Precizēts 16.07.1996., Latvijas Vēstnesis Nr.120 (605)

Ministru kabineta noteikumi Nr. 210

Rīgā 1996. gadā 20. jūnijā (prot. nr. 32 3.§)

Likuma "Par dabas resursu nodokli" normu piemērošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par dabas resursu nodokli"
10.panta pirmo daļu, 16.panta otro daļu, 17.panta pirmo daļu,
18.panta otro daļu un 1.pielikuma 2. un 4.punktu

I. Dabas resursu un piesārņojošo vielu klasifikācija, videi kaitīgu preču un produktu klasifikācija un vides piesārņojuma normatīvu un dabas resursu lietošanas limitu noteikšanas kārtība

1. Šie noteikumi nosaka likuma "Par dabas resursu nodokli" (Latvijas Vēstnesis, 1995. 152.nr.) (turpmāk tekstā—"Likums") normu piemērošanas kārtību; dokumentācijā, kas saistīta ar dabas resursu nodokļa (turpmāk tekstā—"Nodoklis") par dabas resursu ieguvi aprēķināšanu, izmantojama tikai Likuma 1. un 2.pielikumā noteiktā dabas resursu klasifikācija (veidi) un Nodokļa likmes.

2. Ieguvei paredzēto vai izmantojamo dabas resursu veidu atbilstoši Likumā noteiktajai klasifikācijai nosaka ģeoloģiskās izpētes atzinumā vai ūdeņu lietošanas atļaujā.

3. Kartību, kādā tiek izsniegti ģeoloģiskas izpētes atzinumi un ūdeņu lietošanas atļaujas, kā arī attiecīgos veidlapu paraugus nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tiesību aktos noteiktajā kārtībā:

4.1. nosaka ieguvei paredzēto vai izmantojamo dabas resursu veidu un tā atbilstību attiecīgajai Nodokļa likmju grupai, ja ģeoloģiskās izpētes atzinumā minētais dabas resursu veids neatbilst Likuma 1. un 2.pielikumā noteiktajam;

4.2. apstiprina pārrēķinu metodes, ja dabas resursu, vides piesārņojuma vai videi kaitīgu preču vai produktu uzskaites mērvienības vai mērījumu metodikas atšķiras no Likumā lietotajām.

5. Nodokļa aprēķināšanai lietojamā piesārņojošo vielu klasifikācija atbilstoši Likuma 3., 4., 5. un 6.pielikumā minētajām bīstamības klasēm noteikta šo noteikumu 1., 2., 3. un 4.pielikumā.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši vides aizsardzības prasībām nosaka dabas resursu ieguves maksimāli pieļaujamos kopapjomus (kvotas) attiecīgajā gadā konkrētiem resursu veidiem, noteiktām ieguves vietām un reģioniem vai Latvijas teritorijai kopumā un izsniedz attiecīgas atļaujas vai izdod licences.

7. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pakļautībā esošās institūcijas apstiprina piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas un novadāmā piesārņojuma daudzumu konkrētiem objektiem un teritorijām un izsniedz attiecīgas atļaujas vai izdod licences.

8. Dabas resursu lietošanas limitus nosaka attiecīgajam darbības veidam paredzētajā atļaujā. Atļauju izsniegšanas kārtību un attiecīgo veidlapu nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Jebkāda dabas resursu ieguve un vides piesārņošana bez atbilstošas atļaujas saņemšanas uzskatāma par nelikumīgu.

9. Atļaujas dabas resursu ieguvei (ari ūdeņu lietošanai), piesārņojošo vielu ievadīšanai atmosfērā vai ūdenstilpēs un videi kaitīgu preču un produktu realizācijai vai ievešanai (importam) piešķir tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar attiecīgajiem dabas resursu lietošanas veidiem. Atļaujas atkritumu uzglabāšanai poligonos piešķir tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri ar Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu noteikti par poligonu apsaimniekotājiem.

10. Lai saņemtu attiecīgo atļauju, Nodokļa maksātājam pēc saskaņošanas ar dabas resursu ieguves vai piesārņojuma ievadīšanas vietas pagasta vai pilsētas pašvaldību jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteikta veidlapa vienai no atbildīgajām institūcijām:

10. l. atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei gada kvotu un limitu robežās izdod pagasta vai pilsētas pašvaldība tās pārziņā esošajās teritorijās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajā kārtībā un apjomos, izņemot šo noteikumu 10.2.apakšpunktā minētos gadījumus;

10.2. atļaujas derīgo izrakteņu ieguvei atradnēs, kas atrodas vienlaikus vairāku pašvaldību teritorijās, valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs un valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, kā arī atļaujas valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguvei izsniedz Ģeoloģijas dienests un limitus nosaka Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija. Minēto valsts nozīmes objektu sarakstu apstiprina Ministru kabinets;

10.3. atļaujas gaisa piesārņošanai izsniedz un limitus (maksimāli pieļaujamos vai uz laiku saskaņotos apjomus), balstoties uz piesārņotāja sagatavo informāciju, nosaka un apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālās vides pārvaldes (turpmāk tekstā — "reģionālā vides pārvalde");

10.4. ūdeņu lietošanas atļaujas izsniedz un limitus ūdeņu ieguvei, kā arī notekūdeņu un piesārņojošo vielu novadīšanai (ūdeņu piesārņošanai) nosaka reģionālās vides pārvaldes;

10.5. atļaujas atkritumu uzglabāšanai (deponēšanai) poligonos izsniedz un limitus nosaka reģionālās vides pārvaldes. Atļaujas bīstamo atkritumu uzglabāšanai poligonos likumā "Par bīstamajiem atkritumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14./15.nr.) noteiktajā kārtībā saskaņā ar reģionālās vides pārvaldes atzinumu izsniedz pagastu un pilsētu pašvaldības;

10.6. atļaujas notekūdeņu ievadīšanai no stacionāro attīrīšanas iekārtu izplūdēm Latvijas Republikas ekonomiskās zonas teritoriālajos un iekšējos jūras ūdeņos izsniedz un limitus nosaka objekta atrašanās vietas reģionālās vides pārvaldes;

10.7. atļaujas dabas resursu lietošanai un vides piesārņošanai (izņemot šo noteikumu 10.6.apakšpunktā minētās darbības) Latvijas Republikas ekonomiskās zonas teritoriālajos un iekšējos jūras ūdeņos izsniedz un limitus nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

10.8. atļaujas (licences) ozona slāni noārdošo vielu importam izsniedz un limitus (kvotas) nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

11. To videi kaitīgo preču un produktu klasifikācija un tehniskie raksturojumi, par kuriem saskaņā ar Likuma 7.pielikumu jāmaksā Nodoklis un kuri Nodokļa maksātājam jāuzrāda muitas kravas deklarācijā (ailē "Preces iepakojums un apraksts") un pārskatā par Nodokļa aprēķinu, doti šo noteikumu 5.pielikumā. Preču un produktu identifikācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 19.marta noteikumiem nr.68 "Kārtība, kādā nosakāma preču un citu priekšmetu atbilstība Kombinētās nomenklatūras kodam" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 53.nr.) izmanto Latvijas preču Kombinētajā nomenklatūrā pieņemto kodu sistēmu. Ja šo noteikumu 5.pielikumā norādītais nomenklatūras kods beidzas ar vienu vai vairākām nullēm, attiecīgā Nodokļa likme vai tās aprēķina metode ir lietojama visām preču grupām un apakšgrupām.

II. Nodokļa aprēķina un samaksas kārtība

12. Nodokļa maksātāja pienākums ir nodrošināt dabas resursu lietošanas un vides piesārņojuma apjomu, kā arī videi kaitīgu pašražotu preču un produktu realizācijas vai ievešanas (importa) uzskaiti saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteikto veidlapu.

13. Nodokļa maksātājam jāveic vides kvalitātes un tehnoloģiskie mērījumi atbilstoši vides aizsardzības institūciju noteiktajām metodikām un grafikiem un iegūtie dati jāreģistrē noteikta parauga žurnālos.

14. Nodokļa maksātājs Nodokli aprēķina saskaņā ar Nodokļa likmēm par faktisko dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma apjomu, pamatojoties uz dabas resursu lietošanas un vides piesārņojuma uzskaites, aprēķina vai analīžu datiem un attiecīgajā atļaujā noteiktajiem gada limitiem.

15. Uzskaites, aprēķinu un analītisko metožu lietošanu dabas resursu ieguves un vides -piesārņojuma apjoma novērtēšanai nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

16. Limitus attiecīgajās atļaujās nosaka un Nodokļa aprēķiniem lieto katram dabas resursu vai vides piesārņojuma veidam atsevišķi.

17. Par dabas resursu lietošanu un vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos Nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm, kas noteiktas Likuma pielikumos.

18. Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem un virslimita piesārņojumu Nodokli aprēķina, summējot pamatlikmi un papildlikmi (kopā — četrkārtīgā pamatlikmes apmērā).

19. Ja atļaujā attiecīgajai darbībai nav noteikti kvantitatīvie ierobežojumi, Nodokli par visu apjomu aprēķina pēc pamatlikmēm un pārskatā par Nodokļa aprēķinu izdara atzīmi "bez limita".

20. To videi kaitīgu preču un produktu importam un realizācijai, kuriem tiesību aktos nav paredzētas atļaujas (licences), limitēšana netiek piemērota un Nodokli par visu importēto vai realizēto preču apjomu aprēķina pēc pamatlikmēm.

21. Saimnieciskā gada pirmajos trīs ceturkšņos, kamēr nav sasniegts gada limitā noteiktais apjoms, Nodokļa maksātājs aprēķina un maksā Nodokli par dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma faktisko apjomu pēc pamatlikmēm. Aprēķinus un Nodokļa maksājumus par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem un virslimita piesārņojumu Nodokļa maksātājs veic gada ceturtajā ceturksnī vai ar dienu, kad limiti ir pārsniegti.

22. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru darbībai ir sezonas raksturs, limiti tiek noteikti pēc tam, kad dabas resursu ieguves vai vides piesārņojuma novadīšanas apjomi ir saskaņoti ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības kalendāro grafiku. Valsts ieņēmumu dienesta iestādes saskaņo ar minētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) īpašu Nodokļa maksājumu grafiku.

23. Nodokli neaprēķina par:

23. l. fona piesārņojumu, kura līmeni Nodokļa maksātājs ir pierādījis ar vides aizsardzības institūciju noteiktajām prasībām atbilstoša monitoringa datiem;

23.2. ūdeņu lietošanu (caurplūdi) hidrotehniskajos un zivsaimniecības objektos (hidroelektrostacijās, ūdenskrātuvēs u.tml.), izņemot apjomus, kas ūdeņu lietošanas atļaujā noteikti tehnoloģiskajam patēriņam;

23.3. termālo ūdeņu apjomiem, kas pēc izmantošanas energoiekārtās iesūknēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontos, neizmainot ūdeņu ķīmisko sastāvu;

23.4. organiskā mēslojuma, agroķimikāliju (minerālmēslu, pesticīdu, augšanas regulatoru un veterinārpreparātu) ievadīšanu lauksaimnieciskajā apritē (transportēšanu, glabāšanu, augsnes, lauksaimniecības kultūru un dzīvnieku apstrādi), ja to lietošana ir agrotehniski un agroekoloģiski pamatota;

23.5. balasta smilšu izgāšanu (dampingu) tam noteiktās (saskaņotās) vietās;

23.6. piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absorbentā), ja attīrīšanas iekārtu saskaņotajā projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode;

23.7. netoksiskajiem atkritumiem (atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam O grupa), kuri saskaņotās vietās uz noteiktu (ierobežotu) laiku tiek uzkrāti turpmākai pārstrādei (kompostēšanai, sadedzināšanai u.tml.);

23.8. grunts piesārņojumu atkritumu uzglabāšanas poligonos, kas radies pirms Likuma stāšanās spēkā (pirms 1996.gada 1.janvāra);

23.9. avārijas noplūdes rezultātā (nelikumīgi) vidē nonākušo piesārņojuma apjomu, ko vainīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūciju noteiktajiem termiņiem un prasībām. Nodokli par neitralizēto piesārņojumu aprēķina atbilstoši neitralizācijas rezultātā radītā sekundārā piesārņojuma bīstamībai un apjomam.

24. Likuma l .pielikuma l .punktā noteiktos likmju atvieglojuma koeficientus piemēro visos gadījumos, kad atbilstošie derīgie izrakteņi tiek iegūti zem ģeoloģiskās izpētes atzinumā noteiktā gruntsūdens līmeņa neatkarīgi no tā, vai tas tiek mākslīgi pazemināts vai nē.

25. Par nelietderīgiem zudumiem un par iegūtajiem derīgā izrakteņa apjomiem, kas neatbilst ieguves atļaujā (licencē) noteiktajam derīgā izrakteņa veidam, Nodoklis jāmaksā pēc pamatlikmēm un papildlikmēm kā par attiecīgā resursa virslimita ieguvi. Minētajiem maksājumiem nav piemērojami Likuma 1.pielikuma 1. un 4.punktā paredzētie likmju atvieglojuma koeficienti. Par nelietderīgiem zudumiem uzskatāmi pierādāmie derīgā izrakteņa zudumi, kas radušies, ja ieguves procesā pārkāpta projektā paredzētā atradnes izstrādes tehnoloģija. Derīgā izrakteņa kondīcijas bojājumi pielīdzināmi nelietderīgiem zudumiem.

26. Nodokļa maksātājs nodrošina ģeoloģiskos un markšreideru uzmērīšanas darbus un derīgā izrakteņa krājumu uzskaiti. Reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz minēto dokumentāciju, novērtē nelietderīgo zudumu apjomu, apstiprina to ar aktu un kontrolē derīgā izrakteņa veida atbilstību ieguves atļaujā (licencē) noteiktajam.

27. Augsto purvu, pārejas purvu un zemo purvu kūdras un sapropeļa apjomiem, kas iegūti lauksaimniecības vajadzībām (augsnes auglības paaugstināšanai Latvijas teritorijā), Nodokli aprēķina, lietojot likmju atvieglojuma koeficientu 0,3.

28. Lai noteiktu tos kūdras un sapropeļa ieguves apjomus, kuriem piemērojams likmes atvieglojuma koeficients, Nodokļa maksātājs ieguves atļaujas saņemšanai nepieciešamajai dokumentācijai pievieno uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītāja apstiprinātu iepriekšējā gada pirkšanas — pārdošanas dokumentācijas kopsavilkumu, kurā norādīti lauksaimniecības vajadzībām Latvijā realizētie kūdras un sapropeļa apjomi.

29. Kūdras un sapropeļa ieguves gada limita ietvaros uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) atsevišķi nosaka to minēto resursu iegūstamo apjomu, kuram tiek piemērots Nodokļa likmju atvieglojuma koeficients. Nodokļa maksātājs pārskatā par Nodokļa aprēķinu (šo noteikumu 6.pielikums) kūdras un sapropeļa apjomus, kuriem piemērots likmju atvieglojuma koeficients, uzrāda atsevišķi, nošķirot no pārējā kūdras vai sapropeļa apjoma. Minētais likmju atvieglojuma koeficients nav attiecināms uz apjomiem, kas iegūti virs limitos noteiktajiem, kā ari gadījumos, kas noteikti šo noteikumu 25.punktā.

30. Nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu (importu) aprēķina un maksa preces saņēmējs (deklarētājs) vai tā pilnvarota persona saskaņā ar Nodokļa likmēm pa preču un produktu veidiem un atbilstoši klasifikācijai, kas noteikta šo noteikumu 5.pielikumā. Muitas iestādei iesniedzamajā noteikta parauga muitas kravas deklarācijā (ailē "Preces iepakojums un apraksts") jāuzrāda ziņas (tehniskie raksturojumi) par preču un produktu veidiem un to iepakojuma (taras) veidiem. Nodokli neiekasē par precēm un produktiem, kas saskaņā ar tiesību aktiem atzīstami par personiskās lietošanas priekšmetiem, vai kuriem saskaņā ar likumu "Par muitas nodokli (tarifiem)" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 121.nr.; 1995, 146.nr., 159.nr., 170.nr., ļ77.nr.) nav muitas vērtības.

31. Muitas kravas deklarācijā norādītās ziņas (tehniskie raksturojumi) kravas īpašniekam jāpamato ar atbilstošu sertifikātu, ja tāds nepieciešams preces vai tās tehnisko raksturojumu nepārprotamai identifikācijai. Ja informācija par attiecīgajām precēm vai produktiem ir nepilnīga, piemērojama Nodokļa maksimālā likme, kas atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajai klasifikācijai paredzēta attiecīgai preču vai produktu grupai. Ja sniegta nepatiesa informācija, sankcijas piemērojamas Likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā.

32. Nodokļa maksātāji, kuri importa operācijās izmanto muitas noliktavas, Nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu (importu) aprēķina un maksā reizi ceturksnī.

33. Nodokli par pašražotu videi kaitīgu preču un produktu realizāciju Nodokļa maksātāji aprēķina saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem un izsniegtajiem limitiem par katru preces vai produkta fizisko vienību vai procentos no to realizācijas cenas, kurā neieskaita akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Nodokli neaprēķina un nemaksā par pašražotas produkcijas apjomiem, kas realizēti (eksportēti) ārpus Latvijas teritorijas, ja attiecīgās piegādes ir dokumentāri pamatotas ar šo noteikumu 41.2.apakšpunktā minētajiem eksportu apliecinošiem dokumentiem.

34. Ja pašražotu videi kaitīgu preču un produktu realizācijas cena uzrādīta zemāka par vērtību, kas apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, Nodokļa aprēķiniem izmanto vērtību, kuru nosaka Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumos nr. 331 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 178.nr.; 1996, 70.nr.) noteiktajā kārtībā.

35. Nodokli par dabas resursu lietošanu, vides piesārņošanu un videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai importu limitos noteiktajos apjomos Nodokļa maksātājs ierēķina uzņēmējdarbības izmaksās. Nodokļa maksājumus par apjomiem, kas pārsniedz limitos noteiktos, kā ari visas šo noteikumu 46.punktā minētās soda naudas un maksājumus Nodokļa maksātājs maksā no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) peļņas pēc tam, kad atskaitīts uzņēmuma ienākuma nodoklis. Bezpeļņas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) visus minētos maksājumus ierēķina uzņēmējdarbības izmaksās.

36. Nodokli par visu veidu dabas resursu ieguvi, vides piesārņojumu un pašražotu videi kaitīgu preču un produktu realizāciju Nodokļa maksātājs iemaksā Valsts Ieņēmumu dienesta noteiktajā speciālā budžeta konta vienu reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša 20. datumam. Pārmaksātos Nodokļa maksājumus atmaksā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu nodokļu inspekcijas 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts rakstisks Nodokļa maksātāja iesniegums, kuram pievienoti Nodokļa samaksu un videi kaitīgu preču un produktu eksportu apliecinot dokumenti. Ja Nodokļa maksātajam ir pārmaksa vienā maksājuma veidā, bet parāds citi maksājuma veida, pārmaksātās summas ir ieskaitāmas tā paša maksātāja parāda dzēšanai.

37. Tie Nodokļa maksātāji, kuriem Nodokļa gada maksājums pēc pamatlikmēm paredzams mazāks par 10 latiem un kuri šo noteikumu 47.punktā noteiktajā kārtībā ir iekļauti īpašā sarakstā Nodokli iemaksā vienu reizi gadā līdz nākamā gada 20.janvārim. Nodokļa maksātāji, kuriem šo noteikumu 21. un 22.punktā noteiktajā kārtībā ir noteikts īpašs maksājumu grafiks, Nodokli maksā saskaņā ar minēto grafiku.

38. Nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu (importu) maksā uz robežas.

39. Ja uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ar Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumu ir piešķirta atļauja pilnas muitas kontroles procedūras veikšanai, iekšzemes muitas iestādē un ja ievedamā krava netiek novietota muitas noliktavā, Nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu (importu) maksā tajā iekšzemes muitas punktā, uz kuru saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumu ievedumā krava tiek nosūtīta no muitas robežas kontroles punkta.

40. Ja Nodokļa maksātājs ar kredītiestādes un Valsts kases norēķinu centra starpniecību nodokļus par preču pārvešanu pāri valsts robežai (arī dabas resursu nodokli) ir samaksājis nodokļu inspekcijā, kurā viņš reģistrēts kā nodokļu maksātājs, viņam uz robežas jāuzrāda izziņa par Nodokļa samaksu, uz kuras ir attiecīgās Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļas zīmoga nospiedums un priekšnieka paraksts.

41. Nodokļa maksātājam, kurš videi kaitīgas preces vai produktus ieved (importē) Latvijas Republikā tālākai piegādei (reeksportam) ārpus Latvijas Republikas un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir samaksājis Nodokli par minēto preču ievešanu (importu), ir tiesības saņemt samaksātā Nodokļa atmaksu, ja Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajā nodaļā iesniegti šādi dokumenti:

41.1. dokumenti, kas apliecina dabas resursu nodokļa samaksu par konkrētām precēm vai produktiem un kuros kā importētājs norādīts Nodokļa maksātājs;

41.2. videi kaitīgu preču vai produktu eksportu apliecinoši dokumenti: ar ārvalstu personām noslēgti līgumi, preču transporta pavadzīmes, preču un taras specifikācija, muitas kravas deklarācija (vai tās kopija) ar atzīmi, ka attiecīgās preces vai produkti ievesti citā valstī, kā arī eksporta darījumu samaksu apliecinoši dokumenti;

41.3. dabas resursu nodokļa rēķins, kurā ir šāda informācija:

41.3.1. preču nosūtītājs —juridiskās personas nosaukums un juridiskā adrese vai fiziskās personas dzīvesvietas adrese un personas kods;

41.3.2. preču saņēmējs —juridiskās personas nosaukums un juridiskā adrese, Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — reģistrācijas numurs vai fiziskās personas dzīvesvietas adrese un personas kods;

41.3.3. preču nosaukums, daudzums, cena un vērtība

41.3.4. aprēķinātais nodoklis;

41.3.5. preču piegādes datums.

42. Nodokļa maksātājam jānodrošina aprēķinātā un samaksātā Nodokļa summu grāmatvedības uzskaite.

43. Ja Nodokļa maksātājs nelikumīgi saņēmis Nodokļa atmaksu, tiek piemērotas soda sankcijas saskaņā ar Likuma 19.pantu.

44. Pārskatu par Nodokļa aprēķinu un samaksu Nodokļa maksātājs sastāda atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam un pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vai attiecīgo vides aizsardzības reģionālo pārvaldi līdz šo noteikumu 36. un 37.punktā noteiktajiem termiņiem iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļā, ja Nodokļa maksātājs minētajā pārskatā atspoguļo tikai Nodokļa aprēķinu par tādu videi kaitīgu preču un produktu ievešanu vai realizāciju, kuriem nav paredzētas atļaujas (licences), saskaņošana ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijām nav nepieciešama.

45. Pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotas amatpersonas aktu par nelikumīgo vai pārskatos neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguves, vidē ievadītā piesārņojuma, realizēto vai ievesto (importēto) videi kaitīgo preču apjomu, nodokļu administrētājs papildu nesamaksātajai Nodokļa summai piedzen no maksātāja soda naudu divkārša nesamaksātā Nodokļa apmērā:

45.1. par apjomu, kas nepārsniedz limitu — summējot pamatlikmi un soda naudu, — kopā trīskārtīgā pamatlikmes apmērā;

45.2. par apjomu, kas pārsniedz limitu — summējot pamatlikmi, papildlikmi un soda naudu, — kopā divpadsmitkārtīgā pamatlikmes apmērā;

45.3. par dabas resursu ieguves, vidē ievadītā piesārņojuma, realizēto vai ievesto (importēto) preču apjomiem, ja minētās darbības veiktas bez nepieciešamās atļaujas, — summējot pamatlikmi, papildlikmi un soda naudu, — kopā divpadsmitkārtīgā pamatlikmes apmērā par visu apjomu.

46. Nodokļa maksājumi pēc pamatlikmēm un papildlikmēm, kā arī par Likuma pārkāpumiem noteiktās soda naudas samaksa neatbrīvo maksātāju no likumos paredzētajām sankcijām, sodiem un piedziņām par:

46.1. kontroles normatīvu pārsniegšanu;

46.2. darbībām, kas veiktas bez attiecīgās atļaujas;

46.3. videi, cilvēka veselībai, mantai vai peļņai nodarīto kaitējumu (zaudējumu);

46.4. citiem vides aizsardzības tiesību aktu pārkāpumiem.

47. Šo noteikumu 10.punktā minētās institūcijas līdz kārtējā gada 10.aprilim Valsts ieņēmumu dienesta rajonu (pilsētu) nodaļām iesniedz informāciju par grozījumiem Nodokļa maksātāju sarakstos un attiecīgajam saimnieciskajam gadam limitos noteiktajiem apjomiem. Informāciju par tiem Nodokļa maksātājiem, kuriem atļaujas izsniegtas vai grozītas pēc minētā termiņa, iesniedz divu nedēļu laikā pēc atļaujas izsniegšanas vai grozījumiem tajā. Informācija par tiem Nodokļa maksātājiem, kuriem Nodokļa gada maksājums pēc pamatlikmēm paredzams mazāks par 10 latiem, tiek iesniegta atsevišķā sarakstā.

48. Nodokļa maksājumu sadali attiecīgajiem budžetiem veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes saskaņā ar vides aizsardzības reģionālo pārvalžu apstiprinātu dabas resursu nodokļa pārskatu (šo noteikumu 6.pielikums) proporcionāli maksātāja samaksātajām summām un ievērojot lēmumus par Nodokļa atlaižu piešķiršanu no speciālajiem budžetiem. Valsts ieņēmumu dienesta iestādes nodrošina pārējās Nodokļa administrācijas institūcijas ar informāciju par Nodokļa maksātājiem, to samaksātajām summām un Nodokļa parādiem.

49. Valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā ieskaita:

49.1. 30 procentus no visiem Nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos, atskaitot summas, par kurām piešķirta Nodokļa atlaide no minētajiem maksājumiem;

49.2. 100 procentus no visiem Nodokļa maksājumiem par šo noteikumu 10.7.apakšpunktā minētajām darbībām limitos noteiktajos apjomos;

49.3.100 procentus no visiem Nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu;

49.4. 100 procentus no visiem Nodokļa maksājumiem par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu);

49.5. 100 procentus no Likuma 19.pantā noteiktās soda naudas;

49.6. 100 procentus no Likuma 20.pantā noteiktās nokavējuma naudas.

50. Rajonu pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos ieskaita 30 procentus no visiem Nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos, kas veikti attiecīgā rajona (arī rajona un republikas pilsētas, izņemot Rīgu) teritorijā, atskaitot summas, par kurām piešķirta Nodokļa atlaide no minētajiem maksājumiem.

51. Pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos ieskaita 40 procentus (Rīgā — 70 procentus) no visiem Nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos, kas veikta attiecīgā pagasta vai pilsētas teritorijā, atskaitot summas, par kurām piešķirta Nodokļa atlaide no minētajiem maksājumiem.

III. Kārtība, kādā Nodokļa maksātājs var saņemt Nodokļa atlaidi

52. Likuma 16.pantā noteikto Nodokļa atlaidi var saņemt Nodokļa maksātājs, kas finansē projektus, kuru mērķis ir samazināt vides piesārņošanu vai dabas resursu lietošanu, veicot tehnoloģiskus uzlabojumus vai vides aizsardzības pasākumus.

53. Lai saņemtu Nodokļa atlaides, Nodokļa maksātājam jāiesniedz Finansu ministrijai un attiecīgajai pašvaldībai (atbilstoši Nodokļa ieņēmumu sadalījumam):

53.1. iesniegums par atlaides piešķiršanu (šo noteikumu 7.pielikums);

53.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums par projektu;

53.3. Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļas, attiecīgās pašvaldības un Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izdota izziņa par nodokļu samaksu pirmstaksācijas gadā.

54. Lai saņemtu šo noteikumu 53.2.apakšpunktā minēto atzinumu, projekta dokumentācija kopā ar tā īstenošanas kalendāro plānu un deklarāciju (šo noteikumu 8.pielikums) jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Ministrija mēneša laikā dod attiecīgo atzinumu un norāda tajā maksimālo summu, par kuru var piešķirt atlaidi no katra līmeņa vides aizsardzības speciālā budžeta saskaņā ar Likuma 16.panta trešo daļu.

55. Ikgadējo Nodokļa atlaidi piešķir attiecīgā Nodokļa administrācijas institūcija no tai paredzētās Nodokļa ieņēmumu daļas maksimāli tādā procentuālā apjomā, par kādu paredzēts piesārņojuma samazinājums pēc projekta pilnīgas realizācijas, ievērojot šo noteikumu 53.2.apakšpunktā minētajā atzinumā norādīto.

56. Piesārņojuma samazinājuma bāzes līmeni aprēķina, summējot pēdējo četru ceturkšņu pārskatos par Nodokļa aprēķinu deklarētos piesārņojuma apjomus.

57. Lēmumu par Nodokļa atlaides piešķiršanu no valsts vides aizsardzības speciālā budžeta pieņem Finansu ministrija, bet no pašvaldību vides aizsardzības speciālā budžeta - attiecīgā pašvaldība atbilstoši Nodokļa ieņēmumu sadalījumam. Lēmumā nosaka summu, par kuru piešķirta Nodokļa atlaide, un norāda, kā Nodokļa atlaide sadalāma pa maksājumu termiņiem (ceturkšņiem).

58. Lēmums par Nodokļa atlaides piešķiršanu vai atteikumu piešķirt Nodokļa atlaidi jāpieņem divu nedēļu laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas un par pieņemto lēmumu rakstiski jāinformē Nodokļa maksātājs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests.

59. Ja pieņemts lēmums par Nodokļa atlaides piešķiršanu, to piemēro uz vienu kalendāro gadu, sākot ar nākamo ceturksni.

60. Ja projekta realizācijas laikā maksātājam rodas nodokļu parādi, Nodokļa atlaides piemērošana tiek pārtraukta no dienas, kad radušies minētie parādi. Attiecīgo kontroli nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.

61. Sētas nedēļas pirms noteikts Nodokļa atlaides termiņa beigām Nodokļu maksātājam jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskats par projekta īstenošanas gaitas atbilstību plānam. Mēneša laikā no minētā pārskata iesniegšanas dienas Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija dod pozitīvu atzinumu — par kārtējās Nodokļa atlaides piešķiršanas lietderību — vai negatīvu atzinumu — par iepriekš piešķirto atlaižu piedzīšanu.

62. Kārtējās Nodokļa atlaides piešķiršana notiek šo noteikumu 53., 55., 57., 58. un 59.punktā noteiktajā kārtībā.

63. Ja šo noteikumu 61.punktā minētais atzinums ir negatīvs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē par to Valsts ieņēmumu dienestu, kas veic iepriekš piešķirto atlaižu piedziņu saskaņā ar Likuma 16.panta piekto daļu un nosaka samaksas termiņu. Pēc attiecīgā termiņa beigām, ja nepieciešams, aprēķina nokavējuma naudu kā par Nodokļa parādu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 26.nr.).

64. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosaka Nodokļa maksātājam pārbaudes laiku, kas nevar būt īsāks par projekta īstenošanai piešķirto Nodokļa atlaižu laikposmu kopsummu un kurā jāievēro projektā noteiktie vides kvalitātes vidējie gada normatīvi. Ja Nodokļa maksātājs pārkāpj minēto nosacījumu vai pārsniedz atļaujā noteiktos dabas resursu lietošanas limitus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ierosina visu attiecīgā projekta realizācijai iepriekš piešķirto atlaižu piedziņu šo noteikumu 63.punktā noteiktajā kārtībā.

IV. Kārtība, kādā daļēji atmaksājami dabas resursu nodokļa maksājumi par videi kaitīgu preču un produktu patērēšanu

65. Saskaņā ar Likuma 17.panta pirmo daļu Nodokļa maksājumi par videi kaitīgu preču un produktu patērēšanu ir daļēji atmaksājami personām, kuras minēto preču vai produktu atlikumus nodod utilizācijai vai atkārtotai izmantošanai, kā arī uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri veic attiecīgo preču vai produktu atlikumu utilizāciju vai pārstrādi.

66. Nodokļa ieņēmumus atmaksā, piešķirot subsīdijas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas noteiktajām tehnoloģiskajam un vides aizsardzības prasībām veic videi kaitīgu preču vai produktu atlikumu utilizāciju vai pārstrādi, tai skaitā taras atkārtotu izmantošanu.

67. Atmaksājumu daļu, kas paredzēta personām, kuras nodod preču vai produktu atlikumus utilizācijai, pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai, piešķir uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) kā subsīdijas attiecīgo preču vai produktu atlikumu iepirkuma cenu paaugstināšanai. Subsīdiju apmēru nosaka atbilstoši uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) faktiski utilizētajam, pārstrādātajam vai atkārtoti izmantotajam preču vai produktu apjomam.

68. Šo noteikumu 65.punktā minēto atmaksu nodrošināšanai Nodokļa ieņēmumi par dažādu videi kaitīgu preču un produktu patērēšanu (Likuma 7.pielikuma l. līdz 7.pozīcija) tiek uzkrāti valsts vides aizsardzības speciālā budžeta atsevišķā kontā.

69. Valsts vides aizsardzības speciālā budžeta izpildi saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.), kā ari tehnisko uzraudzību uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas saņem šajos noteikumos paredzētās subsīdijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumā veic Vides aizsardzības fonds (turpmāk tekstā — "Fonds") saskaņā ar Vides aizsardzības fonda nolikumu.

70. Fonds nodrošina Likuma 7.pielikumā noteikto Nodokļa ieņēmumu izmantošanu Likumā paredzētajiem mērķiem un sastāda Fonda izdevumu programmu un valsts vides aizsardzības speciālā budžeta ikgadējo projektu (tāmi).

71. Fonda izdevumu programmā, nepārsniedzot faktiskos attiecīgajiem mērķiem paredzētos Nodokļa ieņēmumus, nosaka konkrētu Likumā paredzēto pasākumu un programmu finansēšanai plānoto līdzekļu apmērus.

72. Fonda izdevumu programmu publicē saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumiem nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 36.nr.) un izsludina atklātu konkursu uzņēmumiem subsīdiju saņemšanai atbilstoši šo noteikumu 66.punktā noteiktajam.

73. Sastādot fonda izdevumu programmu un valsts vides aizsardzības speciālā budžeta ikgadējo projektu (tāmi), tajā daļā, kura atspoguļo depozītu — atmaksājumu sistēmu (maksājumi par videi kaitīgu preču un produktu patērēšanu), izmanto Likuma 7. pielikuma L,2 un 3.ailē norādītos atmaksājumu normatīvus, nodalot no paredzamā ieņēmuma:

73.1 līdzekļus, kas plānojami videi kaitīgo preču un produktu atlikumu iepirkuma subsidēšanai;

73.2. līdzekļus, kas plānojami videi kaitīgu preču vai produktu atlikumu pārstrādes vai atkārtotas izmantošanas subsidēšanai;

73.3. līdzekļus, kas plānojami vides aizsardzības mērķprogrammu vai projektu finansēšanai.

74. Lai saņemtu subsīdijas Fonda izsludinātā konkursa kārtībā, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) iesniedz pieteikumu, kā arī dokumentus, kas apliecina:

74. l. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tehnoloģiju atbilstību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām;

74.2. tehnisku iespēju kontrolēt un dokumentēt tehnoloģiskā procesa parametrus, arī reāli pārstrādāto izejvielu (to skaitā videi kaitīgo preču vai produktu atlikumu) apjomu;

74.3. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) gatavību finansiāli patstāvīgi nodarboties ar videi kaitīgo preču vai produktu atlikumu pārstrādi (biznesa plāns un auditorslēdziens par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) finansiālo stāvokli);

74.4. videi kaitīgo preču vai produktu atlikumu pārstrādes plānotos apjomus un to sagādes avotus tuvākajiem trim gadiem.

75. Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) var saņemt no Fonda aizdevumu vai citu finansiālu atbalstu tehnoloģiju pilnveidošanai, kas nepieciešama šo noteikumu 74.1. un 74.2.apakšpunktā minēto prasību izpildei. Attiecīgo pieprasījumu (projektu) iesniegšanas, izskatīšanas un finansēšanas kārtību nosaka Fonds.

76. Pēc tam, kad izvērtēti konkursa dalībnieku pieteikumi, Fonds slēdz līgumus ar konkursa uzvarētājiem, ievērojot ikgadējā valsts vides aizsardzības speciālā budžeta tāmē noteiktos finansiālos ierobežojumus. Līguma veidlapu un tā nosacījumus apstiprina Fonda nolikumā noteiktajā kārtībā.

77. Fonda un uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) līgumā paredz videi kaitīgo preču vai produktu atlikumu sagādes, utilizācijas, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas veidus un gada apjomus, faktiski pārstrādāto vai atkārtoti izmantoto attiecīgo preču vai produktu apjomu tehniskās vai dokumentārās kontroles metodes, subsīdiju piešķiršanas termiņus un kārtību, kā arī citas uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) izvirzāmās prasības.

78. Atbilstoši Likuma 7.pielikumā minētajām Nodokļa likmēm un atmaksājumu normatīviem uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), ar kuriem noslēgti līgumi par attiecīgo preču vai produktu atlikumu utilizāciju, pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu, saņem šo noteikumu 66.punktā minētās subsīdijas par katru faktiski utilizēto preču vai produktu atlikumu vienību šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajā apmērā.

79. Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības saistībām pret Vīnes konvencijas Monreālas protokola "Par ozona slāni noārdošām vielām" izpildorganizācijām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu sastāda to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstu, kuri produkcijas ražošanā izmanto ozona slāni noārdošās vielas, kā arī ozona slāni noārdošo vielu sarakstu. Pēc tam, kad sarakstā minētās vielas izmantotas produkcijas ražošanai attiecīgajā sarakstā minētajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un saražotā produkcija ir realizēta, Nodoklis minētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) tiek atmaksāts Likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā 100 procentu apmērā.

V. Pārejas Jautājumi

80. Pārskati par Nodokļa aprēķinu par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu 1996.gada pirmajā ceturksnī un 1996.gada otrajā ceturksnī iesniedzami un Nodoklis maksājams vienlaikus šo noteikumu 36. un 37.punktā noteiktajos termiņos.

81. Nodokļa maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu) šajos noteikumos paredzētajā kārtībā sāk iekasēt:

81.1. par pārtiku un dzērieniem stikla un kartona tarā— ar 1997.gada 1.janvāri;

81.2. par pārējiem šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem preču un produktu veidiem — ar 1996.gada 1.jūliju.

82. Nodokļa maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu patērēšanu šo noteikumu IV nodaļā noteiktajā kārtībā sāk atmaksāt:

82. l. par pārtikas un dzērienu stikla taras atkārtotu izmantošanu, stikla lausku pārstrādi un pārtikas un dzērienu kartona taras utilizāciju — ar 1997.gada 1.aprīli;

82.2. par pārējo šo noteikumu 9.pielikumā minēto preču un produktu atlikumu pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu — ar 1996.gada 1.oktobri.

Ministru prezidents A.Šķēle

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs M.Gailis

 

1.pielikums

 

 

Nodokļa likmju grupām atbilstošā atkritumu klasifikācija pēc to bīstamības

Atkritumu veids	Bīstamības klase	Nodokļa likme (Ls / m3)
O pamatgrupa:
Sadzīves atkritumi	netoksiski	0,25
Būvgruži un celtniecības materiāli	netoksiski	0, 25
Ielu saslaukas	netoksiskas	0,25
Papīrs un kartons	netoksiski	0,25
Koksnes atkritumi, zari un koku mizas	netoksiski	0,25
Pārtika un pārtikas pārstrādes atkritumi	netoksiski	0,25
Metāls (lūžņi un skaidas)	netoksisks	0,25
Plastmasa	netoksiska	0,25
Stikls	netoksisks	0,25
Audumi un citi tekstilmateriāli	netoksiski	0,25
A grupa. Naftas produktus saturoši atkritumi:
Ar naftas produktiem piesārņota zeme, filtrēšanas materiāli, polimēri un filtri	toksiski	1,50
Izlietotās hidrauliskās, mašīnu, motoru eļļas un citas minerāleļļas	toksiskas	1,50
Mazuts, gudrons un vazelīns	toksiski	1,50
Iekārtu mazgāšanā izmantotais benzīns un petroleja	toksiski	1,50
Bremžu šķidrumi un filtri	toksiski	1,50
B grupa. Halogēnus un sēru saturoši organiskie atkritumi:
Hlororganiskie šķīdinātāji	īpaši toksiski	50,00
Bromorganiskie šķīdinātāji	īpaši toksiski	50,00
Fluoru un jodu saturoši organiskie atkritumi	īpaši toksiski	50,00
Freoni	toksiski	1,50
Polihlorētos bifenīlus saturoši atkritumi	īpaši toksiski	50,00
Tioli, sulfonskābes, sulfīdi, disulfidi	toksiski	1,50
C grupa. Halogēnus un sēru nesaturoši organiskie šķīdinātāji:
Spirti un ketoni	īpaši toksiski	50,00
Aromātiskie ogļūdeņraži	īpaši toksiski	50,00
Fenoli un to atvasinājumi	īpaši toksiski	50,00
Ēteri, epoksīdi un esteri	īpaši toksiski	50,00
D grupa. Halogēnus un sēru nesa turošas organiskās vielas:
Krāsas, lakas un to atlikumi	toksiski	1,50
Darvas un līmes	toksiskas	1,50
Dzesējošie šķīdumi	toksiski	1,50
Sintētisko mazgāšanas līdzekļu atkritumi	toksiski	1,50
Nitrosavienojumi	toksiski	1,50
Kaprolaktāms	toksisks	1,50
Karbonskābes un to atvasinājumi	toksiski	1,50
E grupa. Augu un dzīvnieku aizsardzības līdzekļu atkritumi
Pesticīdi (herbicīdi, fungicīdi un insekticīdi)	īpaši toksiski	50,00
Bioloģiski aktīvas vielas	īpaši toksiski	50,00
Koksnes konservanti	īpaši toksiski	50,00
F grupa. Neorganiskie atkritumi:
Kodināšanas un galvanisko procesu atkritumi	toksiski	1,50
Neorganiskie sāļi	toksiski	1,50
Neorganiskie sārmi	toksiski	1,50
Neorganiskās skābes	toksiskas	1,50
Metālu pulēšanas un slīpēšanas, metālliešanas atkritumi	toksiski	1,50
Hromu saturoši atkritumi	toksiski	1,50
Kadmiju saturoši atkritumi	īpaši toksiski	50,00
Beriliju saturoši atkritumi	īpaši toksiski	50,00
Svinu saturoši atkritumi	īpaši toksiski	50,00
Cianīdus saturoši atkritumi	īpaši toksiski	50,00
Azbests un azbestu saturoši izstrādājumi	toksiski	1,50
G grupa. Dzīvsudrabu saturoši atkritumi:
Termometri un termostati	īpaši toksiski	50,00
Luminiscentās lampas	īpaši toksiskas	50,00
Ķīmiskajā rūpniecībā izmantotie reaģenti	īpaši toksiski	50,00
H grupa. Jaukta tipa bīstamie atkritumi:
Izlietotie organiskie filtrēšanas un tīrīšanas materiāli	toksiski	1,50
Gaļas un zivju pārstrādes atkritumi	toksiski	1,50
Augu eļļas atkritumi	toksiski	1,50
Farmaceitiskās rūpniecības un medicīnas iestāžu atkritumi	toksiski	1,50
Notekūdeņu attīrīšanas dūņas ar paaugstinātu toksisko vielu saturu	toksiskas	1,50
Fotoplates un fotoķimikālijas	toksiskas	1,50

Piezīmes.

1. Nodoklis pēc pamatlikmēm piemērojams par normatīvo vides piesārņojumu, kas rodas, uzglabājot atkritumus poligonos atbilstoši projektā paredzētajiem ekspluatācijas noteikumiem.

2. O pamatgrupas atkritumi klasificējami kā netoksiski, ja tie pēc sastāva neatbilst kādai no bīstamo atkritumu grupām (A, B, C, D, E, F, G un H).

3. Tos zemākas bīstamības klases atkritumus, kuri satur augstākas bīstamības klases atkritumu piejaukumus svara daļās, kas pārsniedz attiecīgajam atkritumu pārstrādes vai uzglabāšanas veidam pieļaujamo normu, klasificē atbilstoši tai bīstamības klasei, pie kuras pieder atkritumu masā sastopamie visaugstākās bīstamības piemaisījumi.

4. Nodokli aprēķina par faktiski deponēto atkritumu apjomu (tilpumu), ierēķinot speciālās taras (balonu, konteineru u..tml.), balastvielu, stabilizatoru un citu piejaukumu apjomu (tilpumu).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs M. Gailis

 

2. pielikums

 

Nodokļa likmju grupām atbilstošā izmešu klasifikācija pēc to bīstamības (gaisa piesārņošana)

Izmešu nosaukums	Bīstamības klase	Nodokļa likme (Ls/t)
Putekļi	netoksiski	3,00
Oglekļa oksīds (CO)	vidēji bīstams	4,50
Sēra dioksīds (SO2)	bīstams	10,00
Slāpekļa oksīdi (NOx)	bīstami	10,00
Amonjaks (NH3)	bīstams	10,00
Gaistošie organiskie savienojumi	bīstami	10,00
Ogļūdeņraži (CnHn)	bīstami	10,00
Smagie metāli un to savienojumi	īpaši bīstami	800,00
Pārējie neorganiskie savienojumi	bīstami	10,00

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs M. Gailis

3. pielikums

 

Nodokļa likmju grupām atbilstošā piesārņojošo vielu klasifikācija pēc to bīstamības (ūdeņu piesārņošana)

 

Piesārņojošas vielas nosaukums	Bīstamības klase	Nodokļa likme (Ls/t)
Suspendētās vielas	netoksiskas	10,00
Ķīmiskais skābekļa patēriņš	vidēji bīstams	30,00
Kopējais slāpeklis (N kop.)	vidēji bīstams	30,00
Kopējais fosfors (P kop.)	vidēji bīstams	30,00
Naftas produkti	bīstami	8 000,00
Hroms (Cr)	īpaši bīstams	50 000,00
Kadmijs (Cd)	īpaši bīstams	50 000,00
Svins (Pb)	īpaši bīstams	50 000,00

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs M. Gailis

 

4.pielikums

Nodokļa likmju grupām atbilstošā piesārņojošo vielu klasifikācija pēc to bīstamības (augsnes, grunts un ūdenstilpju gultnes piesārņošana)

Piesārņojošas vielas nosaukums	Bīstamības klase	Nodokļa likme (Ls/t)
Kopējais slāpeklis {N kop.)	vidēji bīstams	100,00
Kopējais fosfors (P kop.)	vidēji bīstams	100,00
Hroms (Cr)	bīstams	1000,00
Niķelis (Ni)	bīstams	1000,00
Varš (Cu)	bīstams '	1000,00
Kadmijs (Cd)	īpaši bīstams	10000,00
Dzīvsudrabs (Hg)	īpaši bīstams	10000,00
Svins (Pb)	īpaši bīstams	10000,00
Aromātiskie savienojumi	bīstami	1000,00
Policikliskie aromātiskie
ogļūdeņraži	bīstami	1000,00
Naftas produkti un minerāleļļas	bīstami	1000,00
Pesticīdu summa	īpaši bīstami	10 000,00

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Gailis