Par valodu kā logu vai šķērsli

Seminārdiskusiju, ko aizvadītajā trešdienā, 10.maijā, Eiropas nedēļas ietvaros, rīkoja Latvijas Valodu mācību centrs un Prezidenta Gunta Ulmaņa fonds, atklāja Guntis Ulmanis, uzrunājot klātesošos: "Es ceru un ticu, ka šodienas tikšanās ir sākums kaut kam ļoti lielam — jaunai, būtiskai sarunai par valodas vietu un lomu tautas un valsts attīstībā. Nedaudz gadus atpakaļ mēs svinējām jubilejas, atzīmējām gadskārtas, kas saistījās ar notikumiem, kuru saknes bija pirmskara Latvijā, bet šodien mēs varam atzīmēt gadskārtas, kas saistās ar mūsu pašu padarīto. Ir pienācis laiks vērtēt sevi ne tikai pēc senču padarītā, bet pēc tā, ko paši šajā laikā esam padarījuši. Šodien es gribētu aicināt klātesošos izteikt savu viedokli brīvā, demokrātiskā, eiropeiskā veidā un stilā, jo, manuprāt, valodas kā pelnrušķītes laiks un simbols aiziet pagātnē. Turpretī jebkuras valodas loma un vieta arī mūsu valsts attīstībā iegūst arvien lielāku un spēcīgāku nozīmi. Es uzskatu, ka gan juridiskā ziņā, gan sadzīviskā ikdienas skatījumā esam pamatīgu un vērtīgu darbu veikuši savas valodas, savas tautas, vēstures apzināšanā un nostiprināšanā. Šodienas diskusija iesāk jaunu dialogu sabiedrībā: Eiropas Savienība un valoda. Es nesaku "latviešu valoda un Eiropas Savienība", jo aicinu šodien paskatīties uz jēdzienu "valoda" daudz plašākā kontekstā — kā mēs lietojam jebkuru valodu un kāda ir mūsu attieksme pret to, kāda ir jebkuras valodas vieta Latvijā, un kāda ir latviešu valodas vieta Latvijā".

Diskusijā piedalījās arī Ginters Veiss, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs. Viņš savā uzrunā atzina, ka Eiropas Savienība (ES) pastāv valodu daudzveidībā — mūsdienās ES strādā vienpadsmit valodās, pēc paplašināšanās būs vismaz 20 darba valodas. G. Veiss skaidroja, ka ES pieeja šim jautājumam ir sarežģīta, jo ES atšķirībā no citām starptautiskām organizācijām izdod likumus. Likumi, kas tiek pieņemti ES, attiecas uz visiem ES pilsoņiem, tāpēc ir svarīgi dot iespēju ES pilsoņiem iepazīties ar pieņemtajiem likumiem. Tas ir pamatiemesls, kāpēc katras ES dalībvalsts valoda kļūst par ES oficiālo darba valodu.

Savukārt LU Latviešu valodas institūta Zinātniskās domes priekšsēdētāja profesore Ina Druviete ( runas teksts — zemāk ) uzsvēra, ka "šķērslis uz Eiropas Savienību var būt Eiropas valodu neprasme un arī nepietiekami attīstīta valsts valoda — līdzeklis, ar kura palīdzību mēs integrēsimies ES, un kas, iespējams, kļūs par vienu no ES oficiālajām valodām, ja netiks mainīti ES lingvistiskie principi." Viņa aktualizēja arī jautājumu par to, kā iestāšanās ultranacionālā organizācijā ietekmēs latviešu valodas pozīcijas: "Neskarot citus ES funkcionēšanas aspektus, jāteic, ka pagaidām var saskatīt vairāk pozitīvu nekā negatīvu aspektu Latvijas turpmākajai dalībai ES, jo mums ir ļoti svarīgs gan valodas simboliskais statuss, gan arī valoda kā sabiedrības integrācijas instruments. ES dalībvalsts valodas statuss latviešu valodai būtu spēcīgs papildinājums konkurences spējai." I. Druviete uzsvēra, ka, pastāvot valodu konkurencei, jānodrošina juridisks aizsardzības mehānisms valodām ar mazāku ekonomisko vērtību. Tās ir valodas, kas tiek mazāk lietotas ES, un, šķiet, ka līdzīgi aizsardzības mehānismi būtu jāpiemēro arī ES kandidātvalstu valodām. I. Druviete secināja, ka pašlaik viens no faktoriem, kas tieši vai netieši varētu apdraudēt latviešu valodas konkurētspējas izredzes nākotnē, ir pārliekas aizsardzības piešķiršana formālai minoritātes valodai Latvijā — krievu valodai. Kādu tam rast risinājumu? Latvijā jāpopularizē ES lingvistiskās funkcionēšanas principi — valodas politikas pamatnostādnes ES dalībvalstīs, dokumentu saturs, kas popularizē valodas aizsardzības principus, un jāapzina arī iespējamā ietekme uz latviešu valodu, īstenojot ES principu par brīvu darbaspēka kustību ES ietvaros. Tādējādi I. Druviete izteica priekšlikumu veidot stabilu valsts valodas politikas koncepciju, kurā sava vieta būtu gan svešvalodām, gan minoritāšu valodām, gan latviešu valodai. Valodas politikas koncepcijai, apsverot visus argumentus, jāsastāv no juridiskās daļas, pedagoģiskās daļas un lingvistiskās daļas, jo šķēršļi latviešu valodai Eiropā un latviešu valodas pastāvēšanai kā tādai būs valoda, kas nespēj sekot līdzi mūsdienu zinātnes un tehnikas attīstībai — valoda ar neattīstītu terminoloģiju un neizkoptu literārās valodas formu.

Profesore deva arī daļēju atbildi uz G. Ulmaņa ievadrunā uzdoto jautājumu par latviešu valodas nākotni uz Eiropas fona: "Latviešu valodas nākotne uz Eiropas fona izskatās pozitīva, ja tiks ievēroti daži nosacījumi: latviešu valodas runātājiem ir nepieciešams atteikties no stereotipiem, kas pašlaik jau sāk kavēt sabiedrības attīstību." I. Druviete iezīmēja stereotipus, kas pastāv sabiedrībā, raksturojot to kaitīgo ietekmi uz sabiedrības attīstības procesiem un uzsvēra iespējamos risinājumus šai problēmai — stereotips par daudzvalodības kaitīgumu tiek izmantots, lai cīnītos pret veiksmīgi uzsākto bilingvālās izglītības programmu. Stereotips par latviešu valodu kā mazas tautas valodu ir tikai relatīvs jēdziens. Viņa prognozēja, ka uzskatam par latviešu valodas izzušanu šobrīd nav nekāda pamata, jo ir pietiekams runātāju skaits un juridiskie aizsardzības mehānismi. Viņa ieteica meklēt risinājumu latviešu valodas lietošanas problēmai, nevis prasmei, kā arī valodas lietojuma problēmai zinātnē un augstākajā izglītībā, un izteica cerību, ka turpmākajās sanāksmēs esošās problēmas tiks pamazām atrisinātas.

Diskusijā piedalījās arī Eiropas kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants. Viņa uzmanības centrā bija katra ikdienas attieksme pret latviešu valodu kā tādu — mēs necienām savu valodu, ja uz vizītkartēm "ielas" vietā rakstām angļu vārdu "street", to neatradīs neviens pastnieks un tā nedara nekur citur pasaulē. Viņš uzsvēra, ka ES būtība ir vienotībā un daudzveidībā, un Latvija var dot ieguldījumu abos. "Ir svarīgi, lai latviešu valoda būtu vienīgā oficiālā valoda Latvijā laikā, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti."

Diskusijā savu viedokli par valodas lomu Eiropas integrācijas procesos izteica arī G. Ulmaņa fonda valdes loceklis Pēteris Laķis ( runu ierakstā — skat. blakus ), bet par aktuālāko Valodu mācību centra (VMC) darbībā un ierēdņu apmācības procesos runāja VMC direktore Silvija Kārkliņa, Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane un citi diskusijas dalībnieki. Valsts kancelejas vadītāja uzsvēra latviešu valodas kā literārās valodas lietošanas nozīmīgumu. Viņa atzina, ka ļoti svarīgi ir prast izskaidrot sarežģītos juridiskos terminus vienkāršā latviešu valodā, kas nodrošinātu valsts pārvaldes vispārēju efektīvāku darbību. Valodu nezināšana bieži vien ir šķērslis sadarbībā ar citām valstīm, tomēr Latvijas ierēdņu apmācība ir augstā līmenī, līdz ar to uz pārējo valstu fona esam konkurētspējīgi un izskatāmies pat zinošāki.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore