Preambula

Islandes Republika, Lihtenšteinas Lielhercogiste, Norvēģijas Karaliste, Šveices Konfederācija (šeit un turpmāk sauktas par EBTA valstīm)

un

Latvijas Republika (šeit un turpmāk saukta par Latviju),

apstiprinot savu vēlmi aktīvi piedalīties Eiropas ekonomiskās integrācijas procesā un izsakot gatavību sadarboties, lai meklētu ceļus un līdzekļus šī daudzpusīgā procesa stiprināšanai,

ņemot vērā starp EBTA valstīm un Latviju pastāvošo sakaru nozīmīgumu, it īpaši 1991. gada decembrī Ženēvā parakstīto Deklarāciju, un atzīstot kopīgo vēlēšanos nostiprināt šos sakarus, lai tādējādi nodibinātu ciešas un ilgstošas attiecības,

atzīstot savu ciešo saistību ar Konferences par drošību un sadarbību Eiropā Noslēguma aktu, Parīzes Hartu Jaunajai Eiropai, un īpaši EDSA Bonnas Konferences par ekonomisko sadarbību Eiropā noslēguma dokumentā ietvertos principus,

apstiprinot savu vēlēšanos ievērot plurālistisko demokrātiju, kuras pamatā ir likuma virsvaldība, cilvēktiesības, ieskaitot pie minoritātēm piederošo personu tiesības, un pamatbrīvības, un, ievērojot savu dalībvalstu statusu Eiropas Padomē,

vēloties radīt labvēlīgus apstākļus savstarpējās tirdzniecības attīstībai un diversifikācijai un komerciālās un ekonomiskās sadarbības veicināšanai kopīgo interešu jomā uz vienlīdzības, savstarpēja izdevīguma, vislielākās labvēlības režīma un starptautisko tiesību pamata,

apņemoties dot savu ieguldījumu dauzpusējās tirdzniecības sistēmas nostiprināšanā un attīstīt savstarpējos sakarus tirdzniecības jomā saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) Līguma pamatprincipiem, Latvija izvirzot mērķi kļūt par PTO locekli,

ievērojot, ka šī līguma noteikumi netiek interpretēti tādā veidā, lai ļautu Līgumslēdzējām Pusēm izvairīties no saistībām, ko nosaka citi starptautiskie nolīgumi, īpaši PTO,

apņemoties izpildīt šo Brīvās Tirdzniecības Līgumu ar mērķi saglabāt un aizsargāt vidi un nodrošināt dabas resursu optimālu izmantošanu saskaņā ar būtiska pieauguma principu,

izsakot ciešu pārliecību, ka šis Brīvās Tirdzniecības Līgums veicinās paplašinātas un harmoniskas brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu Eiropā, tādējādi dodot svarīgu ieguldījumu Eiropas integrācijai,

izsakot gatavību jebkura attiecīga faktora ietekmē izpētīt savstarpējo ekonomisko sakaru attīstības un padziļināšanas iespēju, lai paplašinātu tos jomās, kuras šis līgums neaptver,

ir nolēmušas, visa iepriekšminētā sasniegšanai, noslēgt sekojošu Līgumu (šeit un turpmāk sauktu par Līgumu):

1. pants

Līguma noslēgšanas mērķi

1. EBTA valstīm un Latvijai jāizveido brīvās tirdzniecības zona saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

2. Šī Līguma, kurš ir balstīts uz tirgus attiecībām tirgus ekonomikā un ir saskaņā ar demokrātijas principiem un cilvēktiesību ievērošanu, mērķi ir:

(a) ar savstarpējās tirdzniecības paplašināšanas palīdzību veicināt ekonomisko sakaru starp EBTA valstīm un Latviju harmonisku attīstību un tādējādi veicināt ekonomiskās aktivitātes progresu EBTA valstīs un Latvijā, dzīves un darba apstākļu uzlabošanos, un pieaugošu produktivitāti un finansiālu stabilitāti;

(b) nodrošināt godīgas konkurences apstākļus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm;

(c) dot ieguldījumu Eiropas ekonomiskajā integrācijā un starptautiskās tirdzniecības harmoniskā attīstībā un paplašināšanā, nojaucot barjeras tirdzniecībā.

2. pants

Līguma darbības sfēra

Šis līgums attiecas uz:

(a) produkciju, kas ietverta Harmonizētās preču un pakalpojumu klasificēšanas un kodēšanas sistēmas 25.-97. grupā, izņemot 1.pielikumā uzskaitīto produkciju;

(b) produkciju, kas minēta protokolā A saistībā ar noteikumiem, kurus nosaka šis protokols;

(c) zivju produktiem un citiem jūras produktiem, kā tas noteikts 2.pielikumā;

kuru izcelsmes vieta ir kāda no EBTA valstīm vai Latvija.

3. pants

Preču izcelsmes noteikumi un sadarbība muitas administrācijā

1. Protokols B nosaka preču izcelsmes noteikumus un administratīvās sadarbības noteikumus.

2. Līgumslēdzējas Puses veic nepieciešamos pasākumus, ieskaitot regulārus Apvienotās Komitejas veiktos pārskatus un administratīvās sadarbības metodes, lai nodrošinātu šī Līguma 4.panta (Importa nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu), 5.panta (Finansiāla rakstura muitas nodokļi), 6.panta (Eksporta nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu), 7.panta (Importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu), 12.panta (Iekšējā nodokļu politika), 21. panta (Reeksports un deficīts) un protokola B noteikumu efektīvu un sabalansētu izpildi, kā arī, lai iespēju robežās samazinātu ar tirdzniecību saistītās formalitātes un sasniegtu abpusēji pieņemamus risinājumus, novēršot jebkuras grūtības, kuras varētu rasties minētajās sadaļās paredzētās darbības rezultātā.

3. Pirmais no 2. pantā minētajiem pārskatiem notiks gada laikā pēc Līguma stāšanās spēkā. Turpmākie pārskati tiks veikti katru otro gadu. Uz šo pārskatu pamata Līgumslēdzējas Puses pieņem lēmumu par veicamajiem pasākumiem.

4. pants

Importa nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Tirdzniecībā starp EBTA valstīm un Latviju netiek ieviesti nekādi jauni importa nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu EBTA valstis atceļ visus importa nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu efektu precēm, kuru izcelsmes vieta ir Latvija.

3. Ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu Latvija atceļ visus importa nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu efektu precēm, kuru izcelsmes vieta ir kāda no EBTA valstīm.

5. pants

Finansiāla rakstura muitas nodokļi

4. panta (Importa nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu) nosacījumi attiecas arī uz fiskāla rakstura muitas nodokļiem, izņemot protokolā C noteiktos gadījumus.

6. pants

Eksporta nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Tirdzniecībā starp EBTA valstīm un Latviju netiek ieviesti nekādi jauni eksporta nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu EBTA valstis atceļ visus eksporta nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu efektu.

3. Ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu Latvija atceļ visus eksporta nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu efektu, izņemot 3. Pielikumā uzskaitītos, kuri tiks atcelti līdz 1998.gada beigām.

7. pants

Importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Tirdzniecībā starp EBTA valstīm un Latviju netiek ieviesti nekādi jauni importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi vai pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu EBTA valstis atceļ importa un eksporta kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu efektu, izņemot 4.pielikumā noteiktos gadījumus.

3. Ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu Latvija atceļ importa un eksporta kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu efektu.

8. pants

Vispārīga rakstura izņēmumi

Šis Līgums neliek šķēršļus tādu preču importa, eksporta vai tranzītpārvadājumu aizliegumiem vai ierobežojumiem, kurus noteikuši šādi apsvērumi: sabiedrības morāles, politikas vai drošības apsvērumi; cilvēku, dzīvnieku, augu vai vides aizsardzība; tāda nacionālā īpašuma aizsardzība, kuram ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība; intelektuālā īpašuma aizsardzība; noteikumi attiecībā uz zeltu un sudrabu; vai izsmeļamu dabas resursu konservācija, ja šādi pasākumi ir padarīti efektīvi saistībā ar vietējās ražošanas vai patēriņa ierobežojumiem. Tomēr šādi aizliegumi vai ierobežojumi nedrīkst radīt patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm.

9. pants

Valsts monopols

1. Līgumslēdzējas Puses nodrošina jebkura komerciāla rakstura valsts monopola saskaņošanu ar protokolā D paredzētajiem noteikumiem, lai EBTA valstu un Latvijas pilsoņu starpā nebūtu diskriminācijas attiecībā uz apstākļiem, kādos tiek sagādātas un realizētas preces. Šīs preces tiek sagādātas un realizētas saskaņā ar komerciāliem apsvērumiem.

2. Šī panta noteikumi attiecas uz jebkuru personu, caur kuru Līgumslēdzēju Pušu kompetentās varas iestādes juridiski vai faktiski, tieši vai netieši pārrauga, nosaka vai ievērojami ietekmē importu vai eksportu starp Līgumslēdzējām Pusēm. Tādā pašā mērā šie noteikumi attiecas arī uz monopoliem, kurus valsts deleģē citām institūcijām.

10. pants

Tehniskie nosacījumi

1. Līgumslēdzējas Puses vienojas par sekojošo:

(a) Apvienotās Komitejas darba ietvaros noturēt tūlītējas konsultācijas ar nolūku atrast piemērotu risinājumu gadījumos, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka otra Līgumslēdzēja Puse ir veikusi pasākumus, kuri varētu radīt vai ir radījuši šķēršļus tirdzniecībai;

(b) Apvienotajā Komitejā apspriest iespējas ciešāk sadarboties lietās, kas ir saistītas ar šķēršļu novēršanu. Šī sadarbība var notikt jomās, kas ir saistītas ar tehniskiem nosacījumiem un standartizāciju, kā arī testēšanu un sertifikāciju.

2. Līgumslēdzējas Puses apņemas noteikt tehniskos nosacījumus saskaņā ar PTO Līguma par tehniskajām barjerām tirdzniecībā noteikumiem.

11. pants

Tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem

1. Līgumslēdzējas Puses apliecina gatavību veicināt lauksaimniecības produktu tirdzniecības sabalansētu attīstību, ciktāl to pieļauj Pušu lauksaimniecības politika.

2. Šo mērķu sasniegšanai katra no EBTA valstīm un Latvija ir noslēgušas divpusēju līgumu, kas nosaka pasākumus lauksaimniecības produktu tirdzniecības veicināšanai.

3. Līgumslēdzējas Puses nediskriminējošā veidā piemēro savus sanitāros un fitosanitāros noteikumus, kā arī neveic tādus pasākumus, kas nevajadzīgi kavē tirdzniecību.

12. pants

Iekšējā nodokļu politika

1. Līgumslēdzējas Puses atturas no jebkuras iekšējas finansiālas prakses vai pasākumiem, kas tieši vai netieši rada diskrimināciju starp produkciju, kuras izcelsmes vieta ir kāda no EBTA valstīm un līdzīga veida produkciju, kuras izcelsmes vieta ir Latvija.

2. Uz Līgumslēdzējas Puses teritoriju eksportētā produkcija nesaņem tādus nodokļu atvieglojumus, kas pārsniegtu tiem noteikto tiešo vai netiešo nodokļu apmēru.

13. pants

Maksājumi

1. Maksājumi, kas ir saistīti ar tirdzniecību starp EBTA valstīm un Latviju, un šādu maksājumu pārskaitīšana uz teritoriju, kurā dzīvo Līgumslēdzējas Puses kreditors, ir brīvi no jebkādiem ierobežojumiem. Maksājumi starp Līgumslēdzējām Pusēm tiek veikti brīvi konvertējamā valūtā, ja vien atsevišķos gadījumos starp atsevišķiem uzņēmumiem nav noteikts citādi.

2. Līgumslēdzējas Puses atturas no jebkādiem valūtas apmaiņas ierobežojumiem un administratīvajiem ierobežojumiem tāda īstermiņa un vidēja termiņa kredīta akceptu, atmaksu vai garantu komerciālās darbībās, kurās piedalās rezidents.

14. pants

Sabiedriskais pasūtījums

1. Līgumslēdzējas Puses uzskata sava attiecīgā sabiedriskā pasūtījuma tirgus efektīvu liberalizāciju uz nediskriminācijas un savstarpējības ievērošanas pamatiem, it īpaši pamatojoties uz Līgumu par valdības Pasūtījumu (GPA) 4.pielikumā PTO Nodibināšanas Līgumā, par šī Līguma būtisku mērķi.

2. Tā rezultātā Puses viena gada laikā pēc Līguma spēkā stāšanās datuma Apvienotās Komitejas darba ietvaros izstrādās noteikumus ar nolūku nodrošināt šādu liberalizāciju.

3. Līgumslēdzējas Puses pieliks visas pūles, lai pievienotos PTO Līgumam par valdības Pasūtījumu.

15. pants

Intelektuālā īpašuma aizsardzība

1. Līgumslēdzējas Puses piešķirs un nodrošinās adekvātu, efektīvu un nediskriminējošu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, ieskaitot pasākumus šo tiesību nodrošināšanai pret to pārkāpumiem, viltojumiem un pirātismu. Līgumslēdzēju Pušu konkrētie pienākumi ir izklāstīti 5. pielikumā.

2. Saskaņā ar Līguma par ar tirdzniecību saistītajiem intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem (TRIPS) un it īpaši šī Līguma 4. un 5.pantu nosacījumiem, viena Līgumslēdzēja Puse nepiešķirs otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem mazāk labvēlīgu režīmu kā jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem. Saskaņā ar TRIPS Līguma 4. panta (d) punktu jebkura priekšrocība, labvēlība, privilēģija vai imunitāte, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem, kuri ir spēkā Līgumslēdzējai Pusei šī Līguma spēkā stāšanās mirklī un par kuriem tā ir paziņojusi pārējām Līgumslēdzējām Pusēm, vēlākais, sešus mēnešus pēc šī Līguma spēkā stāšanās datuma, tiks atbrīvota no šiem nosacījumiem, nodrošinot, ka tā neradīs patvaļīgu vai neattaisnojamu citu Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu diskrimināciju.

3. Divas vai vairākas Līgumslēdzējas Puses var noslēgt turpmākos līgumus, kuri pārsniedz šī līguma prasības, nodrošinot, ka šādi līgumi ir pieejami arī visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm uz nosacījumiem, kuri ir ekvivalenti līgumā noteiktajiem, un Pusēm apņemoties uzsākt daudzsološas sarunas.

4. Līgumslēdzējas Puses piekrīt, pēc kādas no EBTA valstu vai Latvijas pieprasījuma, pārskatīt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nosacījumus, kas ir ietverti šajā pantā un 5. pielikumā, ar nolūku turpmāk uzlabot aizsardzības līmeni un izvairīties no tādas tirgus deformācijas, kuru ir izraisījis faktiskais intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līmenis.

16. pants

Konkurences noteikumi attiecībā uz uzņēmējdarbību

1. Sekojoši nosacījumi ir nesavienojami ar šī Līguma pareizu funkcionēšanu tiktāl, cik tie var ietekmēt tirdzniecību starp EBTA valstīm un Latviju:

(a) visas vienošanās starp uzņēmumiem, uzņēmumu asociāciju lēmumi un saskaņoti darījumi starp uzņēmumiem, kuru mērķis vai rezultāts ir konkurences aizkavēšana, ierobežošana vai traucēšana;

(b) ļaunprātīga dominējošās pozīcijas pilnīga vai ievērojama izmantošana no Līgumslēdzēju Pušu teritorijā esošu viena vai vairāku uzņēmumu puses.

2. 1.punkta nosacījumi attiecas arī uz sabiedrisko uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbību, kurai Līgumslēdzējas Puses piešķir speciālas vai ekskluzīvas tiesības, tiktāl, cik šo nosacījumu pielietošana juridiski vai faktiski nekavē tiem nozīmētu konkrētu sabiedrisku uzdevumu izpildi.

3. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka veiktais darījums ir nesavienojams ar 1. un 2. punkta noteikumiem, tā var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 24.pantā paredzēto procedūru (Aizsardzības pasākumu veikšanas procedūra).

17. pants

Valsts atbalsts

1. Jebkurš atbalsts, kuru sniedz kāda no Līgumslēdzējām Pusēm vai kas tiek sniegts no valsts resursiem jebkurā formā, un kurš traucē vai apdraud konkurenci, atbalstot konkrētus uzņēmumus vai konkrētu preču ražošanu, ir nesavienojams ar šī Līguma pareizu funkcionēšanu tiktāl, cik tas var ietekmēt tirdzniecību starp EBTA valstīm un Latviju.

2. Jebkuri darījumi, kas ir pretrunā ar 1.punktu, ir jāizvērtē, balstoties uz 6. pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

3. Līgumslēdzējas Puses nodrošina valsts palīdzības pasākumu atklātību, veicot informācijas apmaiņu, kā tas noteikts 7.pielikumā.

4. Ja Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka veiktais darījums ir nesavienojams ar 1.punkta noteikumiem, tā var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 24.pantā paredzēto procedūru (Aizsardzības pasākumu veikšanas procedūra).

18. pants

Dempings

Ja kāda no EBTA valstīm konstatē, ka tirdzniecībā ar Latviju notiek dempings 1994. gada Vispārējā Līguma par Tarifiem un Tirdzniecību 6. panta izpratnē, vai arī, ja Latvija konstatē, ka tirdzniecībā ar kādu no EBTA valstīm notiek dempings šajā izpratnē, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var veikt attiecīgus pasākumus pret šiem darījumiem saskaņā ar Līguma par 1994. gada Vispārējā Līguma par Tarifiem un Tirdzniecību 6.panta īstenošanu un 24. pantā paredzēto procedūru (Aizsardzības pasākumu veikšanas procedūra).

19. pants

Ārkārtas pasākumi sakarā ar atsevišķu produkcijas veidu importu

Ja atsevišķu produkcijas veidu importē pieaugošā apjomā un apstākļos, kas izsauc vai var izsaukt:

(a) nopietnu zaudējumu vietējiem līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājiem importētājas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vai

(b) nopietnus traucējumus jebkurā attiecīgajā ekonomikas sektorā vai grūtības, kuras var radīt nopietnu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos kādā reģionā,

attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 24. pantā paredzēto procedūru (Aizsardzības pasākumu veikšanas procedūra).

20. pants

Restrukturizācija

1. Latvija var veikt ārkārtējus ierobežota ilguma pasākumus kā atkāpi no 4.panta noteikumiem (Importa nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu) paaugstinātu muitas nodokļu formā.

2. Šādi pasākumi var tikt attiecināti tikai uz jaunām ražošanas nozarēm vai noteiktām nozarēm, kurās notiek pārstrukturizēšana, vai kuras ir saskārušās ar nopietnām grūtībām, it īpaši, ja šo grūtību sekas rada nopietnas sociālas problēmas.

3. Pēc šo pasākumu ieviešanas kopējais ad valorem muitas nodoklis, ko Latvijā uzliek produkcijai, kuras izcelsme ir kādā no EBTA valstīm, nevar pārsniegt 25%, un tam jāsatur priekšrocības elements EBTA valstīs ražotajai produkcijai. Šie nodokļi nevar pārsniegt muitas nodokļus, kuri tiek piemēroti no citām valstīm Latvijā ievestai līdzīgai produkcijai. Kopējais importētās produkcijas apjoms, uz kuru attiecināmi minētie pasākumi, nedrīkst pārsniegt 15% no kopējā 2(a). pantā definētās rūpniecības produkcijas importa apjoma no EBTA valstīm pēdējā gada laikā, par kuru pieejami statistikas dati.

4. Šie pasākumi ir spēkā ne ilgāk kā 2 gadus, ja vien Apvienotā Komiteja nav noteikusi ilgāku termiņu. Tie nevar tikt piemēroti vēlāk kā pēc 4 gadiem no šī Līguma spēkā stāšanās brīža, un šādi pasākumi nevar tikt pielietoti attiecībā pret kādu produkcijas veidu, ja kopš Līguma spēkā stāšanās brīža ir pagājuši vairāk nekā 3 gadi.

5. Latvijai jāpaziņo Apvienotajai Komitejai par nodomu veikt jebkādus ārkārtas pasākumus un, pēc EBTA valstu pieprasījuma, Apvienotajā Komitejā var tikt noturētas konsultācijas par sektoriem, uz kuriem šie pasākumi attiecas, un šādiem pasākumiem, pirms tie tiek pielietoti. Veicot šādus pasākumus, Latvijai jāiesniedz Apvienotajā Komitejā saskaņā ar šo pantu noteikto muitas nodokļu atcelšanas grafiku. Grafikā jāparedz nodokļu pakāpeniskas atcelšanas uzsākšana ne vēlāk kā 2 gadus pēc to ieviešanas līdzīgās daļās pa gadiem. Apvienotā Komiteja var izlemt par cita grafika nepieciešamību.

21. pants

Reeksports un deficīts

Gadījumā, ja 6.panta (Eksporta nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu) un 7.panta (Importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu) noved pie:

(a) reeksporta uz trešo valsti, pret kuru eksportētāja Līgumslēdzēja Puse piemēro kvantitatīvus ierobežojumus attiecīgo produkcijas veidu eksportam, eksporta nodokļus vai pasākumus, vai maksājumus ar līdzvērtīgu efektu; vai arī

(b) eksportētājai Līgumslēdzējai Pusei svarīga produkcijas veida nopietna deficīta vai deficīta draudiem;

un, ja augstāk minētā situācija ir cēlonis vai var kļūt par cēloni lielām grūtībām eksportētājai Pusei, šī Puse var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 24.pantā paredzēto procedūru (Aizsardzības pasākumu veikšanas procedūra). Šiem pasākumiem jābūt nediskriminējošiem un tie jāpārtrauc, ja apstākļi vairs ilgāk neattaisno to pielietošanu.

22. pants

Maksājumu bilances grūtības

1. Līgumslēdzējas Puses pieliks visas pūles, lai izvairītos no ierobežojošu pasākumu pielietošanas attiecībā uz maksājumu bilanci.

2. Ja kādai no EBTA valstīm vai Latvijai ir nopietnas maksājumu bilances problēmas vai ir šādu problēmu draudi, attiecīgā EBTA valsts vai Latvija šai situācijā, saskaņā ar 1994.gada Vispārējā Līgumā par Tarifiem un Tirdzniecību paredzētajiem nosacījumiem, kā arī saskaņā ar iepriekšminētā Līguma Vienošanos par maksājumu bilances noteikumiem, var veikt tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, kuriem ir īslaicīgs raksturs, kuri nav diskriminējoši un kuri nav stingrāki kā tas ir nepieciešams, lai uzlabotu izveidojušos maksājumu bilances situāciju. Priekšroka ir jādod pasākumiem, kas ir balstīti uz cenām, un tie ir progresējoši jāatslābina līdz ar maksājumu bilances apstākļu uzlabošanos un jāatceļ, tiklīdz apstākļi vairs ilgāk neattaisno to pielietošanu. Attiecīgajai EBTA valstij vai Latvijai šādos gadījumos ir nekavējoties jāziņo pārējām Līgumslēdzējām Pusēm un Apvienotajai Komitejai un, ja iespējams, pirms šo pasākumu ieviešanas, un jāiesniedz to atcelšanas laika grafiks. Apvienotajai Komitejai pēc Līgumslēdzēju Pušu pieprasījuma ir jāizmeklē veikto pasākumu pielietošanas nepieciešamība.

23. pants

Šķīrējtiesas procedūra

1. Strīdus starp Līgumslēdzējām Pusēm, kuri attiecas uz šī Līguma interpretāciju vai pielietošanu un kuri nav atrisināti konsultāciju ceļā vai Apvienotajā Komitejā sešu mēnešu laikā, jebkura no Pusēm var nodot otrai Pusei adresēta, apspriešanai paredzēta rakstiska paziņojuma veidā apspriešanai šķīrējtiesā. Šī paziņojuma kopijas ir jānodod visām Līgumslēdzējām Pusēm.

2. Šķīrējtiesas izveidošanu un funkcionēšanu nosaka 8.pielikums.

24. pants

Aizsardzības pasākumu veikšanas procedūra

1. Pirms uzsākt šajā pantā paredzēto aizsardzības pasākumu procedūru, Līgumslēdzējas Puses pieliek visas pūles, lai atrisinātu savstarpējās pretrunas tiešu pārrunu ceļā, un attiecīgi informē arī pārējās Līgumslēdzējas Puses.

2. Ja šī panta 6. punktā minētais stāvoklis nav iestājies, tā Puse, kura nolēmusi veikt aizsardzības pasākumus, nekavējoties ziņo par to pārējām Līgumslēdzējām Pusēm un Apvienotajai Komitejai un sniedz tām visu nepieciešamo informāciju. Apvienotajā Komitejā nekavējoties jāuzsāk konsultācijas starp Līgumslēdzējām Pusēm, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

3. (a) Saskaņā ar 16. pantu (Konkurences noteikumi attiecībā uz uzņēmējdarbību) un 17. pantu (Valsts atbalsts), attiecīgās Līgumslēdzējas Puses sniedz Apvienotajai Komitejai notikuma izmeklēšanai nepieciešamo palīdzību un, ja iespējams, pārtrauc rīcību, pret kuru radušies iebildumi. Ja atbildētāja Puse nespēj pārtraukt savu rīcību, pret kuru radušies iebildumi, Apvienotās Komitejas noteiktajā termiņā, vai arī, ja Apvienotā Komiteja nespēj panākt vienošanos pārrunu ceļā vai 30 dienu laikā pēc attiecīgajām konsultācijām, ieinteresētā Puse ir tiesīga saskaņā ar vispārpieņemto praksi veikt pasākumus radušās problēmas atrisināšanai.

(b) Kas attiecas uz 18. pantu (Dempings), 19. pantu (Ārkārtas pasākumi sakarā ar atsevišķu produkcijas veidu importu) un 21. pantu (Reeksports un deficīts), Apvienotā Komiteja izpēta radušos situāciju un ir tiesīga pieņemt jebkuru lēmumu, kāds nepieciešams attiecīgās Puses problēmu novēršanai. Gadījumā, ja šāds lēmums nav ticis pieņemts 30 dienu laikā pēc Apvienotās Komitejas informēšanas par radušos situāciju, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt pasākumus situācijas uzlabošanai.

(c) Kas attiecas uz 30. pantu (Pienākumu izpilde), ieinteresētā Puse sniedz Apvienotajai Komitejai visu informāciju, kas nepieciešama radušās situācijas rūpīgai izmeklēšanai, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja Apvienotā Komiteja nespēj rast šādu risinājumu, vai arī, ja ir pagājuši 3 mēneši kopš prasības iesniegšanas, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt attiecīgus pasākumus.

4. Par aizsardzības pasākumu veikšanu ir nekavējoties jāziņo Līgumslēdzējām Pusēm un Apvienotajai Komitejai. Aizsardzības pasākumiem jābūt ierobežotiem pēc to apjoma un darbības laika tiktāl, cik tie nepieciešami, lai varētu uzlabot radušos situāciju, un tie nedrīkst pārsniegt domstarpību iemesla izraisītos zaudējumus vai problēmas. Prioritāte piešķirama pasākumiem, kas pēc iespējas mazāk kavētu šī Līguma darbību. Pasākumi, kurus Latvija veic pret kādas EBTA valsts darbību vai nolaidību, drīkst ietekmēt tikai tirdzniecību ar šo valsti. Pasākumus pret kādu Latvijas darbību vai nolaidību drīkst veikt tikai tā vai tās EBTA valstis, kuru tirdzniecību ir ietekmējusi minētā darbība vai nolaidība.

5. Par veiktajiem aizsardzības pasākumiem notiek regulāras konsultācijas Apvienotajā Komitejā ar nolūku tos atvieglināt, aizvietot vai pārtraukt, kad apstākļi vairs ilgāk neattaisno to pielietošanu.

6. Ja ārkārtēji apstākļi prasa tūlītēju rīcību un situācijas iepriekšēja izpēte ir neiespējama, ieinteresētā Puse ir tiesīga 18. pantā (Dempings), 19. pantā (Ārkārtas pasākumi sakarā ar atsevišķu produkcijas veidu importu) un 21. pantā (Reeksports un deficīts) minētajos gadījumos un gadījumos, kad valsts atbalstam ir tieša saskarsme ar tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm, nekavējoties veikt drošības pasākumus tieši tik lielā mērā, lai uzlabotu situāciju. Par pasākumiem ir nekavējoties jāziņo un Apvienotajā Komitejā pēc iespējas ātrāk jāuzsāk konsultācijas starp Līgumslēdzējām Pusēm.

25. pants

Ar drošību saistītie izņēmumi

Nekas šajā līgumā nekavē Līgumslēdzējas Puses veikt jebkādus pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai:

(a) pasargātu no atklātības tādu informāciju, kas būtu pretrunā ar katras Puses būtiskiem drošības apsvērumiem;

(b) aizsargātu katras Puses būtiskus drošības apsvērumus vai ievērotu starptautiskas saistības, vai iekšpolitiku

(i) attiecībā uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu tirdzniecību, nodrošinot, ka tas netraucē tādas produkcijas konkurences apstākļiem, kas nav tieši paredzēta militāriem mērķiem, kā arī tādu preču, materiālu vai pakalpojumu tirdzniecību, kas tieši vai netieši paredzēti militāro iestāžu apgādei, vai

(ii) attiecībā uz bioloģisko un ķīmisko ieroču, kodolieroču vai citu sprāgstošu kodolierīču neizplatīšanu, vai

(iii) ja tas veikts kara vai citāda veida nopietna starptautiska konflikta laikā.

26. pants

Apvienotā Komiteja

1. Šī Līguma darbību pārrauga un vada Apvienotā Komiteja, kura vienlaicīgi darbojas saskaņā ar 1991.gada decembrī Ženēvā parakstīto Deklarāciju.

2. Šī Līguma pareizas izpildes nolūkā Līgumslēdzējas Puses veic informācijas apmaiņu un, pēc jebkuras Puses pieprasījuma, notur konsultācijas Apvienotajā Komitejā. Apvienotā Komiteja izskata iespējas novērst turpmākos šķēršļus tirdzniecībā starp EBTA valstīm un Latviju.

3. Apvienotā Komiteja pieņem lēmumus šajā Līgumā noteiktajos gadījumos. Attiecībā uz citiem gadījumiem Apvienotā Komiteja var dot rekomendācijas.

27. pants

Apvienotās Komitejas nolikums

1. Šī Līguma pareizas izpildes nolūkā Apvienotā Komiteja var rīkot sanāksmes, kad vien tas ir nepieciešams, bet parasti tās tiek rīkotas reizi gadā. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesīga pieprasīt sanāksmes noturēšanu.

2. Apvienotā Komiteja darbojas uz savstarpējas vienošanās pamata.

3. Ja kādas Līgumslēdzējas Puses pārstāvis Apvienotajā Komitejā ir pieņēmis lēmumu, kurš pakļaujas konstitucionālo prasību izpildei, šis lēmums stājas spēkā ar datumu, kad tiek paziņots par iebildumu celšanu, ja šajā sakarā netiek noteikts velāks datums.

4. Šī līguma mērķu sasniegšanas nolūkā Apvienotā Komiteja pieņem savu nolikumu, kurš, inter alia, satur sanāksmju sasaukšanas noteikumus, kā arī Priekšsēdētāja iecelšanas noteikumus un viņa darbības laiku.

5. Apvienotā Komiteja var pieņemt lēmumu par tādu darba grupu un apakškomisiju izveidošanu, kas, pēc tās domām, nepieciešamas palīdzības sniegšanai Komitejas mērķu sasniegšanai.

28. pants

Nākotnes attīstība

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas jebkura attiecīga faktora ietekmē izpētīt turpmākās attīstības un sadarbības padziļināšanas iespējas šī Līguma ietvaros, kā arī paplašināt to uz tiem reģioniem, kurus šis Līgums neaptver. Līgumslēdzējas Puses var uzdot Apvienotajai Komitejai izpētīt šīs iespējas un attiecīgi sniegt rekomendācijas, it īpaši ar nolūku sākt sarunas.

2. Vienošanās, kuras tiks slēgtas saskaņā ar 1. punktā paredzēto procedūru, tiks ratificētas vai apstiprinātas Līgumslēdzēju Pušu starpā saskaņā ar attiecīgo Pušu noteikto kārtību.

29. pants

Pakalpojumi un investīcijas

1. Līgumslēdzējas Puses atzīst, ka ir pieaugusi dažu tirdzniecības sfēru, piemēram, pakalpojumu un investīciju, nozīme. Lai pakāpeniski paplašinātu un padziļinātu sadarbību, sevišķi Eiropas integrācijas procesa ietvaros, Puses sadarbosies, lai savās interesēs pakāpeniski liberalizētu un padarītu pieejamu investīciju un pakalpojumu tirgu, ņemot vērā Urugvajas Raunda rezultātus, kā arī ikvienu atbilstošu darbību PTO aizbildniecībā. Puses pieliks visas pūles, lai piešķirtu viena otras uzņēmējiem ne mazāk labvēlīgus nosacījumus kā tos, kurus tās piešķir ārvalstu uzņēmējiem savā teritorijā, ar nosacījumu, ka starp atsevišķām Līgumslēdzējām Pusēm pastāv tiesību un pienākumu, kā arī darba apstākļu līdzsvars.

2. EBTA valstis un Latvija apspriedīs šo sadarbību Apvienotajā Komitejā ar nolūku attīstīt un padziļināt savstarpējās attiecības šī Līguma ietvaros.

30. pants

Pienākumu izpilde

1. Līgumslēdzējas Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Līguma mērķu sasniegšanu un tajā noteikto pienākumu izpildi.

2. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi šajā Līgumā noteiktos pienākumus, ieinteresētā Puse var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 24. pantā paredzēto procedūru (Aizsardzības pasākumu veikšanas procedūra).

31. pants

Pielikumi un protokoli

Šī Līguma pielikumi un protokoli ir tā neatņemama sastāvdaļa. Apvienotā Komiteja var pieņemt lēmumu par labojumiem pielikumos un protokolos.

32. pants

Šajā līgumā noteiktie tirdzniecības sakari

1. Šis līgums attiecas uz tirdzniecības sakariem starp EBTA valstīm no vienas puses un Latviju no otras puses, bet ne uz savstarpējiem tirdzniecības sakariem starp atsevišķām EBTA valstīm, izņemot gadījumus, ja to paredz šis Līgums.

2. Brīvās Tirdzniecības Līguma starp Norvēģiju un Latviju un Brīvās Tirdzniecības Līguma starp Šveici un Latviju Līgumslēdzējas Puses vienojas par to, ka minēto līgumu darbība tiks izbeigta līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā.

33. pants

Teritoriālais pielietojums

Šis Līgums attiecas uz Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām.

34. pants

Muitas ūnijas, brīvās tirdzniecības zonas un pierobežas tirdzniecība

1. Šis Līgums nekavē brīvās tirdzniecības zonu un muitas ūniju darbību vai izveidošanu, vai vienošanās par pierobežas tirdzniecību tiktāl, cik tie neizraisa negatīvu ietekmi uz tirdzniecības režīmu un, it īpaši, uz šajā Līgumā noteiktajiem preču izcelsmes noteikumiem.

2. Konsultācijas starp Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz līgumiem, kas izveido šādas muitas ūnijas vai brīvās tirdzniecības zonas, un, ja tiek prasīts, arī attiecībā uz citiem tādiem galvenajiem jautājumiem, kuri attiecas uz Pušu attiecīgo tirgus politiku ar trešajām valstīm, notiek Apvienotās Komitejas ietvaros.

35. pants

Labojumi

Labojumus šajā Līgumā, izņemot 31. pantā (Pielikumi un protokoli) paredzētos, kurus apstiprina Apvienotā Komiteja, jāiesniedz Līgumslēdzējām Pusēm akceptēšanai, un tie stājas spēkā, ja Līgumslēdzējas Puses tos ir pieņēmušas. Akceptēšanas instrumenti glabājas Depozitārijā.

36. pants

Pievienošanās

1. Jebkura valsts, kas ir Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas locekle, var pievienoties šim Līgumam, ja Apvienotā Komiteja nolemj apstiprināt attiecīgas valsts pievienošanos, kas ir jāapspriež Līgumslēdzēju Pušu un valsts, kura vēlas pievienoties, starpā, uz tādiem noteikumiem un nosacījumiem, kādi ir paredzēti lēmumā. Pievienošanās instruments glabājas Depozitārijā.

2. Šis Līgums stājas spēkā attiecībā uz to valsti, kura pievienojas, trešā mēneša 1. dienā pēc tās pievienošanās instrumenta deponēšanas.

37. pants

Līguma denosēšana un darbības izbeigšanās

1. Katra Līgumslēdzēja Puse var šo Līgumu denonsēt, iesniedzot par to rakstveida paziņojumu Depozitārijam. Līgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc datuma, kad Depozitārijs ir saņēmis šo paziņojumu.

2. Ja Latvija denonsē šo Līgumu, tas zaudē spēku paziņojuma laika beigās, un, ja šo Līgumu denonsē visas EBTA valstis, tas zaudē spēku pēdējā paziņojuma laika beigās.

3. Jebkura EBTA dalībvalsts, kura atkāpjas no Konvencijas par Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas nodibināšanu, tajā pat dienā, kad atkāpšanās ir notikusi, ipso facto pārtrauc būt par šī Līguma Līgumslēdzēju Pusi.

38. pants

Līguma stāšanās spēkā

1. Šis Līgums stājas spēkā ar 1996.gada 1.jūniju attiecībā uz tām Līgumslēdzējām Pusēm, kuras ir parakstījušas šo Līgumu un nodevušas savus ratifikācijas vai akceptēšanas instrumentus Depozitārijam, ar nosacījumu, ka Latvija ir to valstu starpā, kuras ir nodevušas savus ratifikācijas vai akceptēšanas instrumentus.

2. Šis Līgums stājas spēkā attiecībā uz tām šī Līguma parakstītājām Pusēm, kuras nodod savus ratifikācijas vai akceptēšanas instrumentus pēc 1996.gada 1.jūnija, šis līgums stāsies spēkā otrā mēneša 1.dienā pēc attiecīgā instrumenta nodošanas, ar nosacījumu, ka attiecībā uz Latviju šis Līgums stājas spēkā, vēlākais, šajā pašā dienā.ā.

3. Jebkura Līgumslēdzēja Puse, kura ir parakstījusi šo Līgumu, ir tiesīga jau parakstīšanas brīdī paziņot par to, ka sākuma stadijā tā pielietos Līgumu provizoriski, ja attiecībā uz šo Pusi Līgums nevar stāties spēkā līdz 1996. gada 1. jūnijam. EBTA valstīm provizoriska šī Līguma pielietošana ir iespējama tikai tajā gadījumā, ja attiecībā uz Latviju šis Līgums jau ir stājies spēkā, vai arī, ja Latvija pielieto šo Līgumu provizoriski.

39. pants

Depozitārijs

Norvēģijas Valdībai, kura darbojas kā Depozitārijs, ir jāpaziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm, kuras ir parakstījušas šo Līgumu vai pievienojušās tam, par jebkura ratifikācijas insrumenta nodošanu, provizorisku pielietošanu, akceptēšanu vai pievienošanos, kā arī par šī Līguma stāšanos spēkā, darbības izbeigšanos vai denonsēšanu.

Šo Līgumu liecinieku klātbūtnē ir parakstījušas šim nolūkam pilnvarotās personas.

Līgums noslēgts 1995.gada 7.decembrī vienā autentiskā eksemplārā angļu valodā, un tas jānodod glabāšanā Norvēģijas Valdībai. Depozitārijs nosūta apstiprinātas kopijas visām Līgumslēdzējām Pusēm, kuras ir parakstījušas šo Līgumu, un valstīm, kuras pievienojas šim Līgumam.

Red. piebilde: Likumā minētie Līguma Protokoli, Pielikumi un Memorands latviešu un angļu valodā pieejams "Latvijas Vēstneša" izdotajā starptautisko līgumu burtnīcā "LV D" II a, II b (1996).