Lai solis neķertos aiz klupšanas akmens

Par pašvaldību darbības pārraudzību

Fatma Frīdenberga, Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Viens no Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) uzdevumiem ir pašvaldību darbības likumības pārraudzība. PLP tiek reģistrēti pašvaldību pieņemtie noteikumi par pašvaldību nodevu uzlikšanu, izvērtēta citu saistošo noteikumu un lēmumu publisko tiesību sfērā atbilstība likumu un citu normatīvo aktu prasībām. Ja saistošie noteikumi nav likumīgi, līdz trūkumu novēršanai tie netiek reģistrēti, bet nelikumīgu lēmumu darbība tiek apturēta. PLP ik gadu apkopo ziņas par pašvaldību darbības pārraudzību, un, neraugoties uz to, ka pašvaldības kā administratīvās teritorijas organizatoriska struktūra pastāv jau vairāk nekā desmit gadus, kļūdu, nepilnību, pārkāpumu un nelikumību pašvaldību darbībā joprojām ir diezgan. Arī Ministru prezidents Andris Bērziņš ir norādījis, ka likuma normām atbilst tikai katrs piektais no pašvaldību izstrādātajiem un izvērtēšanai iesniegtajiem noteikumiem. Pieļautie finansu disciplīnas pārkāpumi liecina, ka atsevišķu pašvaldību vadītāju attieksme nav vērtējama kā godprātīga. Valstij ir jānāk palīgā arvien lielākam pašvaldību skaitam, lai stabilizētu to finanses, pie kā nereti novedusi nepārdomāta saimnieciskā darbība un neizpildāmu finansu saistību uzņemšanās.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš 2001. gadā no pašvaldību vadītājiem ir pieprasījis 163 paskaidrojumus, lielākā daļa no tiem ir tieši par finansu saistību nepildīšanu — nodokļu, aizdevumu nemaksāšanu noteiktā laikā. Arī Valsts kontrole 2001. gada martā konstatējusi nozīmīgu pārkāpumu divu pašvaldību darbā: tām nebija veikta grāmatvedības uzskaite. Oficiālo dokumentu sagatavošanā, pieņemšanā un noformēšanā bieži netiek ievērotas likuma “Par pašvaldībām” prasības. Piemēram, sagatavojot, pieņemot un noformējot lēmumus, kas attiecas uz fiziskām personām, pašvaldības nav ievērojušas Fizisko datu aizsardzības likuma un likuma “Par sociālo drošību” nosacījumus datu aizsardzībā. Atsevišķos laika periodos 83 pašvaldībās (14% no kopskaita) nav protokolēta deputātu komiteju darbība. Daudzās mazajās pašvaldībās šīs komitejas vispār nedarbojas vai arī padomes sēdes nenotiek katru mēnesi, kā to nosaka likums.

— Iepazīstoties ar PLP informāciju par pašvaldību pārkāpumiem, rodas atziņa, ka atsevišķām pašvaldībām pēc sliktākajiem paraugiem var piedēvēt apzīmējumu — sabiedrība ar ierobežotu atbildību “X pagasts”.

— Diemžēl ir gadījumi, kad tādu apzīmējumu varētu attiecināt. Par to liecina gan iedzīvotāju, gan arī pašvaldību deputātu sūdzības, gan pašvaldību nelikumīgie lēmumi. Piemēram, tiek pieļauta pašvaldības vadītāja nedemokrātiska rīcība ar pašvaldības mantu un finansēm, ļaujot par to lemt pašvaldības vadītājam vienpersonīgi. Esmu izbraukumos iepazinusies ar sēžu protokoliem, no tiem var secināt, ka runātājs lielākajā daļā sēžu ir tikai pašvaldības vadītājs. Tad parasti šādas pašvaldības vadītājam uzdodu jautājumu par mēmo vienprātību jebkura lēmuma pieņemšanā, uz kuru citādas atbildes kā domīga plecu raustīšana nav.

— Vai, jūsuprāt, šie protokoli atspoguļo patieso situāciju, varbūt autoritatīvais pašvaldības vadītājs ir licis veikt sekretārei kādas izmaiņas?

— Diemžēl ir bijuši arī tādi gadījumi. Tomēr tad tā ir protokola noformētāja atbildība un pārkāpums. Lietvedim nav nekādu tiesību neatspoguļot sēdes protokolā runātāju uzvārdus vai pieļaut citādus labojumus. Taču patiesa izpratne par situāciju pašvaldībā mums, PLP darbiniekiem, rodas, piedaloties sēdēs. Tad kļūst skaidrs, vai notiek koleģiāla lēmumu pieņemšana vai arī valda priekšsēdētāja viedoklis, pret kuru pārējie neiebilst.

Taču ne vienmēr vienpersonīgu priekšsēdētāja lēmumu pamatā ir viņa vaina. Joprojām ir pašvaldības, kuru deputātu izglītības līmenis un kompetence neļauj tiem aktīvi piedalīties diskusijās un problēmu risināšanā pēc būtības.

— Šādas situācijas laikam tomēr vairāk attiecināmas uz maziem pagastiem.

— Tieši tā. Iedzīvotāju skaits dažās Latvijas pašvaldībās ir tik neliels, ka grūti izvēlēties, ko vēlēšanās par deputātu virzīt. Ir novērojams gan cilvēku, gan arī atbilstošas izglītības trūkums. Aizvadītā pašvaldību deputātu sasaukuma laikā mēs konstatējām faktu, ka kādas pašvaldības deputātiem visu četru gadu laikā nav bijusi vajadzība kaut reizi ielūkoties likumā “Par pašvaldībām”. Kā attaisnojums nelikumībām saimnieciskajos jautājumos bieži tiek teikts: tā ir mūsu griba. Mēs zinām, ka tas ir nelikumīgi, tomēr darām. Tas liecina, kāda ir šo cilvēku izpratne par demokrātiju un politiku. Nav pareizi saimniecisko un līgumattiecību jautājumu risināšanu jaukt kopā ar pašvaldības deputātu politikas īstenošanu. Gadās, ka šādiem lēmumiem seko tiesvedība un rodas kaitējums gan pašvaldībai, gan iesaistītajam uzņēmējam vai privātpersonai. Domāju, ka līdzīgu problēmu viens no risinājuma variantiem būs administratīvi teritoriālā reforma (ATR).

— PLP saņem iedzīvotāju sūdzības. Par ko iedzīvotāji ir nemierā?

— Deputātu varas demonstrēšana lielākoties iedzīvotājos atstāj nepatīkamu iespaidu. Iedzīvotāji ir neapmierināti arī ar pašvaldības nevēlēšanos informēt viņus. Informācijas trūkums vai tās nepieejamība liek griezties augstākās institūcijās, un bieži vien, pārbaudot šīs sūdzības, neatklājas nekādi citi pārkāpumi kā vien klusēšana par pieņemtajiem lēmumiem. Šobrīd jau divām pašvaldībām esam nosūtījuši lūgumu sasaukt pagastā iedzīvotāju sapulci un kopīgi pārrunāt pašvaldības darbības un citus jautājumus. Savās sūdzībās iedzīvotāji nereti min pašvaldības noraidošu attieksmi, ja cilvēks vēlas iepazīties un pats pārlasīt sēdē pieņemtos lēmumus. Atbilde ir: tu tāpat neko nesaproti, kāpēc jālasa. Domāju, ka ikviens justos apbēdināts, šādu atbildi izdzirdot. Mazliet citādi ir lielajās pašvaldībās, kur iedzīvotājus pārsvarā interesē jautājumi, kuri tieši attiecas uz viņiem.

— Vai tas liecina, ka kopumā iedzīvotāju interese par pašvaldību darbu ir pieaugusi?

— Domāju, ka ir. Vēlme zināt, kas patiesībā pašvaldībā notiek, ir jūtami pieaugusi. Par to liecina iesniegumi ar prasībām PLP izskaidrot, vai pašvaldība ir rīkojusies likumīgi, vai pašvaldība vispār drīkst to darīt u.tml. Tiek pamanīti pat procesuālie pārkāpumi, un iedzīvotāji jautā mums, gaida skaidrojumus par konkrētām situācijām.

— Pašvaldību trūcīgie budžeti nereti tiek minēti kā iemesls, kāpēc nav iespējams izdot kādu informatīvo lapu.

— Domāju, ka šai lietai ir divas puses. Viena ir nevēlēšanās uzņemties atbildību un to darīt. Ir zināmas situācijas, ka divām vienlīdz trūcīgām pašvaldībām ir pretēja attieksme un rīcība iedzīvotāju informēšanas jautājumos. Otra lietas puse — ja jau esat tik finansiāli nespēcīgi un nevarīgi, tad jāsāk domāt, kā situāciju mainīt. Jādomā progresīvi un pašiem jāizdara secinājumi, vai ATR vienmēr būtu jānoliedz.

— Jūs minējāt, ka likumiem neatbilstošu lēmumu pieņemšanu veicina izglītības un pieredzes trūkums. Vai PLP joprojām saņem no visām Latvijas pašvaldībām ikmēneša sēžu protokolus un iepazīstas ar tiem?

— Tādu praksi mēs zināmu laiku tiešām likām lietā. Tās mērķis bija ne tik daudz iepazīties ar visiem pieņemtajiem lēmumiem pēc būtības, bet gan izvērtēt sēžu protokolu atbilstību lietvedības normām. Konstatējot kļūdas, darījām tās attiecīgai pašvaldībai zināmas, lūdzām novērst. Reizē tā bija skola, metodiskā palīdzība, lai turpmāk šādas kļūdas vairs netiktu atkārtotas. Ja dokumentācija bija atbilstoša normatīvo aktu prasībām, pašvaldībai izteicām pateicību par sadarbību un protokoli PLP vairs nebija jāsūta. PLP saņem no šīm pašvaldībām vien informāciju par sēdes dienu un paredzēto darba kārtību. Prakse ir pierādījusi, ka šāda darba metode bijusi lietderīga.

— Pieņemto lēmumu juridiskā puse ir saistīta ar jurista darbu. Mazās pašvaldībās šāda amata nav.

— Par šo jautājumu esmu daudzreiz diskutējusi ar pašvaldību vadītājiem. Es saprotu — katrai mazai pašvaldībai algot juristu nav pa spēkam. Bet ir iespēja kooperēties un vairākām (4—6) pašvaldībām nolīgt vienu juristu, tādējādi arī nodrošinot šim cilvēkam pilnu darba slodzi. Visiem sagatavotajiem lēmumu projektiem vajadzīga korekta atsauce uz attiecīgajiem likumu pantiem.

— Varbūt ir nepieciešama reglamentēta kārtība — ieviest katrā pašvaldībā jurista amatu?

— PLP nav tiesību to prasīt. Institucionālo struktūru reglamentēt liedz Eiropas pašvaldību harta. Taču ir cerība — pašvaldības pašas nonāks pie atzinuma, ka jurists ir nepieciešams. Lielākā daļa to jau saprot. Pašvaldības arvien vairāk zvana mums un konsultējas par neskaidriem jautājumiem, kā arī lūdz palīdzēt atrast juristu darbam pašvaldībā.

— Kā jūs vērtējat pašvaldību finansu stabilizācijas procesu?

— Es darbojos komisijā, kas lemj par stabilizācijas aizdevuma piešķiršanu. Diemžēl šādu pašvaldību, kurām jāuzsāk finansu stabilizācijas process, kļūst arvien vairāk. Iespējams, ka sākotnēji tas liekas optimistiski — valsts aizdod naudu. Taču turpmāk nesamā nasta pat 10 un 15 gadu garumā nav un nebūs viegla. Kopumā es šo procesu vērtēju negatīvi. Tas arī neatstāj labu iespaidu uz ATR un pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos. Kam gan gribas apvienoties ar tādu pašvaldību, kurai ir daudzu gadu parādsaistības par ļoti lielām naudas summām? Manuprāt, negatīvi vērtējams fakts, ka pašlaik vēl nav iespējams saukt pie atbildības domes, padomes priekšsēdētājus par pārkāpumiem pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē. Tieši šāda rakstura pārkāpumi pārsvarā arī noved pašvaldību līdz stabilizācijas nepieciešamībai. Iemesls tam — likumā nav noteikts, ka priekšsēdētājs ir arī pilnībā atbildīgs par koleģiāli pieņemtu lēmumu. Ceru, ka nākotnē būs citādi. Esam iesnieguši priekšlikumus grozījumiem likumā “Par pašvaldību budžetiem”, paredzot pašvaldības vadītāja atbildību par budžeta izpildi, visu maksājumu un nodokļu savlaicīgu nomaksu. Tad nederēs atrunas: es jau gribēju ievērot likumu, bet vairākums deputātu balsoja pret! Kā liecina pieredze, tieši nodokļu ilgstoša nemaksāšana ir galvenais klupšanas akmens. Varbūt palīdzēs šie grozījumi likumdošanā.

— Tā ir optimistiska prognoze. Ko tā veicinās?

— Vispirms pašvaldību vadītājiem tas liks pirms balsojuma domāt par sekām un iebilst pret nelikumīgiem lēmumu projektiem. Jāatzīst gan, ka arī pašlaik likums “Par pašvaldībām” ļauj novērst situāciju, kad kļūdu apzināti vēlas izdarīt deputāti, — priekšsēdētājam ir tiesības neparakstīt lēmumu. Lielākoties informācija par izdarīto kļūdaino soli līdz mums nonāk par vēlu. Ceru, ka stingrāku likuma prasību ieviešana, līdz ar to arī iespēja prasīt konkrētu atbildību par pārkāpumiem radīs vajadzību pašvaldību vadītājiem domāt ne tikai par konkrēto finansu gadu, bet redzēt savas pašvaldības nākotnes attīstības iespējas. Turklāt stabila pašvaldības finansu situācija var tikai veicināt brīvprātīgas apvienošanās procesu.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore