar kapitāla daļu turētāja lēmumu.

(2) Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidāciju veic Privatizācijas aģentūra saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Privatizācijas aģentūra veic minētajā likumā noteiktās likvidatora funkcijas, ieceļot likvidatorus. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācijas laikā dalībnieku sapulces funkcijas veic Privatizācijas aģentūra.

(3) Pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācijas laikā pašvaldība var noteikt, ka dalībnieku sapulces funkcijas veic pati pašvaldība.

(4) Uz valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 50.pants.

(5) Uz pašvaldību sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 50.panta otrā daļa.

(6) Privatizācijas aģentūra piesaka Uzņēmumu reģistram lēmumu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidāciju. Pieteikumam pievieno kapitāla daļu turētāja lēmumu par likvidāciju. Tajā norādāms katra likvidatora vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta.

(7) Uz valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 51 .panta otrā daļa.

(8) Pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību Likuma 51 .panta otrajā daļā paredzētā dalībnieku sapulces protokola vietā Uzņēmumu reģistram iesniedz pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu turētāja lēmumu par likvidāciju.

(9) Valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību Likuma 52.panta pirmajā daļā paredzētos lēmumus par sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbības turpināšanu pieņem kapitāla daļu turētājs.

52.pants. Tiesiskās attiecības valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

(1) Par visiem zaudējumiem, kas nodarīti trešajām personām sakarā ar valsts (pašvaldības) uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, ar visu savu mantu atbild jaunizveidotā sabiedrība (sabiedrības) ar ierobežotu atbildību.

(2) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām neattiecas Likuma 55.pants.

53.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību prasību celšana

(1) Likuma 59.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos prasību tiesā var celt arī kapitāla daļu turētājs.

(2) Ja prasību tiesā ceļ kapitāla daļu turētājs, valsts (pašvaldības) sabiedrību ar ierobežotu atbildību tiesā pārstāv kapitāla daļu turētāja norīkotas personas.

(3) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 59.panta otrā un trešā daļa.

54.pants. Citu Likuma pantu piemērošana

Citi Likuma panti valsts (pašvaldības) sabiedrībās ar ierobežotu atbildību piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

V nodaļa
Statūtsabiedrības privatizācija un uzņēmuma privatizācija, ja to pārveido statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šis sabiedrības kapitāla daļas

55.pants. Statūtsabiedrības vai uzņēmuma privatizācijas pamats

Statūtsabiedrības privatizācija un uzņēmuma privatizācija, ja to pārveido statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas, var notikt tikai saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" un tajā noteiktajā kārtībā apstiprinātiem privatizācijas noteikumiem (privatizācijas projektu).

56.pants. Lēmums par privatizāciju

(1) Lēmumu par valsts (pašvaldības) statūtsabiedrības vai uzņēmuma nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets vai attiecīgā pašvaldība saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".

(2) Lēmumu par privatizācijai nodotā uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas, pieņem privatizāciju veicošā institūcija, apstiprinot attiecīgā uzņēmuma privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu).

57.pants. Kapitāla daļu pārdošana

(1) Kapitāla daļas pārdodamas saskaņā ar privatizācijas noteikumiem (privatizācijas projektu).

(2) Kapitāla daļas var pārdot ari zem to nominālvērtības.

(3) Ja privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktajā termiņā visas kapitāla daļas nav pārdotas, nepārdotās kapitāla daļas paliek valsts (pašvaldības) īpašumā. Privatizāciju veicošā institūcija šīs kapitāla daļas var pārdot atkārtoti privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzētajā kārtībā vai izstrādāt jaunus privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu). Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības lēmums minētajā gadījumā nav nepieciešams.

(4) Statūtsabiedrības vai uzņēmuma darbiniekiem pārdodamā kapitāla daļa nedrīkst būt lielāka par 20 procentiem no statūtsabiedrības pamatkapitāla.

58.pants. Statūtsabiedrības statusa un pārvaldes institūciju maiņa

(1) Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad pārdotas valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumos (privatizācijas projekta) noteiktajā apmērā, privatizāciju veicoša institūcija vai tās uzdevumā statūtsabiedrības valde (cita izpildinstitūcija) sasauc kapitāla daļu jauno īpašnieku pilnsapulci (sapulci), kura:

1) apstiprina statūtsabiedrības statūtu grozījumus;

2) ievēlē statūtsabiedrības pārvaldes institūcijas;

3) izlemj citus jautājumus, kas noteikti attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošā likumā.

(2) Statūtsabiedrība ar brīdi, kad tās statūtu grozījumi tiek reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, zaudē valsts (pašvaldības) statūtsabiedrības statusu un turpmāk darbojas atbilstoši attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošam likumam.

(3) Ar bridi, kad statūtsabiedrības statūtu grozījumi tiek reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, izbeidzas pilnvarnieku un statūtsabiedrības pārvaldes institūciju locekļu pilnvaras.

59.pants. Uzņēmuma statusa maiņa

(1) Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad pārdotas valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktajā apmērā, privatizāciju veicošā institūcija sasauc kapitāla daļu jauno īpašnieku pilnsapulci (sapulci), kura:

1) apstiprina statūtsabiedrības statūtus;

2) ievēlē statūtsabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas;

3) izlemj citus jautājumus, kas noteikti attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošā likumā.

(2) Ar brīdi, kad jaunizveidotās statūtsabiedrības statūti tiek reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, uzņēmums zaudē uzņēmuma statusu un turpmāk darbojas atbilstoši attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošam likumam.

60.pants. Privatizētās statūtsabiedrības reģistrācija

Statūtsabiedrību reģistrē Uzņēmumu reģistrā. Reģistrācijas pieteikumam pievieno:

1) attiecīgās statūtsabiedrības vai uzņēmuma privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu);

2) privatizāciju veicošās institūcijas lēmumu par privatizācijas noteikumu (privatizācijas projekta) apstiprināšanu;

3) statūtsabiedrības statūtus;

4) statūtsabiedrības kapitāla daļu īpašnieku pilnsapulces (sapulces) protokolu;

5) citus dokumentus, kas paredzēti attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošā likumā.

Pārejas noteikumi

1. Valsts (pašvaldības) statūtsabiedrībām grozījumi savos statūtos, kas saistīti ar šā likuma stāšanos spēkā, jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā līdz 1996.gada 1.septembrim.

2. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrību valžu locekļiem statūtos paredzētais akciju daudzums jāiegādājas līdz 1996.gada 1.novembrim.

3. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs 1992, 29./31.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1994, 4.nr.) un Satversmes 81 .panta kārtība izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 142 "Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 11.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 8.jūlijā.

Valsts prezidents G. Ulmanis

Rīgā 1996.gada 19.jūlijā