“Ir apsveicami, ka iedzīvotāji kļūst sabiedriski aktīvāki”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas radio raidījumā “Kāpnes”:

Intervija Latvijas Radio 1. jūlija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Tiekamies pirms pagaidām pēdējās Rīgas domes sēdes, pirms domnieku atvaļinājuma. Bet varbūt sāksim no otra gala — kāds iedzīvotājiem būs apkalpošanas režīms vasarā?

Gundars Bojārs: — Protams, Rīgas dome pieņems iedzīvotāju iesniegumus, un atbildes uz vēstulēm tiks sniegtas, taču deputāti dosies tādā ilgākā pārtraukumā, nesauksim to par atvaļinājumu, bet par pārtraukumu uz vasaru. Tas ir saistīts tieši ar domes darbinieku plānotajiem atvaļinājumiem, pārsvarā tie būs jūlijā, tātad varbūt nedaudz būs apgrūtināta iedzīvotāju apkalpošana, taču kopumā darbs notiks.

— Tātad iesniegumus pieņems, un kad var cerēt saņemt uz tiem atbildes?

G.Bojārs: — Likumā noteiktā termiņā. Lai gan darbinieki būs atvaļinājumā, šie termiņi ir jāievēro. Taču vasarā, kā mēs parasti novērojam, arī iedzīvotāji dodas uz laukiem, un viņi savu aktuālo problēmu risinājumus atliek tomēr uz vēlāku laiku. Tā ka darbs necietīs.

— Es gan nupat lasīju Tralmaka kunga atzinumu, ka iedzīvotāju ierosinājumu, sūdzību un tā tālāk, respektīvi, vēstuļu skaits ir ļoti ievērojams, varēja saprast, ka tāds kā jebkad agrāk. Ar ko to var skaidrot?

G.Bojārs: — Manuprāt, tas ir apsveicami, ka iedzīvotāji kļūst sabiedriski aktīvāki, nāk ar saviem ierosinājumiem, ar savām bēdām, ar savām problēmām uz Rīgas domi. Tieši pašvaldība ir tā iestāde, kas atrodas vistuvāk iedzīvotājiem un kam būtu jārisina visas iedzīvotāju problēmas. Manuprāt, tas ir domes nopelns, ka iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki, mēs esam spējuši viņus ieinteresēt un informēt par to, kas notiek Rīgā.

— Nu, ja jau raksta, tad redz jēgu. Un tagad pie domes sēdes, kas laikam ir pati sarežģītākā, kāda līdz šim bijusi, jo tur ir ļoti plašs jautājumu loks. Kā jūs pats vērtējat, kuri būs tie visstrīdīgākie jautājumi, kuri aizņems visvairāk laika?

G.Bojārs: — Jā, mēs plānojam izskatīt 86 jautājumus. Protams, ir tradicionālie jautājumi par privatizāciju, par privatizācijas projektu apstiprināšanu, arī dažādi ar attīstības projektiem saistīti jautājumi, un tie neaizņems ilgu laiku.

Būtiskākais ir grozījumi šā gada budžetā, un šeit no 182 miljoniem mēs šobrīd palielinām budžetu uz 194. Es ceru, ka gada beigās mēs varēsim sasniegt 200 miljonu robežu. Ceru, ka nebūs īpaši daudz diskusiju, jo mēs ziedojam Nacionālajam teātrim 3,6 miljonus latu, skolām, skolu logu remontiem 400 tūkstošus latu, ir paredzēta programma iekškvartālu ielu un iekšpagalmu remontiem — 700 tūkstoši latu — un arī slimokases daļējai parādu dzēšanai 170 tūkstoši latu.

— Jūs jau apmēram nosaucāt arī prioritātes budžeta maiņās. Varbūt mazliet plašāk — šodien sākas arī Nacionālā teātra rekonstrukcija, ko veic būvuzņēmums “Skals”. Vai viss ir kārtībā veiksmīgai tā norisei, un kā ir ar VEF pils piemērošanu?

G.Bojārs: — Jā, daļēji šis finansējums ir paredzēts arī VEF Kultūras pils darbības nodrošinājumam, pietiekami ievērojamu summu aizņem tā saucamās tehnoloģijas, mēs vēl joprojām ceram arī uz valsts līdzdalību šai nozīmīgajā projektā. Un ar to tas nebeigsies, jo kopējo tāmi šobrīd ir grūti izvērtēt, speciālisti vērtē ap 6 miljoniem. Šogad mēs noteikti pilnā apjomā teātra remontu un rekonstrukciju paveikt nespēsim, taču šis ir ļoti būtisks un nozīmīgs sākums. Domes sēdē vēl būs daži interesanti jautājumi, piemēram, Rīgas pilsētas Skolu valdes, Skolotāju izglītības centra un Rīgas domes Sporta pārvaldes reorganizācija par departamentu. Tas ir saistīts arī ar likumdošanas prasībām, kā arī lai veiksmīgāk organizētu darbu. Ir strīdīgi jautājumi, kā Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumi. Mani arī šis projekts ne visai apmierina, arī daudzus citus deputātus.

— Kādus labojumus tieši jūs esat ierosinājis? Es zinu, ka tādi ir.

G.Bojārs: — Varbūt es nenosaukšu visus, taču būtisks ir par staigāšanu pa zālājiem, manuprāt, pieejai jābūt otrādai — tur, kur ir norādes, ka staigāšana aizliegta, tātad vietās, kur ir svaigi iesēts zālājs, tur būtu jāpiemēro šis aizliegums, nevis otrādi. Un, pārspriežot ar citām frakcijām, arī citiem deputātiem, šis priekšlikums acīmredzot tiks pieņemts. Ir paredzēts punkts, kas aizliedz braukt ar motorizētiem ūdens transporta līdzekļiem, izņemot speciāli norādītās vietās. Šīs vietas diemžēl nav nekur noteiktas ne ar kādu reglamentu, līdz ar to mēs aizliedzam vasaras laikā vispār šo pasākumu. Jautājums ir par skrituļslidām, mokikiem un skūteriem, kas nekādi nav definēti, neviens nevar paskaidrot, kas tie tādi ir. Ir vēl daudzi citi būtiski jautājumi, un es izrādīju ļoti lielu aktivitāti.

— Kā ar alus dzeršanu ārpus telpām?

G.Bojārs: — Nu, manuprāt, tas ir normāls princips, ka ar atvērtu ne tikai alus, bet jebkura alkohola pudeli ārpus tam īpaši sagatavotām vietām, piemēram, kafejnīcām, acīmredzot nedrīkstēs staigāt. Vēl vieni ļoti svarīgi noteikumi ir par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības ierobežošanu Rīgā, un šeit mēs mēģinām piemērot tādu puslīdz visiem akceptējamu modeli, jo projektā ir iestrādāts, ka 200 metrus no skolām vai pirmsskolas izglītības iestādēm nedrīkstēs tirgot alkoholu. Tas varētu izraisīt neprognozējamas sekas, arī tiesu darbus, mēs šobrīd ar alkohola mazumtirgotājiem apspriežam variantu, un rīt, iespējams, būs iesniegti priekšlikumi par šo 100 metru robežu. Ir vēl daži atsevišķi interesanti un būtiski punkti saistībā ar šiem noteikumiem, rīt es paredzu karstas diskusijas Rīgas domē.

— Kā ārkārtas jautājumu jūs esat lūdzis iekļaut darba kārtībā lēmuma atcelšanu par zemes gabala Uzvaras bulvārī 2 privatizāciju, jo zeme būs nepieciešama Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Man nav skaidrs, kā varēja rasties situācija, ka šo ēku tomēr nodeva privatizācijai, diezgan dīvaini bija dzirdēt gan Kreitusa kunga aizbildināšanos ar neziņu. Kas, jūsuprāt, te vainojams — Attīstības departaments vai jaunā aģentūras vadība?

G.Bojārs: — Redziet, Saeima pieņēma ļoti skaistu, pozitīvu politisku lēmumu, ka Nacionālā bibliotēka būs. Līdz šim nav neviena oficiāla dokumenta par to, kādas būs šīs robežas, kurās būvēs bibliotēku, ir tikai aizdomas, ka šī ēka Uzvaras bulvārī šīs robežas skar.

— …. Jau divus sasaukumus agrāk...

G.Bojārs: — Tā nav taisnība. Kultūras ministre Karīna Pētersone mums uzrakstīja, jāsaka, vienīgo oficiālo dokumentu ar lūgumu šo lēmumu atcelt. Jau trīs četrus gadus šajā ēkā notiek paātrinātā privatizācija, iedzīvotāji izmanto savas likumīgās tiesības un privatizē dzīvokļus. Lielākā daļa, ap 80 — 90 procenti no šiem dzīvokļiem, jau ir privatizēti. Atceļot šo lēmumu, mēs atvieglojam valstij, iespējams, nākotnē arī pašvaldībai kādas darbības, kas saistītas ar mantas atsavināšanu. Tātad saskaņā ar likumu un kompensācijām iedzīvotājiem mēs atvieglojam par apmēram 40 — 45 tūkstošiem latu šo zemes vērtību. Jo, privatizējot ēku, arī daļa zemes, nomājamās daļas tiek privatizēta. Atceļot šo lēmumu, mēs nākam pretī valstij, lai arī joprojām mums nav oficiāla apstiprinājuma tam, ka šī ēka skar būvniecības teritoriju.

— Un kā jūs domājat — tiks atcelts šis lēmums vai ne?

G.Bojārs: — Es paredzu, ka tiks, mums ir nepieciešamas divas trešdaļas domes deputātu balsu, lai balsošanu iekļautu kā ārkārtas jautājumu šajā domes darba kārtībā, un es paredzu, ka nekādas diskusijas netiks izraisītas.

— Vēl viens no jautājumiem, kas izraisīs noteikti garus komentārus pēc šī lēmuma pieņemšanas, — vai nonāks beidzot līdz finišam strīdīgie īres maksas noteikumi, par kuriem iepriekšējā sēdē debatēja diezgan iespaidīgi ilgi. Kas ir tas, kas izraisa joprojām visizteiktākās pretrunas, skatot šo projektu?

G.Bojārs: — Tur būtu vajadzīgs ilgāks laiks, lai šos īres maksas noteikumus izskaidrotu. Patiesībā opozīcijas deputātiem un arī “pozīcijai” nav īstas vienprātības par šo taisnīguma modeli, kādēļ visiem iedzīvotajiem nebūs daudzmaz vienādi īres noteikumi. Tātad pašvaldību mājās iedzīvotājiem būs jāmaksā mazāk, un varbūt tiem maznodrošinātajiem, kas dzīvo privatizētajās ēkās, nebūs iespējas izmantot šos pašus noteikumus. Tas nedaudz arī kropļo pašvaldības palīdzību tieši maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, visu šo sistēmu. Bet es ceru, ka sēdes laikā mēs nonāksim pie nopietniem kompromisiem.

— Jā, sēde vēl priekšā, un tad jau redzēsim rezultātus. Es skatos, ka diezgan liela ķeza izveidojusies ap ēku Brīvības ielā 120, lai gan dome uzdeva līdz šodienai nojaukt šo būvi, ēka joprojām stāv tur, kur tā stāvējusi, bet dome ir iesūdzēta tiesā par darbu apturēšanas dēļ radītajiem zaudējumiem, un līdz lietas izlemšanai ēku laikam nedrīkstēs nojaukt.

G.Bojārs: — Nu, jā, pretējā puse ir izmantojusi savas likumīgās tiesības un vērsusies tiesā. Tiesa, protams, lai nodrošinātu šīs lietas izskatīšanu, ir apturējusi šī domes lēmuma izpildi. Nākamtrešdien, tātad jau pēc domes sēdes, Attīstības komiteja lems, ko tālāk šinī gadījumā darīt. Dome ir noskaņota ļoti nopietni pret nelikumīgo būvniecību, šis gadījums bija vienkārši neiedomājams, netika saņemti nekādi saskaņojumi, acīmredzot ar domu, ka vēlāk šo būvi varēs kaut kādā veidā legalizēt.

— Piektdien un sestdien Rīgā būs desmit NATO kandidātvalstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksme. Ar ko šais dienās jārēķinās rīdziniekiem, un vai tā nav diezgan liela atbildība arī jums?

G.Bojārs: — Tas ir valstisks pasākums, un Rīga tika izvēlēta par šīs sanāksmes vietu, tas ir, protams, ļoti liels gods gan valstij, gan arī Rīgai. Ārlietu ministrija jau laikus, apmēram pirms gada, griezās pie Rīgas domes ar lūgumu šajā laikā rīkot arī kādus ikgadējos Rīgas pilsētas pasākumus. Un, ņemot vērā pagājušā gada 800 gadu svinību pieredzi, mēs vēlējāmies arī katru gadu nosvinēt šos Rīgas svētkus, tādas Rīgas dienas, tad arī tos pielāgojam šai NATO sanāksmei. Protams, būs nelieli ar satiksmes regulēšanu saistītie pasākumi, varbūt arī kādas neērtības, taču rīdzinieki pilsētas pasākumu laikā ļoti pozitīvi uztver šādus ierobežojumus. Notiks vairāki koncerti, vairāki kultūras pasākumi Rīgas pilsētas ielās. Piemēram, muzicēs “Prāta vētra “, rīdziniekiem tas nemaksās neko, viss būs nodrošināts par velti.

— Un vēl divi jautājumi, kuri arī it kā nav domes pasākumi, bet kuri bez domes nav iedomājami, tā ir Eirovīzija un Lipmana kunga halles celtniecība.

G.Bojārs: — Nu, ne jau Lipmana kunga halle, tā ir saistīta ar pasaules čempionātu hokejā 2006.gadā.

— Valdība šonedēļ plāno izveidot rīcības komiteju Eirovīzijas sarīkošanai. Kā tur tiks pārstāvēta dome?

G.Bojārs: — Bez domes līdzdalības acīmredzot tas nav iespējams, un es pagājušopiektdien tikos ar televīzijas vadību, arī ar Eirovīzijas rīkotājiem, un viennozīmīgi tā ir Rīga, bet vēl nav izvēlēta vieta. Mēs pārspriedām Rīgas domes iespējamo dalību šī pasākuma nodrošināšanā, gan es, gan citas domes amatpersonas, kas bija klāt, savu gatavību arī izteicām. Mums ir nepieciešamas līdz augusta sākumam precīzas tāmes, precīza norises vieta un skaidri definētas vēlmes. Tādā gadījumā mēs to varam iestrādāt nākamā gada budžetā. Kas skar hokeja halles celtniecību, kā jau es vairākkārt esmu rīcības komitejā norādījis, šī rīcības komiteja nav lemttiesīga, tā nav juridiski reģistrēta un arī nenes nekādu atbildību.

— Pēdējā laikā jau no Saeimas puses skan balsis, ka domei vajadzētu izveidot speciālu darba grupu, kas koordinētu darbību ar atjaunoto rīcības komiteju, lai ar Hokeja federāciju organizētu …

G.Bojārs: — Ziniet, nevajag jau taisīt politiku uz tā, ko Rīgas dome jau dara, mums ir ļoti konstruktīva sadarbība, vairākas sarunas ar Lipmana kungu ir notikušas, arī piedaloties domes amatpersonām, mēs jau esam rezervējuši četrus zemes gabalus šī čempionāta norisei. Acīmredzot līdz 20.augustam pieņemsim arī attiecīgu domes lēmumu, par to mēs jau vienojāmies ar Lipmana kungu. Metode varētu būt tāda, ka Rīgas dome rezervē Latvijas Hokeja federācijai, kas ir vienīgais čempionāta rīkotājs, tādus vai citus zemes gabalus nepieciešamās infrastruktūras radīšanai un investoru piesaistei, un tālāk acīmredzot būs Rīgas domes tieša sadarbība ar šo investoru, ko mēs pagaidām vēl nevaram definēt. Jāsaka, ka valstij arī pieder diezgan ievērojami īpašumi, Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai konkrēti, taču no valsts puses, cik es zinu, nekāda pretimnākšana vēl nav bijusi.

— Jā, vienkārši drusku biedē tas, ka ir šie abi pasākumi — gan Eirovīzija, gan halles celtniecība un būtiskas atbildes jādod tieši tad, kad dome būs atvaļinājumā.

G.Bojārs: — Nē, atbilde par halles celtniecību un par čempionāta norises vietu ir — 6.septembris, tātad no Lipmana kunga mēs sagaidām jau tagad, šonedēļ, konkrētu, pietiekami precīzu pieprasījumu, lai pašā augusta sākumā komitejas varētu uzsākt darbu. Par Eirovīziju tieši tāpat, domes amatpersonas strādās, domes priekšsēdētājs un abi viņa vietnieki strādās, mēs nedaudz mainīsimies atvaļinājuma laikā, un augusta sākumā varēsim pieņemt lēmumu. Nākamā gada budžetu mēs apstiprināsim decembrī, bet budžeta projektā mēs šo finansējuma pieprasījumu iestrādāsim sakarā ar Eirovīziju.

— Arī jūs pats dodaties atvaļinājumā.

G.Bojārs: — Es atvaļinājumam ņemšu divas nedēļas, jo ilgāk vienkārši nevaru atļauties.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā