Latvijas lauku autoceļu attīstības programma 2002.–2004.gadam

Akceptēta ar Ministru kabineta

2002. gada 25. jūnija rīkojumu Nr.338

(“Latvijas Vēstnesis”, 27.06.2002., Nr.96)

 

 

Ievads — programmas pamatojums

Izstrādājot Latvijas lauku autoceļu attīstības programmu 1999.–2001.gadam Satiksmes ministrija pieņēma sekojošu lauku autoceļu definīciju, kuru reizē ar programmu akceptēja rajonu pašvaldības un Ministru kabinets.

Lauku ceļu kategorijā ieskaitāmi visi autoceļi ārpus apdzīvotām vietām, kas nav valsts galvenie autoceļi. Tie ir valsts 1.šķiras, valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļi, kā arī uz šiem autoceļiem uzbūvētie tilti.

Šo autoceļu iedalījums ir sekojošs:

— reģionālās nozīmes autoceļi;

— vietējās nozīmes autoceļi.

Lauku ceļu un tiltu kopgarums apkopots sekojošā tabulā:

	Ceļu iedalījums	Asfaltēti	Gran-	Grunts un	Kopā	Tilti
		km	tēti	uzlabotas	km	m/skaits
			km	grunts km
Valsts 1.šķiras ceļi	3853/675*	1536		5389	10353/322
Valsts 2.šķiras ceļi	2433	9369	1510	13312	12568/435
Pašvaldību ceļi	682	30912		31594	11850/ —
Pavisam kopā	6968	41817	1510	50295	34771/757
t. sk. Lauku	3790	41817	1510	47117	Prioritāšu
autoceļu					sarakstu
sakārtošanas					sastāda
un attīstības					pēc tiltu
programmā					inspekcijas
ieslēdzamie km					rezultātiem

* perspektīvajā lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības reģionālajā programmā iekļautie ar rajonu pašvaldībām saskaņotie valsts 1.šķiras autoceļi ar melno segumu

* pašvaldību autoceļiem nav datu par grunts segumiem un tiltu skaitu

Pašreiz ierobežotais finansējums nenodrošina visu lauku autoceļu kategorijā ieskaitīto autoceļu kvalitatīvu ikdienas un periodisko uzturēšanu vai remontu, tādēļ priekšroka dodama pasākumiem par to saglabāšanu atbilstoši finansējuma līmenim, ar mērķi noturēt tautsaimniecības zaudējumus iespējami zemākā līmenī.

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmā 2002.–2004.gadam iekļauti ar rajonu pašvaldībām saskaņotie lauku autoceļi vai to maršruti, kurus Satiksmes ministrija uzskatīja par prioritāriem, gan no valstī notiekošās administratīvās reformas, gan no saimnieciskā nozīmīguma, gan no valsts robežas apkalpošanas un lauku tūrisma attīstības viedokļa.

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmu 2002.–2004.gadam pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma izstrādāja bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Autoceļu direkcija” (turpmāk tekstā — “Latvijas Autoceļu direkcija”). Šī programma ir Ministru kabineta 1998.gada 10.marta sēdē akceptētās un 15.jūnijā Saeimā pieņemtās Latvijas lauku attīstības programmas detalizācija, kas balstās uz šajā programmā ietverto “Latvijas lauku ceļu saglabāšanas koncepciju”.

Atskatīsimies nedaudz Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas tapšanas vēsturē, lai labāk izprastu Satiksmes ministrijas viedokli izstrādājot šo programmu.

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas 1999.–2001.gadam galveno mērķprogrammu īstenošana kļuva iespējama, kad 1998.gada 2.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, izmainot sadalījumu starp valsts pamatbudžetu un Valsts autoceļu fondu, paredzot ar 1999.gadu tajā ieskaitīt 60% iepriekšējo 50% vietā. Šos papildu 10% Valsts autoceļu fonda ieņēmumus novirzīja Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas finansēšanai. Programma tika izstrādāta 1998.gadā un akceptēta Ministru kabineta 1999.gada 6.jūlija sēdē (prot. Nr.34, 23.§).

Programmas izpildi sekmīgi uzsāka 1999.gada pavasarī. Darbu izsoles veicamajiem lauku autoceļu sakārtošanas darbiem notika 1999.gada janvārī–aprīlī, bet daļa tika paredzēta maijā—jūnijā.

1999.gada maijā analizējot Valsts autoceļu fonda ieņēmumus no akcīzes nodokļa naftas produktiem, kļuva skaidrs, ka budžetā noteiktie Valsts autoceļa fonda ieņēmumi netiks sasniegti un jau 1999.gada jūnijā Satiksmes ministrija pieņēma lēmumu ierobežot Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas realizāciju, apturot izsoles procedūru un neizdodot izpildei darbus, kuri bija iekļauti izsoles programmā, par 1,06 milj. latu. Šī lēmuma pieņemšanas brīdī aptuveni 40 izsolītajos lauku autoceļu vietējās nozīmes programmas objektos darbi atradās sākuma stadijā vai nebija vēl uzsākti. Lai nebūtu jālauž noslēgtie līgumi un jāmaksā līgumsodi, objektos darbi netika pārtraukti. Tos pildīja atbilstoši noslēgto līgumu noteikumiem. Atsevišķos gadījumos Latvijas Autoceļu direkcija veica pasākumus objektu izmaksu samazināšanai.

Lai nodrošinātu šo objektu finansēšanu 1999.gada 22.septembrī tika parakstīts satiksmes ministra rīkojums Nr.100, ar kuru noteica Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas finansējumu 1999.gadam:

— no Valsts autoceļu fonda	0,275 milj. latu
— no Valsts kases aizdevuma	6,80 milj. latu
Kopā:	7,075 milj. latu

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas ietvaros 1999.–2001.gadā atjaunoja 598,6 km melno un grants segumu, bet 464 km autoceļu tika sakārtota ūdens novadīšanas sistēma un izcirsti krūmi. Trijos gados Latvijas lauku autoceļu attīstības programma deva 17,0 milj. latu lielu izpildīto darbu apjomu.

Finansējuma trūkuma dēļ, neskatoties uz Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas iegūto atbalstu rajonu pašvaldībās, ar Ministru kabineta 1999.gada 28.jūlija sēdes lēmumu (prot. Nr.38, 1.§ 11.punkts) programma tika apturēta, bet ar Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta sēdes lēmumu (prot. Nr. 44, 29.§ 2., 3., 4.punkts) tika noteikts ar 2001.gada 1.janvāri atsākt Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas darbību, ņemot vērā akcīzes nodokļa naftas produktiem iekasēšanas rezultātus. Satiksmes ministrijai uzdeva iesniegt projektu pieteikumus Eiropas Savienības PHARE programmas un Valsts investīciju programmas finansējuma piesaistīšanai Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas reģionālajiem projektiem 2000.–2006.gadam saskaņā ar Eiropas Savienības PHARE 2000.gada Nacionālās programmas sagatavošanu.

Satiksmes ministrija iesniedza projektu pieteikumus Eiropas Savienības PHARE programmas un Valsts investīciju programmas finansējuma piesaistīšanai Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas reģionālajiem projektiem gan 2000.gadam, gan 2001.gadam, ievērojot visus īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R. Zīles 1999.gada 19.jūlija vēstulē Nr. 2-4-03/445 izteiktos norādījumus. Tomēr Latvijas Autoceļu direkcijas sagatavotie projekti tika noraidīti.

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas darbība 2000.gadā bija iespējama tādēļ, ka pēc Ministru kabineta lēmuma no valsts pamatbudžeta piešķīra vienreizēju dotāciju 4,5 milj. latu apmērā, kas sastādīja nepilnus 50% no programmai gadā sākotnēji plānotā finansējuma. Tāpēc Satiksmes ministrija pieņēma lēmumu finansēt tikai jau iepriekš saskaņotos reģionālās nozīmes projektus, pārtraucot realizēt programmas vietējās nozīmes sadaļu, kas toreiz sastādīja 75% no kopējā programmas finansējuma jeb apmēram 8,0 milj. latu gadā.

2001.gadā Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas realizācija aprobežojās tikai ar no iepriekšējā gada pārejošo objektu nobeigšanu. To finansējumu Satiksmes ministrija nodrošināja no Valsts autoceļu fonda 3,2 milj. latu apmērā.

Latvijas lauku autoceļu attīstības programma 2002.–2004.gadam izstrādāta, balstoties uz 2001.gada 24.maijā notikušās Budžeta programmu pārskatīšanas sanāksmes protokola 1.2.punkta izpildi, kurā 2002.gadam par prioritāriem atzīti reģionālie lauku autoceļi un tie autoceļi, kur slēgta dzelzceļa satiksme, kā arī uzdots Satiksmes ministrijai izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdībā attiecīgu programmu, kuras reāls pamatojums izriet no Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija sēdes lēmuma (prot. Nr. 26, 46.§ 1., 2., 4.punkts), saskaņā ar kuru no 2002.gada 1.janvāra paredzēts pārdalīt ienākumus no akcīzes nodokļa naftas produktiem ieskaitot 40% valsts pamatbudžetā un 60% valsts speciālajā budžetā — Valsts autoceļu fondā. Gadā šis palielinājums sastādīs apmēram 10,0 milj. latu.

Latvijas lauku autoceļu attīstības programma 2002.–2004.gadam ir realizējama gadskārtējā valsts budžeta likumā Satiksmes ministrijas speciālā budžeta programmā “Valsts autoceļu fonds” paredzēto līdzekļu ietvaros.

No iepriekšējās 1999.–2001.gada programmas par jaunu izstrādātā atšķiras ar to, ka šī programma ir orientēta uz paredzamo administratīvi teritoriālās reformas veicināšanu, bet vēl neskaidrā galīgā administratīvā iedalījuma un ierobežoto līdzekļu dēļ jaunajā programmā nav iekļauti vietējās nozīmes projekti. Tā kā administratīvi teritoriālā reforma vēl nav pieņemta, un pašlaik notiek jaunveidojamo teritoriju un to centru ieteikto variantu saskaņošana, Satiksmes ministrija nolēma Latvijas lauku autoceļu attīstības programmā 2002.–2004.gadam ietvert Ministru kabineta 1999.gada 6.jūlija sēdē akceptētās Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas sadaļas “Reģionālās nozīmes autoceļu attīstības programma” jau agrāk ar pašvaldībām saskaņotos, bet nerealizētos reģionālās nozīmes objektus, kuriem jau daļēji izstrādāta projektu dokumentācija un kurus 2001.gada jūnija–jūlija mēnešos Latvijas Autoceļu direkcija saskaņoja ar ieinteresētajām pašvaldībām. No jauna ar pašvaldībām saskaņoja arī autoceļu posmus sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu.

Programmas izklāstā koncentrētā veidā dots pārskats par Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas mērķiem, saturu un gaidāmajiem ieguvumiem, ietverot tajā gan reģionālās nozīmes autoceļu projektus, gan pasākumus uz lauku autoceļiem piecos rajonos, kur tika pārtraukti pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu, kā arī tiltu rekonstrukcijas projektus uz autoceļiem ar reģionālu nozīmi.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas nobeigšanas, kā arī pieaugot finansiālām iespējām, ar 2005.gadu paredzēts šo programmu paplašināt, atjaunojot vietējas nozīmes autoceļu sakārtošanas programmas sadaļu, kas ietver valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļus, kuriem, neskatoties uz mazo satiksmes intensitāti, ir svarīga sociālā nozīme iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanā un tradicionālās Latvijas lauku vides saglabāšanā.

 

Mērķis

Lauku autoceļu sakārtošana ir Latvijas lauku attīstības programmas sastāvdaļa.

Lauku autoceļu attīstības programmas mērķi ir sekojoši:

1) sekmēt administratīvi teritoriālās reformas realizāciju;

2) celt lauku iedzīvotāju vispārējo dzīves līmeni, uzlabojot izglītības un veselības aizsardzības sistēmu funkcionēšanu, nodrošinot savlaicīgi kvalitatīvus apkalpojošo kravu un autobusu pasažieru pārvadājumus, kā arī veicināt lauku uzņēmējdarbības (t.sk. tūrisma) attīstību;

3) apturēt lauku ceļu kategorijā ieskaitāmo autoceļu stāvokļa pasliktināšanos;

4) veicināt atsevišķu lauku teritoriju un reģionālā līmeņa centru pieejamības uzlabošanu, nodrošināt pierobežas un piekrastes sasniedzamību;

5) izveidot Satiksmes ministrijas autoceļu nozares institūciju labākas sadarbības modeli ar pašvaldībām lauku autoceļu uzturēšanas darbu organizācijā, izpildē un šo darbu tehniskajā uzraudzībā;

6) atvieglot iedzīvotājiem sagādātās neērtības sakarā ar pasažieru pārvadājumu samazināšanu pa dzelzceļu;

7) veicināt kapitālieguldījumu novirzīšanu uz laukiem un infrastruktūras attīstību;

8) veicināt veidot nelauksaimnieciska rakstura uzņēmējdarbību un pakalpojumu sektoru kā lauku ekonomikas svarīgu sastāvdaļu, kas rada jaunas darba vietas, nodarbošanos un ienākumus ārpus lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes sfēras;

9) veicināt attālo novadu un reģionu attīstību;

10) dot atbalstu lauku apdzīvotības palielināšanā, veidojot Latvijai atbilstošu lauku vidi un ainavu.

 

Situācijas apraksts, programmas izveidošana un struktūra

Lai sekmētu lauku attīstību, Satiksmes ministrija izstrādāja Latvijas lauku autoceļu attīstības programmu 2002.–2004.gadam, ko var nosaukt par Satiksmes ministrijas, Pašvaldību savienības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī visu rajonu pašvaldību kopējas sadarbības izveidotu gala produktu.

Latvijas lauku autoceļu attīstības programma izveidota no sekojošām mērķprogrammām:

“Lauku autoceļu attīstības reģionālā programma 2002.–2004.gadam” (2.pielikums), kurā iekļauti ceļi Latvijas laukos ar izteiktu reģionālo satiksmi. Šīs programmas projektus ierosināja pašvaldību izveidotās starprajonu vadības grupas. Mērķprogrammā tiek iekļauti un no lauku autoceļiem paredzētajiem līdzekļiem finansēti 1. un 2.šķiras valsts autoceļu projekti, kuru īstenošanā ieinteresētas vismaz divu vai vairāku rajonu pašvaldības un kuru realizācija palīdzēs attīstīt starprajonu jeb jaunveidojamo administratīvo teritoriju (novadu) sakarus, kā arī veicinās to attīstību.

“Autoceļu attīstības programma sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu” (3.pielikums) maršrutos Pļaviņas–Madona–Gulbene, Ieriķi–Gulbene–Vecumi un Skulte–Limbaži, paredz izveidot papildus autobusu līnijas iedzīvotāju apkalpošanai šo maršrutu tuvumā piecos rajonos. Pašreizējais šo autoceļu stāvoklis nav apmierinošs, kā arī negarantē nepārtrauktu un drošu autobusu satiksmi.

Satiksmes ministrija ierosināja Madonas, Gulbenes, Cēsu, Balvu un Limbažu rajonu pašvaldībām sastādīt to valsts autoceļu sarakstus, kurus būtu nepieciešams sakārtot drošai un nepārtrauktai autobusu satiksmei, ja pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiks pārtraukti, sakārtojot objektus maršrutos prioritārā secībā.

Sadarbojoties piecu rajonu pašvaldību, Satiksmes ministrijas un Latvijas Autoceļu direkcijas speciālistiem, tika apsekoti iespējamie autobusu maršruti, sastādīti sakārtojamo ceļu posmu saraksti 250,8 km garumā un noteiktas programmas izmaksas, kuras sastāda aptuveni 6,9 milj. latu.

Autoceļu sakārtošanas programma saistībā ar dzelzceļu slēgšanu tika uzsākta 2000.gadā apjomā, cik to ļāva ierobežotie Valsts autoceļu fonda līdzekļi. 2000.gadā šajā programmā tika izpildīti darbi par 635 tūkst. Ls un atjaunoja 24,7 km valsts 1. un 2.šķiras autoceļus.

2001.gadā finansējuma trūkuma dēļ, programmas realizāciju ieplānoja un veica tikai trijos rajonos:

— Gulbenes rajonā autobusu paviljona izbūve uz autoceļa V424 Gulbene–Jaungulbene, km 14,8;

— Balvu rajonā autoceļa V455 Viļaka–Žīguri, km 0,0–10,4 divkāršās virsmas apstrādes izbūve (2000.gadā sākto darbu nobeigšana);

— Limbažu rajonā autoceļa V130 Igate–Intes stacija–Ozoliņi, km 0,0–6,0 grants seguma izbūve.

Latvijas lauku autoceļu attīstības darba programmā 2002.–2004.gadam ir iestrādāta jauna mērķprogramma “Tiltu rekonstrukcijas programma lauku autoceļos”(4.pielikums).

Mērķprogrammas nepieciešamību noteica kritiskais tiltu stāvoklis valstī kopumā. Nerisinot jautājumu par šo tiltu rekonstrukcijas finansēšanu, tuvākajos gados būtu nepieciešams noteikt slodžu ierobežojumus vai pat slēgt satiksmi uz daudziem vietējās nozīmes autoceļiem tieši tiltu neapmierinošā stāvokļa dēļ.

Latvijas lauku autoceļu attīstības darba programmas izstrādāšana bija iespējama tikai ciešā sadarbībā ar visām pašvaldībām, uzklausot ikvienu ieteikumu un viedokli visos galvenajos šīs programmas virzienos.

 

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas 2002.–2004.gadam apraksts

Latvijas lauku autoceļu attīstības programma 2002.–2004.gadam ietver sevī šādas mērķprogrammas:

— Lauku autoceļu attīstības reģionālā programma 2002.–2004.gadam (2.pielikums);

— Lauku autoceļu attīstības programma sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu (3.pielikums);

— Tiltu rekonstrukcijas programma lauku autoceļos (4.pielikums);

— Lauku autoceļu projektēšana (5.pielikums);

— Iepriekš ņemto Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas kredītu un to procentu apmaksa.

 

Mērķprogramma “Lauku autoceļu attīstības reģionālā programma 2002.–2004.gadam”

Mērķprogrammā iekļauto objektu apraksts (2., 6. un 7.pielikums).

1) Autoceļš Ventspils–Leči–Grobiņa 10,3 km posmā starp Jūrkalni un Pāvilostu ir ar grants segumu. Posmā ir vairākas plāna līknes, kuras nenodrošina drošus braukšanas apstākļus, tādēļ nepieciešama šo līkņu rādiusu palielināšana. Visā trases garumā paredzēts atjaunot ūdens novadīšanas sistēmu, izcirst krūmus, sakārtot nobrauktuves un autobusu pieturas, kā arī uzklāt melno segumu. Šie pasākumi palielinās braukšanas drošību un komfortu, samazinās maršruta izbraukšanas laiku, tādejādi uzlabojot gan saimnieciskos, gan tūrisma sakarus starp lielajām ostām Ventspili un Liepāju, kā arī veicinot mazās ostas “Pāvilostas” darbību un ceļot iedzīvotāju dzīves līmeni Baltijas jūras piekrastes ciemos. Šī maršruta attīstību atbalsta Ventspils rajona un Liepājas rajona pašvaldība.

2) Autoceļš Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka 52,7 km garumā pašlaik ir ar sliktu, vietām sabrukušu melno segumu, kas izbūvēts no 1967. līdz 1969.gadam, bet atsevišķi posmi remontēti laika periodā no 1979. līdz 1980.gadam. Visa posma garumā jāatjauno melnais segums, jāsakārto ūdens novadīšanas sistēma un autobusu pieturvietas. Šī posma remonts saistīts ar Engures, Mērsraga, Rojas, Kaltenes, Melnsila, Kolkas mazo ostu attīstību, kā arī ar piekrastes zvejniekciemu saimnieciskās dzīves atdzimšanu un tūrisma maršrutu izstrādēm. Šī maršruta attīstību atbalsta Tukuma rajona un Talsu rajona pašvaldība.

3) Autoceļš Tukums–Auce–Lietuvas robeža ir svarīgs saimniecisks maršruts Degoles, Jaunpils, Bikstu, Zebrenes, Lielauces, Vītiņu pagastu un Auces pilsētas teritorijās dzīvojošiem iedzīvotājiem. Šis maršruts savieno Rīgas–Ventspils un Rīgas–Liepājas maģistrāles un ved uz Akmeni Lietuvā. Autoceļa 26,2 km ir ar grants segumu un asfaltētais posms no Tukuma līdz Jaunpilij 9,2 km garumā ir tik sliktā stāvoklī, ka nav pietiekoši veikt tikai bedrīšu remontu. Visa posma garumā paredzēts izbūvēt jaunu melno segumu, atjaunot ūdens novadīšanas sistēmu, sakārtot nobrauktuves un autobusu pieturas. Šī maršruta attīstību atbalsta Tukuma rajona un Dobeles rajona pašvaldība.

4) Autoceļš Talsi–Dundaga–Mazirbe 7,7 km garā posmā Slītere–Mazirbe ir ar grants segumu. Šis ceļš ir nozīmīgs Dundagas un Slīteres iedzīvotājiem, kā arī svarīgs saimniecisku un tūrisma sakaru autoceļš, kas saistās ar Slīteres valsts rezervāta un Kurzemes jūrmalas attīstību. Autoceļš ir ar vāju grants segumu, ko visā posma garumā paredzēts pastiprināt un izbūvēt melno segumu, sakārtojot ūdens novadīšanas sistēmu, nobrauktuves un autobusu pieturas. Šī maršruta attīstību atbalsta Talsu rajona un Ventspils rajona pašvaldība.

5) Autoceļš Viļaka–Baltinava–Kārsava 53 km garumā ir ar grants segumu, izņemot dažus kilometrus apdzīvotās vietās. Ceļam visā maršruta garumā nepieciešams izbūvēt jaunu, noturīgu zemes klātni, sakārtot ūdens novadīšanas sistēmu, nobrauktuves un autobusu pieturas. Visā posma garumā paredzēts izbūvēt melno segumu. Šis autoceļš nākotnē kalpos par reģionālās tranzīta satiksmes maršruta posmu sakariem ar Krieviju (robežpārejas punkti Vientuļos un Grebņevā) un palīdzēs austrumu robežas apkalpošanā. Šī autoceļa būvniecību atbalsta Balvu, Ludzas un Krāslavas rajona pašvaldība, jo tas ir šo rajonu pašvaldību kopīgi izstrādātā maršruta “Austrumu stīga” sastāvdaļa.

6) Autoceļa Malta–Sloboda (maršruts Malta–Dagda) 36,5 km ir ar grants segumu, plāna līknes nenodrošina drošus braukšanas apstākļus. Maršrutā paredzēts labot garenprofilu, atjaunot ūdens novadīšanas sistēmu, izcirst krūmus, sakārtot nobrauktuves un autobusu pieturas, kā arī izbūvēt melno segumu. Šī autoceļa asfaltēšana uzlabos Dagdas, Andrupenes, Pušas un Maltas pagastu saimnieciskos sakarus un autobusu pasažieru pārvadājumus gan Rēzeknes rajona, gan Rīgas virzienos. Šī maršruta attīstību atbalsta Rēzeknes rajona un Krāslavas rajona pašvaldība.

7) Autoceļa Kārsava–Ludza–Ezernieki posms Ludza–Pilda 10,8 km ir ar grants segumu. Maršrutā paredzēts atjaunot ūdens novadīšanas sistēmu, izcirst krūmus, sakārtot nobrauktuves un autobusu pieturas, kā arī izbūvēt melno segumu. Šis autoceļš ir Balvu, Ludzas un Krāslavas rajona pašvaldības kopīgi izstrādātā maršruta “Austrumu stīga” sastāvdaļa.

8) “Ziemeļu stīga” ir Limbažu, Valmieras, Valkas un Alūksnes pašvaldības ieteiktais saimnieciskais un perspektīvais tūrisma attīstības maršruts, kas savieno šādas apdzīvotās vietas: Ainaži, Staicele, Mazsalaca, Rūjiena, Valka, Gaujiena, Vireši. Visi “Ziemeļu stīgā” ietilpstošie autoceļi ir ar 20–30 gadu vecu melno segumu vai vāju grants segumu. Visā maršrutā paredzēts atjaunot vai izbūvēt jaunu melno segumu, sakārtot ūdens novadīšanas sistēmu, izcirst krūmus. Vietām nepieciešama plāna un vertikālo līkņu labošana, kā arī nobrauktuvju un autobusu pieturvietu pārbūve. Projekta realizācija uzlabos Ziemeļvidzemes iedzīvotāju dzīves līmeni un valsts ziemeļu robežas apkalpošanu.

9) Autoceļš Ērgļi–Jaunpiebalga–Saliņkrogs nodrošina satiksmi starp vairākām nozīmīgām Vidzemes apdzīvotajām vietām: Vecpiebalgu, Jaunpiebalgu un Ranku. Maršruta posms no Vecpiebalgas līdz Rankai raksturojas ar maza rādiusa plāna un profila līknēm un vāju grants segumu. Lai maršrutu piemērotu satiksmes vajadzībām, visā garumā paredzēts uzlabot plāna un profila parametrus, izbūvēt melno segumu, sakārtot ūdens novadīšanas sistēmu, nobrauktuves un autobusu pieturas, izcirst krūmus. Šī maršruta attīstību atbalsta Cēsu rajona un Gulbenes rajona pašvaldība.

10) Autoceļā Kocēni–Limbaži–Tūja ir neremontēts 1,6 km garš posms ar grants segumu. Šajā posmā paredzēts izbūvēt jaunu melno segumu, sakārtot ūdens novadīšanas sistēmu un nobrauktuves, izcirst krūmus. Posma sakārtošana uzlabos satiksmi starp Limbažu un Valmieras rajonu, veicinot saimniecisko attīstību reģionā. Šī maršruta attīstību atbalsta Limbažu rajona un Valmieras rajona pašvaldība.

11) Maršruta Rīgas HES–Jēkabpils (Daugavas kreisais krasts) sakārtošanā paredzēts ietvert šādus autoceļu posmus:

a) a/c Rīgas HES–Jaunjelgava posmu no Enkurniekiem līdz Zizāniem (Bauskas pagriezienam), kur 7,9 km garš posms ir ar grants segumu un vietām pārmitrinātu ceļa klātni;

b) a/c Bauska–Aizkraukle posms 1,6 km garumā no Zizāniem līdz Jaunjelgavai ir ar grants segumu;

Abos posmos paredzēts sakārtot ūdens novadīšanas sistēmu, nobrauktuves, autobusu pieturas, izcirst krūmus, kā arī izbūvēt melno segumu. Tālāka šī maršruta attīstība ietvers Jaunjelgavas apvedceļa izbūvi un posma Aizkraukle–Jēkabpils asfaltēšanu, kas tiks plānota ārpus šīs 3 gadu programmas.

Kapitāli izremontējot šo maršrutu, tiks ievērojami uzlabota Daugavas kreisā krasta iedzīvotāju nokļūšana galvaspilsētā un aktivizēta saimnieciskā darbība šajā reģionā, kā arī tiks atslogots autoceļš Rīga–Daugavpils. Šī maršruta attīstību atbalsta Rīgas, Ogres, Aizkraukles un Jēkabpils rajona pašvaldība.

11) Autoceļa Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža (Žagare) 2,9 km posms ir ar grants segumu. Posmā paredzēts izbūvēt melno segumu, sakārtot ūdens novadīšanas sistēmu un nobrauktuves, izcirst krūmus. Šī posma remontēšana ievērojami uzlabos Jelgavas un Dobeles rajonu kultūras un ekonomisko attīstību, veicinās Tērvetes dabas parka sasaisti ar pārējiem valsts rajonu centriem un Rīgu. Šī maršruta attīstību atbalsta Jelgavas rajona un Dobeles rajona pašvaldība.

12) Autoceļš Vecumnieki–Nereta–Subate posmā Nereta–Aizkraukles rajona robeža ir ar vāju grants segumu. Šis posms ir rekonstruēts 1966.–1968.gados. Posmā paredzēts izbūvēt melno segumu, sakārtot ūdens novadīšanas sistēmu, nobrauktuves un autobusu pieturas, izcirst krūmus. Šī autoceļa noasfaltēšana uzlabos visa Daugavas kreisā krasta iedzīvotāju dzīves līmeni un saimnieciskos sakarus, īpaši ar Rīgu. Šī maršruta attīstību atbalsta Aizkraukles, Jēkabpils un Daugavpils rajona pašvaldība.

13) Autoceļa Pļaviņas–Ērgļi grants seguma nomaiņa ar vienkāršu melno segumu ar nelieliem izdevumiem nodrošinās Ērgļu, Sausnējas, Odzienas iedzīvotāju labu izbraukšanu uz Pļaviņām un līdz ar to ātrākus sakarus ar Rīgu. Šis autoceļš šķērso sarežģītu reljefu, tādēļ nepieciešami labojumi vertikālajās un horizontālajās līknēs, jāatjauno ūdens novadīšanas sistēma, jāsakārto nobrauktuves un autobusu pieturas. Šī maršruta attīstību atbalsta Madonas un Aizkraukles rajona pašvaldība.

14) Autoceļa Rīga–Ērgļi rekonstrukciju gaida Suntažu, Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles pagastu iedzīvotāji Ogres rajonā un Ērgļu iedzīvotāji Madonas rajonā. Sakarā ar dzelzceļa Rīga–Ērgļi gaidāmo slēgšanu šim autoceļam ir svarīga nozīme gan saimniecisko, gan autobusu sakaru uzlabošanā. Pašlaik autoceļš posmā no Vēverkroga Rīgas rajonā ir ar vāju grants segumu. Apdzīvotajās vietās esošais melnais segums ir 20–25 gadus vecs un vietām atrodas pussabrukušā stāvoklī. Visā maršruta garumā paredzēts izbūvēt melno segumu. Posmā jāveic lieli zemes darbi, jālabo gan vertikālās, gan horizontālās līknes, jāizbūvē ūdens novadīšanas sistēma, jāsakārto nobrauktuves un autobusu pieturvietas, jāizcērt krūmi. Šī maršruta attīstību atbalsta Rīgas, Ogres un Madonas rajona pašvaldība.

 

Mērķprogramma “Autoceļu attīstības programma sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu”

Mērķprogramma “Autoceļu attīstības programma sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu” (3.pielikums) ir izstrādāta pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas 1999.gada otrajā pusgadā un pārstrādāta 2001.gada maijā–augustā. Tā aptver Limbažu, Cēsu, Madonas, Gulbenes un Balvu rajonu, kuros 2000.gadā un 2001.gadā tika pārtraukta pasažieru pārvadāšana dzelzceļa maršrutos Skulte–Limbaži, Gulbene–Vecumi, kā arī daļēji samazināta maršrutos Pļaviņas–Madona–Gulbene–Vecumi un Ieriķi–Gulbene.

Ņemot to vērā, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta un Latvijas Autoceļu direkcijas vadība griezās pie Limbažu, Cēsu, Madonas, Gulbenes un Balvu rajona pašvaldības ar lūgumu sastādīt to valsts autoceļu sarakstus, kurus būtu nepieciešams atjaunot, lai pa tiem varētu uzlabot autobusu satiksmi vai atklāt jaunas līnijas, ja tas būs nepieciešams pēc daļējas vai pilnīgas pasažieru pārvadāšanas pārtraukšanas pa dzelzceļu, sakārtojot objektus prioritārā secībā.

1999.gada 23.novembrī Gulbenē un 16.decembrī Balvos tikšanās laikā starp Satiksmes ministrijas un iepriekš minēto rajonu pašvaldību pārstāvjiem tika izskatīti iesniegtie atjaunojamo posmu saraksti un panākta vienošanās, uz kuras pamata tika izstrādāta šī mērķprogramma. Mērķprogrammā iekļautie piecu rajonu ceļu objekti sakārtoti prioritārā secībā un atkarībā no finansējuma lieluma var tikt pārcelti uz turpmāko gadu programmām. 2001.gada 2.ceturksnī šī mērķprogramma tika no jauna skaņota ar visu piecu rajonu pašvaldībām. Izmaiņas, salīdzinot ar mērķprogrammas sākotnējo variantu, tika izdarītas Madonas, Cēsu un Limbažu rajona programmās.

Neviens no mērķprogrammā iekļautajiem grants ceļiem pēdējos 15 gadus nav remontēts, segumi ir ar zemu nestspēju un nenodrošina apmierinošus braukšanas apstākļus autosatiksmei. Atkarībā no satiksmes intensitātes un autoceļa nozīmes vairākos maršruta posmos paredzēts tikai grants seguma remonts, bet citos pielietojamas pašas lētākās melnā seguma izbūves tehnoloģijas. Visos gadījumos paredzēta ūdens novadīšanas sistēmu sakārtošana.

Nepieciešamā finansējuma sadalījums pa rajoniem:

Rajons	Kopā plāns	Plāns pa gadiem	Kopā	Uz turp-
		2002.–2004.	3 gadu	mākiem
	––––––––––	–––––––––––––––––	pro-	gadiem
	km	Tūkst.	2002	2003	2004	gramma,	pārejošie
		Ls				tūkst.	darbi,
						Ls	tūkst. Ls
Madonas	56,5	1124	250	150	160	560	564
Gulbenes	56,15	1675	160	254	160	574	1101
Cēsu	31,94	765	165	245	214	624	141
Balvu	45,90	1345	180	200	132	512	833
Limbažu	60,30	1985	212	160	360	732	1253
Kopā	250,8	6894	967	1009	1026	3002	3892

 

 

Mērķprogramma “Tiltu rekonstrukcijas programma lauku autoceļos“

Mērķprogramma “Tiltu rekonstrukcijas programma lauku autoceļos” (4.pielikums) izstrādāta, pamatojoties uz pēdējo 5 gadu valsts autoceļu tiltu inventarizācijas un inspekcijas materiāliem, prioritizējot rekonstrukcijas darbus pēc to rakstura un priekšroku dodot projektiem, kuri nav atliekami, lai nebūtu jāierobežo satiksme atsevišķu tiltu kritiskā stāvokļa dēļ. Pavisam 3 gados plānots rekonstruēt 28 tiltus. Prioritizējot rekonstrukcijas darbus, to izvietojums valsts dažādos reģionos netika ņemts vērā, jo priekšroka tika dota darbu neatliekamībai. Šo pieeju attaisno apstāklis, ka tiltu vecums un stāvoklis dažādos valsts rajonos ievērojami atšķiras un izvēloties reģionālo līdzekļu piešķiršanas principu tiltu rekonstrukcijai, var nonākt pie neprognozējama tiltu stāvokļa vienā vai otrā valsts reģionā.

Mērķprogrammas apjoms 2002.–2004.gadā plānots 4,51 milj. latu un tajā iekļauti 28 dažādi objekti uz reģionālās nozīmes autoceļiem visos Latvijas novados.

Latvijas lauku autoceļu attīstības darba programmā 2002.–2004.gadam šī tiltu nodaļa radās tāpēc, ka uz ļoti daudziem reģionālās nozīmes autoceļiem atrodas nelieli tilti, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, bet to kapitālam remontam trūkst līdzekļu. Tādēļ arī tika nolemts Latvijas lauku autoceļu attīstības programmā 2002.–2004.gadam izveidot tiltu rekonstrukcijas sadaļu, lai būtu iespēja katru gadu uz reģionālās nozīmes autoceļiem veikt vismaz 6–10 tiltu remontu.

Objektu prioritāšu saraksts katru gadu tiek pārskatīts, lai varētu novērtēt būvniecības izsoļu rezultātus, satiksmes un tautsaimniecības vajadzību izmaiņas, kā arī tiltu tehniskā stāvokļa izmaiņas.

 

Mērķprogramma “Lauku autoceļu projektēšana”

Lai nodrošinātu racionālu līdzekļu izlietojumu lauku autoceļu sakārtošanai, darbi veicami atbilstoši projektēšanas normām izstrādātiem, ekspertu pārbaudītiem un akceptētiem būvprojektiem. Lauku autoceļu projektēšanas darbus (5.pielikums) paredzēts pasūtīt savlaicīgi, veidojot nepieciešamo projektu rezervi, kas ļauj valsts pasūtītājam elastīgi plānot darbu izsoles, atkarībā no programmai pieejamā budžeta. Tai pašā laikā paredzēts sekot, lai projekti neuzkrātos un nezaudētu atbilstību situācijai dabā.

 

Projekta efektivitātes un apjoma novērtējums

Latvijas lauku autoceļu attīstības darba programma 2002.–2004.gadam pēc būtības ir sociāla rakstura un finansiālā nozīmē kapitālieguldījumi nevar dot ātru atdevi.

Ņemot vērā zemo satiksmes intensitāti uz lauku ceļiem, to saglabāšana un attīstība nav ekonomiski pamatojama ar autoceļu nozarē esošām izdevumu — ieguvumu analīzes programmām.

Latvijas lauku ceļu sakārtošana nav un nevar būt kampaņa viena vai dažu gadu garumā. Aptuvens Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas 2002.–2004.gadam finansiālais novērtējums ir ap 350–400 milj. latu un aptvers pāri par 47000 km Latvijas autoceļu.

Ja Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas 2002.–2004.gadam ikgadējais finansējums tuvāko 3–5 gadu laikā vērtējams 10–14 milj. latu robežās, tad varam prognozēt kopējo programmas izpildes laiku ap 25–30 gadiem.

 

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas 2002.–2004.gadam sadaļu sastādīšana

“Latvijas lauku autoceļu attīstības reģionālā programma 2002.–2004.gadam”, “Autoceļu attīstības programma sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu” un “Tiltu rekonstrukcijas programma lauku autoceļos” mērķprogrammu projektu sastāvu un to prioritātes nosaka Satiksmes ministrija pēc starp rajonu pašvaldībām izveidoto darba grupu priekšlikumiem. Darba grupās iesaista pieredzējušus autoceļu nozares speciālistus.

Iepriekš minēto mērķprogrammu projektus Satiksmes ministrija izstrādā 6 gadu periodam, saskaņo ar Latvijas Pašvaldību savienību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī ar Ekonomikas ministriju.

Visas šīs institūcijas arī apstiprina šo mērķprogrammu prioritātes. Satiksmes ministrija apkopo saskaņotos projektus, organizē to realizāciju paredzētajos termiņos un finansējuma robežās, kā arī veic to tehnisko uzraudzību un kopā ar pašvaldību ceļu dienestiem veic objektu pieņemšanu.

Katru gadu jāpārskata noteiktās prioritātes un jāsaskaņo tie pirmās un otrās šķiras valsts autoceļu posmi, kas iekļaujami kārtējā gada mērķprogrammās “Latvijas lauku autoceļu attīstības reģionālā programma 2002.–2004.gadam”, kā arī “Autoceļu attīstības programma sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu” un “Tiltu rekonstrukcijas programma lauku autoceļos” programmās.

Pēc valsts administratīvi teritoriālās reformas nobeigšanas ar 2005.gadu jāatjauno Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas mērķprogrammu “Vietējās nozīmes autoceļu sakārtošanas programma”, kuru izstrādās jauno novadu pašvaldību izveidotās darba grupas. Reformas rezultātā var izveidoties pilnīgi jaunas gan reģionālās nozīmes, gan vietējās nozīmes autoceļu vai to maršrutu prioritātes. Šis arī bija galvenais iemesls tam, kāpēc Satiksmes ministrija Latvijas lauku autoceļu attīstības programmā 2002.–2004. gadam neiekļāva mērķprogrammu “Vietējās nozīmes autoceļu sakārtošanas programmu”.

 

Ietekme uz apkārtējo vidi

Esošo autoceļu sakārtošana dos ilgtermiņa piesārņojuma samazināšanos automašīnām braucot pa labākas kvalitātes ceļu, bet projekta realizācijas procesā iespējami noteikti kaitējumi videi putekļu un dūmgāžu izdalīšanās rezultātā, ražojot asfaltbetonu, kā arī trokšņa pieaugums tā iestrādāšanas laikā. Pasūtītājam izsoļu procedūrās un līgumu dokumentos jāparedz konkrēti pasākumi, kas jāveic uzņēmējiem, lai līdz minimumam samazinātu darbu kaitīgo ietekmi uz vidi.

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmā 2002.–2004.gadam iekļautajām mērķprogrammām saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ietekmes uz vidi novērtējums nav jāveic, bet tas ir jāveic tādiem šīs programmas projektiem, kas var būtiski ietekmēt vidi, kā arī projektiem par valsts un pašvaldību autoceļu rekonstruējamiem un no jauna būvējamiem posmiem, ja to garums pārsniedz 10 kilometrus. Pasūtītājam konkrēto autoceļu sakārtošanas projektu pieteikumi ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtēšanai iesniedzami reģionālajās vides pārvaldēs vai Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

 

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas 2002.–2004. gadam devums valsts ekonomikai

1. Izveidos racionālu, ar pieņemamiem izdevumiem uzturamu, Latvijas mērogiem un vajadzībām atbilstošu autoceļu tīklu, kas nodrošinās lauku reģionu transporta vajadzības ceļu lietotājiem pieņemamā kvalitātē.

2. Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas 2002.–2004.gadam īstenošana radīs papildus darba vietas lauku apvidos, jo ceļu stāvokļa uzlabošanās veicinās dažādu nelauksaimnieciska rakstura uzņēmumu rašanos laukos, paātrinās jau esošo uzņēmumu attīstību un sekmēs lauksaimniecisko ražošanu.

3. Uzlabojoties transporta pakalpojumu kvalitātei būs iespējama lauku tūrisma, kā stabilas biznesa nozares attīstīšana.

4. Pilnveidosies infrastruktūra laukos un uzlabosies iedzīvotāju dzīves sociālie apstākļi, labāk risināsies izglītības un medicīniskās apkalpošanas programmas.

5. Uzlabojoties ceļu stāvoklim, nākotnē vairāk līdzekļus varēs veltīt ceļu rekonstrukcijai, samazinot to uzturēšanas izdevumus.

6. Jaunas iespējas pavērs vietējo būvmateriālu (smilts, grants, šķembu) pieprasījuma pieaugums.

7. Kvalitatīvs ceļu tīkls sekmēs pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu un dos tām papildus iespējas ar reformu saistīto problēmu atrisināšanā.

Kopumā Latvijas lauku autoceļu attīstības programmai 2002.–2004.gadam jāstimulē saimnieciskās aktivitātes un nodarbinātības pieaugums Latvijas laukos.

 

 

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas 2002.–2004. gadam kopsavilkums

Atjaunojamie autoceļu segumi

	Lauku autoceļu attīstības	Lauku autoceļu attīstības
	reģionālā programma	programma sakarā ar
		pasažieru pārvadājumu
Gads		pārtraukšanu pa dzelzceļu
	Asfalta	Grants	Asfalta	Grants	Kopā km
	segumi km	segumi km	segumi km	segumi km
2002	61,5	—	13,4	14,5	89,4
2003	80,4	—	20,8	9,1	110,3
2004	85,7	—	9,7	39,7	135,1
PAVISAM
KOPĀ	227,6	—	43,9	63,3	334,8

 

Latvijas lauku autoceļu attīstības reģionālās programmas 2002.–2004.gadam finansējuma sadalījums pa reģioniem

Reģions	Plāns, tūkst. Ls
	2002	2003	2004	Kopā
Kurzeme	1300	1328	1200	3828
Zemgale	1672	2788	3030	7490
Latgale	880	1590	1620	4090
Vidzeme	1510	1380	1595	4485
Pavisam kopā	5362	7086	7445	19893

Latvijas lauku autoceļu attīstības reģionālās programmas 2002.–2004. gadam sadalījums pa reģioniem

		Posma		Plānotā		1 km
N.	Objekta nosaukums	garums		kopējā		izmaksa
p. k.		km		izmaksa		Ls
				tūkst. Ls
	Kurzemē
1.	P111 Ventspils ( Leči)–Grobiņa	17,53		750		42784
2.	P131 Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka	15,02		1038		69108
3.	P104 Tukums–Auce–Lietuvas robeža	22,0		1500		68182
4.	P125 Talsi–Dundaga–Mazirbe	7,7		540		70130
	Kurzemē kopā	62,25		3828		61494
	Zemgalē
5.	P85 Rīgas HES–Jaunjelgava	8,2		800		97561
6.	P87 Bauska–Aizkraukle	1,6		200		125000
7.	P 87 Jaunjelgavas apvedceļš	6,0		1800		300000
8.	P95 Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža (Žagare)	2,9		210		72414
9.	P73 Vecumnieki–Nereta–Subate	6,93		600		86580
10.	P78 Pļaviņas–Ērgļi	19,89		1780		89492
11.	P4 Rīga–Ērgļi	11,9		2100		176470
	Zemgalē kopā	57,42		7490		130442
	Latgalē
12.	P45 Viļaka–Kārsava	29,8		2840		95302
13.	P57 Malta–Sloboda	6,5		700		107692
14.	P49 Kārsava–Ludza–Ezernieki	10,8		550		50926
	Latgalē kopā	47,1		4090		86836
	Vidzemē
	“Ziemeļu stīga”
15.	P15 Ainaži–Matīši	12,16		1180		97040
16.	P 22 Valka–Rūjiena	19,5		980		50256
17.	P21 Rūjiena–Mazsalaca	21,6		1200		55556
	“Ziemeļu stīga” kopā	53,26		3360		63087
18.	P33 Ērgļi–Jaunpiebalga–Saliņkrogs	6,0		795		132500
19.	P11 Kocēni–Limbaži–Tūja	1,6		330		206250
			Vidzemē kopā		60,86		4485	73694
			LATVIJĀ REĢIONĀLĀ PROGRAMMA
			KOPĀ		227,63		19893	87392

Latvijas lauku autoceļu attīstības reģionālajā programmā 2002.–2004.gadam ierobežotā finansējuma un nelielā trīsgadu laika perioda dēļ nav iespējams pilnīgi precīzi ievērot, lai programma visus reģionus aptvertu vienlīdz līdzīgi. Izbūvējamie objekti dažādos reģionos ir ļoti atšķirīgi gan pēc autoceļa 1 km izmaksām, ko galvenokārt nosaka ceļa nozīmīgums, satiksmes intensitāte, tās sastāvs un ar to saistītā autoceļa seguma konstrukcijas izvēle, gan pēc reljefa apstākļu noteiktajiem darbu apjomiem.

Satiksmes ministrijai uz 2005.gadu jāizstrādā Latvijas lauku autoceļu attīstības programma, kurā būs ietverti visi ar pašvaldībām saskaņotie gan reģionālās, gan vietējās nozīmes autoceļi vai to maršruti. Šī programma jāsasaista ar pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, tai jābūt ilgtermiņa un tajā jāievēro iespējami līdzsvarots finansējuma sadalījums starp visiem Latvijas reģioniem.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

1.pielikums

Latvijas lauku autoceļu attīstības

programmai 2002.–2004.gadam

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas 2002.–2004.gadam kopsavilkums

		Kopējā	Plāns, tūkst. Ls
Nr.	Mērķprogramma	izmaksa	2002.	2003.	2004.
		tūkst. Ls	g.	g.	g.
1.	Lauku autoceļu attīstības reģionālā
	programma	19893	5362	7086	7445
2.	Lauku autoceļu attīstības programma
	sakarā ar pasažieru pārvadājumu
	pārtraukšanu pa dzelzceļu	3002	967	1009	1026
3.	Tiltu rekonstrukcijas programma
	lauku autoceļos	4510	1510	1500	1500
4.	Lauku autoceļu projektēšana	1235	361	438	436
	Kopā:	28640	8200	10033	10407
5.	Kredītu un to procentu atmaksa	5200	1800	1700	1700
	Pavisam kopā:	33840	10000	11733	12107

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

2. pielikums

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmai 2002.–2004.gadam

Latvijas lauku autoceļu attīstības programma 2002.–2004.gadam

		Posma	Kopējā	Plāns, tūkst. Ls
Nr.p.k.	Objekta nosaukums	garums,	izmaksa,	–––––––———————————––––—————
		km	tūkst. Ls	2002.	2003.	2004.
	Kurzemē
1.	P 111 Ventspils (Leči) – Grobiņa
	posmā Jūrkalne – Pāvilosta km 35,5 – 53,03	17,53	750	750
2.	P 131 Tukums– Ķesterciems – Mērsrags – Kolka
	posmā Engure – Bērzciems km 25,6 – 31,5	5,9	550	550
	posmā Talsu rajona robeža – Mērsrags km 42,4 – 44,7	2,3	120		120
	posmā Kaltene – Roja km 59,3 – 66,12	6,82	368		368
3.	P 104 Tukums – Auce – Lietuvas robeža
	posmā Jaunpils – Biksti km 26,5 – 31,1	4,6	300		300
	posmā Biksti – Auce km 40,0 – 57,4	17,4	1200			1200
4.	P 125 Talsi – Dundaga – Mazirbe
	posmā Slītere– Mazirbe km 48,3 – 56,0	7,7	540		540
	Kurzemē kopā:	62,25	3828	1300	1328	1200
	Latgalē
5.	P 45 Viļaka– Kārsava
	posmā Viļaka – Medņeva km 0,5 – 4,5	4,0	880	880
	posmā Čilipīne – Baltinava km 19,6 – 28,2	8,6	740		740
	posmā Baltinava – Ludzas raj. robeža km 28,2 – 45,4	17,2	1220			1220
6.	P 57 Malta – Sloboda
	posmā Malta – Puša (pusposms ) km 0,0 – 6,5	6,5	700		300	400
7.	P 49 Kārsava – Ludza – Ezernieki
	posmā Ludza – Pilda km 32,9 – 43,7	10,8	550		550
	Latgalē kopā:	47,1	4090	880	1590	1620
	Vidzemē
	“ZIEMEĻU STĪGA“
7.	P15 Ainaži – Matīši
	posmā Ainaži – Mērnieki km 0,9 – 12,04	11,14	1100	1100
	posmā Rozēni – Staicele km 20,42 – 21,44	1,02	80	80
8.	P 22 Valka – Rūjiena
	posmā Naukšēni – Rūjiena km 42,2 – 48,2	6,0	180		180
	posmā Kārķi – Naukšēni km 28,7 – 42,2	13,5	800			800
9.	P 21 Rūjiena – Mazsalaca
	posmā Rūjiena – Virķēni km 0,0 – 5,2	5,2	155		155
	posmā Virķēni – Mazsalaca km 5,2 – 21,6	16,4	1045		1045
	CITI MARŠRUTI VIDZEMĒ
10.	P 33 Ērgļi – Jaunpiebalga – Saliņkrogs
	posmā Vecpiebalga – Abrupe (pusposms) km 24,96 – 30,96	6,0	795			795
11.	P 11 Kocēni – Limbaži – Tūja km 17,6 – 19,2	1,6	330	330
	Vidzemē kopā:	60,86	4485	1510	1380	1595
	Zemgalē
12.	P 85 Rīgas HES – Jaunjelgava
	posmā Enkurnieki – Zizāni km 48,7 – 56,9	8,2	800	800
13.	P 87 Bauska – Aizkraukle
	posmā Ķeguma pagrieziens – Jaunjelgava km 60,2 – 61,8	1,6	200	200
14.	Jaunjelgavas apvedceļš km 0,0 – 6,0	6,0	1800		800	1000
15.	P 95 Jelgava – Tērvete – Lietuvas robeža( Žagare ) km 25,5 – 28,4	2,9	210	210
16.	P 73 Vecumnieki – Nereta – Subate
	posmā Nereta– Aizkraukles raj. robeža km 65,28 – 72,21	6,93	600		300	300
17.	P 78 Pļaviņas – Ērgļi
	posmā Odziena– Madonas rajona robeža km 8,7– 16,31	7,61	530	262	268
	posmā Madonas rajona robeža– Āķēni km 16,312,– 28,59	12,28	1250		620	630
18.	P 4 Rīga – Ērgļi
	posmā Ķeipene – Taurupe km 69,1– 81,0	11,9	2100	200	800	1100
	Zemgalē kopā:	57,42	7490	1672	2788	3030
	Pavisam kopā:	227,63	19893	5362	7086	7445

Vidējā 1 km izmaksa 87,4 tūkst. Ls

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

 

3. pielikums

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmai 2002.–2004.gadam

Autoceļu attīstības programma sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu

	Nr.		Posma	Kopējā	Plāns, tūkst. Ls	Atlikums uz
Rajons	p.	Objekta nosaukums	garums	izmaksa	–––––––––––––––––––––	2005.
	k.		km	tūkst.Ls	2002.	2003.	2004.	tūkst. Ls
		Virzienā Pļaviņas – Madona – Gulbene
Madonas	1.	P82 Jaukalsnava –Lubāna, km 45,0 0– 55,00 (reciklēšana + virsmas apstrāde)	10	250	250
	2.	V877 Kalnvirsa – Rusuļi – Randoti, km 0.00 – 6,50 (grants)	6,5	150		150
	3.	V840 Liede – Cesvaine, km 16.67 – 27.67 (grants)	11	250			160	90
	4.	V847 Ozoli – Liezere –Tirza–Stāķi, km 0.00 –5.50 (asfalts+grants)	5,5	144				144
	5.	V872 Ļaudona – Mētriena, km 0.00 – 9.50 (grants)	9,5	180				180
	6.	P82 Jaunkalsnava – Lubāna, km 0,00 – 14,00 (grants)	14	150				150
		Kopā Madonas rajonā:	56,5	1124	250	150	160	564
Gulbenes	1.	V430 Tirza–Jaungulbene–Liede, km 13.00 – 14.10 (asfalts)	1,1	44	44
	2.	V422 Piebraucamais ceļš Litenei, km 0.00 – 0.70 (asfalts)	0,7	30	30
		Kopā Gulbenes rajonā:	1,8	74	74
		Virzienā Ieriķi – Gulbene – Vecumi
Cēsu	1.	P29 Rauna–Drusti–Jaunpiebalga, km 15,94 – 17,5 (Drustu centrs – asfalts)	1,6	55	55
	2.	V294 Cēsis –Rāmuļi –Bānūži, km 4,00 – 9.133 (grants)	5,1	110	110
	3.	P3 Garkalne – Alauksts, km 71,40 – 74,00 (grants)	2,6	65		65
	4.	V 299 Rauna – Taurene – Abrupe, km 14,133 – 18,103 (asfalts)	4	180		180
	5.	V 300 Drusti – Dzērbene – Skujene , km 0,00 – 10,70 (grants)	10,7	214			214
	6.	V 355 Rauna – Vidzemes šos., km 0,00 – 1,60 (virsmas apstrāde)	1,6	11				11
	7.	V294 Cēsis –Rāmuļi –Bānūži, km 9.133 – 15.50 (grants)	6,4	130				130
		Kopā Cēsu rajonā:	31,9	765	165	245	214	141
Gulbenes	1.	V438 Ūdrupe –Rankas stacija, km 0.00 – 8.08 (jauns asfalts)	8,1	340	86	254
	2.	V437 Ranka – Druviena, km 0.00 – 5.00 (grants)	5	70			70
	3.	V437 Ranka – Druviena, km 5.00 – 15.40 (grants)	10,4	175			90	85
	4.	P33 Ērgļ –Jaunpieb. – Saliņkrogs, km 49.73 – 53.93 (asfalts)	4,2	175				175
	5.	V847 Ozoli –Liezere –Stāķi posmā Tirza – Galgauska, km 37.10 – 41.40 (asfalts)	4,3	235				235
	6.	P38 Cesvaine –Velēna posmā Tirza –Velēna, km 26.10 – 31.196 (asfalts)	5,1	255				255
	7.	V847 Ozoli –Liezere –Stāķi posmā Druviena –Tirza, km 26.55 – 34.80 (divkāršā v.a.)	8,3	260				260
	8.	V433 Druviena – Lizums, km 0.29 – 3.29 (grants)	3	36				36
	9.	V413 Sinole –Tirzas stac., km 1.00 – 7.03 (grants)	6	55				55
		Kopā Gulbenes rajonā:	54,4	1601	86	254	160	1101
Balvu	1.	V445 Pērkoni – Vīksna – Mālupe, km 0.00 – 8.50 (asfalts + grants)	8,5	180	180
	2.	V457 Viļaka – Borisova–Bubņi, km 0.00 – 5.00 (jauns asfalts)	5	200		200
	3.	V475 Vecumi – Borisova, km 0.00 – 2.6 (grants)	2,6	100			100
	4.	V491 Viļaka – Vecumi, km 7.6 – 8.30 (asfalts Vecumos)	0,7	32			32
	5.	V490 Balvi – Kuprava, km 0.00 – 19.40 (asfalts + grants)	19,4	608				608
	6.	V492 Kubuli – Dvorupe, km 0.00 – 4.00 (asfalts + grants)	4	100				100
	7.	V456 Vīksna – Gobusala, km 0.00 – 5.70 (grants)	5,7	125				125
		Kopā Balvu rajonā:	45,9	1345	180	200	132	833
		Virzienā Skulte – Limbaži
Limbažu	1.	V 128 Straupe – Lēdurga – Vidriži – Skulte km 31,50 – 34,55 (asfalts)	3,1	212	62	150
	2.	V135 Duči – Limbaži, km 0.00 – 26.687 (asfalts)	26,7	1100		10	360	730
	3.	V129 Alkšņi–Lēdurga–Ausmas–Mārstagi, km 26.60– 29.60 (grants)	3	75				75
	4.	V130 Igate–Intes stacija–Ozoliņi, km 0.00 – 6.00 (grants)	6	150	150
	5.	V130 Igate–Intes stacija–Ozoliņi, km 6.00 – 11.20 (grants)	5,2	105				105
	6.	V131 Bedrīši–Stienes stacija–Vidriži, km 5.00 – 13.20 (grants)	8,2	163				163
	7.	V129 Alkšņi – Lēdurga – Ausmas– Mārstagi, km 29.60– 33.10 (grants)	3,5	80				80
	8.	V132 Priedulāji – Pakalni, km 5.00 – 9.655 (grants)	4,7	100				100
		Kopā Limbažu rajonā:	60,3	1985	212	160	360	1253
		Pavisam kopā:	250,8	6894	967	1009	1026	3892
		Vidējā viena kilometra izmaksa tūkst. Ls:	27,5
		Kopā melnajām segām kilometri:	121,7
		Kopā grants segām kilometri:	129,1

 

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

4.pielikums

Latvijas lauku autoceļu attīstības

programmai 2002.–2004.gadam

Tiltu rekonstrukcijas programma lauku autoceļos

		Tilta	Kopējā	Plāns, tūkst. Ls
Nr.	Objekta nosaukums	garums	Izmaksa	––––––––––––––––––––
p.k.		m	tūkst.Ls	2002.	2003.	2004.
1.	Tilts pār Līčupi a/c P4 Rīga–
	Ērgļi km 85,10	24,5	350	350
2.	Tilts pār Pededzi a/c V392
	Klimentīne–Akaviņas km 5,48	24,5	150	150
3.	Tilts pār Mēmeli a/c P89
	Ķekava–Skaistkalne km 55,60	88,0	340	340
4.	Ceļa pārvads pār dz/c Brocēnos a/c
	P109 Kandava–Saldus km 46,60	59,5	240	240
5.	Tilts pār Gauju a/c P23 Valka–
	Vireši km 40,61	62,4	230	230
6.	Tilts pār Sloceni a/c V1446
	Tukums–Milzkalne–Smārde–
	Slampe km 10,32	28,7	80	80
7.	Caurteka a/c P87 Bauska–
	Aizkraukle km 10,64	17,3	110	110
8.	Tilts pār Vizlu a/c V411
	Velēna–Vireši km 27,70
	(pārejošs no 2000.g.)	12,0	10	10
9.	Tilts pār Sviteni a/c P103
	Dobele–Bauska km 54,90	27,6	300		300
10.	Tilts pār Sesavu a/c P103
	Dobele–Bauska km 50,30	9,2	150		150
11.	Tilts pār Aivieksti a/c V868
	Meirāni–Degumnieki–Zvidziena
	km 0,70	78,5	200		200
12.	Tilts pār Dubnu a/c P63
	Līvāni–Preiļi km 11,90	56,4	140		140
13.	Tilts pār Dienvidsuseju a/c
	P75 Jēkabpils–Lietuvas robeža
	(Nereta) km 55,80	18,7	170		170
14.	Tilts pār Cimeļupi a/c P11
	Kocēni–Limbaži–Tūja km 48,00	9,2	100		100
15.	Tilts pār Auci a/c V1098 Dobele–
	Krimūnas–Zaļenieki km 12,30	23,6	150		150
16.	Tilts pār Avīksni a/c V1115
	Vītiņi–Vadakste km 4,70	10,5	60		60
17.	Tilts pār Ludzu a/c V535
	Kušneri–Plaudīši km 4,70	21,0	100		100
18.	Tilts pār Bārtu a/c V1222 Nīca–
	Otaņķi–Grobiņa km 1,40	110,9	130		130
19.	Tilts pār Užavu a/c P119
	Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne
	km 30,10	22,0	100			100
20.	Tilts pār Ēdu a/c P108
	Ventspils–Kuldīga–Saldus
	km 71,00	25,4	80			80
21.	Tilts pār Dzirlu a/c P35
	Gulbene–Balvi–Viļaka–
	Krievijas km 24,60	17,4	120			120
22.	Tilts pār Vārnieni a/c P47
	Balvi–Kapūne km 18,40	34,8	100			100
23.	Tilts pār Vārnieni a/c P47
	Balvi–Kapūne km 15,00	28,2	80			80
24.	Tilts pār Ventu a/c P106 Ezere–
	Embūte–Grobiņa km 18,90	87,8	300			300
25.	Tilts pār Kazupīti a/c P35
	Gulbene–Balvi–Viļaka–
	Krievijas km 12,80	17,9	140			140
26.	Tilts pār Sutasgrāvi a/c P11
	Kocēni–Limbaži–Tūja km 45,90	9,2	60			60
27.	Tilts pār Braslu a/c P11 Kocēni–
	Limbaži–Tūja km 35,10	11,3	70			70
28.	Tilts pār Ogri a/c V996 Ogre–
	Viskālis km 26,30	74,2	450			450
	Kopā		4510	1510	1500	1500

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

5.pielikums

Latvijas lauku autoceļu attīstības

programmai 2002.–2004.gadam

Lauku autoceļu projektēšana

		Ceļa posma	Kopējā	Plāns, tūkst. Ls
Nr.	Objekta nosaukums	garums	Izmaksa	––––––––––––––––––––
p.k.		km	tūkst.Ls	2002.	2003.	2004.
	Reģionālie projekti
1.	P 131 Tukums – Ķesterciems –
	Mērsrags – Kolka
	posmā Talsu raj. rob. –
	Mērsrags, km 42,4 – 44,7	2,5	8	8
	posmā Kaltene – Roja,
	km 59,3 – 66,12 (pārstrāde)	6,82	4	4
2.	P 104 Tukums – Auce –
	Lietuvas robeža
	posmā Jaunpils – Biksti,
	km 26,5 – 31,1	4,6	15	8	7
	posmā Biksti – Auce,
	km 40,0 – 57,4	17,4	30		30
	posmā Tukums – Jaunpils,
	km 19,1 – 31,1	12,0	10			10
3.	P 125 Talsi – Dundaga –
	Mazirbe, km 48,3 – 56,0	7,7	20	20
4.	P 15 Ainaži – Matīši
	posmā Ainaži – Mērnieki,
	km 0,9 – 12,04 un
	km 20,42 – 21,44 (pārstrāde)	1,02	10	10
5.	P 45 Viļaka – Kārsava
	posmā Baltinava – Ludzas raj.
	rob., km 28,2 – 45,4	17,2	35	10	25
	posmā Ludzas raj. robeža–
	Kārsava, km 45,4 – 50,4	5	30			30
	posmā Medņeva – Šķilbēni,
	km 5,5 – 16,0	10,5	30			30
6.	P 57 Malta – Sloboda
	posmā Malta – Puša,
	km 0,0 – 6,5	6,5	35	10	25
	posmā Puša – Rēzeknes raj.
	rob., km 6,5 – 21,06	14,56	55			55
7.	P 49 Kārsava – Ludza – Ezernieki
	posmā Ludza – Pilda,
	km 32,9 – 43,7	10,8	6	6
8.	P 22 Valka – Rūjiena
	posmā Naukšēni – Rūjiena,
	km 42,2 – 48,2	6	10	10
	posmā Kārķi – Naukšēni,
	km 28,7 – 42,2	13,5	35		35
	posmā Ērģeme – Kārķi,
	km 16,0 – 28,7	12,7	35			35
9.	P 4 Rīga – Ērgļi
	posmā Taurupe – Ērgļi,
	km 81,0 – 99,5	18,5	60			60
10.	P 21 Rūjiena – Mazsalaca
	posmā Rūjiena – Virķēni,
	km 0,0 – 5,2	5,2	20	15	5
	posmā Virķēni – Mazsalaca,
	km 5,2 – 21, 6	16,4	37	21	16
11.	P 78 Pļaviņas – Ērgļi,
	km 8,7 – 16,3 (pārstrāde)	7,6	9	9
12.	P 33 Ērgļi – Jaunpiebalga –
	Saliņkrogs
	posmā Vecpiebalga – Abrupe,
	km 24,96 – 31, 96	6	35		35
13.	Jaunjelgavas apeja	6	50	30	20
14.	P 73 Vecumnieki – Nereta – Subate
	posmā Nereta – Aizkraukles
	raj. rob., km 65.28 – 72.21	6,93	20	10	10
15.	P 76 Aizkraukle – Jēkabpils
	posmā Sērene – Sece,
	km 0,0 – 12,0	12	40			40
	Kopā reģionālie projekti	212,71	639	171	208	260
	Autoceļu sakārt. saistībā ar
	dzelzceļu pārvadājumu slēgšanu
16.	P 82 Jaunkalsnava – Lubāna,
	km 45,0 – 55,0	10	10	10
17.	V 430 Tirza – Jaungulbene –
	Liede, km 13,0 – 14,1	1,1	2	2
18.	V 422 Piebraucamais ceļš
	Litenei, km 0,0 – 0,7	0,7	2	2
19.	P 29 Rauna – Drusti –
	Jaunpiebalga, km 15,94 –
	17,51 (Drusti)	1,57	2	2
20.	V 294 Cēsis – Rāmuļi –
	Bānūži, km 4,0 – 9,13	5,13	9,5	9,5
21.	V 438 Ūdrupe – Rankas
	stacija, km 0,0 – 8,0	8	10	10
22.	V 445 Pērkoni – Vīksna –
	Mālupe, km 0,0 – 8,5	8,5	10	10
23.	V 128 Straupe – Lēdurga – Vidriži –
	Skulte, km 31,5 – 34,55	3,05	6,5	6,5
24.	V 877 Kalnvirsa – Rusuļi –
	Randoti, km 0,0 – 6,5	6,5	2	2
25.	V 840 Liede – Cesvaine,
	km 16,67 – 27,67	11	10		10
26.	P 3 Garkalme – Alauksts,
	km 71,4 – 74,0	2,6	6		6
27.	V 299 Rauna – Taurene –
	Abrupe, km 14,1 – 18,1	4	5		5
28.	V 300 Drusti – Dzērbene –
	Skujene, km 0,0 – 10,7	10,7	10		10
29.	V 437 Ranka – Druviena,
	km 0,0 – 15,4	15,4	12		12
30.	P 33 Ērgļi – Jaunpiebalga –
	Saliņkrogs
	posms Ranka – Saliņkrogs,
	km 57,0 – 61,0	4	5		5
31.	V 457 Viļaka – Borisov – Bubni,
	km 0,0 – 5,0	5	5		5
32.	V 475 Vecumi – Borisova,
	km 0,0 – 2,6	2,6	5		5
33.	V 491 Viļaka – Vecumi,
	km 7,6 – 8,3	0,7	4		4
34.	V 135 Duči – Limbaži,
	km 0,0 – 8,0	8	10		10
	Kopā saistībā ar dzelzceļu
	slēgšanu	108,55	126,0	54	72	0
	Kopā autoceļi	321,26	765	225	280	260
	Tiltu projekti
35.	Tilts pār Cimeļupi a/c P11
	Kocēni–Limbaži–Tūja km 48,0		12	12
36.	Tilts pār Auci a/c V1098
	Dobele–Krimūnas–Zaļenieki
	km 12,3		11	11
37.	Tilts pār Avīksni a/c V1115
	Vītiņi–Vadakste km 4,7		15	15
38.	Tilts pār Ludzu a/c V535
	Kušneri–Plaudīši km 5,9		9	9
39.	Tilts pār Bārtu a/c V1222
	Nīca–Otaņķi–Grobiņi km 1,4		35	35
40.	Tilts pār Užavu a/c P119
	Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne
	km 30,1		12	12
41.	Tilts pār Ēdu a/c P108
	Ventspils–Kuldīga–Saldus
	km 71,0		14	14
42.	Tilts pār Dubnu a/c P63
	Livāni – Preiļi km 11,90		3	3
43.	Tilts pār Sutasgrāvi a/c P11
	Kocēni– Limbaži – Tūja
	km 45,90		12	12
44.	Tilts pār Dzirlu a/c P35
	Gulbene– Balvi – Viļaka –
	Krievijas rob. km 24,60		13	13
	Kopā tilti 2002.gadā		136	136
45.	Tilts pār Vārnieni a/c P47
	Balvi– Kapūne km 18,40		12		12
46.	Tilts pār Vārnieni a/c P47
	Balvi– Kapūne km 15,00		11		11
47.	Tilts pār Ventu a/c P106
	Ezere – Embūte– Grobiņa
	km 18,90		25		25
48.	Tilts pār Kazupīti a/c P35
	Gulbene – Balvi– Viļaka –
	Kriev. rob. km 12,80		12		12
49.	Tilts pār Braslu a/c P11
	Kocēni – Limbaži – Tūja
	km 35,10		13		13
50.	Tīlts pār Lose a/c V1167
	Nīgrande–Dziras–Lietuvas
	robeža km 11,0		16		16
51.	Tilts pār Roju a/c P126
	Valdgale–Roja km 26,4		14		14
52.	Tilts pār Iģi a/c V163
	Mazsalaca–Staicele km 12,5		12		12
53.	Tilts pār Varžupi a/c V1345
	Ugāle–Zūru dzirnavas km 14,1		9		9
54.	Tilts pār Auci a/c V1127
	Dobele–Bēne km 24,3		11		11
55.	Tilts pār Ķiri a/c V230
	Naukšēni–Omuļi km 1,8		14		14
56.	Tilts pār Lonasti a/c
	V1307 Ventspils–Dundaga–
	Melnsils km 45,2		9		9
	Kopā tilti 2003.gadā		158		158
57.	Tilts pār Palsu a/c V243
	Blome–Birzuļi–Palsmane
	km 29,4		14			14
58.	Tilts pār Sviteni a/c
	V1002 km 9,3		12			12
59.	Tilts pār Iesalu a/c P11
	Kocēni–Limbaži–Tūja
	km 29,8		14			14
60.	Ceļa pārv. pār dz/c Rīga–
	Valga a/c P20 Valmiera–
	Cēsis–Drabeši km 33,2		17			17
61.	Tilts pār Līgupi a/c P113
	Grobiņa–Bārta–Rucava
	km 49,9		15			15
62.	Tilts pār Istru a/c V517
	Pakalni–Lauderi–Ploski
	km 22,5		14			14
63.	Tilts pār Pērsi a/c P79
	Koknese–Ērgļi km 3,0		14			14
64.	Tilts pār Dubnu a/c V678
	Līksna–Kalupe–Upmale–
	Rožupe km 27,9		10			10
65.	Tilts pār Vesetu a/c P37
	Pļaviņas–Madona–Gulbene
	km 4,06		13			13
66.	Tilts pār Sedu a/c V112
	Puikule–Rencēni–Vēveri
	km 56,8		14			14
67.	Tilts pār Užavu a/c V1269
	Alsunga–Tērande–Ziras
	km 14,4		15			15
68.	Tilts pār Dūņupi a/c P75
	Jēkabpils–Lietuvas robeža
	km 43,8		12			12
69.	Tilts pār Tartaku a/c P62
	Krāslava–Preiļi–Madona
	km 35,7		12			12
	Kopā tilti 2004.gadā		176			176
	Kopā tilti		470	136	158	176
	Pavisam kopā autoceļi un tilti		1235	361	438	436

 

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

6.pielikums

Latvijas lauku autoceļu attīstības

programmai 2002.–2004.gadam

 

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

7.pielikums

Latvijas lauku autoceļu attīstības programmai 2002.–2004.gadam

 

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs