Ar labestību un cieņu Latvijas zinātnei un zinātniekiem

Piektdien, 28.jūnijā: kardioķirurgs Romans Lācis; Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, a/s “Latvijas gāze” prezidents Adrians Dāvis un enerģētiķis Andris Krēsliņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), a/s “Latvijas gāze” un Latvijas Izglītības fonda (LIF) mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” 28. jūnijā pirmoreiz pasniedza 2002. gada balvas. Šīs balvas iedibinātas kā cieņas apliecinājums un atbalsts ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem. Par pirmajiem laureātiem ir kļuvuši kardioķirurgs Romans Lācis un enerģētiķis Andris Krēsliņš.

Dr.habil. med. Romans Lācis ir P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors. Dzimis 1946.gada 1.janvārī Kuldīgā.

Dr.habil. med. Romans Lācis ir P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors. Dzimis 1946.gada 1.janvārī Kuldīgā. 1970. gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūtu, turpinājis mācības aspirantūrā. Medicīnas zinātņu doktors (1987), Rīgas Medicīnas institūta docētājs (1974), Ķirurģijas katedras profesors (1992), LZA goda doktors medicīnā (2002).

Kopš 1970.gada līdztekus zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai strādā par kardioķirurgu P.Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā. Sirds ķirurģijas centra vadītājs (1998), vairāk nekā 200 publikāciju un 4 autorapliecību autors.

Pēdējos gados Sirds ķirurģijas centrā operāciju apjoms mākslīgajā asinsritē palielinājies līdz 800 operācijām gadā, iegūto sirdskaišu operāciju rezultāti sasnieguši labāko Eiropas centru rādītājus. Ieviestas modernas medicīnas tehnoloģijas, apgūta jauna operāciju izpildes tehnika. Sākta progresīva sadarbība ar Kardioloģijas centru slimnieku kompleksai izmeklēšanai un ārstēšanai, kā arī nodibināti labi kontakti ar kolēģiem Eiropā, īpaši ar Vācijas Sirds ķirurģijas centru Berlīnē, kur notiek regulāra profesionālā apmācība.

Profesora Romana Lāča vadībā 2002.gada 10.aprīlī P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā tika veikta pirmā sirds transplantācija Latvijā. Tas ir nozīmīgs sasniegums Latvijas medicīnā un zinātnē. Latvijā ik gadu būtu nepieciešamas 20 — 25 sirds pārstādīšanas operācijas, tādēļ Sirds ķirurģijas centrs turpinās darbu šajā jomā, lai pilnveidotu palīdzību sirds mazspējas slimniekiem.

Dr.habil. sc. ing. Andris Krēsliņš ir Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta direktors, RTU profesors. Dzimis 1938.gada 25.martā Rīgā. 1962.gadā beidzis Rīgas Politehnisko institūtu. 1983.gadā aizstāvējis doktora disertāciju “Gaisa kondicionēšanas sistēmu enerģijas patēriņa optimizācija”. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1992), Starptautiskās Ekoloģijas un dzīvības aizsardzības akadēmijas (Sanktpēterburga, Krievija) akadēmiķis (1999).

Par siltuma un gāzes tehnoloģiju pētījumiem pēdējos trīs gados publicējis 20 zinātniskus rakstus un ziņojis astoņās starptautiskās konferencēs. Būdams Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas Standartizācijas Tehniskās komitejas priekšsēdētājs, nodrošinājis vairāk nekā 150 Eiropas standartu adaptēšanu Latvijā, būvniecības noteikumu izstrādi gāzes apgādei un ēku inženiersistēmām. Devis lielu ieguldījumu siltuma un gāzes tehnoloģiju zinātniskajos pētījumos un jaunu kvalificētu inženieru un zinātnieku sagatavošanā.

Svinīgajā ceremonijā LZA prezidents profesors J. Stradiņš atzīmēja, ka šī ir mecenātisma diena, kurā iedibina jaunu tradīciju, atklājot Latvijas zinātnieku — gan enerģētiķu, gan kardiologu un kardioķirurgu — lielo potenciālu. Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” prezidents A. Dāvis atzina, ka zinātne ir jāatbalsta visās formās, jo tas ir darba process, kura augļus redz ilgā laika periodā. Kāpēc atbalstam izvēlēti divi atšķirīgi zinātnes virzieni? Tāpēc, ka sirdij ir jābūt kārtībā, “jābūt darbā”, un tāpēc, ka gāze, tās saimniecība ir it kā pilsētas infrastruktūras sirds, un arī tai ir jābūt kārtībā. Apsveicēju pulkam pievienojās LIF mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” padomes priekšsēdētājs I. Meirovics, LZA ģenerālsekretārs akadēmiķis R. Valters, akadēmiķis V. Kalnbērzs un labklājības ministrs V. Jaksons. Ministra apsveikumā laureātam un kursabiedram R. Lācim tika atzīmēta laureāta mērķtiecība jau studiju gados un Latvijas medicīnas zinātnē izveidojusies sistēma — kardiologu zinātniskā skola ar tādiem spilgtiem nozares pārstāvjiem kā profesori LZA akadēmiķi J. Anšelevičs un J. Volkolākovs.

R. Lāča atbildes runā “Es mulstu no labestības, kas virmo apkārt” izskanēja izjusti pateicības vārdi “154 cilvēku lielajam ķirurģiskajam orķestrim”, kurš nodrošināja sekmīgo sirds transplantācijas operāciju. Un atziņa: ja nebūtu bāzes — 800 operāciju gadā mākslīgās sirds apstākļos… Sirds ķirurgu rīcībā ir vismodernākā aparatūra, netrūkst nekā. Uz priekšu mums visiem jāstrādā vēl labāk un vairāk, sacīja R. Lācis.

Ar otru laureātu — pirmo LZA korespondētājlocekli enerģētikas specialitātē, ievērojamu speciālistu pilsētas infrastruktūras jautājumos — Andri Krēsliņu iepazīstināja LZA viceprezidents Juris Ekmanis. Viņš uzsvēra laureāta devumu arī jauno inženieru sagatavošanā, jo enerģētika ir pieprasīta un mūsdienīga specialitāte, kurā studentu skaits RTU nemitīgi aug.

A. Krēsliņš, atceroties savas zinātniskās un praktiskās darbības sākumu, sacīja, ka viņš to uzsācis, “veidojot rūpniecības ēkās optimālu klimatu cilvēkiem un mašīnām”, pētījis tehniskos jautājumus, lai nodrošinātu komfortu cilvēkiem. Tas ir sarežģīts inženiertehnisks uzdevums, kur jāliek lietā dažādas zinātņu nozares. Pēdējos divpadsmit gados, kad iespējas radīt komfortu ir, bet nav piemērotu materiālo apstākļu, šis jautājums kļūst par sociālu problēmu. Atzinīgi novērtējis “Latvijas gāzes” situāciju un lomu Latvijas apgādē ar siltumu, laureāts uzteica šīs akciju sabiedrības devumu jauno inženieru un zinātnieku atbalstam un ieinteresētību savu kadru kvalifikācijas celšanā, sūtot tos mācīties uz Rīgas Tehnisko universitāti.

Daudzie apsveicēji un ziedu klēpji, atzinīgie vārdi laureātiem un sponsoriem uzvedināja uz vienkāršu domu — varbūt tiešām Latvijā zinātnes mecenātisms būs nostiprinājies savās pozīcijās. Latvijas zinātnieki un praktiķi nudien ir šīs uzmanības cienīgi.

Ilga Tālberga  — “Latvijas Vēstnesim”