Ministru kabineta noteikumi Nr. 201

Rīgā 1996. gada 4.jūnijā (prot. nr. 30 21§)

Noteikumi par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos

 

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

1.1. tirgus — norobežota teritorija, kurai piešķirts tirgus statuss un kurā tiek pārdotas preces. Tirgus teritorijā ir tirgus paviljoni, kioski, novietnes, citas slēgtas stacionāras tirdzniecības vietas, nojumes, tirdzniecības galdi (letes), kā ari brīva tirgus teritorija tirdzniecībai no transportlīdzekļiem vai citas speciāli iekārtotas tirdzniecības vietas. Tirgus pārvalda Latvijā reģistrēti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības);

1.2. gadatirgus — vienreizēja īslaicīga dažādu preču vienu līdz trīs dienu ilga tirdzniecība, ko tirgus teritorijā, sporta laukumā vai citā pašvaldības norādītā vietā organizē sakarā ar svētkiem, sezonas darbu pabeigšanu laukos (rudens gadatirgi u.c.) vai kas saistīta ar noteiktām kalendāra dienām (Mārtiņdienas tirgus u.c.). Vienlaikus ar pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecību var organizēt kultūras, sporta un citus pasākumus;

1.3. ielu tirdzniecība — tirdzniecība pašvaldību speciāli norādītās un iekārtotās publiskās vietās;

l .4. publiska vieta — tirgi, ceļi (jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, kas sastāv no braucamās daļas, ietves, nomales, sadalošās joslas, saliņas), tuneļi, laukumi, gājēju apakšzemes pārejas, dzelzceļa staciju, autoostu un lidostu zāles, gaiteņi un satiksmes ejas, kā ari parki, citas speciāli iekārtotas brīvdabas atpūtas vietas un neiznomāta, neapbūvēta vai citādi neiekārtota valsts vai pašvaldības zeme;

1.5. izbraukuma tirdzniecība — tirdzniecība ar pārtikas un nepārtikas precēm masu pasākumu (dziesmu un deju svētki, sporta un kultūras pasākumi, reliģiski svētki) vietās;

1.6. pašu ražotā lauksaimniecības produkcija — zemnieku pašu ražotā lauksaimniecības produkcija, arī no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas zemnieka saimniecībā iegūtie Pārstrādes produkti;

1.7. tirgus administrācija — tirgus īpašnieka izpildinstitūcija, kura tiek izveidota saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990,42.nr.; 1991, 27./28.nr.; 1992,22./23.nr.; 1993, 3./4., 12./13., 18./19., 20./21., 22./23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 29., 77.nr.; 1995, 59., 177.nr.; 1996, 64.nr.).

2. Šie noteikumi attiecas uz visiem tirgiem, kuriem noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss, neatkarīgi no to īpašuma veida, kā arī uz gadatirgiem, izbraukuma tirdzniecību un ielu tirdzniecību. Minētajās tirdzniecības vietās jāievēro ari mazumtirdzniecības noteikumi un citi tirdzniecisko darbību reglamentējoši tiesību akti.

3. Ir šādi tirgi:

3.1. pārtikas preču tirgi — tirgi, kuros realizē pārstrādātu un nepārstrādātu lauksaimniecības produkciju, rūpnieciski ražotās pārtikas preces, ziedus, stādus, dēstus, sēklas, zivis un zivju produkciju, meža dzīvnieku gaļu, savvaļas ogas, riekstus un sēnes. Pārtikas preču tirgos var būt iekārtotas slēgtas stacionāras tirdzniecības vietas tirdzniecībai ar nepārtikas precēm, kā arī norobežotas vietas tirdzniecībai ar dzīviem putniem un dzīvniekiem;

3.2. nepārtikas preču tirgi — tirgi, kuros realizē jaunas un lietotas nepārtikas preces.

4. Tirgoties Latvijas tirgos ir tiesīgi:

4.1. Latvijas Republikā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) (tālāk tekstā — "juridiskās personas"), kuru reģistrācijas dokumentos kā uzņēmējdarbības veids ir paredzēta tirdzniecība;

4.2. individuālā darba veicēji, kuri saskaņā ar izsniegtajiem patentiem, reģistrācijas apliecībām un speciālajām atļaujām (licencēm) realizē pašu ražotās preces vai pašu iegūtos resursus, kā ari iepirkto preci;

4.3. Latvijas Republikas iedzīvotāji (tālāk tekstā—"fiziskās personas"), kuri realizē šādas preces:

4.3.1. pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, uzrādot pašvaldību vai to pilnvarotu institūciju izdotu izziņu par zemes lietošanas tiesībām;

4.3.2. likumā noteiktajā kārtībā pašu iegūtu zvejniecības produkciju un medījumus, uzrādot zvejas vai medību speciālo atļauju (licenci) vai apstiprinātu tās kopiju;

4.3.3. savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.);

4.3.4. lietotas personīgās mantas;

4.4. Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas iedzīvotāji, kuri realizē pašu izaudzētus augļus, ogas un dārzeņus;

4.5. citu kaimiņvalstu pierobežas zonas iedzīvotāji, kuri Latvijas Republikas pierobežas zonā realizē pašu ražoto produkciju.

5. Tirgus administrācijai jārada labvēlīgi priekšnoteikumi vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, attiecīgās pilsētas (rajona, pagasta) juridiskajām un fiziskajām personām pašu ražotās produkcijas realizācijai.

6. Ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas tirgoties juridiskās un fiziskās personas, kā ari individuālā darba veicēji, kuri realizē šādas preces:

6.1. pašu izgatavotus mākslas priekšmetus, lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus;

6.2. ziedus;

6.3. pašu izaudzētus augļus, dārzeņus, ogas, stādus un dēstus, uzrādot izziņu par zemes lietošanas tiesībām;

6.4. savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu";

6.5. kvasu un alu no cisternām (mucām), kā ari saldējumu, bezalkoholiskos dzērienus un karstās uzkodas (pīrādziņi u.c.) no speciālām iekārtām, ja tās atbilst sanitārijas un higiēnas normām;

6.6. grāmatas speciāli iekārtotās stacionārās vietās.

7. Ielu tirdzniecības vietās aizliegts realizēt jebkādas citas preces, kuras nav minētas šo noteikumu 6.punktā, un pašvaldības nav tiesīgas izsniegt atļaujas tirdzniecībai ar šādām precēm.

8. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās juridiskās un fiziskās personas, kā ari individuālā darba veicēji ir tiesīgi realizēt pārtikas un nepārtikas preces saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību.

II. Tirdzniecības vietu izmantošanas noteikumi (kārtība) tirgos

9. Pārtikas preču tirgos un nepārtikas preču tirgos juridiskajām personām un individuālā darba veicējiem atļauts realizēt nepārtikas preces tikai slēgtajās stacionārajās telpās vai šajās telpās iekārtotajās atsevišķajās tirdzniecības vietās, izmantojot noteiktā kārtībā reģistrētus elektroniskos kases aparātus (tālāk tekstā — "kases aparāti").

10. Individuālajiem uzņēmumiem, ja tie nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, un individuālā darba veicējiem atļauts, neizmantojot kases aparātus, realizēt šādas pašu izgatavotās nepārtikas preces:

10.1. lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus — pārtikas preču tirgos un nepārtikas preču tirgos esošajās atklātajās tirgus teritorijās un zem nojumēm, kā arī no transportlīdzekļiem un citās tirgus administrācijas norādītajās vietās;

10.2. citas nepārtikas preces — nepārtikas preču tirgos un pārtikas preču tirgos esošajās slēgtajās stacionārajās tirdzniecības vietās.

11. Juridiskajām personām un individuālā darba veicējiem atļauts realizēt attiecīgi pārtikas vai nepārtikas preces, izmantojot kases aparātus, atklātajās tirgus teritorijās, zem nojumēm un no transportlīdzekļiem pārtikas preču tirgos un nepārtikas preču tirgos, kur nav slēgtu stacionāru tirdzniecības vietu.

12. Fiziskajām personām atļauts realizēt lietotas personīgās mantas, neizmantojot kases aparātus, nepārtikas preču tirgos esošajā atklātajā tirgus teritorijā vai citās tirgus administrācijas norādītajās vietās.

13. Juridiskajām personām un individuālā darba veicējiem atļauts realizēt pārtikas preces, izmantojot kases aparātus, pārtikas preču tirgos šo tirgu paviljonos izveidotajos stendos un slēgtajās stacionārajās tirdzniecības vietās ārpus tirgus paviljoniem.

14. Tikai juridiskajām personām atļauts realizēt importētos nefasētos augļus, ogas un dārzeņus, izmantojot kases aparātus, pārtikas preču tirgos esošajās atklātajās tirgus teritorijās, zem nojumēm, no transportlīdzekļiem un slēgtajās stacionārajās tirdzniecības vietās.

15. Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas iedzīvotājiem, kā ari citu Latvijas Republikas kaimiņvalstu pierobežas zonas iedzīvotājiem atļauts, uzrādot ievedmuitas deklarāciju, realizēt pašu izaudzētus augļus, ogas un dārzeņus, neizmantojot kases aparātus, valsts pierobežas zonā esošajos pārtikas preču tirgos atklātajās tirgus teritorijās, zem nojumēm un no transportlīdzekļiem.

16. Individuāla darba veicējiem atļauts realizēt pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, neizmantojot kases aparātus.

17. Pārtikas preču tirgos juridiskajām un fiziskajām personām un individuālā darba veicējiem atļauts realizēt Latvijā ražoto lauksaimniecības produkciju šādās vietās:

17.1. tirgus paviljonos;

17.2. slēgtajās stacionārajās tirdzniecības vietās, kas neatrodas tirgus paviljonos;

17.3. tirgus atklātajās teritorijās no stacionāriem galdiem;

17.4. zem nojumēm; .

17.5. no transportlīdzekļiem.

18. Zemnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, ja tie nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, atļauts realizēt pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, neizmantojot kases aparātus.

19. Juridiskajām personām un individuālā darba veicējiem atļauts realizēt zemnieku saimniecībās un individuālajos uzņēmumos ražoto lauksaimniecības produkciju, izmantojot kases aparātus.

20. Fiziskajām personām atļauts realizēt pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, neizmantojot kases aparātus.

21. Tiesības izmantot stacionāros galdus, zem nojumēm iekārtotās tirdzniecības vietas un vietas tirdzniecībai no transportlīdzekļiem pārtikas preču tirgos esošajās atklātajās tirgus teritorijās piešķiramas šādā secībā:

21.1. zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, kuras realizē pašu ražoto produkciju (preces);

21.2. individuālā darba veicējiem, kuri tirgojas ar iepirktu preci, un juridiskajām personām;

21.3. Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas iedzīvotājiem, kuri realizē pašu izaudzētus augļus, ogas un dārzeņus;

21.4. citu kaimiņvalstu pierobežas zonas iedzīvotājiem, kuri realizē pašu ražotu produkciju.

22. Tiesības izmantot tirdzniecības vietas, kas iekārtotas pārtikas preču tirgus paviljonos un citās slēgtajās stacionārajās telpās (kioskos, novietnēs un citur), piešķiramas šādā secībā:

22.1. zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, kas realizē pašu ražoto produkciju (preces), kuras tirdzniecība atklātajā tirgus teritorijā vai zem nojumēm ir aizliegta;

22.2. individuālā darba veicējiem, kuri tirgojas ar iepirktu preci, un juridiskajām personām.

23. Tiesības izmantot nepārtikas preču tirgos esošajās atklātajās tirgus teritorijās iekārtotās tirdzniecības vietas piešķiramas šādā secībā:

23.1. individuālajiem uzņēmumiem un individuālā darba veicējiem, kuri realizē pašu izgatavotās nepārtikas preces;

23.2. fiziskajām personām, kuras realizē lietotas personīgās mantas. 24. Tiesības izmantot nepārtikas preču tirgus teritorijā esošās slēgtās stacionārās telpas vai atsevišķas tirdzniecības vietas šais telpās piešķiramas šādā secībā:

24.1. juridiskajām personām;

24.2. individuālā darba veicējiem, kuri realizē pašu izgatavotās un iepirktās nepārtikas preces.

III . Tirgus darba organizācija un administrācijas pienākumi

25. Lai iegūtu tirdzniecības tiesības tirgos, tirdzniecības atļauja no attiecīgās teritorijas pašvaldības nav jāsaņem.

26. Tirgus administrācija nosaka kārtību, kādā juridiskajām un fiziskajām personām piešķiramas tiesības izmantot tirdzniecības vietas (pēc līguma, abonementa, noteicot par dienu maksājamo tirgus nodevu u.tml.).

27. Tirdzniecības vietu izmantošanas tiesības tirgus administrācija piešķir uz noteiktu laiku.

28. Lai piešķirtu tirdzniecības vietas (vietu) izmantošanas tiesības juridiskajām personām vai individuālā darba veicējiem, kas tirgojas ar iepirktu preci, tirgus administrācija pieprasa:

28.1. iesniegt rakstisku pieprasījumu piešķirt tirdzniecības vietu (vietas);

28.2. iesniegt notariāli apstiprinātu kopiju no uzņēmuma reģistrācijas apliecības vai individuālā darba reģistrācijas apliecības, kas dod tiesības tirgoties ar iepirktu preci;

28.3. iesniegt attiecīgās Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas nodokļu inspekcijas izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un par to, vai attiecīgā juridiskā persona ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja;

28.4. uzrādīt kases aparāta tehnisko pasi, ja kases aparāta izmantošana ir obligāta;

28.5. uzrādīt kases aparāta žurnālu;

28.6. uzrādīt realizējamo preču sortimentu, bet, ja tiks realizēti pārtikas produkti, — pārdevēja vārdu, uzvārdu un medicīnas grāmatiņu;

28.7. individuālajiem uzņēmumiem — uzrādīt limitēto dabas resursu (zivju, medījumu, ogu, augu un citu resursu) ieguves atļauju (licenci), ja to paredz tiesību akti;

28.8. iesniegt atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai nepieciešamās speciālās atļaujas (licences) notariāli apstiprinātu kopiju;

28.9. individuālā darba veicējiem — uzrādīt ieņēmumu un izdevumu žurnālu.

29. Lai piešķirtu tirdzniecības vietas (vietu) izmantošanas tiesības individuālā darba veicējiem, kas realizē pašu izgatavotas nepārtikas preces un pašu ražotu lauksaimniecības produkciju, un fiziskajām personām, tirgus administrācija pieprasa:

29.1. iesniegt rakstisku pieprasījumu piešķirt tirdzniecības vietu (vietas);

29.2. iesniegt kopiju no patenta vai reģistrācijas apliecības (oriģinālu uzrādīt) vai pilnvarotu institūciju izdotu izziņu par zemes lietošanas tiesībām un uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;

29.3. uzrādīt limitēto dabas resursu (zivju, medījumu, ogu, augu un citu resursu) ieguves atļauju (licenci), ja to paredz likumi.

30. Tirgus administrācija ir atbildīga, lai tiktu ievērota šajos noteikumos noteiktā tirdzniecības vietu piešķiršanas secība un tirdzniecības vietu izmantošanas noteikumi (kārtība).

31. Pirmtiesības izmantot tirdzniecības vietas tirgos tirgus administrācija nodrošina vietējiem zemniekiem un zemnieku saimniecībām, zvejniekiem un zvejnieku saimniecībām, juridiskajām un fiziskajām personām, kuras realizē pašu ražotās preces vai produkciju.

32. Tirgus administrācija iekārto tirdzniecības vietu pieprasījumu reģistru, kurā pieprasījumi reģistrējami saņemšanas secībā un kurā fiksēts pieņemtais lēmums par tirdzniecības vietas piešķiršanu vai atteikumu.

33. Tirgus administrācija iekārto juridisko personu — tirdzniecības vietu izmantotāju — reģistru un katru mēnesi ziņo attiecīgā rajona nodokļu inspekcijai par nodokļu maksātāju uzskaitē esošajām juridiskajām personām, kuras izmanto tirdzniecības vietas tirgū.

34. Tirgus administrācija vienojas ar vietējo pašvaldību par tirdzniecības vietu izmantotāju — fizisko personu un individuālā darba veicēju, kas tirgojas ar iepirktu preci, — reģistra iesniegšanu pašvaldībai.

35. Pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību tirgus administrācija nosaka tirgus darbalaiku un tirdzniecības vietu skaitu. Tirdzniecības vietas darbalaiku nosaka pats tirgotājs saskaņā ar tirgus darbalaiku.

36. Pārtikas preču tirgus atklātajā teritorijā vai zem nojumēm tirdzniecība atļauta tikai no speciāli iekārtotiem stacionāriem galdiem vai no transportlīdzekļiem tiem norādītajās vietās.

37. Tirgus paviljonos vai citās slēgtajās stacionārajās telpās, kurās tirdzniecības vietas vienlaikus izmanto vairākas juridiskās vai fiziskās personas vai individuālā darba veicēji, tirdzniecība atļauta tikai no speciāli iekārtotiem stacionāriem galdiem vai attiecīgi izveidotos stendos.

38. Pārtikas preču tirgos aizliegta ātri bojājošos pārtikas produktu (piens un piena produkcija, gaļa un gaļas produkcija, zivis un zivju produkcija u.tml.) tirdzniecība, ja to uzglabāšanā un realizācijā nav nodrošināta attiecīgo sanitārijas un higiēnas normu ievērošana.

39. Nepārtikas preču tirgos aizliegta pārtikas preču tirdzniecība.

40. Tirgus administrācijai jāparedz tāds tirdzniecības vietu izvietojums, lai tām varētu brīvi pieiet.

41. Tirdzniecības vietas platībai jābūt pietiekamai, lai izliktu preces, izvietotu svēršanas un mērīšanas līdzekļus un izmantotu kases aparātu, ja tas nepieciešams.

42. Tirgus administrācija ir atbildīga par to, lai tirdzniecība notiktu tikai iekārtotajās (norādītajās) tirdzniecības vietās. Tirdzniecība ārpus iekārtotajām (norādītajām) tirdzniecības vietām pielīdzināma tirdzniecībai neatļautās vietās.

43. Tirdzniecības vietām (arī transportlīdzekļiem, no kuriem organizēta tirdzniecība) jābūt apgādātām ar noteiktā kārtībā metroloģiski pārbaudītiem attiecīgiem svēršanas vai mērīšanas līdzekļiem.

44. Par svēršanas un mērīšanas līdzekļu sagādi, to metroloģisko pārbaudi un izmantošanas noteikumu ievērošanu ir atbildīga persona, kurai piešķirtas attiecīgās tirdzniecības vietas izmantošanas tiesības.

45. Tirgus administrācija ir tiesīga organizēt svēršanas un mērīšanas līdzekļu, speciālā apģērba un cita tirdzniecības inventāra, kā arī kases aparātu nomu. Iznomāt drīkst tikai metroloģiski pārbaudītus svēršanas un mērīšanas līdzekļus un noteiktā kārtībā reģistrētus kases aparātus.

46. Tirgus administrācija ir tiesīga iekārtot tirgus teritorijā sabiedriskās ēdināšanas un tirgus pakalpojumu sniegšanas vietas.

47. Tirgus administrācija nodrošina sabiedriskās kārtības, veterinārijas, sanitārijas un higiēnas prasību un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu tirgus teritorijā.

48. Tirgus administrācija ir atbildīga par šajos noteikumos noteiktās kārtības ievērošanu tirgos un minētās kārtības ietvaros izstrādā un saskaņo ar attiecīgo pašvaldību detalizētus tirgus iekšējās kārtības noteikumus.

IV. Maksa par tirdzniecības vietu izmantošanu un tirgus pakalpojumiem

49. Maksu par tirdzniecības vietu izmantošanu tirgū un par tirgus sniegtajiem pakalpojumiem (inventāra noma, saldētavu izmantošana un citi pakalpojumi) nosaka tirgus administrācija.

50. Maksa par tirdzniecības vietu izmantošanu nosakāma tā, lai tiktu radīti labvēlīgi priekšnoteikumi vietējām juridiskajām un fiziskajām personām pašu ražoto preču un Latvijā ražoto preču realizācijai.

51. Juridiskās un fiziskās personas un individuālā darba veicēji visus norēķinus par tirdzniecības vietu izmantošanu tirgū un par tirgus sniegtajiem pakalpojumiem kārto tikai ar tirgus administrāciju, kura nodrošina īpašu vietu ierīkošanu attiecīgo norēķinu veikšanai.

52. No juridiskajām un fiziskajām personām un individuālā darba veicējiem saņemtā skaidrā nauda par tirdzniecības vietu izmantošanu un par tirgus sniegtajiem pakalpojumiem jāreģistrē, izmantojot kases aparātu, un jāizsniedz maksātājam kases čeks.

V. Tirdzniecības organizācija gadatirgos, ielu tirdzniecības un izbraukuma tirdzniecības vietās

53. Ielu tirdzniecība atļauta tikai tajās tirdzniecības vietās, ko noteikusi un iekārtojusi attiecīgā pašvaldība. Tirdzniecība ārpus minētajām tirdzniecības vietām, kā arī tirdzniecība publiskās vietās bez pašvaldības izsniegtas atļaujas uzskatāma par tirdzniecību neatļautās vietās.

54. Stacionārās un pagaidu (sezonas) tirdzniecības vietas, kas noteiktā kārtībā iekārtotas publiskās vietās, nav pielīdzināmas ielu tirdzniecības vietām, un tirdzniecība tajās atļauta, tikai izmantojot kases aparātus. Pirmtiesības minēto tirdzniecības vietu iekārtošanā tiek piešķirtas blakus esošajiem uzņēmumiem.

55. Šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minētās preces (izņemot importētus ziedus) ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas realizēt juridiskās un fiziskās personas, kuras saņēmušas pašvaldības atļauju. Kases aparāta izmantošana nav obligāta.

56. Šo noteikumu 6.5.apakšpunktā minētās preces ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas realizēt juridiskās personas un individuālā darba veicēji, kuri samaksājuši pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās un saņēmuši pašvaldības atļauju. Ielu tirdzniecība ar importētiem ziediem un grāmatām (6.6.apakšpunkts) ir atļauta, ja tiek izmantoti kases aparāti.

57. Gadatirgus nedrīkst būt ilgāks par trim dienām.

58. Izbraukuma tirdzniecība masu pasākumu vietās atļauta tikai attiecīgā pasākuma norises laikā.

59. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās tirdzniecība atļauta no transportlīdzekļiem un tirdzniecības vietās, kas iekārtotas uz attiecīgā pasākuma norises laiku.

60. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās aizliegta ātri bojājošos pārtikas produktu tirdzniecība, ja nav nodrošināta attiecīgo sanitārijas un higiēnas normu ievērošana to uzglabāšanā un realizācijā.

61. Gadatirgiem un izbraukuma tirdzniecības vietām atkarībā no realizējamo preču sortimenta jābūt apgādātam ar metroloģiski pārbaudītiem svēršanas un mērīšanas līdzekļiem.

62. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās zemniekiem, zemnieku saimniecībām, zvejniekiem, zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, kuras realizē pašu ražoto vai iegūto ražoto produkciju un ir saņēmušas pašvaldības atļauju, ir tiesības tirgoties, neizmantojot kases aparātus.

63. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās juridiskās personas un individuālā darba veicēji, kuras realizē importētās pārtikas un nepārtikas preces, kā ari Latvijā rūpnieciski ražotās pārtikas un nepārtikas preces, ir tiesīgas tirgoties, ja saņemta pašvaldības atļauja un samaksāta pašvaldības noteiktā tirdzniecības nodeva.

64. Fiziskajām personām šo noteikumu 63.punktā minēto preču tirdzniecība gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās ir aizliegta.

65. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās atļauts realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, izmantojot kases aparātu, tikai saskaņā ar tiesību aktiem par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu realizāciju.

VI. Pašvaldību uzdevumi un funkcijas tirdzniecības darbības jautājumos

66. Pašvaldības, organizējot tirgu darbību:

66.1. pieņem lēmumu par jauna tirgus izveidošanas lietderību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī nosaka tirgus atrašanās vietu un tā teritorijas robežas;

66.2. nosaka tirgus specializāciju (pārtikas preču tirgus vai nepārtikas preču tirgus);

66.3. piešķir tirgus statusu;

66.4. iekasē nodevas tikai atbilstoši šiem noteikumiem.

67. Tirgus izveidošanas un iekārtošanas darbus atļauts veikt tikai saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātu projektu, par kuru saņemts attiecīgo valsts institūciju vai dienestu rakstisks apliecinājums, ka ir radīti nepieciešamie priekšnosacījumi sanitārijas, higiēnas un ugunsdrošības noteikumu ievērošanai.

68. Tirgus statusu Rīgas pilsētā piešķir Rīgas Dome, pārējā Latvijas teritorijā — attiecīgo pilsētu domes un pagastu padomes.

69. Pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par tirgus statusa piešķiršanu jaunizveidotajiem tirgiem, ja pilnībā izpildīti visi projektā paredzētie darbi.

70. Tirgus projektā jābūt paredzētām šādām prasībām:

70.1. visai tirgus atklātajai teritorijai jābūt noklātai ar cieto segumu;

70.2. tirgus atklātajā teritorijā un zem nojumēm jāiekārto stacionāri galdi un noteiktas vietas tirdzniecībai no transportlīdzekļiem;

70.3. tirgū jāiekārto slēgtas stacionāras tirdzniecības vietas tirdzniecībai ar pārtikas precēm, kas ātri bojājas, un tirdzniecībai ar nepārtikas precēm;

70.4. slēgtajās stacionārajās pārtikas preču tirdzniecības vietās jārada priekšnosacījumi attiecīgu sanitārijas un higiēnas normu ievērošanai to pārtikas preču uzglabāšanā un realizācijā, kuras ātri bojājas;

70.5. pārtikas preču tirgos jāizveido preču (produkcijas) veterinārsanitārās kontroles dienests;

70.6. slēgtajās stacionārajās tirdzniecības vietas jārada priekšnosacījumi kases aparātu izmantošanai.

71. Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā likumos noteikto tiesību un ar tirgus pārvaldītājiem noslēgto līgumu (vienošanos) ietvaros pārzina tirgus darbību.

72. Pašvaldības, organizējot ielu tirdzniecību:

72.1. nosaka ielu tirdzniecības vietas, iekārto tās vai pilnvaro to darīt citu organizāciju;

72.2. nosaka un iekasē maksu par ielu tirdzniecības vietu izmantošanu (Rīgas pilsētā - Rīgas Dome, pārējās pilsētās — attiecīgo pilsētu domes, pagastos — pagastu padomes);

72.3. saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu izsniedz atļaujas ielu tirdzniecībai un kontrolē atļaujās paredzēto nosacījumu izpildi;

72.4. nodrošina kārtību ielu tirdzniecības vietās.

73. Pašvaldība ir tiesīga izsniegt atļauju ielu tirdzniecībai:

73.1. ar importa ziediem un grāmatām, ja ir kases aparāti;

73.2. ar šo noteikumu 6.5.apakšpunktā minētajām precēm, ja atļaujas pieprasītājs uzrāda dokumentāru apliecinājumu, ka ir samaksāta pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās.

74. Ielu tirdzniecības vietu izvietojums un estētiskais noformējums pilsētās un citās apdzīvotajās vietās saskaņojams ar attiecīgo arhitekta dienestu un Nacionālo vides veselības centru.

75. Pašvaldības, organizējot gadatirgus un izbraukuma tirdzniecību:

75. l. apstiprina gadatirgu norises vietu un laiku, ievērojot nosacījumu, ka gadatirgus vienā vietā var notikt ne vairāk kā astoņas reizes gadā;

75.2. apstiprina izbraukuma tirdzniecības norises vietu un laiku, nosakot, ka pasākums nedrīkst būt ilgāks par septiņām dienām, bet kopējais pasākumu norises laiks vienā vietā nedrīkst pārsniegt 60 dienas gadā;

75.3. pēc saskaņošanas ar teritoriālo vides veselības centru nosaka gadatirgus vai izbraukuma tirdzniecības dalībnieku pieteikšanās kārtību, paredzot, ka viņiem jāsniedz informācija par realizējamo preču sortimentu un to izcelsmi (pašu ražotās preces, Latvijā rūpnieciski ražotās pārtikas preces, Latvijā ražotās nepārtikas preces, importētās pārtikas preces, importētās nepārtikas preces);

75.4. izsniedz atļaujas tirdzniecībai gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās, kā ari kontrolē atļauju nosacījumu izpildi;

75.5. nosaka un iekasē maksu par tirdzniecības vietu pašvaldību organizētajos gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās;

75.6. nosaka un iekasē nodevas par tirdzniecību publiskās vietās, izņemot tirgus, kuros nodeva tiek noteikta un iekasēta tikai saskaņā ar šiem noteikumiem.

76. Ja gadatirgus vai izbraukuma tirdzniecības iniciators nav pašvaldība, šo pasākumu iniciatoram jāiesniedz attiecīgajai pašvaldībai pieteikums, ko pašvaldība izskata un izsniedz atbildi pieteikuma iesniedzējam 15 dienu laikā.

77. Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt atļaujas tirdzniecībai gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās, ja atļaujas pieprasītājs ir samaksājis pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskas vietās un attiecīgajos gadījumos uzrada limitēto dabas resursu ieguves atļaujas (licences) oriģinālu.

78. Kārtību gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās nodrošina pasākuma organizators.

79. Pašvaldības sniedz valsts iestādēm, kas veic šajos noteikumos minēto kontroli un uzraudzību, šādu informāciju:

79. l. par tirgu un ielu tirdzniecības vietu izvietojumu attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

79.2. par gadatirgu, izbraukuma tirdzniecības un citām pašvaldības sankcionētajām tirdzniecības norises vietām un laiku.

80. Pašvaldībai jānodrošina šo noteikumu 87.punktā noteikto pašas izdoto obligāti ievērojamo noteikumu publiskums.

VII. Pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās

81. Pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās maksā juridiskās personas un individuālā darba veicēji, kuri tirgojas ar iepirktu preci — grāmatām un importētiem ziediem — ielu tirdzniecības vietās un tirgos un kuri nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas.

82. Par pārdoto preci maksājama pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās — 5% no pārdotās preces vērtības.

83. Šo noteikumu 82.punktā minētajai nodevai jābūt ieprogrammētai kases aparātā. Tirgū šo nodevu iekasē tirgus administrācija saskaņā līgumu, ko tā noslēgusi ar pašvaldību.

84. Individuālā darba veicēji un juridiskās personas, kas nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas, pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās iemaksā tās pašvaldības budžetā, kurā šīs personas reģistrētas. Turklāt tiek ņemta vērā tās nodevas summa, kas atbilstoši šo noteikumu 87.punktam iemaksāta citas pašvaldības budžetā.

85. Šo noteikumu 82.punktā minētā nodeva par attiecīgo mēnesi jānomaksā līdz nākamā mēneša desmitajam datumam.

86. Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un apstiprina metodiku, pēc kuras aprēķināma šo noteikumu 82.punktā minētā nodeva un grāmatvedībā atspoguļojamas ar tās aprēķināšanu saistītās darbības.

87. Ja tirdzniecība notiek citas pašvaldības teritorijā, tad šo noteikumu 82.punktā minētā nodeva maksājama atbilstoši attiecīgās pašvaldības izdotajiem obligāti ievērojamiem noteikumiem.

88. Ja šo noteikumu 82.punktā minētā nodeva ir ieprogrammēta kases aparātā, pašvaldībai nav tiesības iekasēt papildu nodevu.

89. Šo noteikumu 82.punktā minētās nodevas samaksa neatbrīvo no maksas par tirdzniecības vietu.

VIII. Tirgotāju pienākumi

90. Juridiskajām un fiziskajām personām un individuālā darba veicējiem, kas izmanto tirdzniecības vietas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības un izbraukuma tirdzniecības vietās, jāievēro šie noteikumi un citi tirdzniecību reglamentējošie tiesību akti.

91. Juridiskajām personām un individuālā darba veicējiem, kas tirgojas ar iepirktu preci, jānodrošina, lai attiecīgajā tirdzniecības vietā atrastos šādi dokumenti:

91.1. pārdošanā esošo preču pavaddokumenti, kas noformēti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, vai muitas deklarācija;

91.2. dokumenti, kas noteikta kārtība apliecina preču kvalitāti;

91.3. limitēto dabas resursu ieguves atļauja, ja tā ir nepieciešama;

91.4. ja tiek realizētas pārtikas preces, — pārdevēja medicīnas grāmatiņa.

92. Juridiskajām personām tirdzniecības vietās jāizvieto izkārtne, kurā norādīts uzņēmuma nosaukums, adrese, darbalaiks un tās personas vārds un uzvārds, kura ir atbildīga par tirdzniecību attiecīgajā tirdzniecības vietā.

93. Tirdzniecības vietā jāatrodas dokumentiem, kas apliecina tiesības izmantot šo vietu.

94. Tirdzniecības vietā nedrīkst atrasties dokumentos nenorādītas preces un kases aparāta kasē - nereģistrētas naudas summas.

95. Aizliegts nodot tirdzniecības vietas izmantošanas tiesības citai juridiskajai vai fiziskajai personai.

IX. Uzraudzība un kontrole

96. Tirgu, gadatirgu, ielu tirdzniecības un izbraukuma tirdzniecības vietu darbības uzraudzību un kontroli savas kompetences ietvaros veic:

96.1. tirgus administrācija;

96.2. pašvaldību pilnvarotās amatpersonas;

96.3 Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas;

96.4. valsts policijas un pašvaldību policijas darbinieki;

96.5. Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas darbinieki;

96.6. to institūciju amatpersonas, kuras veic specifisko kontroli (vides veselības dienesta, ugunsdrošības, vides aizsardzības un citu dienestu kontrole).

X. Atbildība

97. Par šo noteikumu neievērošanu fiziskās personas un juridiskās amatpersonas ir atbildīgas saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.

98. Par šo noteikumu 28., 29., 30., 31., 32., 33. un 34.punkta neievērošanu Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgās nodaļas priekšnieks uzliek tirgus administrācijai naudas sodu 1000 latu apmērā.

99. Soda nauda iemaksājama 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

100. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur lēmuma par soda naudas piedziņu izpildi.

101. Kases aparāta kasē esošās nereģistrētās naudas summas uzskatāmas par slēpto ienākumu un reģistrējamas kases aparātā.

102. Par šo noteikumu 90., 91., 92., 93., 94. un 95.punktā minēto prasību neievērošanu tirgus administrācija patstāvīgi vai pēc kontrolējošās institūcijas amatpersonas iesniegtā pieprasījuma anulē tirdzniecības vietas izmantošanas tiesības. Par tirdzniecības vietu iekasētā maksa netiek atmaksāta.

XI. Pārejas jautājumi

103. Ar 1996.gada 1.jūniju juridiskajām personām, kurām saskaņā ar šiem noteikumiem ir tiesības tirgoties, tikai izmantojot kases aparātus, jānodrošina kases aparātu uzstādīšana. Ja tām ir dokumentārs apliecinājums (samaksas dokuments) par kases aparāta iegādi no Ogotājiem, kuri iekļauti kases aparātu tirgotāju reģistrā, tad šīs juridiskās personas ir tiesīgas tirgoties, izsniedzot par pārdoto preci kvītis Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā. Kases aparāta iegādes samaksas dokumentā jābūt norādītam kases aparāta uzstādīšanas datumam. Uzstādīšanas laiks nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.

104. Individuālā darba veicējiem, kas tirgojas ar iepirktu preci:

104. l. līdz 1996.gada 30.septembrim ir tiesības tirgoties, izsniedzot par pārdoto preci kvītis Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā;

104.2. ar 1996.gada 1.oktobri ir tiesības tirgoties, tikai izmantojot kases aparātus, vai arī, ja tām ir dokumentārs apliecinājums (samaksas dokuments) par kases aparāta iegādi no tirgotājiem, kuri iekļauti kases aparātu tirgotāju reģistrā. Kases aparāta iegādes samaksas dokumentā jābūt uzrādītam kases aparāta uzstādīšanas datumam 1996.gada oktobri. Par pārdoto preci, kamēr nav uzstādīts kases aparāts, jāizsniedz darījumu apliecinošas kvītis Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā.

105. Līdz 1997.gada 1.janvārim pašvaldībām ir tiesības segt individuālā darba veicējiem, kas tirgojas ar iepirktu preci, kases aparāta iegādes izdevumus, ievērojot viņu sociālo stāvokli un izlietojot šīm vajadzībām tirdzniecības nodevas līdzekļus konkrētās pašvaldības noteiktajā kārtībā.

106. Atzīt par spēku zaudējušiem:

106.1. Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumus nr.256 "Noteikumi par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 129./130., 151.nr.; 1996, 57.nr.);

106.2. Ministru kabineta 1995.gada 26.septembra noteikumus nr.284 "Grozījums Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumos nr.256 "Par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos"" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 151.nr.);

106.3. Ministru kabineta 1996.gada 28.marta noteikumus nr.79 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumos nr.256 "Par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 57.nr.).

Ministru prezidenta vietā — izglītības un zinātnes ministrs,
Ministru prezidenta biedrs M .Grīnblats

Finansu ministrs A. G .Kreituss