Par valsts un konstitucionālo institūciju finansēm

Vakar, 1. jūlijā, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš rīkoja preses konferenci par Saeimas, Valsts prezidenta, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles, Ministru kabineta un citu tiesu iestāžu finansiālo autonomiju. Viņš informēja žurnālistus par 27. jūnijā Saeimas Juridiskajā komisijā pieņemtajiem priekšlikumiem, lai tiktu izdarīti grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”. L. Muciņš īsumā atgādināja jau pirms dažiem gadiem komisijas un viņa personīgi iesniegto priekšlikumu vēsturi, kurus diemžēl iepriekš Saeima noraidījusi. Šoreiz priekšlikums par grozījumiem minētajā likumā lielā mērā būs atkarīgs no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kurai būtībā jāvirza grozījumi tālākai apspriešanai.

Konkrēti par lietas būtību. Juridiskā komisija ierosina likuma “Par budžetu un finansu vadību” 19. pantu papildināt ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Valsts prezidenta, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas un Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā nav grozāmi”, kā arī papildināt 19. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:”(6) Tiesu iestāžu budžeta pieprasījumi līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā nav grozāmi.”

Līdz šim ir bijusi visai paradoksāla situācija — piemēram, Satversmes tiesai, Augstākajai tiesai klāt nākušas papildu funkcijas, uzdevumi, taču šo institūciju pieprasījumi palielināt budžetu un to motivācija Finansu ministrijā netiek ņemta vērā. Tas atgādinot padomju laika valsts budžeta veidošanas praksi — savu viedokli pauda L. Muciņš. Viņš minēja Eiropas Savienības ekspertu ziņojumu par tiesu sistēmu Latvijā, kurā atzīts, ka tiesu varai nav nodrošināta finansiālā autonomija. Lielā daļā pasaules valstu neatkarīgajām valsts institūcijām, tiesu varai tiek garantēta finansiāla autonomija.

Arī nesen pieņemtajā Valsts kontroles likumā ir sperts solītis uz priekšu, tajā ierakstot, ka, lai gan VK sava budžeta projektu iesniedz Finansu ministrijai, bet tā nevar grozīt projektu bez VK piekrišanas, līdz to apstiprina Ministru kabinets. Tiesa, Valsts kontrole, pēc ārvalstu ekspertu ieteikuma, bija cerējusi, ka Saeima atbalstīs tās priekšlikumu: VK budžetu apstiprina Saeima bez iepriekšējas apspriešanas valdībā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par rajonu un pilsētu tiesām, L. Muciņš teica, ka saskaņā ar Juridiskās komisijas priekšlikumu šo iestāžu budžetu izstrādātu Tieslietu ministrija, bet tam jābūt nodalītam no pārējām ministrijas budžeta sadaļām. Līdzīgi ir ar prokuratūras budžetu, jo tā arī ir tiesu varas sistēmas sastāvdaļa.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore