Kad lētticība maksā ne vien rūgtu pieredzi, bet arī naudu

Preses konferencē par pārkāpumiem darbā iekārtošanas birojos

Pagājušajā mēnesī Latvijā bez darba bijuši deviņi procenti iedzīvotāju — liecina Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) informācija. Tas ir vidējais rādītājs, situācija konkrētos rajonos un pilsētās ir stipri vien dramatiskāka. Bez darba ir gan jauni cilvēki, kas tikko beiguši vidusskolas, tehnikumus, arī augstskolas, speciālisti, kam jau uzkrāta zināma darba pieredze, un pirmspensijas vecuma ļaudis, kas godīgi nostrādājuši lielāko mūža daļu un nu palikuši ārpus darba tirgus un pie pensijas vēl slēgtajām durvīm.

Kurus bezdarbs "sit" smagāk, nav skaidri izšķirams. Realitāte ir tāda, ka visi šie cilvēki vairāk vai mazāk aktīvi meklē darbu. Gan pie darba devējiem, gan Nodarbinātības valsts dienestā, gan caur sludinājumiem un darba piedāvājumiem laikrakstos, gan izmantojot privātu firmu, kas nodarbojas ar darbā iekārtošanu, pakalpojumus.

Latvijas likumdošanā noteikts, ka līdztekus Nodarbinātības valsts dienestam var pastāvēt arī citas darbā iekārtošanas institūcijas, kuras ir reģistrētas Labklājības ministrijas noteiktajā un apstiprinātajā "Juridisko personu, kuras vēlas nodarboties ar iedzīvotāju iekārtošanu darbā, reģistrācijas kārtībā". Nodarbinātības valsts dienestam ir jānodrošina šo organizāciju reģistrācija, uzraudzība un kontrole.

Kā vakar, 16.maijā, pastāstīja Nodarbinātības valsts dienesta direktors Andris Siliņš, NVD pašlaik ir reģistrētas 35 uzņēmējsabiedrības, kas nodarbojas ar iedzīvotāju iekārtošanu darbā. 29 no tām ir tiesības iekārtot cilvēkus darbā Latvijā, 7 — arī ārzemēs. Taču, kā liecina fakti, ir arī daudz nereģistrētu firmu, kuru darbības rezultātā cilvēki tiek krāpti, no viņiem tiek saņemta nauda, pretī nesniedzot solīto pakalpojumu.

Lai kaut daļēji apkarotu šādu nelegālu firmu darbību un kontrolētu arī reģistrēto uzņēmējsabiedrību darbības atbilstību likumam, Nodarbinātības valsts dienests uzsācis sadarbību ar Ekonomikas policiju. Kopš janvāra veiktas pārbaudes 23 darbā iekārtošanas birojos. Par reģistrācijas kārtības pārkāpumiem 13 firmām anulētas reģistrācijas apliecības un liegtas tiesības turpmāk nodarboties ar iedzīvotāju iekārtošanu darbā. Vēl sešām uzņēmējsabiedrībām dots laiks konstatēto trūkumu novēršanai, ko tās arī veikušas. Kā pastāstīja Ekonomikas policijas 2.nodaļas priekšnieks Gatis Gudermanis, lielākās problēmas rada cilvēku lētticīgā atsaukšanās uz darba piedāvājumiem laikrakstos, kurus bieži vien ievieto nevis konkrētas reģistrētas vai nereģistrētas firmas, bet fiziskas personas, kuras tādā veidā izkrāpj no cilvēkiem naudu. Ir grūti šādu cilvēku atrast un noskaidrot viņa personību, jo sludinājumā visbiežāk norādīts vien abonenta kastītes numurs. Pēc NVD rīcībā esošās informācijas, vienīgais laikraksts, kas pirms darba piedāvājumu ievietošanas pieprasa uzrādīt atbilstošu atļauju sniegt šāda veida pakalpojumus iedzīvotājiem, ir "SM Reklāma".

NVD juriste Gita Miruškina skaidroja, ka NVD ir tiesības kontrolēt tikai reģistrētās firmas un lielākais sods, ko iespējams piemērot, ir uzņēmējsabiedrības licences anulēšana, kas gan, kā rāda prakse, nav šķērslis firmai arī turpmāk nodarboties ar iedzīvotāju iekārtošanu darbā. Nekādi lielie "ieroči" nav arī Ekonomikas policijas rokās — tā var vien sastādīt administratīvo protokolu, uz kuru pamatojoties, uzņēmējsabiedrībai var tikt piemērots naudas sods līdz 250 latiem. Tāpat nav īpaši lielu grūtību saņemt licenci, kas dod tiesības iekārtot darbā cilvēkus. Labklājības ministrijas apstiprinātā reģistrācijas kārtība pieprasa vien uzrādīt uzņēmuma reģistrācijas apliecību, izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta par nokārtotiem nodokļu maksājumiem un līgumu, ko firma paredzējusi slēgt gan ar darba devēju, gan ar darba meklētāju, paraugus. Ja paredzēts nodarboties ar iedzīvotāju iekārtošanu darbā ārzemēs, nepieciešams uzrādīt līgumu ar ārvalstu partneri, kurā paredzētas dažādas garantijas darba meklētājam — uzturēšanās un darba atļauju nokārtošana, atbilstošas dzīvesvietas un darba apstākļu nodrošināšana, apdrošināšana, norādīta darba samaksa utt. Taču, kā skaidroja G.Miruškina, NVD nav nekādu iespēju pārbaudīt, cik patiesi ir līgumā ietvertie dati un cik likumīga ir ārvalstu partnera darbība.

Darba devēju aptaujas liecina, ka tie nelabprāt izmanto šādu firmu pakalpojumus, tāpēc ir pamatotas NVD speciālistu domas, ka brīvo darba vietu apzināšanai tiek izmantota NVD apkopotā informācija, kas ir brīvi pieejama visās šīs iestādes filiālēs. Bet firmas par to no darba meklētāja prasa naudu — aptuveni septiņus līdz desmit latus par pakalpojumu. Pēc šo uzņēmējsabiedrību sniegtās informācijas, dienas laikā tiek noslēgti trīs četri līgumi ar darba meklētājiem. Nav grūti aprēķināt, cik "izdevīgs" ir šāds bizness, tāpēc NVD speciālisti diezgan droši apgalvo, ka bieži vien aiz darbā iekārtošanas izkārtnes tiek slēpta pavisam cita, daudz izdevīgāka nodarbošanās.

Protams, taisnība ir arī Valsts policijas preses sekretāra Krista Leiškalna teiktajā — darba meklētājam ir rūpīgi jāizsver katrs darba piedāvājums, jāizvērtē, cik reāls ir piedāvājums par zemas kvalifikācijas darbu saņemt lielu atalgojumu. Lētticība šādos gadījumos maksā naudu, ne tikai rūgtu pieredzi. Taču jāatzīst, ka bezdarbs ne vienu vien cilvēku noved izmisumā un liek ķerties pie katras pastieptās rokas, īpaši nevērtējot tās delnas stingrumu un nagu tīrību. Un vai nu tikai viņš pats pie tā vainojams...

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore