Mūsu piena produktiem veras Eiropas vārti

Par Latvijas tirdzniecības liberalizāciju ar Eiropas Savienību

Zemkopības ministrija sarunās ar Eiropas Savienības ekspertiem panākusi vienošanos par tirdzniecības liberalizāciju Eiropas līguma ietvaros. Sakarā ar Latvijā ieviestajiem iekšējā cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumiem ES aizvadītā gada nogalē pārtrauca sarunas ar Latviju par tālāku lauksaimniecības tirgus liberalizāciju. Kā zināms, pērn jūnijā pirmo reizi tika ieviesti iekšējā cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumi uz 200 dienām. Tie noteica papildu ievedmuitu cūkgaļai 70 procentu apmērā, bet ne mazāk kā Ls 0,34 par kilogramu. Decembrī tapa jauns lēmums — noteikt importētajai cūkgaļai minimālo muitas vērtību — 1,05 lati par kilogramu. Šāda Latvijas valdības rīcība šķita nepieņemama ES. Briselē tika spriests par ekonomisko sankciju piemērošanu Latvijas piensaimniekiem. Izvērtējot un apsverot situāciju lauksaimniecībā kopumā, valdība pieņēma lēmumu atcelt noteiktos cūkgaļas iekšējā tirgus aizsargpasākumus. Līdz ar to ES attieksme pret Latviju atkal kļuva pozitīva.

Tagad, sākot ar 1.jūliju, Latvija varēs eksportēt uz ES vairāk piena produktu. Būtiski, ka tirdzniecība eksporta kvotu ietvaros notiks bez ievedmuitas un bez eksporta subsīdijām. Šāds nosacījums attiecas gan uz Latviju, gan uz Eiropas Savienību.

"Katrā ziņā Latvijai šādas iespējas tirdzniecībā ar ES ir ļoti nozīmīgas," uzsvēra zemkopības ministrs Atis Slakteris. Jāatzīmē, ka līdz šim kvotu ietvaros tika maksāti 20 procenti no muitas tarifa. Ko no tā iegūst Latvijas piensaimniecība?

To, ka 20 procentu muitas tarifu samazinājums ir ap 1000 Vācijas marku tonnai sviesta un ap 500 Vācijas marku tonnai siera. Tas ir nozīmīgs cenas pieaugums, kas vasarā ļaus saglabāt augstākas piena iepirkuma cenas.

Ar 1.jūliju Latvijai siera kvota palielināta no 1500 tonnām līdz 3000 tonnām, turklāt ar 300 tonnu ikgadējo palielinājumu. Savukārt sviesta kvota noteikta 1875 tonnu apjomā (iepriekš — 1125 tonnas) ar 190 tonnu palielinājumu gadā, piena pulvera kvotas palielinātas no 3125 tonnām līdz 4000 tonnām ar 400 tonnu palielinājumu ik gadus. Latvija uz ES varēs eksportēt 1250 tonnas (ar ikgadēju pieaugumu 125 tonnas) cūkgaļas. Līdz šim tas nav darīts, jo valstī nedarbojās ES prasībām atbilstoša sertificēta kautuve. A.Slakteris izteica cerību, ka ar ES SAPARD finansējuma palīdzību šo problēmu, iespējams, atrisinās. Tādējādi Latvijā ražotie gaļas izstrādājumi nonāktu ES tirgos. Savukārt ES uz Latviju turpmāk eksportēs 2200 tonnas cūkgaļas ar ikgadēju palielinājumu 220 tonnas. Pēc savstarpējās vienošanās panākts, ja gadījumā Latvija pārsniegs noteikto cūkgaļas tirdzniecības eksporta kvotu uz Eiropas Savienību, tad tirdzniecības protokolā tiks akcentēti tirgus paplašināšanas varianti.

"Protams, mēs vēlamies lielākas ES piena produkcijas tirgus iespējas, nekā esam panākuši, taču ES vēlas lielākas cūkgaļas eksporta iespējas," teica A.Slakteris. Sarunu laikā abas puses tomēr panākušas kompromisu.

Šogad Latvijas valdība paredzējusi 900 tūkstošus latu tirgus atbalsta pasākumiem piena pārstrādātājiem. Stājoties spēkā jaunajiem tirdzniecības noteikumiem, šie līdzekļi vairs netiks izmantoti to uzņēmumu atbalstam, kuri eksportē produkciju uz ES. Iespējams, šīs finanses daļēji izmantos, lai atbalstītu uzņēmumus, kuri saražoto eksportē austrumu virzienā.

Zemkopības ministrijas speciālisti un ES eksperti pārrunāja iespēju palielināt, kā arī no jauna atvērt eksporta kvotas ne tikai tradicionālajiem lauksaimniecības produktiem (sieram, sviestam, piena pulverim), bet arī pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, piemēram, Latvijā ražotam saldējumam, saldētām sulām, biezpiena sieriņiem šokolādes glazūrā, cukura izstrādājumiem. Par šo produktu tirdzniecību lems tuvākajā laikā. Iespējams, ka arī pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas eksporta kvotas varēs izmantot jau no 1.jūlija.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"